TIESĪBAS

Otrdien, 14. aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas Ministru kabineta (MK) 2004. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1002 „Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006. gadam””. Izmaiņas kārtībā paredz, ka turpmāk pasākumā „Priekšlaicīgā pensionēšanās” atbalsta saņēmēja nāves gadījumā vairs nepastāv atbalsta mantošanas tiesības. Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka ar 2015. gada 30. aprīli tiek pārtraukti atbalsta maksājumi personām, kas pasākumā noteikto atbalstu saņem mantojumā, kā arī turpmāk tiek liegtas tiesības pieteikties uz šo atbalstu, pamatojoties uz mantojuma tiesībām. Izmaiņas kartībā sagatavotas saskaņā ar Valsts kontroles šī gada revīzijas ziņojuma projektu un aktuālo informāciju par pasākuma ieviešanas rezultātiem. Ieviešot pasākumu „Priekšlaicīgā pensionēšanās”, radās situācijas, kad atbalsta saņēmējs ir dāvinājis savam pēcnācējam (saimniecības pārņēmējam) saimniecību, un atbalsta saņēmēja nāves gadījumā saimniecības pārņēmējs saņem arī mantoto pensiju vai tās daļu. Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektā norādīts, ka šādā gadījumā atbalsts netiek izlietots lietderīgi, kā arī netiek sasniegts...

Šā gada martā Bauskas rajona prokuratūras prokurore tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā apsūdzēts kāds vīrietis par piesavināšanos lielā apmērā un ļaunprātīgu SIA amatpersonas pilnvaru izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētais, būdams kādas SIA valdes priekšsēdētājs, kuram ir tiesības rīkoties ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem, mantkārīgu tieksmju vadīts, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras, laika posmā no 2009.gada jūnija līdz 2010.gada oktobrim, prettiesiski, bez attaisnojuma dokumentiem, par neesošiem darījumiem, pārskaitīja naudu no SIA norēķinu konta uz fiktīvu uzņēmumu kontiem, kuri atradās apsūdzētā vīrieša pārvaldībā. Noziedzīgo darbību rezultātā, apsūdzētais, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras mantkārīgā nolūkā, piesavinājās vairāk nekā 227 352 EUR, kurus izmantoja personiskām vajadzībām. Apsūdzētais vīrietis pie kriminālatbildības saukts pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas un 196.panta otrās daļas. Lieta izskatīšanai nodota Bauskas rajona tiesai. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Satversmes tiesa 8.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-34-01 "Par Krimināllikuma 36. panta otrās daļas 1. punkta, 42. panta un 177. panta trešās daļas vārdu "konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta otrajam un trešajam teikumam". Iespēja zaudēt īpašumu ir piemērots līdzeklis personu atturēšanai no mantiska rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas Apstrīdētās normas Krimināllikuma 36. panta otrās daļas pirmais punkts: Bez pamata nosodtiesātajam var piespriest šādus papildsodus: 1) mantas konfiskācija, (...).Krimināllikuma 42. pants: (1) Mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas konfiskāciju var noteikt kā papildsodu. Var konfiscēt arī notiesātā īpašumā esošu mantu, ko tas nodevis citai fiziskajai vai juridiskajai personai.(2) Mantas konfiskāciju var noteikt tikai šā likuma sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos.(3) Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kāda manta konfiscējama. Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, attiecina to uz transportlīdzekli.(4) Likums nosaka to notiesātajam vai viņa apgādībā...

