TIESĪBAS

Rīgas šķīrējtiesā 30. septembrī un 1. oktobrī norisināsies bezmaksas semināri, kuros sniegtā informācija palīdzēs uzņēmējiem padarīt savu biznesu drošāku un veiksmīgāku. Semināri norisināsies latviešu un krievu valodā. Mūsdienu nestabilās ekonomikas un lielā lūgumu skaita dēļ, semināri tiks veltīti parādu piedziņas tēmai. Apmeklējot seminārus, uzņēmēji un uzņēmumu pārstāvji uzzinās jaunus un efektīvus biznesa vadīšanas instrumentus, kurus varēs pielietot praksē. Pieteikšanās semināriem jau ir sākusies. Semināru programma: Parādu piedziņas veidi un parādu piedziņas sistēma uzņēmumā;Līgumsoda procenti un likumiskie procenti, jeb kā atgriezt to, kas pieder Jums. Tātad - semināru tēma ir "Kā efektīvi piedzīt parādus? Šķīrējtiesvedības priekšrocības". Seminārs krievu valodā norisināsies 30.09.2015., bet latviešu valodā - 01.10.2015. plkst.18:00. Norises adrese: Rīga, E.Birznieka-Upīša 18, 4.stāvs. Seminārus vadīs Latvijas tiesību pasaulē plaši pazīstami cilvēki, pieredzējuši un apzinīgi speciālisti ar lielu prakses un zināšanu bagāžu - Rīgas Šķīrējtiesas priekšsēdētājs Jurijs Ņikuļcovs un Rīgas Šķīrējtiesas kvalifikācijas daļas direktors Jānis Sīlis. Semināra dalībnieku reģistrēšana notiek dalībniekiem iepriekš piesakoties semināram....

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments nosūtījis vēstuli valdības vadītājai Laimdotai Straujumai un Tieslietu ministrijai, vēršot uzmanību uz vairākiem problemātiskiem aspektiem, ar kuriem neizbēgami nāksies saskarties administratīvajām tiesām, palielinoties patvēruma meklētāju skaitam valstī. Šīs problēmas nepieciešams risināt vienlaikus ar jautājumu par bēgļu uzņemšanas iespējām - norāda departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa. Patvēruma meklētāju lietas kā vienīgā tiesu instance izskata Administratīvā rajona tiesa, turklāt šādas lietas tiek skatītas ārpus kārtas, jo likums nosaka to izskatīšanu attiecīgi 3 mēnešu laikā vai 5 darba dienu laikā (atkarībā no lietas būtības). Palielinoties patvēruma meklētāju skaitam valstī, prognozējams, ka turpinās pieaugt tiesas noslodze saistībā ar pārsūdzētajiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumiem patvēruma meklētāju lietās, un tas atstās iespaidu uz kopējiem lietu izskatīšanas termiņiem administratīvajā tiesā. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments aicina vienlaikus ar jautājumu par bēgļu uzņemšanu apsvērt jautājumu par Administratīvās rajona tiesas kapacitātes paaugstināšanu, tas ir, tiesnešu un tiesas darbinieku skaita palielināšanu un īpaša tiesas atbalsta personāla...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 22.septembrī, izskatīs izstrādātos grozījumus Krimināllikumā un Sporta likumā cīņai pret tā saucamajām sarunātajām spēlēm profesionālajā sportā. “Izmaiņas likumos paredz ieviest jaunu pantu par manipulācijām ar sporta sacensībām un noteikt pietiekami bargu sodu par nelegālām sporta totalizatoru aktivitātēm un spēļu rezultātu pasūtīšanu. Saņemot materiālu labumu par šādām nelegālām aktivitātēm, draudētu brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, smagākos gadījumos līdz pat pieciem gadiem cietumā. Pērn aicinājām atbildīgās amatpersonas strādāt pie šīs problēmas risinājuma un tagad esam saņēmuši sagatavotus likumprojektus,” informē komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Iepriekš diskusijā komisijā gan deputāti, gan profesionālās sporta organizācijas, gan arī tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji pauda bažas par nepietiekamo regulējumu, lai efektīvi cīnītos pret “sarunātajām spēlēm” sportā, kā arī, lai pasargātu jaunos spēlētājus no negatīva priekšstata par profesionālo sportu mūsu valstī. Pašlaik par sporta spēļu rezultātu ietekmēšanu ir noteikta kriminālatbildība, taču praksē piemērojamais pants par krāpšanu nestrādā un ir grūti saukt pie...

