TIESĪBAS

Aizdomās turētajiem un apcietinātajiem būs plašākas tiesības saņemt advokāta palīdzību un sazināties. To paredz Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas ceturtdien, 1.oktobrī, konceptuāli atbalstīti parlamenta sēdē. Likuma izmaiņas līdztekus paredz pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz izdošanas apcietinājuma piemērošanu un kontroli. Likumā paredzēts noteikt, ka tiesības uz aizstāvību ir arī personām, kas nav sasniegušas 14 gadu vecumu. Lai arī gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu izdarījis mazgadīgais, kriminālprocess pret viņu netiek uzsākts, taču praksē dažkārt rodas nepieciešamība viņu nopratināt. Tas nepieciešams, lai izlemtu, vai ir pamats uzsākt procesu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu. Šādās situācijās mazgadīgajam jānodrošina aizstāvība. Likumprojekts paredz paplašināt izņēmumu attiecībā uz tikšanās un saziņas ierobežojumiem apcietinājuma laikā. Plānots noteikt, ka ārvalstniekam nevar ierobežot tikšanās un saziņu ne tikai ar advokātu, bet arīdzan ar viņa valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi. Personai, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, plānots noteikt tiesības sazināties ar tuviniekiem, mācību vai darba vietu. Patlaban likums paredz tiesības...

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un administratīvo sodu samaksā desmit dienu laikā, maksā mazāk - šādu principu paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko ceturtdien, 1.oktobrī, Saeima atbalstīja otrajā lasījumā. Likuma izmaiņas paredz - ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt desmit darba dienu laikā, tas tiks samazināts par 50 procentiem. Piedāvātās izmaiņas likumā paredz papildināt to ar jaunu pantu par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas. Saskaņā ar to institūcijai vai amatpersonai būs tiesības lemt par pārkāpēja nosacītu daļēju atbrīvošanu naudas samaksas. Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti atbrīvota no naudas soda samaksas. Tāpat nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda...

Šķīrējtiesu likums, kas stājies spēkā 2015. gada 1. janvārī, nosaka šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus, lai nodrošinātu civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu šķīrējtiesā. Šķīrējtiesu likums noteica pārējas posmu līdz 2015.gada 1.jūnijam jau reģistrēto pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem nodrošināt šķīrējtiesu darbību atbilstoši jaunajām prasībām, tai skaitā, iesniedzot Uzņēmumu reģistrā likumā noteiktos dokumentus. Kā liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati, tad līdz 2015. gada 1. janvārim šķīrējtiesu reģistrā bija reģistrētas 125 šķīrējtiesas. Informējam, ka Šķīrējtiesu likuma reformas rezultātā 42 šķīrējtiesas izslēgtas no šķīrējtiesu reģistra, t.i., 41 šķīrējtiesas dibinātāji nav izpildījuši likumā noteiktās prasības, savukārt viena šķīrējtiesas darbība izbeigta uz tās dibinātāja pieteikuma pamata. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere norāda: "Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2013.-2014.gadam īstenošanas ietvaros tika pieņemts jauns Šķīrējtiesu likums, kurš izstrādāts ar mērķi samazināt šķīrējtiesu skaitu un palielināt uzticību šķīrējtiesu lēmumiem, veicinot komersantu iespējas panākt efektīvu līgumsaistību izpildi. Kā liecina pašreizējie šķīrējtiesu reģistra dati, tad likuma izveide ir attaisnojusi...