Pirmdien, 13.aprīlī, Tieslietu padomes sēdē tiks prezentēts Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas veiktais apkopojums par tiesu praksi prasības nodrošināšanas lietās. Ņemot vērā Saeimas Juridiskās komisijas pagājušā gada rudenī aktualizēto jautājumu par tiesu praksi prasības nodrošinājuma piemērošanā, kā arī mediju un sabiedrības paaugstināto un nereti kritisko attieksmi pret šo prasību izskatīšanas procedūru un rezultātu tiesās, Tieslietu padome rosināja Augstākajai tiesai veikt tiesu prakses apkopojumu un problēmjautājumu identificēšanu prasības nodrošinājuma piemērošanā. Tieslietu padomes uzdevumā veiktais tiesu prakses apkopojums ir pabeigts un tā autori iepazīstinās ar svarīgākajiem secinājumiem. Tieslietu padome arī atgriezīsies pie grozījumiem likumā "Par tiesu varu", ar kuriem paredzēts noteikt kārtību, kā veidojama Augstākās tiesas tiesu palātu tiesnešu turpmākā karjera pēc tiesu palātu likvidācijas. Juridiskā komisija izskatījusi jaunus darba grupas izstrādātos priekšlikumus par regulējumu attiecībā uz Krimināllietu tiesu palātas un Civillietu tiesu palātas tiesnešiem saistībā ar Augstākās tiesas tiesu palātu likvidāciju. Juridiskā komisija priekšlikumus akceptējusi, savukārt Augstākā tiesa norāda, ka plānotie grozījumi kaitēs Augstākās...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pabeidzis politisko partiju un to apvienību 2013.gada pārskatu un saņemto dāvinājumu (ziedojumu) likumības un patiesuma pārbaudes un saskaņā ar likumā noteikto kārtību sniedz pārskatu par atklātajiem partiju finansēšanas pārkāpumiem. Veikto gada pārskatu par 2013.gadu pārbaužu rezultātā KNAB ir konstatējis 14 administratīvos pārkāpumus, par ko piemērota administratīvā atbildība kopējā apmērā 2 440 EUR. Lielākā daļa izdarīto pārkāpumu ir saistīti ar gada pārskatu neiesniegšanu un savlaicīgu gada pārskatu nesniegšanu. Vienlaikus KNAB veica 2013.gadā partiju saņemto ziedojumu (dāvinājumu) pārbaudes, kā rezultātā ir konstatēti 9 administratīvie pārkāpumi, kas saistīti ar ziedojumu sarakstu savlaicīgu neiesniegšanu un tika piemērota administratīvā atbildība 205 EUR apmērā. 2013.gadā ir pieaudzis partijām ziedoto finanšu līdzekļu apjoms līdz 3 196 356 EUR un veikto dāvinājumu (ziedojumu) skaits līdz 4200. KNAB ir pieņēmis 14 lēmumus par pretlikumīgu līdzekļu atmaksu valsts budžetā par kopējo summu 108 014,48 EUR, no kuriem divi lēmumi ir par pretlikumīgi izlietoto valsts finanšu līdzekļu...

Šī gada sākumā Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki atklājuši kārtējo gadījumu, kad Latvijā mēģināts izkrāpt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, šajā gadījumā - vairāk nekā 200 000 eiro. Policija par aizdomās turētajiem atzinusi trīs personas. Kriminālprocess par krāpšanu lielā apmērā tika uzsākts jau pagājušā gada vasarā, kad radās aizdomas par vairāku uzņēmumu amatpersonu pretlikumīgajām darbībām. Izmeklēšanas laikā ENAP darbinieki noskaidroja, ka krāpnieki savā shēmā izmantojuši Lauku atbalsta dienesta programmu "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)". Minētās programmas mērķis bija veicināt uzņēmumu attīstību un veicināt jaunu darbavietu radīšanu lauku reģionos, bet krāpnieki to izmantoja, lai izkrāptu ievērojamas naudas summas. ENAP izmeklētāji ir noskaidrojuši un guvuši pierādījumus, ka kopā izkrāpti 139 441,44 eiro un mēģināts izkrāpt vēl 69 720,71 eiro. Panākumiem izmeklēšana vainagojās šā gada februārī, kad pierādījumu kopums ļāva par aizdomās turētajiem atzīt trīs personas, kas bija krāpšanā iesaistīto uzņēmumu amatpersonas. Jau pagājušajā gadā VP...

