TIESĪBAS

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments 24.novembrī atcēla pirmās un otrās instances tiesas nolēmumus un izbeidza kriminālprocesu pret personu apsūdzībā par tiesas lēmuma tīšu izpildes kavēšanu, neatverot durvis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekiem. AT atzina, ka izmeklēšanas tiesneša lēmums par kratīšanas izdarīšanu nav uzskatāms par tiesas lēmumu Krimināllikuma 296.panta izpratnē, līdz ar to apsūdzētās darbībās nav viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Pilns tiesas lēmums tiks sagatavots piecu darba dienu laikā. AT lēmums nav pārsūdzams. Augstākā tiesa šodien mutvārdu procesā izskatīja apsūdzētās personas aizstāves kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums un apsūdzētā atzīta par vainīgu tīšā tiesas lēmuma izpildes kavēšanā, bet atbrīvota no kriminālatbildības, jo ar noziedzīgo nodarījumu nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu. Tiesas sēdē apsūdzētās advokāte Jeļena Kvjatkovska savu kasācijas sūdzību uzturēja pilnā apmērā un lūdza tiesu atcelt notiesājošos nolēmumus un kriminālprocesu izbeigt. Prokurore Irēna Kačāne lūdza apelācijas...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments šogad atzinis par pamatotiem un apmierināmiem tikai divus pieteikumus nodot lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kaut gan šādu pieteikumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada desmit mēnešiem, pieaudzis 5,3 reizes, informē Dr.iur. Rihards Gulbis, AT Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks. Izvērtējot trūkumus, kas pieļauti pieteikumos, Civillietu departaments secina - attiecīgais civilprocesuālais līdzeklis ne vienmēr tiek izmantots saskaņā ar tā jēgu un mērķi. Civillietu departaments vērš uzmanību, ka pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem iesniedzams tikai tad, ja lietas dalībniekam ir pamats uzskatīt, ka pastāv kāds no Civilprocesa likuma 479.pantā* norādītajiem jaunatklātajiem apstākļiem. Pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem nav uzskatāms par alternatīvu apelācijas vai kasācijas sūdzībai. Civillietu departaments secina, ka saņemtajos pieteikumos pieteicēji nereti lūdz no jauna izvērtēt pierādījumus, kurus jau vērtējusi tiesa, kas pieņēmusi apstrīdēto nolēmumu, vai arī tiek lūgts izvērtēt jaunus pierādījumus, kurus saskaņā ar...

Notāra amatu Latvijā turpmāk varēs ieņemt arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi. To paredz grozījumi Notariāta likumā, kas otrdien, 17.novembrī, trešajā lasījumā atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā. Patlaban par zvērinātu notāru Latvijā var kļūt tikai Latvijas pilsoņi, un tas ir pretrunā ES tiesībām, lēmusi ES Tiesa. Tā secinājusi, ka Latvijas pilsonības nosacījums ir pretrunā aizliegumam ierobežot kādas dalībvalsts pilsoņu brīvību veikt uzņēmējdarbību citā valstī. Tiesas ieskatā Latvijas notāru darbības, kā tās noteiktas pašreizējā Latvijas tiesību sistēmā, nav dalība valsts varas īstenošanā Līguma par ES darbību izpratnē. ES tiesa līdzīgus spriedumus pieņēmusi arī attiecībā uz tiesisko regulējumu vairākās citās dalībvalstīs, kurās par notāriem varēja kļūt tikai to pilsoņi, norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere. "Vēl viens būtisks likumu papildinājums paredz iespēju arī zvērinātiem notāriem un tiesu izpildītājiem vadīt mediāciju. Tas ļaus paplašināt mediācijas sniedzēju loku. Vienlaikus tiks saglabāta pakalpojumu kvalitāte, jo arī šiem mediācijas sniedzējiem būs nepieciešams iegūt attiecīgu sertifikātu," uzsver I.Lībiņa-Egnere....

