TIESĪBAS

Konkurences padome (KP) ir apkopojusi teorētiskus piemērus un praktiskus ieteikumus par atļautu un neatļautu saziņu asociāciju ietvaros, tādējādi veicinot uzņēmēju izprati par konkurences tiesībām un pasargājot tos no neapzinātu aizliegtu vienošanos īstenošanas riska. Aizvadītajā gadā KP pieņēma lēmumu sodīt trīs asociācijas par aizliegtām vienošanām, kas norāda uz tendenci uzņēmumiem izmantot asociācijas kā platformas konkurences deformēšanai. Lai asociāciju ietvaros novērstu karteļu riskus nepietiekamo konkurences tiesību zināšanu dēļ, kā arī atturētu uzņēmējus no mērķtiecīgas aizliegtu vienošanos īstenošanas un pasargātu no sankcijām par konkurences tiesību pārkāpšanu, KP ir izstrādājusi vadlīnijas par to, kādas darbības asociācijās ir pieļaujamas un kādas ir pretrunā ar Konkurences likumu. KP vadlīnijās norāda, ka ir pieļaujami un atbalstāmi, ka asociācijas ietvaros biedri apspriež jautājumus, kas attiecas uz nozares kopīgiem mērķiem un attīstību. Tajā pašā laikā ir aizliegta sensitīvas informācijas apkopošana un izpaušana par jautājumiem, kas ietekmē katra uzņēmuma konkurētspēju, piemēram, noteikumi par cenu veidošanu, plānotās dalības publiskajos iepirkumos, piedāvājuma izstrāde utt....

Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā "Par tiesu varu", nosakot rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas kārtību. Likums papildināts ar regulējumu, kas noteic kārtību, kādā rajona (pilsētas) tiesu var pievienot citai rajona (pilsētas) tiesai, nosaka reorganizējamās tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru izbeigšanās kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek lietu pārdale un tiesnešu pārcelšana tiesu reorganizācijas kārtībā. Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atzīmēja, ka viena no pirmajām reorganizācijām saistībā ar šiem grozījumiem varētu notikt Jūrmalas pilsētas tiesā, jo iespējams, ka tuvākajā laikā amata pienākumus pildīs tikai divi tiesneši, no kuriem viens ir tiesas priekšsēdētājs. Tādējādi tiesā nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību, kā arī nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos. Saskaņā ar likuma izmaiņām rajona (pilsētas) tiesas varēs apvienot, ja tam būs piekritusi Tieslietu padome. Tieslietu padomei pēc tieslietu ministra priekšlikuma būs jāapstiprina tiesas reorganizācijas plāns, tajā pamatojot izmaiņu nepieciešamību, kā arī...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 17.jūnijā, atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā kā steidzamus grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz noteikt rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas kārtību. Likumu plānots papildināt ar regulējumu, kas paredz kārtību, kādā rajona (pilsētas) tiesu var pievienot citai rajona (pilsētas) tiesai, nosaka reorganizējamās tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru izbeigšanās kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek lietu pārdale un tiesnešu pārcelšana tiesu reorganizācijas kārtībā. Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atzīmēja, ka viena no pirmajām reorganizācijām saistībā ar šiem grozījumiem varētu notikt Jūrmalas pilsētas tiesā, jo iespējams, ka tuvākajā laikā amata pienākumus pildīs tikai divi tiesneši, no kuriem viens ir tiesas priekšsēdētājs. Tādējādi tiesā nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību, kā arī nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos. Rosinātās izmaiņas likumā paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas varēs apvienot, ja tam būs piekritusi Tieslietu padome. Tāpat paredzēts, ka Tieslietu padomei pēc tieslietu ministra priekšlikuma būs...

