TIESĪBAS

Augstākās tiesas departamentu pārstāvji atzinuši, ka kasācijas instances noslodze joprojām ir pārlieku liela un ir nepieciešama likumdevēja griba kopā ar tiesu meklēt iespējas problēmas risinājumam. Civillietu departamentā, kurā lietu uzkrājums ir vislielākais, 2015.gadā izdevies nepabeigto lietu skaita pieaugumu samazināt būtiski - par 21%. Kā galvenos iemeslus salīdzinoši garajiem lietu izskatīšanas termiņiem un nepabeigto lietu uzkrājumam departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša minēja ekonomiskās krīzes radīto civilstrīdu pieaugumu, kasācijas instances noslogojumu ar maza apmēra prasību lietām līdz grozījumiem Civilprocesa likumā, savukārt pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā divkāršojies blakus sūdzību skaits un gandrīz trīsarpus reizes palielinājies pieteikumu skaits par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. E.Vernuša uzsvēra, ka ir būtiski veikt pasākumus, kuru rezultātā ne vien tiktu likvidēts atlikušais lietu uzkrājums un samazināti lietu izskatīšanas termiņi, bet arī nodrošināta Civillietu departamenta kā kasācijas instances tiesas pilnvērtīga darbība. Galvenie pasākumi kasācijas instances tiesas efektivitātes celšanai ir tiesnešu skaita palielināšana un tā saukto kasācijas filtru paredzēšana....

Ņemot vērā, ka Augstākā tiesa pakāpeniski kļūst tikai kasācijas instance, kas izskatīs salīdzinoši nelielu skaitu no kopējā lietu daudzuma, pieaug zemāko instanču tiesu un arī prokuratūras loma vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšanā - uzrunājot prokurorus gada pārskata sanāksmē 17.februārī, norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. 2015.gads nesis izmaiņas Augstākās tiesas un prokuratūras sadarbībā, jo, beidzot pastāvēt Krimināllietu tiesu palātai, samazinoties lietu skaitam Civillietu tiesu palātā, bet kasācijas instancē pārejot pamatā uz rakstveida procesu, prokurori uz tiesu sēdēm Augstākajā tiesā nāk aizvien retāk. Taču, kā norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs - kvantitātei jāpāraug kvalitātē. Proti, ja kasācijas instancē tiek pārsūdzēta vien aptuveni trešā daļa lietu, bet līdz izskatīšanai nonāk vēl mazāk, tad arvien lielāka loma vienotas tiesu prakses veidošanā ir zemākās instances tiesām un prokuratūrai. Savukārt kasācijas instancē arī prokuroru darbam izvirzās citādas augstas prasības, proti, teorētisko atziņu un judikatūras izpēte un piemērošana. Kasācijas instances stiprināšanas nolūkā Augstākajā izveidota Judikatūras un...

Otrdien, 16. februārī, Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvji informēja Saeimas deputātus par lietu izskatīšanas termiņu tendencēm tiesās un būtiskākajiem paveiktajiem darbiem tiesu politikas jomā, kā arī ar Latvijas tiesu sistēmas novērtējumu starptautiskos pētījumos. „Esmu gandarīts, ka vērtējot tiesu darbu šobrīd, ir vērojamas pozitīvas izmaiņas. Proti, pastāv tendence samazināties lietu izskatīšanas termiņiem rajona tiesās gan attiecībā uz civillietām, gan krimināllietām, gan administratīvajām lietām. Tāda pati tendence vērojama arī apgabaltiesās attiecībā uz civillietām un krimināllietām. Lietu izskatīšanas termiņu samazināšanās ir pamatīga darba un vairāku kompleksu tiesu sistēmas reformu rezultāts,” norāda TM parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks. Lietu izskatīšanas ilgums (mēnešos) Lietu veids Tiesa 2013 2014 2015 tendence Civillietas Rajonu (pilsētu) tiesas 9.2 8.2 8.6 Mainīgs/ samazinās Apgabaltiesas 5.1 4.0 3.7 samazinās Krimināllietas Rajonu (pilsētu) tiesas 6.4 6.2 5.5 samazinās Apgabaltiesas 3.5 3.3 3.5 stabils Administratīvās lietas Admin. rajona tiesa 13.5 10.0 7.3 samazinās Admin. apgabaltiesa 11.3 13.0 12.7 mainīgs/ samazinās Tiesu darbu atslogojuši vairāki grozījumi un...