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) Finanšu policijas pārvalde, veicot 15 kratīšanas Rīgā un Rīgas apkārtnē, apturēja kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas darbojās sabiedriskās ēdināšanas sektorā un veica nelikumīgas manipulācijas ar kases aparātu datiem. Noziedzīgo darbību rezultātā valsts budžetam nodarīti zaudējumi gandrīz 206 tūkstošu euro apmērā. Veicot izmeklēšanas un operatīvās darbības, VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji apturēja organizētu personu grupu, kas laika periodā no 2014.gada marta līdz šī gada augustam, veicot manipulācijas ar kases aparātiem, izvairījās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, tādējādi radot valsts budžetam zaudējumus lielā apmērā. Saistībā ar organizētās grupas veiktajām darbībām VID Finanšu policijas pārvaldē šī gada oktobra nogalē tika ierosināts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma 217.panta trešajā daļā un 218.panta trešajā daļā minētajām noziedzīgo nodarījumu pazīmēm. Minētā kriminālprocesa ietvaros VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji kopumā veica 15 kratīšanas Rīgā un Rīgas apkārtnē organizētās grupas dalībnieku dzīvesvietās, birojos un automobiļos. Vienā no kratīšanām tika piesaistīti arī VID Muitas...

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 12.novembrī pirmās darba grupas Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs laikā pauda sabiedrības informēšanas nepieciešamību par tiesiskā ietvara atšķirībām mūsu valstī un citās Eiropas valstīs, īpaši Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Vācijā un Norvēģijā jeb valstīm, kuras visbiežāk ziņo par latviešu valstpiederīgo ģimenēm, kas nonāk sociālo dienestu redzeslokā. Sanāksmes laikā Tieslietu ministrija informēja par esošo situāciju Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzībā ārvalstīs (pielikumā plašāka informācija Tieslietu ministrijas prezentācijā - Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzība ārvalstīs). Iesaistītās institūcijas vienojās par kārtības, kādā tiek izvērtēts bērna radinieks kā iespējamais aizbildnis, pilnveides nepieciešamību, proti, gadījumos, ja Latvijas valstspiederīgā bērns tiek izņemts no ģimenes, primāri par viņa aizbildni tiek meklēts bioloģiskais radinieks, pēcāk Latvijas valstspiederīgais, tādējādi nodrošinot bērnam vispiemērotāko kultūrvidi. Tieslietu ministrija sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām izstrādās skaidru mehānismu, kādā turpmāk paredzēts izvērtēt potenciālo bērna aizbildni vai audžuģimeni. Attiecībā uz Juridiskās palīdzības administrācijas pilnvaru paplašināšanu Latvijas valstspiederīgo bērnu interešu aizsardzībā ārvalstīs, darba grupas...

Ceturtdien, 12.novembrī, Saeima trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, pilnveidojot krimināltiesisko regulējumu dzimumnoziegumu jomā. Grozījumi Krimināllikumā paredz līdz pieciem gadiem (pašlaik tas ir no viena līdz trim gadiem) pagarināt probācijas uzraudzības piemērošanas termiņu dzimumnoziedziniekiem. Grozījumi paredz probācijas uzraudzību piemērot kā obligātu papildsodu par visiem noziedzīgiem nodarījumiem pret nepilngadīgo dzimumneaizskaramību. Savukārt noziegumus, kas līdz šim tika klasificēti kā mazāk smagi noziegumi līdz ar grozījumu izdarīšanu paredzēts klasificēt kā smagus, tādējādi neziņošana arī par šiem noziegumiem būs krimināli sodāma. Grozījumi Krimināllikumā arī noteic, ka gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noilguma termiņu aprēķinās no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu, proti, 20 gadi no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu, ja noziegums bijis vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību vai 30 gadi no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu, ja izdarīts noziegums, par kuru var piespriest mūža...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 10.novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Lauku atbalsta dienesta (LAD) lēmums par pienākumu atmaksāt iepriekš saņemtos LAD atbalsta maksājumus bioloģiskajai lauksaimniecībai. AT spriedumā norādījusi, ka tiesai, izskatot lietu no jauna, jāvērtē jautājums par to, kāda nozīme lietā ir normām, kas nosaka piecu gadu apsaimniekošanas pienākumu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Lietā ir strīds, vai pieteicējai ir jāatmaksā iepriekš saņemtie LAD atbalsta maksājumi bioloģiskajai lauksaimniecībai. Pieteicēja, kura nav apsaimniekojamās zemes īpašniece, turpinājusi apsaimniekot savam civilvīram piederošo zemi pēc viņa nāves, un vairākus gadus to bez rakstveida līguma akceptējuši mantinieki. Tomēr kārtējā atbalsta maksājuma perioda laikā tā brīža zemes īpašnieks cēlis pret to iebildumus. LAD, konstatējot, ka apsaimniekošanai nav tiesiska pamata, ne tikai pārtraucis atbalsta izmaksu uz atlikušo periodu, bet atbilstoši tiesiskajam regulējumam arī atprasījis to atbalsta summu, kas bija izmaksāta par uzsāktā perioda pirmajiem diviem gadiem. AT spriedumā par pamatotu atzinusi apelācijas instances tiesas...