Vakar, 16.jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas likvidācijas ietekmi uz tiesvedību civillietās" . Tieslietu ministrija uzskata, ka Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas darbību ir iespējams izbeigt likumā „Par tiesu varu” noteiktajā termiņā – 2016.gada 31.decembrī, tādējādi pabeidzot pāreju uz „tīrajām tiesu instancēm”. Tieslietu ministrija uzsver, ka tieši „tīro tiesu instanču” ieviešana civilprocesā ir būtisks solis, lai ne tikai nodrošinātu skaidru un saprotamu tiesu sistēmas modeli Latvijā, bet arī ievērojami efektivizētu un paātrinātu civillietu izskatīšanu. Šobrīd civillietas apelācijas instancē vienlaikus skata gan apgabaltiesas, gan Augstākā tiesa, kas ir dažāda līmeņa tiesas. Nepieciešamība izvērtēt kompetences sadalījumu starp dažāda līmeņa tiesām un pāriet uz „tīro tiesu instanču” sistēmu noteikta Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.-2015.gadam, lai radītu pamatu gan institucionāli, gan funkcionāli vienkāršākai, skaidrākai un caurskatāmākai tiesu hierarhijai. Līdz ar to tiks novērsta tiesu instanču kompetenču sadrumstalotība, kas no sabiedrības viedokļa ir nesaprotama un var apgrūtināt personu...

Otrdien, 16.jūnijā, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos noteikumu projektus, kas noteic priekšnosacījumus un kārtību, kādā ziņas par parādniekiem tiks publiskotas un dzēstas, lai sākot ar 2015.gada 1.jūliju Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma grozījumiem varētu uzsākt parādnieku ziņu publiskošanu. Tie ir grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 6.janvāra noteikumos Nr.5 "Kārtība, kādā reģistrē personas, kurām izmaksāti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, un parādniekus" un grozījums Ministru kabineta 2014.gada 4.februāra noteikumos Nr.71 "Noteikumi par uzturlīdzekļu izmaksu". Atgādinām, ka 2014.gada 29.novembrī stājās spēkā grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kuru mērķis ir sekmēt bērna tiesību aizsardzību, kā arī veicināt vecāku pienākumu pildīšanu – uzturlīdzekļu maksāšanu. Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk UGFA mājas lapā vienotā sarakstā publiskos ziņas par parādniekiem, norādot uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu. Ziņas par uzturlīdzekļu parādniekiem tiks publiskotas šādos gadījumos: iesniedzējs tam piekritis, un UGFA administrācija nav saņēmusi no valsts vai pašvaldību iestādēm...

Ceturtdien, 4.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Tieslietu ministrijas izstrādātais konceptuālais ziņojums „Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu”, kurā piedāvāts ieviest valsts vienotu jurista kvalifikācijas eksāmenu, kā arī sakārtot juridisko profesiju klasifikāciju, tādējādi sekmējot juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos. Latvijā saskaņā ar dažādu izglītības ekspertu vērtējumiem ir salīdzinoši zema juridiskās izglītības kvalitāte. Tiesību zinātņu studiju programmu konkurence savā starpā ir radījusi nevis šo programmu kvalitātes paaugstināšanos, bet tieši pretēji – kvalitātes strauju kritumu. Lielai daļai tiesību zinātņu studiju programmu absolventu ir salīdzinoši vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē. Katra augstskola pēc saviem ieskatiem vērtē studentu teorētiskās zināšanas un prasmes, lai piešķirtu valsts atzītu augstākās izglītības diplomu ar jurista vai juriskonsulta kvalifikāciju. Darba tirgū viņi visi startē ar vienādiem valsts atzītiem diplomiem. Tāpēc šobrīd par piemērotāko līdzekli šīs problēmas risināšanai uzskatāms valsts vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens, kura ieviešana nozīmētu, ka diploma ieguvējs patiešām atbilst vienotam un samērā augstam jurista profesionālās kvalitātes standartam. Priekšnoteikums vienotā valsts...

