TIESĪBAS

Satversmes tiesas 2.kolēģija 27.jūlijā ierosināja lietu "Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam". Apstrīdētā norma ir Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1 pants, kas nosaka: "(1) Fonda administrācija publisko ziņas par parādnieku (vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads) Fonda administrācijas mājaslapā, ja: 1) iesniedzējs tam piekritis un Fonda administrācija nav saņēmusi no valsts vai pašvaldību iestādēm informāciju, ka attiecīgo ziņu publiskošana kaitētu bērna interesēm; 2) parādnieks nav persona ar invaliditāti vai persona, kas pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus gadījumos, kad darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā gadījumos, kad darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. (2) Ziņas par parādnieku tiek publiskotas ar mērķi aizsargāt bērna tiesības un veicināt vecāku pienākuma pildīšanu - uzturlīdzekļu maksāšanu, kā arī atbildīgu un godprātīgu saistību izpildi. (3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Fonda administrācija publisko un dzēš ziņas par parādnieku." Savukārt augstāka juridiska spēka norma ir Satversmes...

Kā norādījis tiesībsargs Juris Jansons, masu informācijas līdzekļos publicēta zvērinātu advokātu biroja „iLAW” zvērinātu advokātu Normunda Šlitkes un Artas Snipes atklāta vēstule par augstāko valsts amatpersonu personiskā viedokļa nošķiršanu no oficiālā un varas dalīšanas principu ievērošanu šai sakarā. Šajā sakarā paudis uzskatu par notiekošo, jo vēstulē minēts, ka tiesībsargs, „kurš pat neiepazīstoties ar sprieduma motīviem un lietas materiāliem, ir atļāvies publiski paust viedokli, ka sods, ko piespriedusi Liepājas tiesa, ir neadekvāts.” Kā norāda J. Jansons, Liepājas tiesas sprieduma pasludināšana (lai arī rakstisks spriedums nebija pieejams, tas jau bija pasludināts) pēc Krimināllikuma 162. panta otrās daļas par netiklu darbību izdarīšanu ar mazu meitenīti no divu vīriešu puses izraisīja plašu rezonansi un sašutumu medijos un neapšaubāmi arī visā sabiedrībā. Tiesībsargs skaidri apzinās, ka saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” tiesas ir neatkarīgas un pakļautas vienīgi likumam un tiesībsargs šo neatkarību respektē arī savā darbībā. Vienlaikus jāņem vērā likumā nostiprinātās tiesībsarga kā cilvēktiesību aizstāvja īpašās...

Procesuālos dokumentus tiesā var iesniegt gan papīra, gan elektroniskā formā. Likuma prasība iesniegt procesuālā dokumenta norakstus atbilstoši procesa dalībnieku skaitam vienlīdz attiecas gan uz papīra, gan elektroniskā formā iesniegtajiem procesuālajiem dokumentiem, atgādina Augstākā tiesas Administratīvo lietu departaments. Izņēmums no minētās prasības attiecas uz iestādēm nosūtāmajiem procesuālajiem dokumentiem. Lai taupītu finanšu resursus un saudzētu dabas resursus, kā arī ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 114.1pantu, procesuālos dokumentus iestādēm Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments nosūta elektroniskā formā. Tādēļ pārējiem procesa dalībniekiem nav nepieciešams nodrošināt iesniegto procesuālo dokumentu norakstus papīra formā nosūtīšanai iestādei. Savukārt nosūtīt procesuālos dokumentus elektroniskā formā privātpersonām (fiziskajām personām, privāto tiesību juridiskajām personām vai šādu personu apvienībām) Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments var vienīgi gadījumā, ja attiecīgā privātpersona saziņai ar Augstāko tiesu izmanto elektronisko saraksti. Šādu gadījumu līdz šim ir salīdzinoši maz. Pārējos gadījumos tiesā saņemto procesuālo dokumentu, tostarp elektroniski saņemto dokumentu, noraksti privātpersonām nosūtāmi papīra formā, tādēļ procesuālā dokumenta iesniedzējam jānodrošina nepieciešamais...

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Tieslietu ministrijas amatpersonas vakar, 21. jūlijā, tikās ar Saeimas Juridiskās komisijas locekļiem, lai pārrunātu normatīvo regulējumu saistībā ar Liepājas tiesas spriedumu, ar kuru par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo kā sodu piemēroja piespiedu darbu. Ministrs deputātus informēja, ka, atsaucoties uz likumā noteiktajām tieslietu ministra funkcijām tiesnešu disciplinārās uzraudzības jomā, tiesai ir lūgts rast iespēju iepazīstināt ar pilno spriedumu. Tāpat ministrs informēja, ka lūdzis iespēju iepazīties ar virsprokurora atzinumu par Liepājas tiesas sprieduma likumību. Deputāti tika informēti, ka saskaņā ar Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānu 2015.-2020.gadam plānotas dažādas apmācības, lai veicinātu vienotu izpratni un praksi tiesnešu, prokuroru un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku vidū. Tā kā Tieslietu ministrija ir atbildīga par sodu politiku, tuvākajā laikā plānots organizēt starpresoru darba grupu, lai diskutētu par iespējamiem priekšlikumiem krimināltiesiskā regulējuma pilnveidei dzimumnoziegumu gadījumos, t.sk., jautājumos par noilgumu, piespiedu darbu, probācijas uzraudzību un noziedzīgu nodarījumu...