Lai varētu atjaunot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, kas atņemtas uz laiku līdz vienam gadam, turpmāk būs jākārto teorētiskais ceļu satiksmes noteikumu (CSN) eksāmens. Šādas izmaiņas Ceļu satiksmes likumā ceturtdien, 17.septembrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas deputāti. Patlaban regulējumā nav noteikta kārtība, kā personas var atjaunot autovadītāja tiesības, kas atņemtas uz laika periodu līdz vienam gadam, deputātiem iepriekš skaidroja Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvji. Likums nosaka tikai tiesību atjaunošanas procedūru personām, kurām tās atņemtas uz vienu gadu vai ilgāk, kā arī par braukšanu alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē uz jebkādu termiņu. Likumprojekta autori norāda, ka šādi grozījumi nepieciešami, ņemot vērā pašreizējo nelabvēlīgo situāciju uz ceļiem. Jaunā kārtība nodrošinās, ka persona, kura noteiktu laiku nav piedalījusies ceļu satiksmē, atjauno teorētiskās zināšanas satiksmes drošības jautājumos. Izmaiņas arī paredz, ka transportlīdzekļa īpašniekam turpmāk būs tiesības apstrīdēt soda piemērošanu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumu, ja automašīnas īpašnieks pats nav vadījis transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī. Regulējums tiek precizēts, ņemot...

Valsts nodrošināta juridiskā palīdzība būs pieejama arī administratīvajās lietās, personai pārsūdzot bāriņtiesas lēmumu par bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. To paredz izmaiņas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas ceturtdien, 17.septembrī, Saeimā pieņemtas pirmajā lasījumā. Valsts apmaksātas juridiskās palīdzības pieejamību paredzēts paplašināt, paredzot to arī gadījumos, ja lieta saistīta ar tāda aizdevuma līguma saistību izpildi, kurā juridiskās palīdzības prasītājs ir aizdevējs. Tāpat likuma izmaiņas paredz atkāpi no vispārējās normas, ka juridisko palīdzību atsaka, ja tā saistīta ar morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Saskaņā ar likumprojektu personai būs tiesības saņemt juridisko palīdzību, ja tai būs nodarīts morālais kaitējums noziedzīga nodarījuma rezultātā. Valsts nodrošinātu juridisko palīdzību var saņemt personas, kas ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu. Tāpat likumprojekts papildina un precizē kārtību, kā izpildāms lēmums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumu samaksu attiecībā uz personu, kas to saņēmusi nepamatoti. Saeima vakar, 17. septembrī, konceptuāli atbalstīja arī saistītos Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz likumā ietvert jaunu ar...

Otrdien, 15.septembrī, Saeimas deputāti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Juridiskās komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē vērtēs risinājumus, lai vienkāršotu minimālo uzturlīdzekļu piešķiršanas kārtību. Izmaiņas plānotas, lai samazinātu administratīvo slogu personai, kas vēlas piedzīt uzturlīdzekļus, un paātrinātu uzturlīdzekļu saņemšanas procesu, tādējādi īstenojot bērnu tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Personai vairs nebūs jāvēršas tiesā vai pie notāra, lai saņemtu uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā. To varēs izdarīt administratīvā procesa ietvaros Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, paredz Tieslietu ministrijā izstrādātie risinājumi. Vienlaikus tiks saglabātas tiesības vērsties tiesā, ja pastāv strīds par aprūpi vai uzturlīdzekļu apmēru. Tāpat tiesā varēs vērsties ar prasību piedzīt uzturlīdzekļus lielākā apmērā. Kā norādījuši piedāvātā risinājuma autori, bērni ir viena no sabiedrības mazāk aizsargātajām grupām, taču līdzšinējais minimālo uzturlīdzekļu piešķiršanas process ir pārāk laikietilpīgs. Piedāvātais risinājums paredz vairāk nekā trīs reizes saīsināt laiku līdz uzturlīdzekļu saņemšanas brīdim. Process būs aptuveni 2,5-3 mēnešus ilgs. Izmaiņas samazinātu arī tiesu noslogojumu. Kā vēsta...