Otrdien, 10.novembrī, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Irēna Kucina tikās ar Ludzas un Preiļu novada pašvaldību vadītājām un Balvu novada pārstāvi, lai informētu par Tieslietu ministrijas paveikto tiesu teritoriālās reformas ietvaros un pārrunātu plānotos reformu pasākumus Latgales reģionā un zemesgrāmatu nodaļu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu Ludzas novada iedzīvotājiem. Irēna Kucina informēja tikšanās dalībniekus par tiesu teritoriālās reformas īstenošanas gaitu un skaidroja reformas ietekmi uz turpmāku tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbību un pieejamību iedzīvotājiem: "Redzot reformas izpildījumu dzīvē, vēlreiz pārliecinos, ka līdz ar reorganizāciju tiek efektivizēts tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbs, bet, kas jo īpaši svarīgi, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas kļūst pieejamākas iedzīvotājiem, jo ir iespējams iesniegt dokumentus vairākās vietās. Ievērojot minēto, šī reforma neskars iedzīvotājus. Īpašnieki vai citas personas nostiprinājuma lūgumus un citus nepieciešamos dokumentus varēs iesniegt arī Ludzā (Rēzeknes tiesas Ludzā telpās), kur dokumentu pieņemšanu un izsniegšanu nodrošinās kompetents darbinieks. Šāda iespēja tiks nodrošināta vismaz turpmākos sešus mēnešus. Pēc tam tiks apzināta...

Ministru kabinets 10. novembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu” , kurā piedāvāts ieviest valsts vienotu jurista kvalifikācijas eksāmenu, kā arī sakārtot juridisko profesiju klasifikāciju, tādējādi sekmējot juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos. Tieslietu ministrija piedāvā ieviest valsts vienotu jurista kvalifikācijas eksāmenu visās Latvijas augstskolās, kas būtu obligāti jākārto profesionālās maģistra studiju programmas noslēgumā. Savukārt lai varētu ieviest eksāmenu, vispirms būtu jāsakārto juridisko profesiju klasifikators un profesiju standarts. Šobrīd Latvijā iespējams iegūt gan jurista, gan juriskonsulta profesiju. Atšķirības šo profesiju standartā ir nenozīmīgas un arī darba devēju vidū nav skaidrības par abu profesiju savstarpēju nošķiršanu, līdz ar to Tieslietu ministrija piedāvā atteikties no juriskonsulta profesijas. Pašreiz katra augstskola pēc saviem ieskatiem vērtē studentu teorētiskās zināšanas un prasmes, lai piešķirtu valsts atzītu augstākās izglītības diplomu ar jurista vai juriskonsulta kvalifikāciju. Darba tirgū viņi visi startē ar vienādiem valsts atzītiem diplomiem, tomēr daļai tiesību zinātņu studiju programmu absolventu zināšanas...