2016.gada 12.februārī Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015-13-03 „Par Rīgas domes 2013.gada 19.februāra saistošo noteikumu Nr. 211 „Par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā” 24. punkta pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Normatīvie akti nepiešķir pašvaldībai tiesības neatmaksāt iemaksāto infrastruktūras nodevas daļu gadījumā, kad būvniecības iecere netiek īstenota. Apstrīdētā norma Apstrīdētā noteikumu norma noteic: „Ja būvatļauju atceļ (anulē u.tml.), samaksāto nodevas daļu neatmaksā, bet, pamatojoties uz būvniecības ieceres ierosinātāja iesniegumu, to ieskaita kā samaksāto nodevas daļu, saņemot citu būvatļauju jaunajam būvniecības procesam tajā pašā nekustamajā īpašumā.” Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 105. pants: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvajā tiesā bija vērsies komersants, kurš, saņemot būvatļauju,...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 11.februārī rakstveida procesā izskatīja prasītāja pieteikumu par AT Civillietu tiesu palātas 2013.gada 13.maija sprieduma atcelšanu daļā par piedzītā kaitējuma atlīdzības apmēru un tiesāšanās izdevumiem sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. AT atzina, ka ar tiesas spriedumu piedzītās atlīdzības par morālo kaitējumu aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neatbilst apstākļiem, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 479.pantu var tikt atzīti par jaunatklātiem, tāpēc pieteikumu noraidīja. AT lēmums nav pārsūdzams. AT lēmumā norādījusi, ka jaunatklāts apstāklis Civilprocesa likuma izpratnē ir tāds apstāklis, kas attiecas uz izskatītās prasības priekšmetu un pamatu un vienlaikus apstiprina vai apgāž lietā apstrīdētās tiesības. Tātad, lai apstākli atzītu par jaunatklātu Civilprocesa likuma 479.panta 1.punkta izpratnē, tam jāatbilst šādām pazīmēm: pirmkārt, tas var ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības par labu pieteicēja tiesībām un interesēm, otrkārt, tam bija jāpastāv lietas izskatīšanas laikā un, treškārt, tas nebija un nevarēja būt zināms pieteikuma iesniedzējam. Pie tam nolēmuma atcelšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir...

Saeima ceturtdien, 11.februārī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesu ekspertu likumu, kas paredz noteikt vienotu tiesu ekspertīžu veikšanas kārtību visās ekspertīžu iestādēs, kā arī novērst līdz šim praksē konstatētās nepilnības. Jaunais regulējums aizstāj līdzšinējo Tiesu ekspertu likumu, kas ir spēkā no 2007.gada. Jaunais likums regulēs tiesu eksperta sertifikāta piešķiršanas kārtību un tiesu ekspertu darbību, noteiks tiesu ekspertu padomes veidošanas un darbības principus, kā arī regulēs tiesu eksperta atbildības jautājumus. Likuma jaunā redakcija paredz, ka tiesības veikt tiesu medicīnisko ekspertīzi un tiesu psihiatrijas ekspertīzi eksperts iegūst pēc ārstniecības personas sertifikāta saņemšanas tiesu medicīnas pamatspecialitātē vai tiesu psihiatrijas eksperta apakšspecialitātē. Tādējādi ārstniecības personai turpmāk vairs nebūs jākārto tiesu eksperta sertifikācijas eksāmens. Tiesu ekspertīzi Latvijā ir tiesīgi veikt valsts un privātie tiesu eksperti, bet atsevišķos gadījumos - arī citas personas, kurām ir atbilstošas speciālās zināšanas. Ar pieņemto likumu precizēts tiesu ekspertu reģistra darbības tiesiskais regulējums, tostarp reģistrā iekļaujamās ziņas un to dzēšanas kārtība. Reģistru un...