Otrdien, 29.septembrī, Ministru kabinets atbalstīja grozījumus likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" un grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Ar grozījumiem plānots veicināt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu plašāku piemērošanu bērniem, kuri izdarījuši administratīvos pārkāpumus. Ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiks, ka administratīvo sodu varēs piemērot tikai tādos gadījumos, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nav lietderīga. Savukārt ar grozījumiem likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" plānots efektivizēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, novēršot praksē konstatētās problēmas. Pašreiz nepilngadīgajai personai, kura ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli vai administratīvo sodu. Atbildīgā amatpersona pati izlemj, kuru no piespiedu līdzekļiem konkrētajā gadījumā piemērot. Praksē konstatēts, ja bērns izdara administratīvo pārkāpumu, visbiežāk tiek piemērots administratīvais sods, kaut arī ir iespēja piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Taču, piemērojot administratīvo sodu bērnam, galvenokārt tiek izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods, ko visbiežāk samaksā bērna vecāki, jo bērnam nav savu ienākumu....

Aizdomās turētajiem un apcietinātajiem būs plašākas tiesības saņemt advokāta palīdzību un sazināties. To paredz Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas trešdien, 23.septembrī, konceptuāli atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā. Likuma izmaiņas līdztekus paredz pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz izdošanas apcietinājuma piemērošanu un kontroli. Likumā paredzēts noteikt, ka tiesības uz aizstāvību ir arī personām, kas nav sasniegušas 14 gadu vecumu. Lai arī gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu izdarījis mazgadīgais, kriminālprocess pret viņu netiek uzsākts, taču praksē dažkārt rodas nepieciešamība viņu nopratināt. Tas nepieciešams, lai izlemtu, vai ir pamats uzsākt procesu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu. Šādās situācijās mazgadīgajam jānodrošina aizstāvība. Likumprojekts paredz paplašināt izņēmumu attiecībā uz tikšanās un saziņas ierobežojumiem apcietinājuma laikā. Plānots noteikt, ka ārvalstniekam nevar ierobežot tikšanās un saziņu ne tikai ar advokātu, bet arīdzan ar viņa valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi. Personai, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, plānots noteikt tiesības sazināties ar tuviniekiem, mācību vai darba vietu. Patlaban likums paredz...

Rīgas šķīrējtiesā 30. septembrī un 1. oktobrī norisināsies bezmaksas semināri, kuros sniegtā informācija palīdzēs uzņēmējiem padarīt savu biznesu drošāku un veiksmīgāku. Semināri norisināsies latviešu un krievu valodā. Mūsdienu nestabilās ekonomikas un lielā lūgumu skaita dēļ, semināri tiks veltīti parādu piedziņas tēmai. Apmeklējot seminārus, uzņēmēji un uzņēmumu pārstāvji uzzinās jaunus un efektīvus biznesa vadīšanas instrumentus, kurus varēs pielietot praksē. Pieteikšanās semināriem jau ir sākusies. Semināru programma: Parādu piedziņas veidi un parādu piedziņas sistēma uzņēmumā;Līgumsoda procenti un likumiskie procenti, jeb kā atgriezt to, kas pieder Jums. Tātad - semināru tēma ir "Kā efektīvi piedzīt parādus? Šķīrējtiesvedības priekšrocības". Seminārs krievu valodā norisināsies 30.09.2015., bet latviešu valodā - 01.10.2015. plkst.18:00. Norises adrese: Rīga, E.Birznieka-Upīša 18, 4.stāvs. Seminārus vadīs Latvijas tiesību pasaulē plaši pazīstami cilvēki, pieredzējuši un apzinīgi speciālisti ar lielu prakses un zināšanu bagāžu - Rīgas Šķīrējtiesas priekšsēdētājs Jurijs Ņikuļcovs un Rīgas Šķīrējtiesas kvalifikācijas daļas direktors Jānis Sīlis. Semināra dalībnieku reģistrēšana notiek dalībniekiem iepriekš piesakoties semināram....