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz noteikt rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas kārtību. Likumu plānots papildināt ar regulējumu, kas paredz kārtību, kādā rajona (pilsētas) tiesu var pievienot citai rajona (pilsētas) tiesai, nosaka reorganizējamās tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru izbeigšanās kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek lietu pārdale un tiesnešu pārcelšana tiesu reorganizācijas kārtībā. "Viena no pirmajām reorganizācijām saistībā ar šiem grozījumi varētu notikt Jūrmalas pilsētas tiesā, jo iespējams, ka tuvākajā laikā amata pienākumus pildīs tikai divi tiesneši, no kuriem viens ir tiesas priekšsēdētājs. Tādējādi tiesā nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību, kā arī nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos," pauž par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Rosinātās izmaiņas likumā paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas varēs apvienot, ja tam būs piekritusi Tieslietu padome. Tāpat paredzēts, ka Tieslietu padomei pēc tieslietu ministra priekšlikuma būs jāapstiprina tiesas reorganizācijas plāns,...

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti otrdien, 26.maijā, pauda konceptuālu atbalstu Tieslietu ministrijas rosinātajiem grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, kas paredz noteikt rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas kārtību. Likumu plānots papildināt ar regulējumu, kas paredz kārtību, kādā rajona (pilsētas) tiesu var pievienot citai rajona (pilsētas) tiesai, nosaka reorganizējamās tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru izbeigšanās kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek lietu pārdale un tiesnešu pārcelšana tiesu reorganizācijas kārtībā. Rosinātās izmaiņas likumā paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas varēs apvienot, ja tam būs piekritusi Tieslietu padome. Tāpat paredzēts, ka Tieslietu padomei pēc tieslietu ministra priekšlikuma būs jāapstiprina tiesas reorganizācijas plāns, tajā pamatojot izmaiņu nepieciešamību, norādot tiesu priekšsēdētāja pienākumus un veicamo pasākumu kārtību. Ņemot vērā, ka tiesu darbības teritorijas varēs pārskatīt attiecīgā tiesu apgabala ietvaros, tiesnešu pārcelšanai darbā citā tā paša apgabala rajona (pilsētas) tiesā nebūs nepieciešama tiesneša piekrišana. Apvienojot tiesu darbības teritorijas un veidojot tiesas, kurās būtu lielāks tiesnešu skaits, tiktu risinātas tiesu...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 26.maijā, noslēdza darbu pie izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Kā argumentus pret straujāku naudas sodu palielināšanu deputāti minēja gan iedzīvotāju ierobežoto maksātspēju, gan slikto ceļu stāvokli un ielu apgaismojumu, kas arīdzan bieži vien kalpo par iemeslu traģiskām avārijām. Komisijā trešajam lasījumam atbalstītie likuma grozījumi paredz, ka par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem paredzēts tikai brīdinājums, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Patlaban par šādu pārkāpumu paredzēts brīdinājums vai naudas sods attiecīgi 7 vai 15 eiro. Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 km/h ar vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām paredzēts brīdinājums vai 15 eiro naudas sods, bet apdzīvotās vietās brīdinājums vai 30 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar attiecīgi brīdinājumu vai 30 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 40...

Saeima ceturtdien, 21.maijā, atbalstīja lēmuma projektu par līdzšinējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkārtotu iecelšanu ģenerālprokurora amatā. Lēmuma projektu atbalstīja 76 deputāti, bet atturējās viens deputāts. Ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima. Viena un tā persona par ģenerālprokuroru var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Prokuratūra ir vienīgā kriminālvajāšanas iestāde valstī. Prokurors kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā uztur valsts apsūdzību krimināllietās visās Latvijas Republikas tiesās. Kopš 1994.gada 1.jūlija Latvijas Republikā ir spēkā 1994.gada 19.maija Saeimas pieņemtais “Prokuratūras likums”. Ar atsevišķiem grozījumiem un papildinājumiem tas prokuratūras darbu reglamentē arī šobrīd. Likums noteic, ka Ģenerālprokurors vada un kontrolē prokuratūras darbību, nosaka tās iekšējo struktūru un štatus atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, apstiprina Ģenerālprokurora padomes pieņemtos normatīvos aktus, kā arī tieši vada Ģenerālprokuratūras prokuroru darbu. Ģenerālprokurors likumā noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo vai atlaiž no amata prokurorus, kā arī darbiniekus, ar kuriem darba...

