TIESĪBAS

Iepriekš presē izskanējusi informācija, ka Datu valsts inspekcija (Inspekcija) Uzņēmumu reģistra (Reģistrs) atbildīgajai amatpersonai piemērojusi sodu par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem. Inspekcija norādīja, ka iespējamais atbildīgais ir pārzinis, kas šajā gadījumā ir Reģistrs, proti, kas nodeva datus trešajām personām - atkalizmantotājiem. Reģistrs nepiekrīt un apstrīd Inspekcijas lēmumu. Reģistrs personu datus neesot ievietojis brīvi pieejamās publiskās datubāzes, vai savādāk publiskojis. Uz līguma pamata visi reģistrācijas lietās esošie dokumenti (arī Policijas lēmums, kurš saturēja personas datus) tiek nodoti atkalizmantošanai četrām privātām kapitālsabiedrībām. Reģistrs uzsver, ka atkalizmantotāji neesot uzskatāmi par tādām pašām trešajām personām kā ikviena privātpersona, kas, iesniedzot pieprasījumu, saņem informāciju no Reģistra. Attiecībā uz Reģistra rīcībā esošo atkalizmantošanā nododamo informāciju un šīs informācijas atkalizmantotājiem ir specifisks normatīvo aktu regulējums. Visi datu izplatītāji ir reģistrējuši datu apstrādi Inspekcijā, un atbild par datu apstrādi atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Minētie uzņēmumi esot kompetenti nozares spēlētāji, kas ir uzņēmušies nopietnus pienākumus, veicot...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 4.novembrī, trešajā lasījumā atbalstīja likumu izmaiņas, lai pilnveidotu krimināltiesisko regulējumu dzimumnoziegumu jomā. "Komisija noslēgusi darbu pie Krimināllikuma grozījumiem, rosinot pagarināt probācijas uzraudzību dzimumnoziedzniekiem, kā arī atsevišķos gadījumos paredzot bargākus cietumsodus. Tāpat plānots, ka dzimumnoziegumos apsūdzēto izvērtēšana no probācijas dienesta puses būs obligāta - tas dos tiesai skaidrāku priekšstatu par apsūdzētā personību," norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Komisijas sagatavotie grozījumi Krimināllikumā paredz līdz pieciem gadiem pagarināt papildsoda - probācijas uzraudzības - piemērošanas termiņu. Patlaban tas ir no viena līdz trim gadiem, kas nereti ir pārāk īss termiņš, lai ar dzimumnoziedzniekiem īstenotu probācijas programmas sociālās uzvedības korekcijai. Tāpat paredzēts par visiem dzimumnoziegumiem probācijas uzraudzību noteikt kā obligātu papildsodu neatkarīgi no tā, vai kā pamatsods piespriesta brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noilguma termiņu aprēķinās no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu, jo seksuāla rakstura...

Pagājušajā nedēļā notika Latvijas tiesu priekšsēdētāju sanāksme, kurā tika pārrunātas tiesu sistēmas aktualitātes: cietušo tiesību aizsardzība kriminālprocesā, notiesāto elektroniskās uzraudzības īstenošanas rezultāti un piemērošana, plānotie kvalifikācijas pilnveides pasākumi, kā arī tiesu darba organizācijas jautājumi. Sanāksmes mērķis bija informēt tiesu vadītājus par aktualitātēm tiesu sistēmā, kā arī sniegt esošās tiesu prakses pārskatu un pārrunāt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska informēja par gaidāmajām izmaiņām Kriminālprocesa likumā saistībā ar cietušo direktīvas (šī gada 16.novembrī spēkā stāsies Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2012/29/ES) ieviešanu, kas nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus. Direktīvas mērķis ir uzlabot noziedzīgos nodarījumos cietušo aizsardzību, atbalstu un līdzdalību kriminālprocesā. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka cietušie visā Eiropas Savienībā var paļauties uz vienotu minimālo garantiju līmeni, neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības dalībvalstī ir noticis noziedzīgs nodarījums. Līdz ar direktīvas ieviešanu veikta virkne grozījumu Kriminālprocesa likumā, kas paredz, piemēram, īpaši aizsargājamo cietušo identificēšanu...

