TIESĪBAS

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrai krimināllietas materiālus par privātpersonas iespējamu kukuļa došanu Rīgas reģiona Valsts darba inspekcijas amatpersonai par lēmuma pieņemšanu uzņēmuma interesēs. KNAB izmeklētājs ierosina uzsākt kriminālvajāšanu attiecībā pret privātpersonu par kukuļdošanu un uzsākt kriminālvajāšanu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu attiecībā pret juridisku personu. KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Knab norāda uz Krimināllikuma 323.pantu, kurā noteikts: (1) Par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, nodošanu vai piedāvāšanu personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, neatkarīgi no tā, vai nodotais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar...

Līdz ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā ir paplašināts personu loks, kas zemesgrāmatās var iesniegt nostiprinājuma lūgumus, kas parakstīti normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā (e-lūgumi), šai sakarā turpat desmitkārtīgi pieaudzis iesniegto e-lūgumu skaits, informē Tiesu administrācija. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 561.pantu e-lūgumus var iesniegt kredītiestāde (hipotēkas un ar to saistīto aprobežojumu dzēšana), zvērināts tiesu izpildītājs un maksātnespējas procesa administrators (atzīmes ierakstīšana, pārgrozīšana un dzēšana), zvērināts notārs (ja nostiprinājuma pamatā ir šī notāra taisīts notariāls akts) un valsts vai pašvaldības iestāde. Lai gan Zemesgrāmatu likuma pārejas noteikumi prasību iesniegt e-lūgumus paredz tikai sākot ar 2015.gada 1.maiju, valsts Vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati liecina, ka, salīdzinot ar 2014.gadu, jau šobrīd turpat desmitkārtīgi pieaudzis vidēji mēnesī iesniegto e-lūgumu skaits. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma pārejas noteikumu 15.punktu šā likuma 561.pantā minētie subjekti nostiprinājuma lūgumu, kas parakstīts normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā, iesniedz, sākot ar 2015.gada 1.maiju. Līdz minētajam termiņam likumā noteiktās personas nostiprinājuma lūgumu, kas...

Tiesu sistēmas reforma bija viens no svarīgākajiem tematiem, par kuriem atskatā uz Augstākās tiesas iepriekšējo septiņu gadu darbu, piektdien, 17. aprīlī, iepazīstināja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Tiesu sistēmas reformas rezultātā likvidē Augstākās tiesas palātas, nododot visas pirmās instances lietas rajonu tiesu rīcībā, otrās instances lietas – apgabaltiesu rīcībā, bet kasācijas instanci Augstākās tiesas pārziņā. I. Bičkovičs tomēr pauž bažas, kā jaunā tiesu sistēma darbosies praksē. AT priekšsēdētājs pauda šaubas par rajona un apgabaltiesu tiesnešu gatavību tikt galā ar jaunajiem pienākumiem. Vairāk informācijas video sižetā:

Ceturtdien, 16.aprīlī, Satversmes tiesas 1. kolēģija ierosināja lietu "Par Latvijas Bankas 2014. gada 15.septembra noteikumu Nr. 141 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" 19. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētās normas Apstrīdētās normas noteic: "19. Ja darījums nav neparasts vai aizdomīgs un netiek uzsāktas darījuma attiecības, bet darījuma summa ir ekvivalenta 2 000 - 7 999,99 euro, kapitālsabiedrība veic klienta vai patiesā labuma guvēja identifikāciju šādā kārtībā: 19.1. nokopē klienta identifikācijas dokumentus; 19.2. pārliecinās par klienta personu apliecinošā dokumenta īstumu un derīgumu; 19.3. nekavējoties ziņo kompetentai tiesībsargājošai iestādei, ja ir pamatotas aizdomas par iesniegtā personu apliecinošā dokumenta viltojumu. 20. Ja šo noteikumu 19. punktā minēto viena klienta veikto darījumu kopsumma viena mēneša laikā sasniedz šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto summu (8000 euro vai vairāk), kapitālsabiedrība identificē klientu šo noteikumu...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 16.aprīlī daļēji apmierināja prasību pret Latvijas valsti Satiksmes ministrijas personā ar trešo personu VAS "Starptautiskā lidosta Rīga"" par kompensācijas un procentu piedziņu par savulaik prasītājai lidostas "Rīga" vajadzībām atsavināto zemesgabalu. Tiesa par labu prasītājai piedzina kompensāciju 328 098,22 EUR, likumiskos procentus par laiku no 1997.gada 1.marta līdz 2015.gada 1.martam 328 098,22 EUR un tiesas izdevumus 6634,93 EUR, kopā 662 831,37 EUR. Pārējā daļā prasība noraidīta. Pilns apelācijas instances tiesas spriedums tiks sagatavots 30.aprīlī un pēc pilna sprieduma sagatavošanas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā. AT Civillietu tiesu palāta lietu apelācijas kārtībā skatīja atkārtoti, jo AT Senāta Civillietu departaments (tagad - Civillietu departaments) 2013.gada 5.jūnijā atcēla apelācijas instances tiesas 2010.gada 20.maija spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai AT Civillietu tiesu palātā. Kasācijas instances tiesa toreiz atzina, ka brīdī, kad lieta tika izskatīta apelācijas instances tiesā, vēl nebija taisīts Eiropas Cilvēktiesīb...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Finanšu policijas pārvalde Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu par 22 uzņēmumu organizētā grupā veiktu izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas (753 808,11 EUR) un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lielā apmērā (3 601 085,01 EUR). Kriminālvajāšanu lūgts uzsākt pret 33 personām. Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka organizētās noziedzības grupējums nepilna pusotra gada garumā izvairījās no PVN maksājumu nomaksas, izmantojot nepatiesas informācijas saturošus darījumu apliecinošus dokumentus – radīja šķietamu priekšstatu, ka minētie darījumi izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kā rezultātā tika iegūtas tiesības veikt PVN priekšnodokļa atskaitīšanu, nodarot valstij mantiskus zaudējumus lielā apmērā. Lai naudas līdzekļi nonāktu organizētās noziedzības grupas rīcībā, tika izmantotas fiktīvi noslēgtas vienošanās, aizdevumi, mainot finanšu līdzekļu piederību. Fiktīvo darījumu ķēdē tika iesaistīti vairāk nekā 70 gan reāli strādājošu, gan fiktīvu uzņēmumu, tajā skaitā arī Lietuvā, Ķīnā un Singapūrā reģistrēti uzņēmumi. Kriminālprocesa ietvaros kopumā konfiscēti un atmaksāti valsts budžetā...