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača uzdevumā Tieslietu ministrija ir izstrādājusi jaunu kārtības projektu, kas atvieglos uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda bez tiesas un tiesu izpildītāja starpniecības. Piedāvātais risinājums vairāk nekā trīs reizes saīsinātu minimālo uzturlīdzekļu izmaksas sākuma laiku - aptuveni no deviņiem mēnešiem šobrīd līdz trīs mēnešiem pēc izmaiņu ieviešanas, tādējādi efektīvāk īstenojot bērnu tiesības. Vienlaikus tiks samazināts administratīvais slogs uzturlīdzekļu pieprasītājam, kā arī tiesu noslogojums, neizskatot lietas, kurās nepastāv strīds pēc būtības. Vienlaikus Tieslietu ministrija norāda, ka piedāvātais risinājums neliedz personai tiesības vērsties tiesā, ja pastāv strīds par aprūpi vai uzturlīdzekļu apmēru, kā arī gadījumos, ja persona vēlēsies piedzīt uzturlīdzekļus lielākā apmērā, nekā noteicis Ministru kabinets. Tieslietu ministrija jau tuvākajā laikā ar izstrādāto risinājumu ir paredzējusi iepazīstināt Ministru kabinetu un Saeimu. Turpinot darbu pie uzturlīdzekļu regulējuma pilnveidošanas, Tieslietu ministrijā šobrīd tiek vērtēta arī iespēja paplašināt uzturlīdzekļu saņēmēju loku - tos paredzot arī bērnam pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecumam, ja...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 19.maijā, izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem plānots ieviest elektronisku nekustamā īpašuma izsolīšanu spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos. Civilprocesa likuma grozījumi paredz izveidot elektronisko izsoļu vietni un nosaka izsoles izziņošanas, dalībnieku autorizācijas un izsoles norises procesu. Tāpat likumprojekts noteic, ka elektronisko izsoļu portāla ietvarā tiek uzturēts Izsoļu dalībnieku reģistrs, kas satur ziņas par fiziskām un juridiskām personām, kas reģistrētas kā izsoļu dalībnieki. To, kā tiks veiktas darbības elektronisko izsoļu vietnē un kā ziņas par attiecīgajam personām tiks iekļautas Izsoļu dalībnieku reģistrā, iekļaujamo ziņu apjomu, kā arī šo ziņu aktualizēšanas un dzēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Ievērojot zvērinātiem tiesu izpildītājiem un administratoriem deleģēto funkciju raksturu, elektronisko izsoļu portālu plānots veidot kā valsts informācijas sistēmas daļu. Nekustamā īpašuma izsolīšanu elektroniski plānots uzsākt no šī gada 1.jūlija, savukārt maksātnespējas procesos - no 2016.gada 1.janvāra. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš iepriekš uzsvēra, ka pāreja uz elektroniskām izsolēm ļaus...