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments nosūtījis vēstuli valdības vadītājai Laimdotai Straujumai un Tieslietu ministrijai, vēršot uzmanību uz vairākiem problemātiskiem aspektiem, ar kuriem neizbēgami nāksies saskarties administratīvajām tiesām, palielinoties patvēruma meklētāju skaitam valstī. Šīs problēmas nepieciešams risināt vienlaikus ar jautājumu par bēgļu uzņemšanas iespējām - norāda departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa. Patvēruma meklētāju lietas kā vienīgā tiesu instance izskata Administratīvā rajona tiesa, turklāt šādas lietas tiek skatītas ārpus kārtas, jo likums nosaka to izskatīšanu attiecīgi 3 mēnešu laikā vai 5 darba dienu laikā (atkarībā no lietas būtības). Palielinoties patvēruma meklētāju skaitam valstī, prognozējams, ka turpinās pieaugt tiesas noslodze saistībā ar pārsūdzētajiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumiem patvēruma meklētāju lietās, un tas atstās iespaidu uz kopējiem lietu izskatīšanas termiņiem administratīvajā tiesā. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments aicina vienlaikus ar jautājumu par bēgļu uzņemšanu apsvērt jautājumu par Administratīvās rajona tiesas kapacitātes paaugstināšanu, tas ir, tiesnešu un tiesas darbinieku skaita palielināšanu un īpaša tiesas atbalsta personāla...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 22.septembrī, izskatīs izstrādātos grozījumus Krimināllikumā un Sporta likumā cīņai pret tā saucamajām sarunātajām spēlēm profesionālajā sportā. “Izmaiņas likumos paredz ieviest jaunu pantu par manipulācijām ar sporta sacensībām un noteikt pietiekami bargu sodu par nelegālām sporta totalizatoru aktivitātēm un spēļu rezultātu pasūtīšanu. Saņemot materiālu labumu par šādām nelegālām aktivitātēm, draudētu brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, smagākos gadījumos līdz pat pieciem gadiem cietumā. Pērn aicinājām atbildīgās amatpersonas strādāt pie šīs problēmas risinājuma un tagad esam saņēmuši sagatavotus likumprojektus,” informē komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Iepriekš diskusijā komisijā gan deputāti, gan profesionālās sporta organizācijas, gan arī tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji pauda bažas par nepietiekamo regulējumu, lai efektīvi cīnītos pret “sarunātajām spēlēm” sportā, kā arī, lai pasargātu jaunos spēlētājus no negatīva priekšstata par profesionālo sportu mūsu valstī. Pašlaik par sporta spēļu rezultātu ietekmēšanu ir noteikta kriminālatbildība, taču praksē piemērojamais pants par krāpšanu nestrādā un ir grūti saukt pie...

Lai varētu atjaunot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, kas atņemtas uz laiku līdz vienam gadam, turpmāk būs jākārto teorētiskais ceļu satiksmes noteikumu (CSN) eksāmens. Šādas izmaiņas Ceļu satiksmes likumā ceturtdien, 17.septembrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas deputāti. Patlaban regulējumā nav noteikta kārtība, kā personas var atjaunot autovadītāja tiesības, kas atņemtas uz laika periodu līdz vienam gadam, deputātiem iepriekš skaidroja Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvji. Likums nosaka tikai tiesību atjaunošanas procedūru personām, kurām tās atņemtas uz vienu gadu vai ilgāk, kā arī par braukšanu alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē uz jebkādu termiņu. Likumprojekta autori norāda, ka šādi grozījumi nepieciešami, ņemot vērā pašreizējo nelabvēlīgo situāciju uz ceļiem. Jaunā kārtība nodrošinās, ka persona, kura noteiktu laiku nav piedalījusies ceļu satiksmē, atjauno teorētiskās zināšanas satiksmes drošības jautājumos. Izmaiņas arī paredz, ka transportlīdzekļa īpašniekam turpmāk būs tiesības apstrīdēt soda piemērošanu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumu, ja automašīnas īpašnieks pats nav vadījis transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī. Regulējums tiek precizēts, ņemot...