Saeima ceturtdien, 10.septembrī, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, nosakot amata savienošanas ierobežojumus maksātnespējas administratoriem. Likums grozīts, ņemot vērā šī gada maijā veiktās izmaiņas regulējumā, kas maksātnespējas administratoriem no 2016.gada 1.janvāra paredz noteikt valsts amatpersonas statusu. Grozījumi nosaka, ka uz maksātnespējas administratoriem attieksies vispārējie amata savienošanas ierobežojumi, tostarp, amatpersona savu amatu varēs savienot arī ar saimniecisko darbību kā individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona. Maksātnespējas administratoriem noteikti komercdarbības un speciālie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi, liedzot divus gadus pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas gūt ienākumus vai pieņemt dāvanas no subjekta, kura maksātnespējas procesu viņš ir administrējis. Maksātnespējas administrators nedrīkstēs administrēt procesu subjektam, no kura viņš iepriekšējo divu gadu laikā saņēmis dāvanas. Savukārt, lai novērstu situācijas, kad maksātnespējas administrators amata pienākumus pilda, atrodoties interešu konflikta situācijā, būs jāpiemēro Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma noteikumi par administratora atcelšanu no tiesiskās aizsardzības, fiziskās vai juridiskās personas maksātnespējas procesiem. Tam būs nepieciešams...

Eiropas Savienības Tiesa 2015. gada 10. septembra spriedumā lietā C-151/14 Eiropas Komisija pret Latvijas Republiku secināja, ka Latvijas pilsonības nosacījums, lai kļūtu par zvērinātu notāru Latvijā, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesībām. No sprieduma izriet, ka nākotnē ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem būs tiesības kļūt par notāru Latvijā. Jāuzsver, ka šis fakts neatceļ citus kritērijus zvērināta notāra amata ieņemšanai, piemēram, tādu kā valsts valodas prasme. Latvija savā nostājā uzturēja pozīciju, ka notārs, ņemot vērā tam piešķirto funkciju iedabu, piedalās valsts varas īstenošanā un tāpēc Latvijas pilsonības nosacījums ir attaisnojams un tādējādi nav pretrunā Eiropas Savienības tiesībām. Eiropas Savienības Tiesa savukārt uzsvēra, ka notāra darbības, kā tās ir noteiktas pašreizējā Latvijas tiesību sistēmā, nav uzskatāmas par tiešu un konkrētu dalību valsts varas īstenošanā. Tādējādi Latvijas tiesību aktos iecelšanai notāra amatā prasītais pilsonības nosacījums rada Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantā aizliegtu diskrimināciju pilsonības dēļ. Iepriekšējos gados Eiropas Savienības...

Valsts nodrošināta juridiskā palīdzība būs pieejama arī administratīvajās lietās, personai pārsūdzot bāriņtiesas lēmumu par bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. To paredz izmaiņas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas trešdien, 9.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstītas Saeimas Juridiskajā komisijā. Valsts apmaksātas juridiskās palīdzības pieejamību paredzēts paplašināt, paredzot to arī gadījumos, ja lieta saistīta ar tāda aizdevuma līguma saistību izpildi, kurā juridiskās palīdzības prasītājs ir aizdevējs. Tāpat likuma izmaiņas paredz atkāpi no vispārējās normas, ka juridisko palīdzību atsaka, ja tā saistīta ar morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Saskaņā ar likumprojektu personai būs tiesības saņemt juridisko palīdzību, ja tai būs nodarīts morālais kaitējums noziedzīga nodarījuma rezultātā. Valsts nodrošinātu juridisko palīdzību var saņemt personas, kas ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu. Tāpat likumprojekts papildina un precizē kārtību, kā izpildāms lēmums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumu samaksu attiecībā uz personu, kas to saņēmusi nepamatoti. Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja arī saistītos Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz likumā ietvert jaunu ar...

