TIESĪBAS

Tikšanās laikā starp Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas (turpmāk - Administratoru asociācija) un Valsts ieņēmumu dienesta vadības pārstāvjiem (VID) 30.jūlijā tika apspriestas maksātnespējas nozares aktualitātes un iespējamā abu pušu sadarbība, lai uzlabotu maksātnespējas procesu efektivitāti. Tikšanās laikā tika konstatēti saskarsmes punkti administratoru un VID ikdienas darbībā, kur nepieciešami uzlabojumi, tāpēc Administratoru asociācija un VID vienojās par kopīgiem mācību semināriem neskaidro jautājumu aktīvākai risināšanai un maksātnespējas procesu raitākai norisei. Administratoru asociācijas un VID pārstāvji pārrunāja arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Vai valstī īstenotā maksātnespējas politika ir efektīva?" iekļautos secinājumus. Valsts kontrole 2015.gada 19.martā publiskotajā revīzijas ziņojumā konstatēja, ka valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika, nav veikti pasākumi ilgtspējīgas maksātnespējas politikas plānošanai, kā rezultātā Maksātnespējas likumā noteiktais mērķis - veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu - netiek sasniegts un veiktie pasākumi maksātnespējas jomā nav vērsti uz ekonomiskās vērtības saglabāšanu un atgūšanu. Arī turpmāk Administratoru asociācija iecerējusi tikties ar...

Šī gada 1. augustā tiks pabeigta Jūrmalas pilsētas tiesa reorganizācija un darbu Jūrmalā uzsāks Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nams, informē Tieslietu ministrija. Jūrmalas pilsētas tiesa tiek pievienota Rīgas rajona tiesai, kuras darbības teritorijā turpmāk ietilps arī pašreizējais Jūrmalas novads, kā arī Babītes novads un Mārupes novads. Jūrmalas pilsētas tiesas pievienošana Rīgas rajona tiesai nozīmē pārveidi organizatoriskā līmenī (viens tiesas priekšsēdētājs, vienota lietu sadales sistēma, tiesnešu slodžu izlīdzināšana). Tiesas pieejamība Jūrmalā arī turpmāk tiks nodrošināta tāpat kā līdz šim, jo no 1. augusta darbu līdzšinējās Jūrmalas pilsētas tiesas telpās uzsāk Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nams. Arī turpmāk Jūrmalas iedzīvotāji varēs iesniegt Rīgas rajona tiesai piekritīgas prasības un pieteikumus Jūrmalā, Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā, kas atrodas Zigfrīda Meierovica prospektā 1A. Savukārt Jūrmalas pilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļa no 1. augusta tiks pievienota Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļai. Attiecīgi no 1. augusta Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa būs izvietota gan Rīgā, Ūnijas...

Valsts sekretāru sanāksmē 16. jūlijā izsludināts likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas paredz, ka kriminālprocesā turpmāk izpildraksti vairs netiks sagatavoti, bet izpildu dokuments būs tiesas nolēmums. Vienlaikus ar šo likumprojektu tiek virzīti arī attiecīgi grozījumi Kriminālprocesa likumā un grozījumi Krimināllikumā. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, atteikšanās no izpildrakstiem pamatojama ar to, ka tiesas nolēmumā ir noteikts, kādā apmērā, kuram piederošā manta un kam par labu konfiscējama, tāpat norādīts no kā, kuram par labu un kādā apmērā piedzenami procesuālie izdevumi vai kaitējuma kompensācija. Izpildrakstā būtībā tiek pārrakstīts tiesas sprieduma rezolutīvās daļas teksts. Turklāt jau šobrīd Civilprocesa likuma (CPL) 540. pants paredz vairākus gadījumus, kad amatpersonas pieņemts nolēmums pats par sevi ir atzīstams par izpildu dokumentu, līdz ar to nav nepieciešamība vēl papildus tam izrakstīt izpildrakstu. Līdz ar to daļā par piedziņas veikšanu valsts labā tāds pats spēks jānosaka arī spriedumam krimināllietā. Tādējādi, ievērojot minēto, Kriminālprocesa likuma (KPL) 634.1 pantā tiek paredzēts, ka mantiska rakstura nolēmumu...