Valsts nodrošināta juridiskā palīdzība būs pieejama arī administratīvajās lietās, personai pārsūdzot bāriņtiesas lēmumu par bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. To paredz izmaiņas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas ceturtdien, 17.septembrī, Saeimā pieņemtas pirmajā lasījumā. Valsts apmaksātas juridiskās palīdzības pieejamību paredzēts paplašināt, paredzot to arī gadījumos, ja lieta saistīta ar tāda aizdevuma līguma saistību izpildi, kurā juridiskās palīdzības prasītājs ir aizdevējs. Tāpat likuma izmaiņas paredz atkāpi no vispārējās normas, ka juridisko palīdzību atsaka, ja tā saistīta ar morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Saskaņā ar likumprojektu personai būs tiesības saņemt juridisko palīdzību, ja tai būs nodarīts morālais kaitējums noziedzīga nodarījuma rezultātā. Valsts nodrošinātu juridisko palīdzību var saņemt personas, kas ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu. Tāpat likumprojekts papildina un precizē kārtību, kā izpildāms lēmums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumu samaksu attiecībā uz personu, kas to saņēmusi nepamatoti. Saeima vakar, 17. septembrī, konceptuāli atbalstīja arī saistītos Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz likumā ietvert jaunu ar...

Otrdien, 15.septembrī, Saeimas deputāti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Juridiskās komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē vērtēs risinājumus, lai vienkāršotu minimālo uzturlīdzekļu piešķiršanas kārtību. Izmaiņas plānotas, lai samazinātu administratīvo slogu personai, kas vēlas piedzīt uzturlīdzekļus, un paātrinātu uzturlīdzekļu saņemšanas procesu, tādējādi īstenojot bērnu tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Personai vairs nebūs jāvēršas tiesā vai pie notāra, lai saņemtu uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā. To varēs izdarīt administratīvā procesa ietvaros Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, paredz Tieslietu ministrijā izstrādātie risinājumi. Vienlaikus tiks saglabātas tiesības vērsties tiesā, ja pastāv strīds par aprūpi vai uzturlīdzekļu apmēru. Tāpat tiesā varēs vērsties ar prasību piedzīt uzturlīdzekļus lielākā apmērā. Kā norādījuši piedāvātā risinājuma autori, bērni ir viena no sabiedrības mazāk aizsargātajām grupām, taču līdzšinējais minimālo uzturlīdzekļu piešķiršanas process ir pārāk laikietilpīgs. Piedāvātais risinājums paredz vairāk nekā trīs reizes saīsināt laiku līdz uzturlīdzekļu saņemšanas brīdim. Process būs aptuveni 2,5-3 mēnešus ilgs. Izmaiņas samazinātu arī tiesu noslogojumu. Kā vēsta...

Saeima ceturtdien, 10.septembrī, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, nosakot amata savienošanas ierobežojumus maksātnespējas administratoriem. Likums grozīts, ņemot vērā šī gada maijā veiktās izmaiņas regulējumā, kas maksātnespējas administratoriem no 2016.gada 1.janvāra paredz noteikt valsts amatpersonas statusu. Grozījumi nosaka, ka uz maksātnespējas administratoriem attieksies vispārējie amata savienošanas ierobežojumi, tostarp, amatpersona savu amatu varēs savienot arī ar saimniecisko darbību kā individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona. Maksātnespējas administratoriem noteikti komercdarbības un speciālie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi, liedzot divus gadus pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas gūt ienākumus vai pieņemt dāvanas no subjekta, kura maksātnespējas procesu viņš ir administrējis. Maksātnespējas administrators nedrīkstēs administrēt procesu subjektam, no kura viņš iepriekšējo divu gadu laikā saņēmis dāvanas. Savukārt, lai novērstu situācijas, kad maksātnespējas administrators amata pienākumus pilda, atrodoties interešu konflikta situācijā, būs jāpiemēro Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma noteikumi par administratora atcelšanu no tiesiskās aizsardzības, fiziskās vai juridiskās personas maksātnespējas procesiem. Tam būs nepieciešams...

