TIESĪBAS

Saeima ceturtdien, 29.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, lai pilnveidotu lietu izskatīšanas, kā arī tiesas nolēmumu izpildes kārtību lietās par aizgādības vai saskarsmes tiesībām. Civilprocesa likums grozīts, jo līdzšinējais regulējums bija nepilnīgs, un tas apgrūtināja Civillikumā noteikto vecāku aizgādības, kā arī saskarsmes tiesību īstenošanu, grozījumu izskatīšanas gaitā iepriekš norādīja grozījumu autori Tieslietu ministrijā. Ņemot vērā Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto, ka lietas, kas saistītas ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu, tiesā izskatāmas ārpus kārtas, grozījumi nosaka, ka civillietās, kas skar bērnu, rakstveida paskaidrojumu iesniegšanas termiņš būs ne garāks par 15 dienām no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas. Līdz šim maksimāli pieļaujamais termiņš varēja būt 30 dienas. Tāpat ar grozījumiem precizēts prasības pieteikuma saturs lietās par saskarsmes tiesībām un to, kāda informācija jānorāda tiesas nolēmumā un kāda izpildu rakstā, kas izdots, lai izpildītu nolēmumu lietā par saskarsmes un aizgādības tiesībām. Civilprocesa likums papildināts ar divām jaunām nodaļām, kas precizē nolēmumu izpildes kārtību lietās...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 28.oktobrī pieņēma lēmumu noraidīt Lietuvas Republikā reģistrētās bankrotējušās AS "flyLAL-Lithuanian Airlines" pieteikumu par ārvalsts nolēmuma atzīšanu, izpildi un izpildes nodrošināšanu pret VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un AS "Air Baltic Corporation". Kā galvenos lēmuma motīvus Civillietu departaments minēja to, ka atzīšanas sekas būtu pretrunā Latvijas Republikas sabiedriskajai kārtībai un apdraudētu Latvijas Republikas nacionālo drošību. Pilns lēmuma teksts ar motīviem būs pieejams 4.decembrī. Civillietu departaments vienlaikus pieņēma arī blakus lēmumu informēt Latvijas Republikas Saeimu, Valsts prezidentu un Ministru kabinetu par iespējamu Satversmes 1.panta pārkāpumu, neparedzot Latvijas Republikas normatīvajos aktos valsts drošības infrastruktūras objektu liettiesiskā statusa aprobežojumus, kā arī ierobežojumus rīcībai ar tiem privāto tiesību jomā. Augstākā tiesa lietu tiesas sēdē izskatīja 14.oktobrī sakarā ar Valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" (lidosta "Rīga") un akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" blakus sūdzībām par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atzīts Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums par prasības nodrošinājuma noteikšanu par labu bankrotējušajai Lietuvas...

Juridiskā komisija otrdien, 27.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas nosaka kriminālatbildību par viltotas naudas izgatavošanu. Grozījumi paredz, ka jebkāda naudas nelikumīga izgatavošana vai tās izskata mainīšana sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja tas izdarīts ar nodomu. "Viltota nauda rada ļoti nopietnu kaitējumu sabiedrībai un uzņēmumiem, nesot zaudējumus, kas netiek atlīdzināti. Turklāt apgrozībā esošā viltotā nauda var sabiedrībā vairot nedrošību un šaubas par skaidras naudas pietiekamu aizsardzību," uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Komisijas 1.lasījumā atbalstītais likumprojekts par viltotas naudas izgatavošanu vai par šāda viltojuma izplatīšanu ievērojamā apmērā paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem. Līdz šim Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. Paredzētās sankcijas tiek gradētas atbilstoši viltotas naudas apmēriem. Ja iepriekš minētās noziedzīgās darbības izdarītas lielā apmērā vai tās izdarījusi organizēta grupa, brīvības atņemšana paredzēta uz laiku līdz pat desmit gadiem. Paredzētie grozījumi ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par eiro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu. Tāpat Juridiskā...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā izskatīja grozījumus Krimināllikumā, paredzot izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas nosaka atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošo vielu ietekmē. Turpmāk atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē būs paredzēta vienā Krimināllikuma pantā, nosakot soda apmēru atkarībā no personas veselībai un dzīvībai radītā kaitējuma. Par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā bez tiesībām paredzēta brīvības atņemšana līdz vienam gadam vai piespiedu darbs, vai naudas sods, nosakot arī iespēju piemērot mantas konfiskāciju. Tiesības paredzēts atņemt līdz pieciem gadiem. Par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu reibumā, ja rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums, brīvības atņemšana piemērojama uz laiku līdz četriem gadiem, paredzot arī iepriekšminētos alternatīvos soda veidus un tiesību atņemšanu. Par tādu pašu pārkāpumu, ja cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums, brīvības atņemšana paredzēta uz laiku līdz pieciem gadiem, ļaujot piemērot arī alternatīvus soda veidus. Savukārt tiesību atņemšana paredzēta uz laiku līdz septiņiem gadiem....