Vakar, 28.jūlijā, Ministru kabinets pieņēma Tieslietu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Noteikumi par rajona (pilsētas) tiesām, apgabaltiesām un šo tiesu darbības teritoriju" . Turpmāk Ministru kabineta pārziņā būs noteikt rajona pilsētu tiesu sarakstu, kas līdz šim bija noteikts likumā "Par tiesu varu". Tāpat ar noteikumiem noteiks arī rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu darbības teritoriju. Atgādinām, ka šī gada 18.jūnijā Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas noteica vispārēju pamatu rajonu (pilsētu) tiesu reorganizācijai. Noteikumi nemaina līdzšinējās tiesu teritorijas, izņemot Rīgas rajona tiesas teritoriju, kurai saskaņā ar Tieslietu padomes apstiprināto tiesas reorganizācijas plānu no 1.augusta tiek pievienota Jūrmalas pilsētas tiesas teritorija. Pakāpeniska rajonu (pilsētas) tiesu reorganizācija uzsākta ar mērķi paaugstināt tiesu efektivitāti, nodrošinot tiesnešu un tiesu specializāciju, kompetenci, nejaušības principa ievērošanu lietu sadalē un augstu nolēmumu kvalitāti, tiesnešu un lietu rotāciju tiesu ietvaros, kā arī stiprināt tiesu priekšsēdētāju lomu tiesas resursu efektīvā izmantošanā, izpildi. Rajonu (pilsētu) tiesas un attiecīgo apgabaltiesu darbības...

Otrdien, 28.jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas iniciatīvu - atbalsta tālruņa darbības uzsākšanu, kas 2016.gada sākumā bez maksas būs pieejams ikvienai noziedzīgā nodarījumā cietušajai personai. Iecere izveidot tālruni 116006 radusies, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīvas 2012/29/ES (Direktīva) prasības, kas nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus. Iepriekšminēto paredz noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumos Nr.684 "Noteikumi par nacionālo numerācijas plānu"". Paredzēts, ka bezmaksas tālrunis būs nepieciešamās informācijas avots cietušajiem arī gadījumos, ja kriminālprocess vēl nav uzsākts. Īpaši apmācīti speciālisti pa tālruni sniegs visu informāciju (par sociālajiem dienestiem, krīzes centriem, rehabilitācijas iespējām u.c) par atbalsta iespējām konkrētajā gadījumā. Nepieciešamības gadījumā tiks sniegts arī emocionāls atbalsts. Tālruņa plānotais darbības laiks ir no plkst. 7.00 līdz 22.00. Direktīva paredz, ka dalībvalstis veic pasākumus, lai izveidotu bezmaksas un konfidenciālus speciālistu atbalsta dienestus, kas papildinātu vispārējos cietušo atbalsta dienestus vai būtu to sastāvdaļa. Lai gan Direktīvā nav ietverta prasība...

Satversmes tiesas 2.kolēģija 27.jūlijā ierosināja lietu "Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam". Apstrīdētā norma ir Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1 pants, kas nosaka: "(1) Fonda administrācija publisko ziņas par parādnieku (vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads) Fonda administrācijas mājaslapā, ja: 1) iesniedzējs tam piekritis un Fonda administrācija nav saņēmusi no valsts vai pašvaldību iestādēm informāciju, ka attiecīgo ziņu publiskošana kaitētu bērna interesēm; 2) parādnieks nav persona ar invaliditāti vai persona, kas pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus gadījumos, kad darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā gadījumos, kad darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. (2) Ziņas par parādnieku tiek publiskotas ar mērķi aizsargāt bērna tiesības un veicināt vecāku pienākuma pildīšanu - uzturlīdzekļu maksāšanu, kā arī atbildīgu un godprātīgu saistību izpildi. (3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Fonda administrācija publisko un dzēš ziņas par parādnieku." Savukārt augstāka juridiska spēka norma ir Satversmes...