Personas, kura veic advokāta profesionālo darbību, pielīdzināšana valsts amatpersonai ir rupjš starptautisko cilvēktiesību, konstitucionālo tiesību un Eiropas Savienības advokāta profesijas pamatprincipu hartas pārkāpums, jo valsts amatpersonas statuss saskaņā ar likumu uzliek par pienākumu advokātam pildīt un ievērot valstiskus pienākumus, kuri nav savienojami ar advokāta profesijas neatkarību un konfidencialitāti. Rezolūcija ar šādu atzinumu pieņemta Ziemeļvalstu-Baltijas valstu advokatūru vadītāju ikgadējās sanāksmes laikā Rīgā 2015.gada 4.septembrī. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis norāda, ka kaimiņvalstu kolēģi pauduši neizpratni un pat šoku par Latvijas valsts lēmumu pielīdzināt advokātus, kuri vienlaikus praktizē kā maksātnespējas procesa administratori, valsts amatpersonām, atzīstot, ka šāds lēmums apdraud advokāta klientu konfidencialitāti. Kā uzsvēra Zviedrijas Advokātu padomes ģenerālsekretāre Anne Ramberga, runa nav par advokātu pasargāšanu, bet gan par klientu aizsardzību. Sanāksmes dalībnieki norādīja, ka advokātu klientu datu iespējama nonākšana valsts rīcībā, kas saistīta ar plānoto darījumu deklarēšanas sistēmas ieviešanu, ir nepieņemama un pārkāpj klienta tiesības uz konfidencialitāti, vēršoties pēc juridiskās palīdzības un...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis sociālo kampaņu „Sāc ar sevi- NEPIEĻAUJ!”, kuras ietvaros izveidots videoklips, kas aicina būt krietniem un nepieļaut korupciju savā ikdienas dzīvē. Video klipa autors ir Edgars Trankalis, kurš 2011. gadā ar šo radošo darbu piedalījās KNAB organizētajā videoklipu konkursā jauniešiem, kura mērķis bija veicināt jauniešu izpratni par korupcijas radītajām sekām un aicināt aktīvi iesaistīties tās izskaušanā. Sociālās kampaņas „Sāc ar sevi- NEPIEĻAUJ!” mērķis ir aicināt sabiedrību nepieļaut koruptīvas darbības, koruptīvu lēmumu pieņemšanu ne vien tiesu spriedumos, bet ikvienā dzīves jomā, nepieļaut naudas varu pār taisnas tiesas, sprieduma un lēmuma spēku. Ikviena valsts vai pašvaldības apmaksāta darbinieka pienākums ir kvalitatīvi un efektīvi veikt savu darbu, nepieprasot un nepieņemot par to papildu maksājumu, prettiesisku labumu vai „kukuli”. Prezentācija "Sāc ar sevi- NEPIEĻAUJ!" KNAB kampaņas videoklips Video tiek demonstrēts Valsts ieņēmumu dienesta un Uzņēmuma reģistra klientu apkalpošanas centru video ekrānos. Video redzams Latvijas kinoteātros „Kino „Citadele”, „Multikino”, „Cinamon”, „Silver...

Tiesu sistēmas reforma turpinās, tomēr veiktie jauninājumi nav nozīmīgi un būtiski neuzlabo strīdu risināšanas ātrumu un efektivitāti, šādu viedokli Ekonomistu apvienības konferencē pauda Ekonomiskās attīstības monitoringa 2015 tieslietu izpētes grupas vadītājs Lauris Liepa. Ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu", tiek turpināts rajona tiesu reorganizācijas process, kurš paredz apgabaltiesu darbības teritorijā esošu rajona tiesu pakāpenisku apvienošanu un tiesu namu izveidošanu. Eksperti uzskata, ka vēl pāragri spriest, vai reforma nesīs iecerētos efektivitātes augļus, norādot, ka saskaņā ar statistikas datiem par 2014.gadu, aizvien saglabājās kritisks neizskatīto civillietu skaits pirmās instances tiesā (virs 29 tūkstošiem), arī apelācijas instances tiesās atsevišķu kategoriju lietu skaits turpina pieaugt, nevis samazināties. Viens no gaidītākajiem valdības solījumiem tiesiskuma veicināšanā saistāms ar maksātnespējas procesa administratoru darbības tiesiskā regulējuma un maksātnespējas procesa uzraudzības sistēmas pilnveidošanu - ne velti, atbilstoši Valsts kontroles revīzijas ziņojuma datiem, 76% uzņēmēju netic, ka maksātnespējas process tiek veikts caurspīdīgi un godīgi, bet 83% uzskata, ka valsts nespēj aizsargāt nelikumīgi...