Tiesībsargs Juris Jansons 16.jūlijā nosūtījis vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, ar lūgumu izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Krimināllikumā, nosakot, ka personai, kas izdarījusi dzimumnoziegumu pret nepilngadīgu personu, neiestājas kriminālatbildības noilgums, kā arī papildus paredzot atbildību par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo, nosakot bērna vecumu kā kvalificējošu pazīmi. Pašreizējais Krimināllikuma 162.pants paredz atbildību par tādas personas pavešanu netiklībā, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu. Lielāka atbildība iestājas, ja nodarījuma rezultātā cietušajam ir iestājušās smagas sekas. Taču var būt situācijas, ka mazam bērnam nozieguma seku ietekmi nākotnē ir neiespējami noteikt, tādēļ kā papildus kvalificējošo pazīmi Tiesībsargs iesaka noteikt arī bērna vecumu. Proti, ja pavešana netiklībā ir notikusi pret mazgadīgo. Tāpat, pašreizējais normatīvais regulējums atsevišķos dzimumnoziegumu gadījumos paredz noilgumu, kas ir pat īsāks par 5 gadiem. Pašreiz saskaņā ar Krimināllikumu noilgumu nosaka atkarībā no nozieguma smaguma pakāpes - no 2 līdz 20 gadiem. Tiesībsargs uzskata, ka...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2.jūlijā pieņēma lēmumu, ar kuru AS BIGBANK īstenotā prakse, izplatot reklāmu un tajā norādot, ka tās piedāvājums ir "lētāks" un "izdevīgs", vizuāli to atspoguļojot salīdzinošās reklāmas veidā, iekļaujot maldinošu informāciju par piedāvāto aizdevuma likmi 31% gadā, tomēr ar patērētājiem slēgtajos līgumos piemērojot augstākas procentu likmes, atzīta par profesionālai rūpībai neatbilstošu un maldinošu komercpraksi. PTAC 2014.gada 14.novembrī uzsāka izvērtēt uzņēmuma īstenotās komercprakses atbilstību normatīvajiem aktiem un konstatēja, ka AS BIGBANK, izplatot reklāmu, norādījusi, ka tās piedāvājums ir "lētāks" un "izdevīgs". Reklāmā tika iekļauta maldinoša informācija par piedāvāto aizdevuma likmi 31% gadā, tomēr patērētājiem netika nodrošinātas lētākās un izdevīgākās aizdevuma izmaksas. Reklāmā vizuāli tika atspoguļots maldinošs reprezentatīvs piemērs, tajā neietverot konkrētajam piemēram tipiskāko skaitlisko informāciju (aizdevuma līguma ilgums, summas apmērs, veids, gada procentu likme, aizņēmuma likme). Vienlaikus PTAC norāda, ka salīdzinājuma piemērā tika izvēlēti nebanku kredītu devēji, ņemot vērā, ka AS BIGBANK Latvijas filiāle darbojas kā kredītiestāde. Tāpat AS...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis tā ierēdņu lēmumu un rīkojumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kura ir noteikta likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 22.pantā: 1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus (izņemot nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība šā panta 2.1 un 2.2 daļā minētos gadījumus, kā arī lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu) un izdotos rīkojumus Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumi pārsūdzami tiesā. 2. Valsts ieņēmumu dienests iesniegumu par šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu un rīkojumu apstrīdēšanu izskata un pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors šo termiņu var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas dienas. 2.1 Īpatnības administratīvajā procesā attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtajiem lēmumiem, lēmumiem par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, lēmumiem par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, lēmumiem par nokavēto nodokļu maksājumu...