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments marta beigās, izskatot izdodamās personas advokāta sūdzību par Ģenerālprokuratūras lēmumu par izdošanas pieļaujamību Krievijas Federācijai, nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus, lai noskaidrotu viedokli par Līguma par Eiropas Savienības darbību piemērojamību. Ņemot vērā, ka izdodamā persona ir Igaunijas pilsonis, Augstākās tiesas ieskatā, Līgums par Eiropas Savienības darbību piemērojams tādā veidā, ka Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa izdošanas gadījumā valstij, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim garantējams tāds pats aizsardzības līmenis kā attiecīgās dalībvalsts pilsonim. Augstākā tiesa apturēja tiesvedību lietā līdz stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Augstākā tiesa lēmumā par vēršanos Eiropas Savienības Tiesā analizējusi piemērojamās tiesību normas, kas liek šaubīties par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju. Saskaņā ar Līguma starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās 62.pantu, Latvijas Republika neizdod savus pilsoņus Krievijas Federācijai. Šobrīd Latvijā vai starptautiskās sadarbības nolīgumā nav paredzēts tiešs ierobežojums...

Kopš laulību var šķirt arī pie notāra, tiesās saņemto laulības šķiršanas pieteikumu skaits samazinājies vidēji par 63%. Šādi statistikas dati saņemti, izvērtējot laulības šķiršanas pieteikumu tiesās pēc brīža, kad spēkā stājās grozījumi Notariāta likumā, kas noteica, ka laulību var šķirt arī pie notāra, informē Tieslietu ministrija. Kopš 2011.gada 1.februāra Latvijā laulību šķir divas institūcijas: tiesa un zvērināts notārs, kas šķir tā saukto bezstrīdus laulību, proti, tās ir lietas, kurās laulība tiek šķirta pēc abu laulāto kopīga pieteikuma un laulātajiem nepastāv savstarpēju strīdu par, piemēram, mantiskiem jautājumiem vai uzturlīdzekļu apmēru. Piemēram, 2010. gadā tiesās saņemti 5227 pieteikumi par laulības šķiršanu, 2011. gadā, kad spēkā stājās minētie grozījumi, – 2814, 2012. gadā – 2378, 2013. gadā – 2083, 2014. gadā – 2001 pieteikums. Turklāt, ja salīdzina 2008. un 2014. gadā saņemto laulības šķiršanas pieteikumu tiesās skaitu, tad 2014. gadā tas ir gandrīz četras reizes mazāks nekā 2008. gadā. Savukārt, pagājušā gada laikā zvērināti notāri...

Tiesu nolēmumu kvalitātes un vienveidīgas piemērošanas nolūkā Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija rosina ieviest visu ar maksātnespējas procesu saistīto tiesu nolēmumu pārsūdzību. Šobrīd ar maksātnespējas procesiem saistītos jautājumus izskata pirmās instances tiesa un tiesas nolēmumi nav pārsūdzami. Tā rezultātā ir izveidojusies atšķirīga un pretrunīga tiesu prakse maksātnespējas procesa lietās, kas neveicina vienotu izpratni par Maksātnespējas likuma normu piemērošanu. Turklāt tiesas nolēmumu pārsūdzības iespējas vairotu uzticamību tiesas nolēmumu objektivitātei un pareizībai un lielākā mērā ļautu sasniegt maksātnespējas procesa mērķus, jo pārsūdzības kārtībā lieta tiek izskatīta trīs tiesnešu sastāvā, uzskata iepriekšminētā asociācija Uz nepieciešamību ieviest visu ar maksātnespējas procesu saistīto tiesu nolēmumu pārsūdzību maksātnespējas procesu aministratoru asociācija ir vērsusi gan valdības, gan parlamenta uzmanību jau kopš 2013.gada. Administratoru asociācija ir rosinājusi šo jautājumu iekļaut gan valdības rīcības plānā, gan aicinājusi Ministru prezidenti pievērst šim jautājumam nepieciešamo uzmanību, kā arī lūgusi izskatīt šo priekšlikumu Saeimas frakcijās, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā,...