Lai iepazītos ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) risinājumiem lietu izskatīšanas paātrināšanai un piedalītos lietas izskatīšanā Lielajā palātā, Latvijas Republikas Augstākās tiesas delegācija aizvadītajā nedēļā apmeklēja tiesu Strasbūrā. Līdzīgi kā Latvijas tiesas un citas nacionālās tiesas, arī ECT saskaras ar grūtībām budžeta un cilvēkresursu iespēju robežās nodrošināt pieņemamus lietu izskatīšanas termiņus. Augstākās tiesas pārstāvji novērtēja, kā ECT dažādās struktūrvienības dažādos līmeņos savstarpēji saskaņotā sistēmā visai apņēmīgi rūpējas par efektīvu tiesas resursu izmantošanu, jautājumus risinot prioritārā secībā. Tas aptver gan piemērotus informācijas tehnoloģiju risinājumus, gan efektīvu un ar mērķiem saskaņotu kancelejas darbu, gan juridisku jautājumu risināšanu tam piemērota līmeņa struktūrās, lai līdz tiesnešu galdam nonāktu izskatīšanai sagatavotas lietas ar būtiskiem tiesību jautājumiem. Augstākās tiesas pārstāvji tikās ar jauno tiesnesi no Latvijas Mārtiņu Mitu, kurš ne tikai iepazīstināja ar būtiskākajām ECT nesen izskatītajām lietām, bet arī ļāva ielūkoties šīs tiesas tiesneša dienas kārtībā. Arī pārējās tikšanās ar Latvijas juristiem ECT, kā arī Latvijas pārstāvniecības Eiropas...

Iepriekš presē izskanējusi informācija, ka Datu valsts inspekcija (Inspekcija) Uzņēmumu reģistra (Reģistrs) atbildīgajai amatpersonai piemērojusi sodu par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem. Inspekcija norādīja, ka iespējamais atbildīgais ir pārzinis, kas šajā gadījumā ir Reģistrs, proti, kas nodeva datus trešajām personām - atkalizmantotājiem. Reģistrs nepiekrīt un apstrīd Inspekcijas lēmumu. Reģistrs personu datus neesot ievietojis brīvi pieejamās publiskās datubāzes, vai savādāk publiskojis. Uz līguma pamata visi reģistrācijas lietās esošie dokumenti (arī Policijas lēmums, kurš saturēja personas datus) tiek nodoti atkalizmantošanai četrām privātām kapitālsabiedrībām. Reģistrs uzsver, ka atkalizmantotāji neesot uzskatāmi par tādām pašām trešajām personām kā ikviena privātpersona, kas, iesniedzot pieprasījumu, saņem informāciju no Reģistra. Attiecībā uz Reģistra rīcībā esošo atkalizmantošanā nododamo informāciju un šīs informācijas atkalizmantotājiem ir specifisks normatīvo aktu regulējums. Visi datu izplatītāji ir reģistrējuši datu apstrādi Inspekcijā, un atbild par datu apstrādi atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Minētie uzņēmumi esot kompetenti nozares spēlētāji, kas ir uzņēmušies nopietnus pienākumus, veicot...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 4.novembrī, trešajā lasījumā atbalstīja likumu izmaiņas, lai pilnveidotu krimināltiesisko regulējumu dzimumnoziegumu jomā. "Komisija noslēgusi darbu pie Krimināllikuma grozījumiem, rosinot pagarināt probācijas uzraudzību dzimumnoziedzniekiem, kā arī atsevišķos gadījumos paredzot bargākus cietumsodus. Tāpat plānots, ka dzimumnoziegumos apsūdzēto izvērtēšana no probācijas dienesta puses būs obligāta - tas dos tiesai skaidrāku priekšstatu par apsūdzētā personību," norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Komisijas sagatavotie grozījumi Krimināllikumā paredz līdz pieciem gadiem pagarināt papildsoda - probācijas uzraudzības - piemērošanas termiņu. Patlaban tas ir no viena līdz trim gadiem, kas nereti ir pārāk īss termiņš, lai ar dzimumnoziedzniekiem īstenotu probācijas programmas sociālās uzvedības korekcijai. Tāpat paredzēts par visiem dzimumnoziegumiem probācijas uzraudzību noteikt kā obligātu papildsodu neatkarīgi no tā, vai kā pamatsods piespriesta brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noilguma termiņu aprēķinās no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu, jo seksuāla rakstura...