Valsts policija (VP) uzsākusi virkni organizatorisku pasākumu, lai uzlabotu darba rezultātus ekonomiska rakstura noziegumu un kibernoziegumu apkarošanā un izmeklēšanā gan teritoriālajā, gan reģionālajā, gan arī centrālajā līmenī. Šāds solis sperts pēc apjomīgā ziņojuma par Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbu, kapacitāti un darba organizāciju. Ziņojumā secināts, ka, stiprinot vienīgi ENAP vai palielinot tā kapacitāti, nebūs iespējams sasniegt gaidītos rezultātus, bet ir jāskata visa šī joma kopumā dažādos līmeņos un paralēli ENAP pārvaldes stiprināšanai, jāstiprina arī visi pārējie līmeņi - reģionālais un teritoriālais. "Šodien ekonomikas ietekme manāma gandrīz vai ikkatrā noziegumā, un šīs jomas apkarošanas un izmeklēšanas prioritāte noteikta ne tikai Valsts policijas, bet arī Iekšlietu ministrijas un Latvijas valsts un valdības pamatnostādnēs," atzīst VP priekšnieks Ints Ķuzis. "Tādēļ pēc iepazīšanās ar apjomīgo ziņojumu par ENAP darbu, esmu pieņēmis vienīgo iespējamo lēmumu par šīs būtiskās jomas uzlabošanu ar iestādes iekšējiem resursiem - piemērot augsti profesionālu un pieredzējušu kadru rotāciju dienesta interesēs, tādējādi stiprinot...

Ceturtdien, 16.aprīlī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs tikās ar Tiesu administrācijas vadību, lai apspriestu īstenotos tiesu sistēmas modernizācijas pasākumus un plānotās prioritātes 2015.gadā. Tieslietu ministrs uzskata, ka, pateicoties moderno tehnoloģiju ieviešanai, būtiski ir uzlabojusies tiesu darbības efektivitāte, kas ļauj samazināt tiesvedības procesa izmaksas un lietu izskatīšanas termiņus. Tiesu modernizācijas rezultātā esot pilnveidota tiesu pieejamība sabiedrībai un palielinājusies informācijas rīku pieejamība tiesas procesa dalībniekiem. 2015.gadā Tiesu administrācija ir plānojusi pilnveidot drošības risinājumus tiesās un ieviest tiesu iestāžu pakalpojumu elektronisko administrēšanu. Turpinot procesu elektronizāciju, tiek paredzēts elektroniskā vidē nodrošināt saziņu ar procesa dalībniekiem – prokuroriem, advokātiem, administratoriem, piemēram, tiesai nozīmējot lietas skatīšanas datumu un laiku. Jau šobrīd tiesvedības procesa elektronizācijas pasākumu rezultātā būtiski samazinājušies riski nepamatoti novilcināt tiesas procesu. Tiesu administrācija šobrīd apkalpo 32 rajonu (pilsētu) tiesas, 27 tiesu zemesgrāmatu nodaļas, 6 apgabaltiesas, kā arī Administratīvo rajona tiesu, tai skaitā 4 tiesu namus – kopumā 540 tiesnešus un 1 710 tiesu darbiniekus.