Ceturtdien, 4.februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Civilprocesa likuma (CPL) grozījumus, kas samazina un samēro valsts pienākumu privāttiesiskos strīdos tiesā uz nodokļu maksātāju rēķina nodrošināt obligātu bezmaksas tulka pakalpojumus visām civilprocesā iesaistītajām fiziskajām personām. No 31.jūlija līdz šim paredzētais beznosacījuma valsts pienākums nodrošināt tulku tiks nodrošināts tikai tām fiziskajām personām, kas civillietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību vai ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas. Kā uzsvēra CPL grozījumu iesniedzējs tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, šādi CPL grozījumi paaugstinās tiesu procesa efektivitāti civillietās un samazinās tiesvedības termiņus. Atteikšanās no obligātās tulku piesaistes paātrinās tiesvedību civilprocesā un veicinās attiecīgās tiesas tulku piesaisti kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu procesā, atzīst tieslietu ministrs. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone norāda, ka sociāli maznodrošinātām personām tiek saglabāta bezmaksas tulka palīdzība, taču citiem lietas dalībniekiem būs pašiem jāuzņemas tulka izdevumi, kā arī akcentē, ka jaunais normatīvais regulējums vienlaikus paredz tiesiskās aizsardzības līdzekli, lai novērstu negodprātīgu tiesību izmantošanu, pieaicinot tulkus, proti, tiesa varēs...

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko trešdien, 3.februārī, Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja trešajā galīgajā lasījumā, paredz ieviest administratīvo atbildību par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu. Par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu paredzēts naudas sods fiziskajām personām vai valdes loceklim 140–2100 eiro apmērā ar iespēju konfiscēt pārkāpuma izdarīšanas rīkus un valdes loceklim atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus. Saeima otrajā lasījumā jau atbalstījusi Krimināllikuma izmaiņas, kas paredz kriminālatbildību par “aplokšņu algas” izmaksu ievērojamā apmērā - tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas. GRozījumi likumā arī paredz ieviest principu - tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un savlaicīgi samaksā sodu, maksā mazāk. Ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 15 dienu laikā, amatpersona var pieņemt lēmumu samazināt naudas sodu par 50 procentiem. Plānots, ka jaunā kārtība par daļēju atbrīvošanu no soda naudas stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī. Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sev nelabvēlīgos tiesu lēmumus nodokļu strīdu lietās nepārsūdzot "sporta pēc", bet gan vienmēr izvērtējot konkrēto pretenziju pamatotību un atkarībā no tā lemjot, vai spriedums pārsūdzams vai ne, pagājušās nedēļas sarunā ar medijiem informēja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone. VID vadītāja atzina, ka nodokļu maksātājiem esot vērts apstrīdēt VID pieņemtos lēmumus jau pašā iestādē, taču, lai izvairītos no uzrēķiniem jau sākotnēji, nepieciešams uzreiz iesniegt visus nodokļu maksātāja rīcībā esošos dokumentus, nevis iesniegt tos tikai apstrīdēšanas vai pat jau tiesas procesa stadijā. I. Pētersone informēja arī par jaunāko tiesu statistiku nodokļu strīdu lietās un skaidroja par kritērijiem un kārtību, kādā tiek lemts par nodokļu strīdu pārsūdzēšanu. Sīkāk video sižetā: Pirmstiesas strīdu izskatīšanas procesā VID ģenerāldirektora pieņemto lēmumu nodokļu strīdu lietās rezultāti No 971 nodokļu maksātājiem pilnībā vai daļā nelabvēlīgiem VID ģenerāldirektora lēmumiem tiesā pārsūdzēti 467 lēmumi jeb 48,1%. Tiesvedībā pabeigtās lietas nodokļu strīdu lietās, administratīvo pārkāpumu lietās, piespiedu izpildes...