Kā norādījis tiesībsargs Juris Jansons, masu informācijas līdzekļos publicēta zvērinātu advokātu biroja „iLAW” zvērinātu advokātu Normunda Šlitkes un Artas Snipes atklāta vēstule par augstāko valsts amatpersonu personiskā viedokļa nošķiršanu no oficiālā un varas dalīšanas principu ievērošanu šai sakarā. Šajā sakarā paudis uzskatu par notiekošo, jo vēstulē minēts, ka tiesībsargs, „kurš pat neiepazīstoties ar sprieduma motīviem un lietas materiāliem, ir atļāvies publiski paust viedokli, ka sods, ko piespriedusi Liepājas tiesa, ir neadekvāts.” Kā norāda J. Jansons, Liepājas tiesas sprieduma pasludināšana (lai arī rakstisks spriedums nebija pieejams, tas jau bija pasludināts) pēc Krimināllikuma 162. panta otrās daļas par netiklu darbību izdarīšanu ar mazu meitenīti no divu vīriešu puses izraisīja plašu rezonansi un sašutumu medijos un neapšaubāmi arī visā sabiedrībā. Tiesībsargs skaidri apzinās, ka saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” tiesas ir neatkarīgas un pakļautas vienīgi likumam un tiesībsargs šo neatkarību respektē arī savā darbībā. Vienlaikus jāņem vērā likumā nostiprinātās tiesībsarga kā cilvēktiesību aizstāvja īpašās...

Procesuālos dokumentus tiesā var iesniegt gan papīra, gan elektroniskā formā. Likuma prasība iesniegt procesuālā dokumenta norakstus atbilstoši procesa dalībnieku skaitam vienlīdz attiecas gan uz papīra, gan elektroniskā formā iesniegtajiem procesuālajiem dokumentiem, atgādina Augstākā tiesas Administratīvo lietu departaments. Izņēmums no minētās prasības attiecas uz iestādēm nosūtāmajiem procesuālajiem dokumentiem. Lai taupītu finanšu resursus un saudzētu dabas resursus, kā arī ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 114.1pantu, procesuālos dokumentus iestādēm Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments nosūta elektroniskā formā. Tādēļ pārējiem procesa dalībniekiem nav nepieciešams nodrošināt iesniegto procesuālo dokumentu norakstus papīra formā nosūtīšanai iestādei. Savukārt nosūtīt procesuālos dokumentus elektroniskā formā privātpersonām (fiziskajām personām, privāto tiesību juridiskajām personām vai šādu personu apvienībām) Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments var vienīgi gadījumā, ja attiecīgā privātpersona saziņai ar Augstāko tiesu izmanto elektronisko saraksti. Šādu gadījumu līdz šim ir salīdzinoši maz. Pārējos gadījumos tiesā saņemto procesuālo dokumentu, tostarp elektroniski saņemto dokumentu, noraksti privātpersonām nosūtāmi papīra formā, tādēļ procesuālā dokumenta iesniedzējam jānodrošina nepieciešamais...

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Tieslietu ministrijas amatpersonas vakar, 21. jūlijā, tikās ar Saeimas Juridiskās komisijas locekļiem, lai pārrunātu normatīvo regulējumu saistībā ar Liepājas tiesas spriedumu, ar kuru par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo kā sodu piemēroja piespiedu darbu. Ministrs deputātus informēja, ka, atsaucoties uz likumā noteiktajām tieslietu ministra funkcijām tiesnešu disciplinārās uzraudzības jomā, tiesai ir lūgts rast iespēju iepazīstināt ar pilno spriedumu. Tāpat ministrs informēja, ka lūdzis iespēju iepazīties ar virsprokurora atzinumu par Liepājas tiesas sprieduma likumību. Deputāti tika informēti, ka saskaņā ar Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānu 2015.-2020.gadam plānotas dažādas apmācības, lai veicinātu vienotu izpratni un praksi tiesnešu, prokuroru un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku vidū. Tā kā Tieslietu ministrija ir atbildīga par sodu politiku, tuvākajā laikā plānots organizēt starpresoru darba grupu, lai diskutētu par iespējamiem priekšlikumiem krimināltiesiskā regulējuma pilnveidei dzimumnoziegumu gadījumos, t.sk., jautājumos par noilgumu, piespiedu darbu, probācijas uzraudzību un noziedzīgu nodarījumu...