Vakar, 1.septembrī, Ministru kabinets slēgtajā daļā izskatīja informatīvo ziņojumu par Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzību ārvalstīs. Informatīvais ziņojums izstrādāts, lai veicinātu tiesisko sadarbību, uzlabotu iestāžu sadarbību šādu lietu koordinēšanā un Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzību ārvalstīs kopumā. Kā norāda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: „Informatīvais ziņojums izstrādāts, lai sāktu plašāk informēt ārvalstīs dzīvojošos vecākus par likumiem, kas, dzīvojot konkrētajā valstī, būtu jāņem vērā. Tāpat uzskatu, ka jāstiprina sadarbība starp visām iesaistītajām institūcijām, lai savlaicīgāk un efektīvāk varētu reaģēt uz šādām lietām un personai tiktu sniegta visa nepieciešamā palīdzība.” Lai uzlabotu sabiedrības informētību, ministrija piedāvā dažādus risinājumus, proti, aicinājumu Latvijas Republikas vēstniecību mājaslapās ievietot informāciju par institūcijām, kas konkrētajā ārvalstī ir atbildīgas par ģimenes un bērnu tiesību jautājumiem. Plānots, ka Tieslietu ministrija izstrādās informatīvu materiālu par to, kas jāņem vērā vecākiem, kuri kopā ar bērniem pārceļas uz dzīvi citā valstī. Savukārt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai sadarbībā ar ministriju un Labklājības ministriju noteikts izstrādāt metodiskos ieteikumus...

Konkurences padome (KP) aicina sabiedrību līdz 11. septembrim iepazīties ar iestādes izstrādāto uzņēmumu apvienošanās vadlīniju projektu un sniegt ieteikumus par nepieciešamiem papildinājumiem. Sabiedrības iesaiste vadlīniju izstrādē ir būtiska, lai līdzsvarotu privātpersonu interesi mazināt administratīvos šķēršļus un KP uzdevumu aizsargāt sabiedrības labklājību. KP līdzšinējā uzņēmumu apvienošanās ziņojumu izskatīšanas pieredzē, kā arī pēc vairākkārtējas uzņēmēju uzrunāšanas, lai noskaidrotu raksturīgākos konkurences tiesību trūkumus, secinājusi, ka uzņēmējiem bieži ir grūtības sagatavot pilnīgu un korektu apvienošanās ziņojumu. Tādējādi, lai ziņojuma sagatavošanu uzņēmumiem padarītu vienkāršāku, kā arī pēc iespējas saīsinātu laiku, kas KP nepieciešams ziņojuma izskatīšanai, KP izstrādāja uzņēmumu apvienošanās vadlīniju projektu. KP vadlīniju projektā apkopojusi ieteikumus iespējamajiem risinājumiem par līdz šim visbiežāk sastopamām neskaidrībām, kas radušās tirgus dalībniekiem apvienošanās ziņojuma sagatavošanā, piemēram, kā aprēķināt uzņēmuma tirgus daļas, kāda ir atšķirība starp saīsināto un pilno apvienošanās ziņojumu u.tml. Uzņēmumu apvienošanās kontroles regulējums ir būtiska konkurences tiesību sastāvdaļa, un tā nodrošina sabiedrības labklājības aizsardzību no konkurenci kaitējošām apvienošanām –...

Rīt, 25. augustā, Ministru kabineta sēdē paredzēts skatīt informatīvo ziņojumu «Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību no 2015.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam». Tajā norādīts, ka pārskata periodā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietvedībā kopā saņemti 593 iesniegumi, no kuriem 495 iesniegumi no fiziskām personām un 98 iesniegumi no juridiskām personām. 2015.gada pirmajā pusgadā KNAB Ziņojumu centrā ir pieņemti un uzklausīti 55 apmeklētāji. Veicot likumā noteiktās funkcijas valsts amatpersonu darbības kontroles jomā, 2015.gada pirmajā pusgadā KNAB pabeidza 224 pārbaudes (2014.gada pirmajā pusgadā – 232 pārbaudes). Veikto pārbaužu ietvaros atbilstoši savai kompetencei KNAB ir izvērtējis 481 amatpersonu darbību, pārbaudot 662 amatpersonu deklarācijas, kas ir par 121 deklarāciju vairāk nekā 2014.gada pirmajā pusgadā, saistībā ar likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto ierobežojumu un aizliegumu ievērošanu. Saistībā ar likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu, aizliegumu un pienākumu neievērošanu, pārskata periodā ir 131 gadījumā ir uzsākta lietvedība...