Piektdien, 30.oktobrī, savus sertifikātus saņēma 14 mediatori, kuri Mediācijas likumā un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā ir sekmīgi nokārtojuši sertifikācijas pārbaudījumu. Tādējādi papildināts līdzšinējo 24 sertificēto mediatoru saraksts, kas Latvijā jau gadu tiek izmantots tiesas ieteiktās mediācijas modelī. No šī gada sertificēto mediatoru sarakstu papildinās: Daiga Jēgere, Juta Šavdina, Normunds Čizevskis, Baiba Orbidāne, Marika Uškāne, Ieva Ramiņa, Līva Jonikāne, Līga Tetere, Aivars Jurcāns, Agnese Knabe, Diāna Kožemjakova, Antra Duntava, Zenta Bičkoviča, Mārtiņš Ziemanis. Mediācija kā efektīva un attiecības saudzējoša konfliktu risināšanas iespēja Latvijā ir ienākusi jau vairāk kā pirms 10 gadiem un mediācijas pakalpojums galvenokārt bija attīstījies, pateicoties pašu mediatoru iniciatīvai, dažādu projektu, mediācijas organizāciju, kā arī Rīgas bāriņtiesas atbalstam. Lai attīstītu mediāciju un veicinātu tās izmantošanu, 2014.gadā tika pieņemts Mediācijas likums, savukārt, no 2015.gada gada 1.janvāra ir stājies spēkā regulējums par tiesas ieteiktu mediāciju. Tiesai, iesakot mediatoru lietas dalībniekiem, ir jābūt pārliecinātai par mediatora profesionalitāti un spēju efektīvi un kvalitatīvi novadīt...

Par administratīvo pārkāpumu bērnam prioritāri jāpiemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, paredz 28.oktobrī, Cilvēktiesību komisijas konceptuāli atbalstītie likumprojekti. Grozījumu mērķis ir veicināt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu biežāku piemērošanu, nosakot, ka administratīvais sods piemērojams tikai tad, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga. "Normatīvie akti nenosaka, par kādiem administratīviem pārkāpumiem bērnam piemērojami audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi un par kādiem - administratīvie sodi. Praksē dominē administratīvie sodi. Tas nozīmē, ka bērniem lielākoties piemēro brīdinājumu vai naudas sodu, ko nākas maksāt vecākiem, radot bērnos sava veida nesodāmības izjūtu," uzsvēra Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne. Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" un grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā uzskatāmi par lielu reformu pirmo soli attiecībā uz bērnu izdarītajiem likumpārkāpumiem, sēdē akcentēja Tieslietu ministrijas pārstāvji. Kā norādīja ministrijas pārstāvji, daudz lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai noskaidrotu iemeslus, kāpēc nepilngadīgais pastrādājis pārkāpumu, kā arī lai meklētu veidus, kā novērst šādas rīcības atkārtošanos nākotnē. Audzinoša...