Tieslietu ministrija, ņemot vērā pēdējā laikā sabiedrībā aizsāktās diskusijas par pāriem, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās un to mantisko un citu civiltiesisko attiecību sakārtošanu, sagatavojusi informāciju par iespējām personām privātas vienošanās ceļā vienoties par dažādiem civiltiesiska rakstura jautājumiem. Savstarpējo mantisko attiecību risināšana Civillikums paredz dažādus tiesiskos mehānismus, kā divas kopā dzīvojošas personas var regulēt savstarpējās mantiskās attiecības: 1. Dāvinājums līgums – personas var slēgt ar citu personu dāvinājuma līgumu par jebkuru ķermenisku vai bezķermenisku lietu – nekustamu īpašumu, kustamu mantu, prasījuma tiesību. 2. Pirkuma un maiņas līgums – persona var citai personai atsavināt jebkuru ķermenisku vai bezķermenisku lietu. 3. Nomas, īres, patapinājuma līgumi – persona var nodot citai personai lietošanā bez atlīdzības vai par atlīdzību jebkuru tai piederošu lietu. 4. Uztura līgums – divas personas var noslēgt uztura līgumu, kur uztura devējs apmaiņā pret kādu mantisku vērtību apsolās dot uzturu uztura ņēmējam. 5. Aizdevuma līgums – persona ar ikvienu citu personu var noslēgt...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta šodien, 8.aprīlī, mutvārdu procesā skatīs lietu "Avotiņš pret Latviju" (17502/07). Tiesas sēdei iespējams sekot līdzi arī video tiešraidē ECT mājaslapā un vēlāk noskatīties ierakstā. Strīda pamatā ir 2004.gadā Kipras tiesā skatīta lieta, kurā Kiprā reģistrēta kompānija vērsās pret Pēteri Avotiņu par aizdevuma atmaksu. Procesā nepiedaloties atbildētāja pusei, tika lemts par 100 000 ASV dolāru aizdevuma, uzrēķināto procentu un tiesāšanās izdevumu piedziņu no Pētera Avotiņa. Pēc Kiprā reģistrētās kompānijas vēršanās Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā ar lūgumu atzīt Kipras tiesas nolēmumu, Latvijas pirmās instances tiesa apmierināja kompānijas prasību. 2006.gada jūnijā pēc tiesu izpildītāja izsūtītā paziņojuma par parādu nokārtošanu, pirmo reizi uzzinot par Kipras un Latvijas tiesu nolēmumiem, Pēteris Avotiņš vērsās Rīgas apgabaltiesā, kas nolēma atcelt pirmās instances tiesas lēmumu. Tomēr 2007.gadā Augstākās tiesas Senāts atcēla šo lēmumu un atzina, ka Kipras tiesas spriedums ir izpildāms Latvijā. Sūdzoties par tiesībām uz taisnīgu tiesu pārkāpumu no Latvijas tiesu puses,...

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi elektroenerģijas tirgus uzraudzību, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izvērtējis elektrības tirgotāju patērētājiem izteiktos piedāvājumus un līgumu projektus, kā arī saņēmis pirmās sūdzības par problēmām, ar ko saskārušies patērētāji jaunajā elektroenerģijas tirgus situācijā. KP norāda – elektroenerģijas tirgus atvēršana kopumā vērtējama pozitīvi, tomēr tirgus veiksmīgai tālākai attīstībai ir nepieciešams, lai patērētāji pēc iespējas aktīvi izmanto savas tiesības izvēlēties labāko piedāvājumu, tādējādi veicinot konkurenci. Savukārt, lai piedāvājumu klāsts būtu plašāks un izdevīgāks, valstij jāuztur vide, kurā uzņēmumi spēs darboties vienlīdzīgas un godīgas konkurences apstākļos. Analizējot konkurences nosacījumus tirgū, KP nekonstatēja ierobežojumus jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū, tomēr pastāv būtiski riski, kas var mazināt uzņēmēju vēlmi sākt tirgot elektroenerģiju. Šobrīd galvenos riskus vienlīdzīgai konkurencei rada AS „Sadales tīkls” atrašanās dominējošā stāvoklī, kā arī pārmērīgā sasaiste ar AS „Latvenergo”. Tā visiem elektrības tirgotājiem ir jāslēdz līgumi ar AS „Sadales tīkls”, tomēr nav mehānisma, kas aizsargātu tirgotāju intereses un AS...