Otrdien, 20.oktobrī, Ministru kabinets akceptēja grozījumus likumā "Par tiesu varu", ar kuriem paplašinās Tieslietu padomes pilnvaras, kā arī noteiks, ka, publicējot spriedumus, neaizklās fiziskās personas datus tām personām, kas būs notiesātas par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā. Ar grozījumiem stiprinās tiesu varas iestāžu neatkarību un mazinās politisko ietekmi attiecībā uz tiesnešu karjeras jautājumiem. Paplašinās Tieslietu padomes kompetenci rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanā un atbrīvošanā no amata, tiesneša pārcelšanā uz vakanto tiesneša amatu augstāka, vai zemāka līmeņa tiesā. Tas nozīmē, ka turpmāk Tieslietu padome, nevis Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma, lems par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka vai zemāka līmeņa tiesā. Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) novērtēšanas komandas viedokli, ka ir nepieciešams nodrošināt, lai atbildību par tiesnešu iecelšanu un karjeru uzņemtos tiesu vara, kas ir būtisks faktors Latvijas tiesu varas neatkarības uzlabošanā un aizsardzībā. Tāpat vēlas paredzēt, ka turpmāk Tieslietu padome, nevis Ministru kabinets, noteiks rajona...

Konkurences padome (KP) 25.septembrī pieņēma lēmumu par dalību aizliegtā vienošanā sodīt četrus AS "Latvenergo" publiskā iepirkuma pretendentus - SIA "E Būvvadība", SIA "Remontbūve", SIA "Eirotransmet" un SIA "Eirobūvmetāls". Uzņēmumiem kopumā tika piemērots naudas sods 98’067,82 eiro apmērā. KP izmeklēšanu uzsāka pēc AS "Latvenergo" iesnieguma par iespējamu aizliegtu vienošanos uzņēmuma organizētajā sarunu procedūrā "Patvertnes demontāža Koka balstu ražotnē". Lietas izpētes laikā KP secināja, ka vienīgie iepirkuma pretendenti - SIA "E Būvvadība", SIA "Remontbūve", SIA "Eirotransmet" un SIA "Eirobūvmetāls" - bija izveidojuši divas savstarpēji nesaistītas karteļu grupas. Proti, informācijas apmaiņa par dalību iepirkumā notikusi starp (1) SIA "E Būvvadība" un SIA "Remontbūve", kā arī starp (2) SIA "Eirotransmet" un SIA "Eirobūvmetāls". KP atgādina - ja uzņēmumi patiesu konkurenci aizstāj ar konkurences imitāciju, iepirkuma rīkotājs tiek maldināts par reālo tirgus situāciju, kā arī nesaņem tos ieguvumus, ko sniedz uzņēmumu sāncensība. Veicot informācijas apmaiņu par plānoto dalību iepirkumā un šīs dalības nosacījumiem, patiesa konkurence nav iespējama....

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 13.oktobrī, pirms galīgā lasījuma Saeimā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz pilnveidot lietu izskatīšanas, kā arī tiesas nolēmumu izpildes kārtību lietās par aizgādības vai saskarsmes tiesībām. Deputāti noslēdza darbu arī pie grozījumiem Bāriņtiesu likumā un galīgajam lasījumam iepriekš komisijā atbalstīti arī saistītie grozījumi Civillikumā. Likumos paredzēti vairāki uzlabojumi, un arī turpmāk jautājumos, kas skar bērnu tiesības aizsardzību, informē Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Izmaiņas likumā bija nepieciešamas, jo pašreizējais regulējums ir nepilnīgs, un tas apgrūtina Civillikumā noteikto vecāku aizgādības, kā arī saskarsmes tiesību īstenošanu, grozījumu izskatīšanas gaitā iepriekš norādīja grozījumu autori Tieslietu ministrijā. Ņemot vērā Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto, ka lietas, kas saistītas ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu, tiesā izskatāmas ārpus kārtas, grozījumi paredz civillietās, kas skar bērnu, rakstveida paskaidrojumu iesniegšanas termiņu noteikt ne garāku par 15 dienām no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas. Patlaban noteikts, ka maksimāli pieļaujamais termiņš var būt 30 dienas. Tāpat ar grozījumiem...