Lai nodrošinātu efektīvāku klientu apkalpošanu, Tiesu administrācija aprīko tiesas ar rindu regulēšanas sistēmām, kas uzlabos tiesu apmeklētāju apkalpošanu un būtiski samazinās apkalpošanas laiku. Rindu regulēšanas sistēma ir datorizēts un ekonomisks risinājums klientu apkalpošanas kvalitātes uzlabošanai. Rindu regulēšanas sistēma būtiski ļauj samazināt gaidīšanas laiku, paaugstināt komfortu un radīt labvēlīgas attiecības starp klientiem un tos apkalpojošo personālu, līdz ar to tiek nodrošināta arī „caurspīdīgas” rindas veidošana un virzības loģika, kas izslēdz savstarpēju pretenziju iespējamību. Bez tam sistēma nodrošina statistikas datu uzglabāšanu. Pašlaik rindu regulēšanas sistēma ieviesta Jelgavas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā un Daugavpils pilsētas zemesgrāmatu nodaļā, kā arī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, taču tuvākajā laikā, lai nodrošinātu efektīvāku klientu apkalpošanu, plānots ar šo sistēmu aprīkot noslogotākās Latvijas tiesas. Rindu regulēšanas sistēma ļaus tiesu apmeklētājiem izvēlēties sev vēlamo pakalpojumu un iegūt informāciju par pakalpojumu saņemšanas kārtību, līdz ar to netiks patērēts laiks, lai noskaidrotu...

Augstākās tiesas Civillietu departamentā, neskatoties uz jau 2014.gada 4.janvārī spēkā stājušajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, turpina ienākt lietas ar kasācijas sūdzībām no pārstāvjiem, kuriem likums neļauj būt par pārstāvjiem kasācijas instances tiesā. Līdz ar to šādas sūdzības netiek izskatītas. (Civilprocesa likuma 453.panta sestā daļas 2.punkts, 459.panta piektā daļa (redakcijā pēc 2015.gada 26.maija)). Ņemot vērā, ka kasācijas sūdzības civillietās tiek iesniegtas apelācijas instances tiesā, Augstākā tiesa vērš arī apgabaltiesu uzmanību uz šo apstākli un aicina rīkoties atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam, proti, pirms kasācijas sūdzības pieņemšanas, pārliecināties par pārstāvja tiesībām sūdzību iesniegt. Civilprocesa likuma 82.panta sestajā un septītajā daļā ir noteikts, ka fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību. Juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī ar advokāta starpniecību. Augstākās tiesas Judikatūras datubāzē ir pieejams Civillietu departamenta tiesnešu kolēģijas rīcības sēdes lēmums lietā SKC-2034/2015, kurā atteikts ierosināt...

Ministru kabineta komitejas sēdē 6. jūlijā tika skatīts noteikumu projekts "Kārtība, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai". Noteikumu projekts precizē kārtību kā tiek iznīcinātas preces, ar kurām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības. Lai samazinātu administratīvo slogu un izmaksas, tās var nodot iznīcināšanai lēmuma saņēmējam. Tādējādi samazināsies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvais slogs, organizējot preču iznīcināšanu, un preču iznīcināšanas process būs pārskatāmāks lēmuma saņēmējam. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, sakarā ar Regulas Nr.608/2013 stāšanos spēkā no 2014.gada 1.janvāra ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams noteikt sekojošu tiesisko regulējumu: - kādas personas un vienības var iesniegt VID pieprasījumus, lai aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības (projekta 2.punkts); - kādos gadījumos VID noraida pieprasījumus (projekta 4.punkts); - kādus paziņojumus lēmuma saņēmējs pievieno apstiprinājumam par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu (projekta 8.punkts); - kā tiek nodrošināts Regulas Nr.608/2013 24.pantā minētais galvojums preču agrīnai izlaišanai (projekta 9.punkts); - Regulas Nr.608/2013 23.panta pirmā punkta c) apakšpunktā un 26.panta sestajā...

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas, sadarbībā ar Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienestu veicot kriminālprocesuālās un operatīvās darbības, šī gada jūnijā apturēja noziedzīga automašīnu tirgotāju grupējuma darbību. Noziedzīgais grupējums, vairakkārt pārdodot jaunas un lietotas automašīnas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā, izvairījās no nodokļu nomaksas un legalizēja noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielā apmērā. Grupējuma organizators līdz šim jau vairakkārt bija nonācis VID Finanšu policijas pārvaldes redzeslokā un ir krimināli sodīts par līdzīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu valsts ieņēmumu jomā, kā arī tam jau 2013.gadā tika atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību divu gadu garumā. Organizētā noziedzīgā grupējuma darbība galvenokārt bija saistīta ar jaunu vai lietotu transportlīdzekļu vairākkārtēju pārdošanu, izmantojot grupējuma kontrolē esošus uzņēmumus un to rekvizītus (dokumentus, zīmogus, juridisko personu rekvizītus, bankas kontus, fizisko personu datus). Noziedzīgo darbību rezultātā shēmas klienti jeb patiesā labuma guvēji izmantoja tiesības veikt PVN priekšnodokļa atskaitīšanu par fiktīviem vai faktiski nenotikušiem darījumiem, nodarot valstij mantiskus zaudējumus...