Saeima ceturtdien, 29.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, lai pilnveidotu lietu izskatīšanas, kā arī tiesas nolēmumu izpildes kārtību lietās par aizgādības vai saskarsmes tiesībām. Civilprocesa likums grozīts, jo līdzšinējais regulējums bija nepilnīgs, un tas apgrūtināja Civillikumā noteikto vecāku aizgādības, kā arī saskarsmes tiesību īstenošanu, grozījumu izskatīšanas gaitā iepriekš norādīja grozījumu autori Tieslietu ministrijā. Ņemot vērā Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto, ka lietas, kas saistītas ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu, tiesā izskatāmas ārpus kārtas, grozījumi nosaka, ka civillietās, kas skar bērnu, rakstveida paskaidrojumu iesniegšanas termiņš būs ne garāks par 15 dienām no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas. Līdz šim maksimāli pieļaujamais termiņš varēja būt 30 dienas. Tāpat ar grozījumiem precizēts prasības pieteikuma saturs lietās par saskarsmes tiesībām un to, kāda informācija jānorāda tiesas nolēmumā un kāda izpildu rakstā, kas izdots, lai izpildītu nolēmumu lietā par saskarsmes un aizgādības tiesībām. Civilprocesa likums papildināts ar divām jaunām nodaļām, kas precizē nolēmumu izpildes kārtību lietās...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 28.oktobrī pieņēma lēmumu noraidīt Lietuvas Republikā reģistrētās bankrotējušās AS "flyLAL-Lithuanian Airlines" pieteikumu par ārvalsts nolēmuma atzīšanu, izpildi un izpildes nodrošināšanu pret VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un AS "Air Baltic Corporation". Kā galvenos lēmuma motīvus Civillietu departaments minēja to, ka atzīšanas sekas būtu pretrunā Latvijas Republikas sabiedriskajai kārtībai un apdraudētu Latvijas Republikas nacionālo drošību. Pilns lēmuma teksts ar motīviem būs pieejams 4.decembrī. Civillietu departaments vienlaikus pieņēma arī blakus lēmumu informēt Latvijas Republikas Saeimu, Valsts prezidentu un Ministru kabinetu par iespējamu Satversmes 1.panta pārkāpumu, neparedzot Latvijas Republikas normatīvajos aktos valsts drošības infrastruktūras objektu liettiesiskā statusa aprobežojumus, kā arī ierobežojumus rīcībai ar tiem privāto tiesību jomā. Augstākā tiesa lietu tiesas sēdē izskatīja 14.oktobrī sakarā ar Valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" (lidosta "Rīga") un akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" blakus sūdzībām par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atzīts Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums par prasības nodrošinājuma noteikšanu par labu bankrotējušajai Lietuvas...

Juridiskā komisija otrdien, 27.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas nosaka kriminālatbildību par viltotas naudas izgatavošanu. Grozījumi paredz, ka jebkāda naudas nelikumīga izgatavošana vai tās izskata mainīšana sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja tas izdarīts ar nodomu. "Viltota nauda rada ļoti nopietnu kaitējumu sabiedrībai un uzņēmumiem, nesot zaudējumus, kas netiek atlīdzināti. Turklāt apgrozībā esošā viltotā nauda var sabiedrībā vairot nedrošību un šaubas par skaidras naudas pietiekamu aizsardzību," uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Komisijas 1.lasījumā atbalstītais likumprojekts par viltotas naudas izgatavošanu vai par šāda viltojuma izplatīšanu ievērojamā apmērā paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem. Līdz šim Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. Paredzētās sankcijas tiek gradētas atbilstoši viltotas naudas apmēriem. Ja iepriekš minētās noziedzīgās darbības izdarītas lielā apmērā vai tās izdarījusi organizēta grupa, brīvības atņemšana paredzēta uz laiku līdz pat desmit gadiem. Paredzētie grozījumi ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par eiro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu. Tāpat Juridiskā...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā izskatīja grozījumus Krimināllikumā, paredzot izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas nosaka atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošo vielu ietekmē. Turpmāk atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē būs paredzēta vienā Krimināllikuma pantā, nosakot soda apmēru atkarībā no personas veselībai un dzīvībai radītā kaitējuma. Par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā bez tiesībām paredzēta brīvības atņemšana līdz vienam gadam vai piespiedu darbs, vai naudas sods, nosakot arī iespēju piemērot mantas konfiskāciju. Tiesības paredzēts atņemt līdz pieciem gadiem. Par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu reibumā, ja rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums, brīvības atņemšana piemērojama uz laiku līdz četriem gadiem, paredzot arī iepriekšminētos alternatīvos soda veidus un tiesību atņemšanu. Par tādu pašu pārkāpumu, ja cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums, brīvības atņemšana paredzēta uz laiku līdz pieciem gadiem, ļaujot piemērot arī alternatīvus soda veidus. Savukārt tiesību atņemšana paredzēta uz laiku līdz septiņiem gadiem....