Pagājušajā nedēļā notika Latvijas tiesu priekšsēdētāju sanāksme, kurā tika pārrunātas tiesu sistēmas aktualitātes: cietušo tiesību aizsardzība kriminālprocesā, notiesāto elektroniskās uzraudzības īstenošanas rezultāti un piemērošana, plānotie kvalifikācijas pilnveides pasākumi, kā arī tiesu darba organizācijas jautājumi. Sanāksmes mērķis bija informēt tiesu vadītājus par aktualitātēm tiesu sistēmā, kā arī sniegt esošās tiesu prakses pārskatu un pārrunāt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska informēja par gaidāmajām izmaiņām Kriminālprocesa likumā saistībā ar cietušo direktīvas (šī gada 16.novembrī spēkā stāsies Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2012/29/ES) ieviešanu, kas nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus. Direktīvas mērķis ir uzlabot noziedzīgos nodarījumos cietušo aizsardzību, atbalstu un līdzdalību kriminālprocesā. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka cietušie visā Eiropas Savienībā var paļauties uz vienotu minimālo garantiju līmeni, neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības dalībvalstī ir noticis noziedzīgs nodarījums. Līdz ar direktīvas ieviešanu veikta virkne grozījumu Kriminālprocesa likumā, kas paredz, piemēram, īpaši aizsargājamo cietušo identificēšanu...

Piektdien, 30.oktobrī, savus sertifikātus saņēma 14 mediatori, kuri Mediācijas likumā un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā ir sekmīgi nokārtojuši sertifikācijas pārbaudījumu. Tādējādi papildināts līdzšinējo 24 sertificēto mediatoru saraksts, kas Latvijā jau gadu tiek izmantots tiesas ieteiktās mediācijas modelī. No šī gada sertificēto mediatoru sarakstu papildinās: Daiga Jēgere, Juta Šavdina, Normunds Čizevskis, Baiba Orbidāne, Marika Uškāne, Ieva Ramiņa, Līva Jonikāne, Līga Tetere, Aivars Jurcāns, Agnese Knabe, Diāna Kožemjakova, Antra Duntava, Zenta Bičkoviča, Mārtiņš Ziemanis. Mediācija kā efektīva un attiecības saudzējoša konfliktu risināšanas iespēja Latvijā ir ienākusi jau vairāk kā pirms 10 gadiem un mediācijas pakalpojums galvenokārt bija attīstījies, pateicoties pašu mediatoru iniciatīvai, dažādu projektu, mediācijas organizāciju, kā arī Rīgas bāriņtiesas atbalstam. Lai attīstītu mediāciju un veicinātu tās izmantošanu, 2014.gadā tika pieņemts Mediācijas likums, savukārt, no 2015.gada gada 1.janvāra ir stājies spēkā regulējums par tiesas ieteiktu mediāciju. Tiesai, iesakot mediatoru lietas dalībniekiem, ir jābūt pārliecinātai par mediatora profesionalitāti un spēju efektīvi un kvalitatīvi novadīt...

Par administratīvo pārkāpumu bērnam prioritāri jāpiemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, paredz 28.oktobrī, Cilvēktiesību komisijas konceptuāli atbalstītie likumprojekti. Grozījumu mērķis ir veicināt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu biežāku piemērošanu, nosakot, ka administratīvais sods piemērojams tikai tad, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga. "Normatīvie akti nenosaka, par kādiem administratīviem pārkāpumiem bērnam piemērojami audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi un par kādiem - administratīvie sodi. Praksē dominē administratīvie sodi. Tas nozīmē, ka bērniem lielākoties piemēro brīdinājumu vai naudas sodu, ko nākas maksāt vecākiem, radot bērnos sava veida nesodāmības izjūtu," uzsvēra Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne. Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" un grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā uzskatāmi par lielu reformu pirmo soli attiecībā uz bērnu izdarītajiem likumpārkāpumiem, sēdē akcentēja Tieslietu ministrijas pārstāvji. Kā norādīja ministrijas pārstāvji, daudz lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai noskaidrotu iemeslus, kāpēc nepilngadīgais pastrādājis pārkāpumu, kā arī lai meklētu veidus, kā novērst šādas rīcības atkārtošanos nākotnē. Audzinoša...