Tiesībsargs Juris Jansons 16.jūlijā nosūtījis vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, ar lūgumu izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Krimināllikumā, nosakot, ka personai, kas izdarījusi dzimumnoziegumu pret nepilngadīgu personu, neiestājas kriminālatbildības noilgums, kā arī papildus paredzot atbildību par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo, nosakot bērna vecumu kā kvalificējošu pazīmi. Pašreizējais Krimināllikuma 162.pants paredz atbildību par tādas personas pavešanu netiklībā, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu. Lielāka atbildība iestājas, ja nodarījuma rezultātā cietušajam ir iestājušās smagas sekas. Taču var būt situācijas, ka mazam bērnam nozieguma seku ietekmi nākotnē ir neiespējami noteikt, tādēļ kā papildus kvalificējošo pazīmi Tiesībsargs iesaka noteikt arī bērna vecumu. Proti, ja pavešana netiklībā ir notikusi pret mazgadīgo. Tāpat, pašreizējais normatīvais regulējums atsevišķos dzimumnoziegumu gadījumos paredz noilgumu, kas ir pat īsāks par 5 gadiem. Pašreiz saskaņā ar Krimināllikumu noilgumu nosaka atkarībā no nozieguma smaguma pakāpes - no 2 līdz 20 gadiem. Tiesībsargs uzskata, ka...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2.jūlijā pieņēma lēmumu, ar kuru AS BIGBANK īstenotā prakse, izplatot reklāmu un tajā norādot, ka tās piedāvājums ir "lētāks" un "izdevīgs", vizuāli to atspoguļojot salīdzinošās reklāmas veidā, iekļaujot maldinošu informāciju par piedāvāto aizdevuma likmi 31% gadā, tomēr ar patērētājiem slēgtajos līgumos piemērojot augstākas procentu likmes, atzīta par profesionālai rūpībai neatbilstošu un maldinošu komercpraksi. PTAC 2014.gada 14.novembrī uzsāka izvērtēt uzņēmuma īstenotās komercprakses atbilstību normatīvajiem aktiem un konstatēja, ka AS BIGBANK, izplatot reklāmu, norādījusi, ka tās piedāvājums ir "lētāks" un "izdevīgs". Reklāmā tika iekļauta maldinoša informācija par piedāvāto aizdevuma likmi 31% gadā, tomēr patērētājiem netika nodrošinātas lētākās un izdevīgākās aizdevuma izmaksas. Reklāmā vizuāli tika atspoguļots maldinošs reprezentatīvs piemērs, tajā neietverot konkrētajam piemēram tipiskāko skaitlisko informāciju (aizdevuma līguma ilgums, summas apmērs, veids, gada procentu likme, aizņēmuma likme). Vienlaikus PTAC norāda, ka salīdzinājuma piemērā tika izvēlēti nebanku kredītu devēji, ņemot vērā, ka AS BIGBANK Latvijas filiāle darbojas kā kredītiestāde. Tāpat AS...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis tā ierēdņu lēmumu un rīkojumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kura ir noteikta likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 22.pantā: 1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus (izņemot nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība šā panta 2.1 un 2.2 daļā minētos gadījumus, kā arī lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu) un izdotos rīkojumus Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumi pārsūdzami tiesā. 2. Valsts ieņēmumu dienests iesniegumu par šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu un rīkojumu apstrīdēšanu izskata un pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors šo termiņu var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas dienas. 2.1 Īpatnības administratīvajā procesā attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtajiem lēmumiem, lēmumiem par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, lēmumiem par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, lēmumiem par nokavēto nodokļu maksājumu...