Otrdien, 20.oktobrī, Ministru kabinets akceptēja grozījumus likumā "Par tiesu varu", ar kuriem paplašinās Tieslietu padomes pilnvaras, kā arī noteiks, ka, publicējot spriedumus, neaizklās fiziskās personas datus tām personām, kas būs notiesātas par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā. Ar grozījumiem stiprinās tiesu varas iestāžu neatkarību un mazinās politisko ietekmi attiecībā uz tiesnešu karjeras jautājumiem. Paplašinās Tieslietu padomes kompetenci rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanā un atbrīvošanā no amata, tiesneša pārcelšanā uz vakanto tiesneša amatu augstāka, vai zemāka līmeņa tiesā. Tas nozīmē, ka turpmāk Tieslietu padome, nevis Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma, lems par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka vai zemāka līmeņa tiesā. Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) novērtēšanas komandas viedokli, ka ir nepieciešams nodrošināt, lai atbildību par tiesnešu iecelšanu un karjeru uzņemtos tiesu vara, kas ir būtisks faktors Latvijas tiesu varas neatkarības uzlabošanā un aizsardzībā. Tāpat vēlas paredzēt, ka turpmāk Tieslietu padome, nevis Ministru kabinets, noteiks rajona...

Konkurences padome (KP) 25.septembrī pieņēma lēmumu par dalību aizliegtā vienošanā sodīt četrus AS "Latvenergo" publiskā iepirkuma pretendentus - SIA "E Būvvadība", SIA "Remontbūve", SIA "Eirotransmet" un SIA "Eirobūvmetāls". Uzņēmumiem kopumā tika piemērots naudas sods 98’067,82 eiro apmērā. KP izmeklēšanu uzsāka pēc AS "Latvenergo" iesnieguma par iespējamu aizliegtu vienošanos uzņēmuma organizētajā sarunu procedūrā "Patvertnes demontāža Koka balstu ražotnē". Lietas izpētes laikā KP secināja, ka vienīgie iepirkuma pretendenti - SIA "E Būvvadība", SIA "Remontbūve", SIA "Eirotransmet" un SIA "Eirobūvmetāls" - bija izveidojuši divas savstarpēji nesaistītas karteļu grupas. Proti, informācijas apmaiņa par dalību iepirkumā notikusi starp (1) SIA "E Būvvadība" un SIA "Remontbūve", kā arī starp (2) SIA "Eirotransmet" un SIA "Eirobūvmetāls". KP atgādina - ja uzņēmumi patiesu konkurenci aizstāj ar konkurences imitāciju, iepirkuma rīkotājs tiek maldināts par reālo tirgus situāciju, kā arī nesaņem tos ieguvumus, ko sniedz uzņēmumu sāncensība. Veicot informācijas apmaiņu par plānoto dalību iepirkumā un šīs dalības nosacījumiem, patiesa konkurence nav iespējama....

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 13.oktobrī, pirms galīgā lasījuma Saeimā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz pilnveidot lietu izskatīšanas, kā arī tiesas nolēmumu izpildes kārtību lietās par aizgādības vai saskarsmes tiesībām. Deputāti noslēdza darbu arī pie grozījumiem Bāriņtiesu likumā un galīgajam lasījumam iepriekš komisijā atbalstīti arī saistītie grozījumi Civillikumā. Likumos paredzēti vairāki uzlabojumi, un arī turpmāk jautājumos, kas skar bērnu tiesības aizsardzību, informē Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Izmaiņas likumā bija nepieciešamas, jo pašreizējais regulējums ir nepilnīgs, un tas apgrūtina Civillikumā noteikto vecāku aizgādības, kā arī saskarsmes tiesību īstenošanu, grozījumu izskatīšanas gaitā iepriekš norādīja grozījumu autori Tieslietu ministrijā. Ņemot vērā Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto, ka lietas, kas saistītas ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu, tiesā izskatāmas ārpus kārtas, grozījumi paredz civillietās, kas skar bērnu, rakstveida paskaidrojumu iesniegšanas termiņu noteikt ne garāku par 15 dienām no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas. Patlaban noteikts, ka maksimāli pieļaujamais termiņš var būt 30 dienas. Tāpat ar grozījumiem...