Lai nodrošinātu civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu šķīrējtiesā, 2015.gada 1.janvārī stājies spēkā Šķīrējtiesu likums. Likuma mērķis ir noteikt šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus, informē Uzņēmumu reģistrs. Šķīrējtiesu likums izvirza jaunas prasības patstāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem, nosaukumiem, reglamentos noteiktajām ziņām, šķīrējtiesnešu saraksta iesniegšanas kārtībai, kā arī patstāvīgās šķīrējtiesas darbības organizācijai. Būtiski ņemt vērā, ka Šķīrējtiesu likums paredz pārejas posmu, kura laikā, līdz 2015.gada 1.jūnijam, pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam ir jānodrošina atbilstība jaunajam Šķīrējtiesu likumam: • jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā apliecinājums par to, ka pastāvīgās šķīrējtiesas darbības organizēšanai nodrošinātas visas Šķīrējtiesu likuma 4.pantā noteiktās prasības; • jānodrošina nosaukuma atbilstība Šķīrējtiesu likuma 7.panta prasībām; • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments (atbilstošs Šķīrējtiesu likuma 8.pantam); • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz šķīrējtiesnešu saraksts (vismaz 10 šķīrējtiesneši); • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz apliecinājums tam, ka šķīrējtiesnešu sarakstā ietvertie šķīrējtiesneši atbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām; • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz dokumenti, kas pamato šķīrējtiesnešu sarakstā iekļauto šķīrējtiesnešu kvalifikāciju. Ja patstāvīgā šķīrējtiesa jau ir...

Elektroniski lasāmajā Augstākās tiesas biļetenā publicēts Augstākās tiesas publiskais pārskats par 2014.gadu - struktūrvienību vadītāju ziņojumi, statistika, Disciplinārtiesas priekšsēdētājas ziņojums un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopsavilkums par gada darbu un perspektīvām. Kā publiskajā pārskatā norādījis Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, jau ilgstoši vislielākais neizskatīto lietu atlikums Augstākajā tiesā ir Civillietu departamentā, 2014.gadā departaments spējis izskatīt tikai 40% no tā tiesvedībā esošajām lietām un gada beigās neizskatīto lietu atlikums bija 2085 lietas. Salīdzinoši – Administratīvo lietu departamentā 505, Krimināllietu departamentā – 107 lietas. Vidējais lietu izskatīšanas termiņš: Krimināllietu departamentā – 1,3 mēneši, Administratīvo lietu departamentā – 3,1 mēnesis, bet Civillietu departamentā – 17,2 mēneši. Pārskatā norādīts, ka 2014.gads iezīmējās ar būtisku administratīvo lietu pieaugumu . 2014. gadā Administratīvo lietu departaments saņēma par 162 lietām jeb par 16% vairāk lietu nekā 2013.gadā. No kasācija kārtībā izskatītajām lietām visvairāk lietu kā atbildētājs bijis Valsts ieņēmumu dienests, kam seko 270 lietas jeb 25 % no kopējo...

Otrdien, 14. aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas Ministru kabineta (MK) 2004. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1002 „Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006. gadam””. Izmaiņas kārtībā paredz, ka turpmāk pasākumā „Priekšlaicīgā pensionēšanās” atbalsta saņēmēja nāves gadījumā vairs nepastāv atbalsta mantošanas tiesības. Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka ar 2015. gada 30. aprīli tiek pārtraukti atbalsta maksājumi personām, kas pasākumā noteikto atbalstu saņem mantojumā, kā arī turpmāk tiek liegtas tiesības pieteikties uz šo atbalstu, pamatojoties uz mantojuma tiesībām. Izmaiņas kartībā sagatavotas saskaņā ar Valsts kontroles šī gada revīzijas ziņojuma projektu un aktuālo informāciju par pasākuma ieviešanas rezultātiem. Ieviešot pasākumu „Priekšlaicīgā pensionēšanās”, radās situācijas, kad atbalsta saņēmējs ir dāvinājis savam pēcnācējam (saimniecības pārņēmējam) saimniecību, un atbalsta saņēmēja nāves gadījumā saimniecības pārņēmējs saņem arī mantoto pensiju vai tās daļu. Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektā norādīts, ka šādā gadījumā atbalsts netiek izlietots lietderīgi, kā arī netiek sasniegts...