Pagājušajā nedēļā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas, atbildot uz žurnālistu jautājumiem preses konferencē, izteica neizpratni par arvien maigākajiem sodiem, kurus tiesas piespriež par smagiem finanšu noziegumiem (pārsvarā naudas sodi, reāls cietumsods tikai dažos gadījumos). Augstākā tiesa uz to reaģējusi, nākot klajā ar savu paziņojumu, kurā tā noraida pārmetumus tiesām par piemēroto sodu neadekvātumu, uzskatot tos par neobjektīviem un vispārīgiem. Augstākā tiesa nosūtījusi vēstuli VID ģenerāldirektorei, kurā lūdz rast iespēju iepazīties ar 27.janvāra VID preses konferencē minēto Finanšu policijas pārvaldes veikto apkopojumu, lai savas kompetences ietvaros iesaistītos problēmas izpētē. Jau 2013.gadā Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa veica pētījumu par tiesu praksi lietās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Pētījumā vērtēta arī sodu piemērošana atbilstoši kvalifikācijai. „Kā viena no būtiskākajām problēmām šo kategoriju lietu iztiesāšanā ir lietu izmeklēšanas nepietiekamā kvalitāte. Bez tam, ja tiesas piemēroto sodu valsts apsūdzības uzturētājs uzskata par mīkstu, viņa pienākums ir sniegt protestu. Salīdzinoši nelielais lietu skaits,...

Konkurences padome (KP) paziņojusi par pieņemto lēmumu par karteļa vienošanos sodīt septiņus mežistrādes uzņēmumus, kas bija maldinājuši publisko iepirkumu rīkotāju AS "Latvijas valsts meži". Uzņēmumiem kopumā piemērots naudas sods 59 425 eiro apmērā. Savus piedāvājumus diviem iepirkumiem Austrumvidzemes mežsaimniecībā uzņēmumi uzticēja sagatavot vienai un tai pašai personai, tādējādi apmainoties ar komercinformāciju un padarot neiespējamu patiesu konkurenci. Iepirkumā par meža stādīšanu un atjaunoto meža platību agrotehnisko kopšanu kartelizētus piedāvājumus iesniedza visi septiņi uzņēmumi - SIA "ADV Forestry", SIA "Andrēnkalni", SIA "CLEAN FOREST", IK "WHITE WATER HOUSE", SIA "Ramuss", SIA "LatKada" un SIA "LMV Mežsaimniecība". Savukārt iepirkumā par mežsaimnieciskajiem darbiem 2014.gadā saskaņotus piedāvājumus iesniedza SIA "ADV Forestry", SIA "CLEAN FOREST" un SIA "LMV Mežsaimniecība". Izpētes lietu KP ierosināja pēc AS "Latvijas Valsts meži" iesnieguma. Kartelī iesaistītie uzņēmumi izmeklētājiem noliedza jebkādu savstarpēju saistību, bet vēlāk, mainot sākotnēji sniegtās liecības, norādīja, ka ir viens tirgus dalībnieks, pamatojot to ar savstarpēju radniecību un trasta līgumiem, uz kā...

Saeima ceturtdien, 28.janvārī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, paredzot bargākus sodus par naudas viltošanu, sporta spēļu „sarunāšanu”, kā arī nosakot atbildību par nacionālo sankciju neievērošanu. Pieņemtie likuma grozījumi paredz soda gradāciju atbilstoši viltotas naudas apmēriem. Par viltotas naudas izgatavošanu vai par šāda viltojuma izplatīšanu ievērojamā apmērā turpmāk būs paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem. Ja noziedzīgās darbības izdarītas lielā apmērā vai tās izdarījusi organizēta grupa, brīvības atņemšana paredzēta uz laiku līdz pat desmit gadiem. Savukārt par naudas viltošanai pielāgotu iekārtu, programmatūras, datu un citu līdzekļu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu un izplatīšanu iespējams sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem. Kā alternatīvais sods paredzēta īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Tāpat likums nosaka kriminālatbildību par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu finanšu tirgos, ieteikšanu citai personai vai citas personas pamudināšanu iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā finanšu tirgos, kā arī par manipulācijām finanšu tirgos, ja ar to radītas smagas sekas. Par...