Tieslietu ministrija atgādina, ka no 2015. gada 1. augusta Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļa ir pievienota Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļai. Savukārt no šī gada 1. novembra plānotas izmaiņas Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatas nodaļas darba organizācijā, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu resursu izmantošanu, vienlaikus efektivizējot nodaļas darbu kopumā. Proti, Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu korpuss tiks izvietots vienuviet Rīgā. Atgādinām, ka kopš šī gada septembra Jūrmalā zemesgrāmatu tiesneša amata pienākumus pilda viens tiesnesis. Tomēr minētās izmaiņas būtiski neskars personas, kas līdz šim bija ieradušas vērsties zemesgrāmatu nodaļā Jūrmalā, jo dokumentu pieņemšana un izsniegšana arī turpmāk tiks nodrošināta šajā pilsētā. Turpmāk Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļa atradīsies Rīgā, Ūnijas ielā 8-k9, taču Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama telpās Zigfrīda Meierovica prospektā 1A, nostiprinājuma lūgumu un citus nepieciešamos dokumentu pieņemšanu un izsniegšanu nodrošinās kompetenti Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas darbinieki zemesgrāmatas nodaļas pieņemšanas laikos: pirmdienās no 8:30 līdz 18:00, otrdienās – ceturtdienās no 8:30 līdz...

Personām, kuras uz Latviju nelikumīgi pārvieto nelegālos imigrantus, jārēķinās ar bargākiem kriminālsodiem. To paredz izmaiņas Krimināllikumā, kas ceturtdien, 8.oktobrī, konceptuāli atbalstītas Saeimā. "Deputātu rosinātais likumprojekts ir aktuāls, ņemot vērā aizvien pieaugošo bēgļu skaitu, kas nelikumīgi šķērso Latvijas austrumu robežu. Robežsargi norāda, ka šis rūpals ir kļuvis par rosīgu darba lauku organizētajai noziedzībai. Šie priekšlikumi ir signāls, ka problēmu uztveram nopietni un esam gatavi pastiprināt atbildību par bēgļu pārvietošanu," iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Piedāvātie likuma grozījumi paredz palielināt sankcijas, ja personu nelikumīgu pārvietošanu veikusi cilvēku grupa pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī gadījumos, kad pāri robežai pārvests vairāk nekā viens cilvēks. Kā uzsver likumprojekta autori, atsevišķi noziedzīgie grupējumi veic cilvēku pārvietošanu pāri robežai tādā veidā, lai aizturēšanas gadījumā viņiem varētu piespriest iespējami mazus kriminālsodus. Proti, noziedznieki darbojas grupā un vienlaikus pārvieto ne vairāk kā piecas personas. Patlaban likums par šādām darbībām paredz brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem...

Šī gada 5.oktobrī Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija (turpmāk – komisija) skatīja divas pret vienu zvērinātu tiesu izpildītāju ierosinātās disciplinārlietas. Komisija izskatīja disciplinārlietu, kas ierosināta pret zvērinātu tiesu izpildītāju ar tieslietu ministra šī gada 11.augusta rīkojumu. Komisija konstatēja, ka zvērināts tiesu izpildītājs, nepārskaitot piedzinējam rezervētos naudas līdzekļus pilnā apjomā, pieļāvis būtisku normatīvo aktu pārkāpumu, tādējādi pārkāpjot arī Tiesu izpildītāju likumā noteikto prasību par ātru un kvalitatīvu nolēmumu izpildi, kā rezultātā nodarīts kaitējums privātpersonas interesēm. Ņemot vērā minēto pārkāpumu, izvērtējot zvērināta tiesu izpildītāja sniegtos paskaidrojumus, kā arī ziņas, kas raksturo iepriekšējo darbu zvērināta tiesu izpildītāja amatā, disciplinārlietu komisija nolēma izteikt zvērinātam tiesu izpildītājam rājienu. Tāpat Komisija izskatīja disciplinārlietu pret šo pašu zvērinātu tiesu izpildītāju, kas ierosināta ar tieslietu ministra šī gada 23.septembra rīkojumu. Konstatēts, ka zvērināts tiesu izpildītājs nav veicis savā lietvedībā pieņemto lietu faktisko pārbaudi vairāk kā četru gadu garumā un nav konstatējis, ka iztrūkst izpildu lietas, nav veicis izpildu darbības pēc...