Tieslietu ministrija atgādina, ka no 2015. gada 1. augusta Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļa ir pievienota Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļai. Savukārt no šī gada 1. novembra plānotas izmaiņas Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatas nodaļas darba organizācijā, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu resursu izmantošanu, vienlaikus efektivizējot nodaļas darbu kopumā. Proti, Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu korpuss tiks izvietots vienuviet Rīgā. Atgādinām, ka kopš šī gada septembra Jūrmalā zemesgrāmatu tiesneša amata pienākumus pilda viens tiesnesis. Tomēr minētās izmaiņas būtiski neskars personas, kas līdz šim bija ieradušas vērsties zemesgrāmatu nodaļā Jūrmalā, jo dokumentu pieņemšana un izsniegšana arī turpmāk tiks nodrošināta šajā pilsētā. Turpmāk Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļa atradīsies Rīgā, Ūnijas ielā 8-k9, taču Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama telpās Zigfrīda Meierovica prospektā 1A, nostiprinājuma lūgumu un citus nepieciešamos dokumentu pieņemšanu un izsniegšanu nodrošinās kompetenti Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas darbinieki zemesgrāmatas nodaļas pieņemšanas laikos: pirmdienās no 8:30 līdz 18:00, otrdienās – ceturtdienās no 8:30 līdz...

Personām, kuras uz Latviju nelikumīgi pārvieto nelegālos imigrantus, jārēķinās ar bargākiem kriminālsodiem. To paredz izmaiņas Krimināllikumā, kas ceturtdien, 8.oktobrī, konceptuāli atbalstītas Saeimā. "Deputātu rosinātais likumprojekts ir aktuāls, ņemot vērā aizvien pieaugošo bēgļu skaitu, kas nelikumīgi šķērso Latvijas austrumu robežu. Robežsargi norāda, ka šis rūpals ir kļuvis par rosīgu darba lauku organizētajai noziedzībai. Šie priekšlikumi ir signāls, ka problēmu uztveram nopietni un esam gatavi pastiprināt atbildību par bēgļu pārvietošanu," iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Piedāvātie likuma grozījumi paredz palielināt sankcijas, ja personu nelikumīgu pārvietošanu veikusi cilvēku grupa pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī gadījumos, kad pāri robežai pārvests vairāk nekā viens cilvēks. Kā uzsver likumprojekta autori, atsevišķi noziedzīgie grupējumi veic cilvēku pārvietošanu pāri robežai tādā veidā, lai aizturēšanas gadījumā viņiem varētu piespriest iespējami mazus kriminālsodus. Proti, noziedznieki darbojas grupā un vienlaikus pārvieto ne vairāk kā piecas personas. Patlaban likums par šādām darbībām paredz brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem...

Šī gada 5.oktobrī Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija (turpmāk – komisija) skatīja divas pret vienu zvērinātu tiesu izpildītāju ierosinātās disciplinārlietas. Komisija izskatīja disciplinārlietu, kas ierosināta pret zvērinātu tiesu izpildītāju ar tieslietu ministra šī gada 11.augusta rīkojumu. Komisija konstatēja, ka zvērināts tiesu izpildītājs, nepārskaitot piedzinējam rezervētos naudas līdzekļus pilnā apjomā, pieļāvis būtisku normatīvo aktu pārkāpumu, tādējādi pārkāpjot arī Tiesu izpildītāju likumā noteikto prasību par ātru un kvalitatīvu nolēmumu izpildi, kā rezultātā nodarīts kaitējums privātpersonas interesēm. Ņemot vērā minēto pārkāpumu, izvērtējot zvērināta tiesu izpildītāja sniegtos paskaidrojumus, kā arī ziņas, kas raksturo iepriekšējo darbu zvērināta tiesu izpildītāja amatā, disciplinārlietu komisija nolēma izteikt zvērinātam tiesu izpildītājam rājienu. Tāpat Komisija izskatīja disciplinārlietu pret šo pašu zvērinātu tiesu izpildītāju, kas ierosināta ar tieslietu ministra šī gada 23.septembra rīkojumu. Konstatēts, ka zvērināts tiesu izpildītājs nav veicis savā lietvedībā pieņemto lietu faktisko pārbaudi vairāk kā četru gadu garumā un nav konstatējis, ka iztrūkst izpildu lietas, nav veicis izpildu darbības pēc...

Aizdomās turētajiem un apcietinātajiem būs plašākas tiesības saņemt advokāta palīdzību un sazināties. To paredz Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas ceturtdien, 1.oktobrī, konceptuāli atbalstīti parlamenta sēdē. Likuma izmaiņas līdztekus paredz pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz izdošanas apcietinājuma piemērošanu un kontroli. Likumā paredzēts noteikt, ka tiesības uz aizstāvību ir arī personām, kas nav sasniegušas 14 gadu vecumu. Lai arī gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu izdarījis mazgadīgais, kriminālprocess pret viņu netiek uzsākts, taču praksē dažkārt rodas nepieciešamība viņu nopratināt. Tas nepieciešams, lai izlemtu, vai ir pamats uzsākt procesu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu. Šādās situācijās mazgadīgajam jānodrošina aizstāvība. Likumprojekts paredz paplašināt izņēmumu attiecībā uz tikšanās un saziņas ierobežojumiem apcietinājuma laikā. Plānots noteikt, ka ārvalstniekam nevar ierobežot tikšanās un saziņu ne tikai ar advokātu, bet arīdzan ar viņa valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi. Personai, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, plānots noteikt tiesības sazināties ar tuviniekiem, mācību vai darba vietu. Patlaban likums paredz tiesības...