Papildinot tiesu informācijas sistēmas elektronisko pakalpojumu klāstu, Tiesu administrācija sadarbībā ar prokuratūras pārstāvjiem portālā www.tiesas.lv ir izveidojusi prokuroru noslodzes elektronisko kalendāru, kas ļauj konstatēt prokurora aizņemtību un tādējādi mazināt atlikto tiesas sēžu skaitu. 2014.gadā tika izveidots advokātu noslodzes elektroniskais kalendārs, tāpēc lai pilnā mērā varētu izmantot modernās tehnoloģijas, kas ļauj tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvjiem, plānojot tiesas sēdes, savstarpēji sazināties, ir izveidots arī prokuroru noslodzes kalendārs. Prokurora un advokāta noslodzes elektroniskais kalendārs izveidots, lai samazinātu lietu atlikšanu kādas puses (prokurora vai advokāta) neierašanās dēļ sakarā ar aizņemtību citā procesā. Šobrīd piekļuves rekvizīti izsniegti ir 454 prokuroriem, kas ir visi Latvijas prokurori. Tieslietu ministrijas veiktajā zvērinātu advokātu aptaujā, ar mērķi noskaidrot viedokli par portālā www.tiesas.lv izveidoto advokātu elektronisko kalendāru un sadaļas "Manas lietas" funkcionalitāti, kurā piedalījās 53% no reģistrētajiem lietotājiem uz jautājumu: "Vai advokātu kalendāra lietošana, jūsuprāt, ir palīdzējusi samazināt atlikto tiesas sēžu skaitu?" gandrīz 50% aptaujāto atbildēja apstiprinoši. Līdz ar to sagaidāms,...

Ņemot vērā līdzšinējos kontroles pasākumos konstatētos pārkāpumus, kā arī, lai samazinātu negodīgu komercpraksi lietoto transportlīdzekļu tirdzniecības vietās, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (turpmāk – CSDD), biedrību „Auto asociācija” un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (turpmāk - PTAC) ir uzsācis vairākas aktivitātes ar mērķi sakārtot lietoto transportlīdzekļu tirdzniecības vietu darbību. To ietvaros VID veic gan preventīvus, gan kontroles pasākumus lietotu transporta līdzekļu tirgotājiem, kā arī sadarbībā ar CSDD, biedrību „Auto asociācija” un PTAC ir sagatavoti priekšlikumi Ministru kabineta noteikumu Nr.876 „Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi” pilnveidošanai. Jau 2014.gada nogalē un 2015.gada sākumā, veicot nodokļu kontroles pasākumus vairākās lietoto transportlīdzekļu tirdzniecības vietās, VID konstatēja būtiskus pārkāpumus, kā rezultātā lietoto transporta līdzekļu tirdzniecības nozarē strādājošajiem nodokļu maksātājiem ir uzsākti kontroles pasākumi. Kopumā nozarē identificētie pārkāpumi liecina par negodprātīgu saimniecisko darbību, gūto ieņēmumu neuzrādīšanu pilnā apmērā, kā arī par nelegālo nodarbinātību un, iespējams, arī „aplokšņu algu” izmaksu. Tādēļ...

Šī gada martā, veicot 30 kratīšanas, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Finanšu policijas pārvaldei (turpmāk – FPP) izdevās apturēt noziedzīga grupējuma darbību, kurš, nodarbojoties ar gaļas un pārtikas eļļas iepirkšanu no ES valstīm, izvairījās no nodokļu nomaksas un veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielos apmēros. Šī gada aprīlī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa apstiprināja VID FPP pieņemto lēmumu par aresta uzlikšanu lietā iesaistītās juridiskas personas norēķinu kontos esošajiem naudas līdzekļiem vairāk kā 90 000 eiro apmērā. Papildus VID FPP pieņemts lēmums piemērot juridiskajai personai piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. 2015.gada aprīlī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa apstiprināja VID FPP pieņemto lēmumu par aresta uzlikšanu kādas juridiskās personas norēķinu kontā esošiem finanšu līdzekļiem vairāk kā 90 000 eiro apmērā. Arests minētajiem finanšu līdzekļiem tika piemērots, lai nodrošinātu valsts budžetam nodarīto zaudējumu segšanu, kā arī, lai juridiskai personai varētu piemērot kādu no piespiedu ietekmēšanas līdzekļu veidiem, vai iespējamu likvidāciju, vai naudas piedziņu, vai mantas konfiskāciju....