Satversmes tiesas 4.kolēģija 3.jūlijā ierosināja lietu "Par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 27.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, 100.panta pirmajam teikumam un 105.pantam". Apstrīdētā norma Apstrīdētā norma noteic: "Tāda elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma, kuram izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50 procentiem, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, ir valsts valodā. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura radio programma, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, ir valsts valodā, līdz 2015.gada 31.decembrim pārreģistrē savu apraides atļauju. Pārreģistrētā apraides atļauja stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī." Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 1.pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 100.panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus." Satversmes 105.pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības...

Trešdien, 1. jūlijā, stājās spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, kas paplašinās Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk - PTAC) un citu uzraudzības iestāžu pilnvaras negodīgas komercprakses gadījumos, kā arī palielinās maksimālo soda naudas apmēru par negodīgu komercpraksi līdz 100 000 EUR. Izmaiņas likumos izstrādātas ar mērķi motivēt uzņēmējus īstenot godīgu komercpraksi un ievērot reklāmām izvirzītās prasības, vienlaikus dodot iespēju komersantiem brīvprātīgi novērst pārkāpumu bez soda sankciju piemērošanas. "PTAC mērķis nav sodīt komersantus, bet gan panākt, lai tie darbojas atbildīgi ar dažādām preventīvām metodēm. Mēs paļaujamies uz komersantu godaprātu un ceram, ka bargie sodi būs jāpiemēro tikai retos ārkārtas gadījumos," pauž PTAC direktore Baiba Vītoliņa. Savā līdzšinējā praksē PTAC vairākkārt ir saskāries ar gadījumiem, kad maksimālais 14 000 EUR sods nebija pietiekama motivācija komersantiem, lai pārtrauktu negodīgas komercprakses īstenošanu vai arī negodīgo komersantu finansiālais ieguvums, īstenojot negodīgu komercpraksi, bieži vien bija daudz lielāks nekā maksimāli piemērojamais sods. Lai mainītu šo...

Šā gada 1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, kas paplašinās Patērētāju tiesību aizsardzības centra un citu uzraudzības iestāžu pilnvaras negodīgas komercprakses gadījumos, kā arī palielināsies maksimālais soda naudas apmērs par negodīgu komercpraksi. Izmaiņas likumos tika izstrādātas ar mērķi motivēt uzņēmējus īstenot godīgu komercpraksi un ievērot reklāmām izvirzītās prasības, vienlaikus dodot iespēju komersantiem brīvprātīgi novērst pārkāpumu bez soda sankciju piemērošanas. Iepriekšējais normatīvais regulējums nebija pietiekami efektīvs, lai atturētu pārkāpējus no aizliegtas komercprakses īstenošanas, jo samaksāt naudas sodu bija izdevīgāk, nekā pildīt uzraudzības iestādes lēmumus un pārtraukt negodīgas komercprakses īstenošanu. Lai mainītu šo situāciju un nodrošinātu efektīvāku patērētāju aizsardzību, no šā gada 1.jūlija tiks palielināts soda naudas maksimālais apmērs līdz 100 000 eiro par aizliegtas komercprakses īstenošanu. Ja pārkāpējs ilgstoši nepildīs uzraudzības iestādes pieņemto lēmumu vai tiks konstatēts būtisks kaitējums patērētājiem, uzraudzības iestādes varēs ierobežot vai slēgt negodīgas komercprakses īstenotāja elektroniskā līdzekļa (piemēram, mājaslapas vai domēna vārda) darbību. Tāpat...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments apkopojis kasācijas instances atziņas saistībā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma piemērošanu. Tiesu prakse paredz, ka gadījumā, ja persona deklarētajā dzīvesvietā faktiski dzīvo, taču pastāv šaubas par personas tiesisko pamatu tur dzīvot (deklarētās personas un dzīvojamās telpas īpašnieka starpā ir civiltiesisks strīds), prezumējams, ka personai ir tiesisks pamats dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. Savukārt gadījumā, ja persona deklarētajā dzīvesvietā faktiski nedzīvo, taču apgalvo, ka tai ir tiesisks pamats tajā dzīvot, prezumējams, ka personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. Vērtējot to, vai personai ir tiesisks pamats dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, pārbaudāms, vai personai sākotnēji bija tiesisks pamats deklarēties attiecīgajā dzīvesvietā un vai šis pamats ir zudis. Personas pieraksts attiecīgajā dzīvesvietā pirms Dzīvesvietas deklarēšanas likuma stāšanās spēkā pamatā prezumē personas sākotnējo tiesisko pamatu lietot attiecīgās dzīvojamās telpas. Strīds saistībā ar tiesiskā pamata neesību līdzšinējā tiesu praksē lielākoties ir bijis saistīts ar kādu no turpmāk minētajiem apstākļiem: 1) īres līguma esību (Tiesa ir atzinusi,...