Eiropas Savienības Tiesa 2015. gada 10. septembra spriedumā lietā C-151/14 Eiropas Komisija pret Latvijas Republiku secināja, ka Latvijas pilsonības nosacījums, lai kļūtu par zvērinātu notāru Latvijā, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesībām. No sprieduma izriet, ka nākotnē ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem būs tiesības kļūt par notāru Latvijā. Jāuzsver, ka šis fakts neatceļ citus kritērijus zvērināta notāra amata ieņemšanai, piemēram, tādu kā valsts valodas prasme. Latvija savā nostājā uzturēja pozīciju, ka notārs, ņemot vērā tam piešķirto funkciju iedabu, piedalās valsts varas īstenošanā un tāpēc Latvijas pilsonības nosacījums ir attaisnojams un tādējādi nav pretrunā Eiropas Savienības tiesībām. Eiropas Savienības Tiesa savukārt uzsvēra, ka notāra darbības, kā tās ir noteiktas pašreizējā Latvijas tiesību sistēmā, nav uzskatāmas par tiešu un konkrētu dalību valsts varas īstenošanā. Tādējādi Latvijas tiesību aktos iecelšanai notāra amatā prasītais pilsonības nosacījums rada Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantā aizliegtu diskrimināciju pilsonības dēļ. Iepriekšējos gados Eiropas Savienības...

Valsts nodrošināta juridiskā palīdzība būs pieejama arī administratīvajās lietās, personai pārsūdzot bāriņtiesas lēmumu par bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. To paredz izmaiņas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas trešdien, 9.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstītas Saeimas Juridiskajā komisijā. Valsts apmaksātas juridiskās palīdzības pieejamību paredzēts paplašināt, paredzot to arī gadījumos, ja lieta saistīta ar tāda aizdevuma līguma saistību izpildi, kurā juridiskās palīdzības prasītājs ir aizdevējs. Tāpat likuma izmaiņas paredz atkāpi no vispārējās normas, ka juridisko palīdzību atsaka, ja tā saistīta ar morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Saskaņā ar likumprojektu personai būs tiesības saņemt juridisko palīdzību, ja tai būs nodarīts morālais kaitējums noziedzīga nodarījuma rezultātā. Valsts nodrošinātu juridisko palīdzību var saņemt personas, kas ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu. Tāpat likumprojekts papildina un precizē kārtību, kā izpildāms lēmums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumu samaksu attiecībā uz personu, kas to saņēmusi nepamatoti. Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja arī saistītos Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz likumā ietvert jaunu ar...

Personas, kura veic advokāta profesionālo darbību, pielīdzināšana valsts amatpersonai ir rupjš starptautisko cilvēktiesību, konstitucionālo tiesību un Eiropas Savienības advokāta profesijas pamatprincipu hartas pārkāpums, jo valsts amatpersonas statuss saskaņā ar likumu uzliek par pienākumu advokātam pildīt un ievērot valstiskus pienākumus, kuri nav savienojami ar advokāta profesijas neatkarību un konfidencialitāti. Rezolūcija ar šādu atzinumu pieņemta Ziemeļvalstu-Baltijas valstu advokatūru vadītāju ikgadējās sanāksmes laikā Rīgā 2015.gada 4.septembrī. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis norāda, ka kaimiņvalstu kolēģi pauduši neizpratni un pat šoku par Latvijas valsts lēmumu pielīdzināt advokātus, kuri vienlaikus praktizē kā maksātnespējas procesa administratori, valsts amatpersonām, atzīstot, ka šāds lēmums apdraud advokāta klientu konfidencialitāti. Kā uzsvēra Zviedrijas Advokātu padomes ģenerālsekretāre Anne Ramberga, runa nav par advokātu pasargāšanu, bet gan par klientu aizsardzību. Sanāksmes dalībnieki norādīja, ka advokātu klientu datu iespējama nonākšana valsts rīcībā, kas saistīta ar plānoto darījumu deklarēšanas sistēmas ieviešanu, ir nepieņemama un pārkāpj klienta tiesības uz konfidencialitāti, vēršoties pēc juridiskās palīdzības un...