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un administratīvo sodu samaksā desmit dienu laikā, maksā mazāk - šādu principu paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko ceturtdien, 1.oktobrī, Saeima atbalstīja otrajā lasījumā. Likuma izmaiņas paredz - ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt desmit darba dienu laikā, tas tiks samazināts par 50 procentiem. Piedāvātās izmaiņas likumā paredz papildināt to ar jaunu pantu par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas. Saskaņā ar to institūcijai vai amatpersonai būs tiesības lemt par pārkāpēja nosacītu daļēju atbrīvošanu naudas samaksas. Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti atbrīvota no naudas soda samaksas. Tāpat nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda...

Šķīrējtiesu likums, kas stājies spēkā 2015. gada 1. janvārī, nosaka šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus, lai nodrošinātu civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu šķīrējtiesā. Šķīrējtiesu likums noteica pārējas posmu līdz 2015.gada 1.jūnijam jau reģistrēto pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem nodrošināt šķīrējtiesu darbību atbilstoši jaunajām prasībām, tai skaitā, iesniedzot Uzņēmumu reģistrā likumā noteiktos dokumentus. Kā liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati, tad līdz 2015. gada 1. janvārim šķīrējtiesu reģistrā bija reģistrētas 125 šķīrējtiesas. Informējam, ka Šķīrējtiesu likuma reformas rezultātā 42 šķīrējtiesas izslēgtas no šķīrējtiesu reģistra, t.i., 41 šķīrējtiesas dibinātāji nav izpildījuši likumā noteiktās prasības, savukārt viena šķīrējtiesas darbība izbeigta uz tās dibinātāja pieteikuma pamata. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere norāda: "Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2013.-2014.gadam īstenošanas ietvaros tika pieņemts jauns Šķīrējtiesu likums, kurš izstrādāts ar mērķi samazināt šķīrējtiesu skaitu un palielināt uzticību šķīrējtiesu lēmumiem, veicinot komersantu iespējas panākt efektīvu līgumsaistību izpildi. Kā liecina pašreizējie šķīrējtiesu reģistra dati, tad likuma izveide ir attaisnojusi...

Otrdien, 29.septembrī, Ministru kabinets atbalstīja grozījumus likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" un grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Ar grozījumiem plānots veicināt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu plašāku piemērošanu bērniem, kuri izdarījuši administratīvos pārkāpumus. Ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiks, ka administratīvo sodu varēs piemērot tikai tādos gadījumos, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nav lietderīga. Savukārt ar grozījumiem likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" plānots efektivizēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, novēršot praksē konstatētās problēmas. Pašreiz nepilngadīgajai personai, kura ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli vai administratīvo sodu. Atbildīgā amatpersona pati izlemj, kuru no piespiedu līdzekļiem konkrētajā gadījumā piemērot. Praksē konstatēts, ja bērns izdara administratīvo pārkāpumu, visbiežāk tiek piemērots administratīvais sods, kaut arī ir iespēja piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Taču, piemērojot administratīvo sodu bērnam, galvenokārt tiek izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods, ko visbiežāk samaksā bērna vecāki, jo bērnam nav savu ienākumu....

Aizdomās turētajiem un apcietinātajiem būs plašākas tiesības saņemt advokāta palīdzību un sazināties. To paredz Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas trešdien, 23.septembrī, konceptuāli atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā. Likuma izmaiņas līdztekus paredz pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz izdošanas apcietinājuma piemērošanu un kontroli. Likumā paredzēts noteikt, ka tiesības uz aizstāvību ir arī personām, kas nav sasniegušas 14 gadu vecumu. Lai arī gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu izdarījis mazgadīgais, kriminālprocess pret viņu netiek uzsākts, taču praksē dažkārt rodas nepieciešamība viņu nopratināt. Tas nepieciešams, lai izlemtu, vai ir pamats uzsākt procesu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu. Šādās situācijās mazgadīgajam jānodrošina aizstāvība. Likumprojekts paredz paplašināt izņēmumu attiecībā uz tikšanās un saziņas ierobežojumiem apcietinājuma laikā. Plānots noteikt, ka ārvalstniekam nevar ierobežot tikšanās un saziņu ne tikai ar advokātu, bet arīdzan ar viņa valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi. Personai, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, plānots noteikt tiesības sazināties ar tuviniekiem, mācību vai darba vietu. Patlaban likums paredz...