Aizvadītās nedēļas Ministru kabineta sēdē 31. martā tika skatīti likumprojekts "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā" un kumprojekts "Grozījumi Notariāta likumā" , kuru mērķis ir nodrošināt tiesisko skaidrību attiecībā uz mantojuma apsardzības darbībām, kuras veic zvērināts tiesu izpildītājs un zvērināts notārs. Amata darbības, kas veicamas, lai izpildītu tiesas un citu institūciju vai amatpersonu nolēmumus, noteiktas Tiesu izpildītāju likuma 73.pantā. 2013.gada 1.jūlijā spēkā stājās grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, ar kuriem minētais pants papildināts ar trešo daļu, kas noteic zvērināta tiesu izpildītāja pienākumu pārņemt mantu, kas atzīta par bezmantinieku mantu un ir piekritīga valstij, nodrošināt tās pārvaldīšanu, apsardzību un realizāciju, kā arī uz šo mantu pieteikto kreditoru pretenziju apmierināšanu. Ar likumprojektu paredzēts likuma 73.pantu papildināt ar ceturto daļu, kas noteiks zvērināta tiesu izpildītāja pienākumu, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu veikt mantojuma apsardzību Ar likumprojektu zvērinātam tiesu izpildītājam tiek paredzētas tiesības, veicot mantojuma apsardzību, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet mirušai personai...

Ministru kabineta 31. marta sēdē tika skatīts arī Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" , kura mērķis ir papildināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) tiesību un pienākumu apjomu, lai novērtētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riskus. Likuma 51.panta pirmā daļa tiek papildināta ar 14.punktu, kas paredz Kontroles dienesta pienākumu analizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējošos normatīvos aktus, sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai, organizēt un veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus šo risku līmeņa mazināšanai. Likuma 51.panta otrā daļa tiek papildināta ar 8.punktu, kas paredz Kontroles dienesta tiesību pieprasīt un saņemt informāciju, kas nepieciešama noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanai no likuma 3.pantā norādītajiem subjektiem un 45.pantā minētajām institūcijām. Likumprojekts paredz Likuma 43.panta otrajā daļā ietvert regulējumu, kas nosaka, kā kredītiestādēm vai finanšu iestādēm...

Otrdien, 31.martā, Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas paredz būtiskus atvieglojumus viena dalībnieka SIA attiecībā uz aktuālā dalībnieku reģistra ieviešanu un ar pāreju uz eiro saistīto dokumentu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā (UR). Tieslietu ministrija uzsver, ka ar minētajiem grozījumiem vairāk nekā 80% komersantu tiks atvieglota viņu uzņēmumu darbība. Ministrijas ieskatā, likuma grozījumi Saeimā būtu pieņemami steidzamības kārtībā, lai tie stātos spēkā līdz šā gada 30.jūnijam. 2013.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas vērsti uz reiderisma jeb komersanta prettiesiskas pārņemšanas novēršanu. Šie grozījumi būtiski izmainīja SIA dalībnieku reģistra vešanas kārtību un visām līdz 2013.gada 30.jūnijam komercreģistrā reģistrētajām SIA noteica pienākumu līdz 2015.gada 30.jūnijam iesniegt UR aktuālo dalībnieku reģistru, kas atbilst jaunajai kārtībai. Tā kā viena dalībnieka SIA nav saskatāmi tādi reiderisma riski, kādi iespējami vairāku dalībnieku SIA, plānotās izmaiņas Komerclikumā paredz, ka viena dalībnieka SIA aktuālo dalībnieku reģistru varēs iesniegt UR jebkurā laikā (tomēr šāds pienākums iestājas, ja tiek veiktas citas būtiskas izmaiņas, kas...