Šā gada martā Bauskas rajona prokuratūras prokurore tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā apsūdzēts kāds vīrietis par piesavināšanos lielā apmērā un ļaunprātīgu SIA amatpersonas pilnvaru izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētais, būdams kādas SIA valdes priekšsēdētājs, kuram ir tiesības rīkoties ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem, mantkārīgu tieksmju vadīts, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras, laika posmā no 2009.gada jūnija līdz 2010.gada oktobrim, prettiesiski, bez attaisnojuma dokumentiem, par neesošiem darījumiem, pārskaitīja naudu no SIA norēķinu konta uz fiktīvu uzņēmumu kontiem, kuri atradās apsūdzētā vīrieša pārvaldībā. Noziedzīgo darbību rezultātā, apsūdzētais, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras mantkārīgā nolūkā, piesavinājās vairāk nekā 227 352 EUR, kurus izmantoja personiskām vajadzībām. Apsūdzētais vīrietis pie kriminālatbildības saukts pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas un 196.panta otrās daļas. Lieta izskatīšanai nodota Bauskas rajona tiesai. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Satversmes tiesa 8.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-34-01 "Par Krimināllikuma 36. panta otrās daļas 1. punkta, 42. panta un 177. panta trešās daļas vārdu "konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta otrajam un trešajam teikumam". Iespēja zaudēt īpašumu ir piemērots līdzeklis personu atturēšanai no mantiska rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas Apstrīdētās normas Krimināllikuma 36. panta otrās daļas pirmais punkts: Bez pamata nosodtiesātajam var piespriest šādus papildsodus: 1) mantas konfiskācija, (...).Krimināllikuma 42. pants: (1) Mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas konfiskāciju var noteikt kā papildsodu. Var konfiscēt arī notiesātā īpašumā esošu mantu, ko tas nodevis citai fiziskajai vai juridiskajai personai.(2) Mantas konfiskāciju var noteikt tikai šā likuma sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos.(3) Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kāda manta konfiscējama. Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, attiecina to uz transportlīdzekli.(4) Likums nosaka to notiesātajam vai viņa apgādībā...

Pirmdien, 13.aprīlī, Tieslietu padomes sēdē tiks prezentēts Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas veiktais apkopojums par tiesu praksi prasības nodrošināšanas lietās. Ņemot vērā Saeimas Juridiskās komisijas pagājušā gada rudenī aktualizēto jautājumu par tiesu praksi prasības nodrošinājuma piemērošanā, kā arī mediju un sabiedrības paaugstināto un nereti kritisko attieksmi pret šo prasību izskatīšanas procedūru un rezultātu tiesās, Tieslietu padome rosināja Augstākajai tiesai veikt tiesu prakses apkopojumu un problēmjautājumu identificēšanu prasības nodrošinājuma piemērošanā. Tieslietu padomes uzdevumā veiktais tiesu prakses apkopojums ir pabeigts un tā autori iepazīstinās ar svarīgākajiem secinājumiem. Tieslietu padome arī atgriezīsies pie grozījumiem likumā "Par tiesu varu", ar kuriem paredzēts noteikt kārtību, kā veidojama Augstākās tiesas tiesu palātu tiesnešu turpmākā karjera pēc tiesu palātu likvidācijas. Juridiskā komisija izskatījusi jaunus darba grupas izstrādātos priekšlikumus par regulējumu attiecībā uz Krimināllietu tiesu palātas un Civillietu tiesu palātas tiesnešiem saistībā ar Augstākās tiesas tiesu palātu likvidāciju. Juridiskā komisija priekšlikumus akceptējusi, savukārt Augstākā tiesa norāda, ka plānotie grozījumi kaitēs Augstākās...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pabeidzis politisko partiju un to apvienību 2013.gada pārskatu un saņemto dāvinājumu (ziedojumu) likumības un patiesuma pārbaudes un saskaņā ar likumā noteikto kārtību sniedz pārskatu par atklātajiem partiju finansēšanas pārkāpumiem. Veikto gada pārskatu par 2013.gadu pārbaužu rezultātā KNAB ir konstatējis 14 administratīvos pārkāpumus, par ko piemērota administratīvā atbildība kopējā apmērā 2 440 EUR. Lielākā daļa izdarīto pārkāpumu ir saistīti ar gada pārskatu neiesniegšanu un savlaicīgu gada pārskatu nesniegšanu. Vienlaikus KNAB veica 2013.gadā partiju saņemto ziedojumu (dāvinājumu) pārbaudes, kā rezultātā ir konstatēti 9 administratīvie pārkāpumi, kas saistīti ar ziedojumu sarakstu savlaicīgu neiesniegšanu un tika piemērota administratīvā atbildība 205 EUR apmērā. 2013.gadā ir pieaudzis partijām ziedoto finanšu līdzekļu apjoms līdz 3 196 356 EUR un veikto dāvinājumu (ziedojumu) skaits līdz 4200. KNAB ir pieņēmis 14 lēmumus par pretlikumīgu līdzekļu atmaksu valsts budžetā par kopējo summu 108 014,48 EUR, no kuriem divi lēmumi ir par pretlikumīgi izlietoto valsts finanšu līdzekļu...