Saskaņā ar 2015.gada darba analīzi un aktuālajām norisēm Latvijas un pasaules tirgos, Konkurences padome (KP) ir izvirzījusi prioritātes šī gada darbam. Starp būtiskākajām minama vēršanās pret publisku personu radītiem tirgus kropļojumiem, nesaudzīgi sodi likuma pārkāpējiem, aktīvs prevencijas darbs un padziļināta tirgus izpēte. Nododot prioritāšu sarakstu sabiedrības rīcībā, KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama aicina uzņēmējus, valsts iestādes un pašvaldības uz aktīvu sadarbību, informējot par konkurences nepilnībām, jautājot pēc padoma un arī konstruktīvi kritizējot. Tāpat S.Ābrama uzsver: "Ceram, ka šogad pret ekonomiskajām netaisnībām un pašlabuma shēmām varēsim cīnīties jau ar uzlabotu Konkurences likumu. Šobrīd likuma grozījumu pieņemšana Saeimā kārtējo reizi ir atlikta, pagarinot konsultācijas, kas kopumā rit nu jau ceturto gadu, tā neļaujot KP strādāt atbilstoši šodienas ekonomiskajai realitātei un Eiropas tiesību labajai praksei." Saskaņā ar definētajām prioritātēm 2016.gadā KP bargi vērsīsies pret pārkāpējiem, kas nodarījuši būtisku kaitējumu tirgum un patērētājiem, savukārt mazāk būtisku pārkāpumu gadījumā iestāde plāno izmantot alternatīvus risinājumus, kas savu efektivitāti pierādīja...

Pagājušā gada 3.decembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas būtiski palielināja maksimālos naudas sodu apmērus, bet reizē ar minimālās algas paaugstināšanos šajā gadā pieaudzis arī naudas soda apmērs, ko var piemērot par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, informē Tieslietu ministrija. Grozījumi Krimināllikumā palielina fiziskām personām piemērojamos maksimālos naudas sodu apmērus un attiecīgi ir palielināti naudas sodi arī par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana jeb naudas atmazgāšana, grāmatvedības pārkāpumi un kukuļdošana. Turpmāk tiesas varēs piemērot par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas izdarīta pēc 2015.gada 3.decembra līdz pat 370 000 eiro lielu naudas sodu fiziskajai personai, bet ja šis noziedzīgais nodarījums būs izdarīts personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, tad 740 000 eiro, bet ja lielā apmērā - 3,7 miljoni. Par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu maksimālais naudas sods ir 370 000 eiro, bet, ja tie ir radījuši būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm vai tas ir...

Tieslietu ministrija sniegusi pārskatu par būtiskākajām reformām maksātnespējas jomā 2015.gadā. Tiesiskās bāzes pilnveidošana 2014.gada nogalē tika pabeigts darbs pie maksātnespējas jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanas, kā rezultātā 2015.gada 1.martā spēkā stājās apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā, kas novērš praksē konstatētās problēmās, kā arī padara maksātnespējas procesu pieejamāku un saprotamāku. Būtisks uzsvars ir likts uz to, lai novērstu maksātnespējas procesā iesaistīto pušu negodprātīgu rīcību un iespēju regulējuma ļaunprātīgai izmantošanai. Izmaiņas paredz nodrošināt, ka maksātnespējas process tiek piemērots atbilstoši tā mērķim, kā arī tiek stiprināta kreditora un parādnieka tiesību aizsardzība. Likums risina plaši izskanējušo fiktīvo kreditoru problēmu, proti, ja tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk - TAP) ietvaros kāds kreditora prasījums uzskatāms par pirmšķietami (prima facie) neīstu, administratoram par to ir jāinformē tiesa, tādejādi novēršot TAP ļaunprātīgu izmantošanu. Tādejādi tiek mazināta krāpniecisku darījumu ietekme uz tiesiskās aizsardzības procesiem. Lai novērstu sev vēlama administratora nonākšanu maksātnespējas procesā, nodrošināts, ka, pārejot no TAP uz maksātnespējas procesu, tiesa izvēlas citu maksātnespējas...