Lai nodrošinātu efektīvāku klientu apkalpošanu, Tiesu administrācija aprīko tiesas ar rindu regulēšanas sistēmām, kas uzlabos tiesu apmeklētāju apkalpošanu un būtiski samazinās apkalpošanas laiku. Rindu regulēšanas sistēma ir datorizēts un ekonomisks risinājums klientu apkalpošanas kvalitātes uzlabošanai. Rindu regulēšanas sistēma būtiski ļauj samazināt gaidīšanas laiku, paaugstināt komfortu un radīt labvēlīgas attiecības starp klientiem un tos apkalpojošo personālu, līdz ar to tiek nodrošināta arī „caurspīdīgas” rindas veidošana un virzības loģika, kas izslēdz savstarpēju pretenziju iespējamību. Bez tam sistēma nodrošina statistikas datu uzglabāšanu. Pašlaik rindu regulēšanas sistēma ieviesta Jelgavas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā un Daugavpils pilsētas zemesgrāmatu nodaļā, kā arī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, taču tuvākajā laikā, lai nodrošinātu efektīvāku klientu apkalpošanu, plānots ar šo sistēmu aprīkot noslogotākās Latvijas tiesas. Rindu regulēšanas sistēma ļaus tiesu apmeklētājiem izvēlēties sev vēlamo pakalpojumu un iegūt informāciju par pakalpojumu saņemšanas kārtību, līdz ar to netiks patērēts laiks, lai noskaidrotu...

Augstākās tiesas Civillietu departamentā, neskatoties uz jau 2014.gada 4.janvārī spēkā stājušajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, turpina ienākt lietas ar kasācijas sūdzībām no pārstāvjiem, kuriem likums neļauj būt par pārstāvjiem kasācijas instances tiesā. Līdz ar to šādas sūdzības netiek izskatītas. (Civilprocesa likuma 453.panta sestā daļas 2.punkts, 459.panta piektā daļa (redakcijā pēc 2015.gada 26.maija)). Ņemot vērā, ka kasācijas sūdzības civillietās tiek iesniegtas apelācijas instances tiesā, Augstākā tiesa vērš arī apgabaltiesu uzmanību uz šo apstākli un aicina rīkoties atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam, proti, pirms kasācijas sūdzības pieņemšanas, pārliecināties par pārstāvja tiesībām sūdzību iesniegt. Civilprocesa likuma 82.panta sestajā un septītajā daļā ir noteikts, ka fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību. Juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī ar advokāta starpniecību. Augstākās tiesas Judikatūras datubāzē ir pieejams Civillietu departamenta tiesnešu kolēģijas rīcības sēdes lēmums lietā SKC-2034/2015, kurā atteikts ierosināt...

Ministru kabineta komitejas sēdē 6. jūlijā tika skatīts noteikumu projekts "Kārtība, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai". Noteikumu projekts precizē kārtību kā tiek iznīcinātas preces, ar kurām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības. Lai samazinātu administratīvo slogu un izmaksas, tās var nodot iznīcināšanai lēmuma saņēmējam. Tādējādi samazināsies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvais slogs, organizējot preču iznīcināšanu, un preču iznīcināšanas process būs pārskatāmāks lēmuma saņēmējam. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, sakarā ar Regulas Nr.608/2013 stāšanos spēkā no 2014.gada 1.janvāra ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams noteikt sekojošu tiesisko regulējumu: - kādas personas un vienības var iesniegt VID pieprasījumus, lai aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības (projekta 2.punkts); - kādos gadījumos VID noraida pieprasījumus (projekta 4.punkts); - kādus paziņojumus lēmuma saņēmējs pievieno apstiprinājumam par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu (projekta 8.punkts); - kā tiek nodrošināts Regulas Nr.608/2013 24.pantā minētais galvojums preču agrīnai izlaišanai (projekta 9.punkts); - Regulas Nr.608/2013 23.panta pirmā punkta c) apakšpunktā un 26.panta sestajā...