TIESĪBAS

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača uzdevumā Tieslietu ministrija ir izstrādājusi jaunu kārtības projektu, kas atvieglos uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda bez tiesas un tiesu izpildītāja starpniecības. Piedāvātais risinājums vairāk nekā trīs reizes saīsinātu minimālo uzturlīdzekļu izmaksas sākuma laiku - aptuveni no deviņiem mēnešiem šobrīd līdz trīs mēnešiem pēc izmaiņu ieviešanas, tādējādi efektīvāk īstenojot bērnu tiesības. Vienlaikus tiks samazināts administratīvais slogs uzturlīdzekļu pieprasītājam, kā arī tiesu noslogojums, neizskatot lietas, kurās nepastāv strīds pēc būtības. Vienlaikus Tieslietu ministrija norāda, ka piedāvātais risinājums neliedz personai tiesības vērsties tiesā, ja pastāv strīds par aprūpi vai uzturlīdzekļu apmēru, kā arī gadījumos, ja persona vēlēsies piedzīt uzturlīdzekļus lielākā apmērā, nekā noteicis Ministru kabinets. Tieslietu ministrija jau tuvākajā laikā ar izstrādāto risinājumu ir paredzējusi iepazīstināt Ministru kabinetu un Saeimu. Turpinot darbu pie uzturlīdzekļu regulējuma pilnveidošanas, Tieslietu ministrijā šobrīd tiek vērtēta arī iespēja paplašināt uzturlīdzekļu saņēmēju loku - tos paredzot arī bērnam pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecumam, ja...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 19.maijā, izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem plānots ieviest elektronisku nekustamā īpašuma izsolīšanu spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos. Civilprocesa likuma grozījumi paredz izveidot elektronisko izsoļu vietni un nosaka izsoles izziņošanas, dalībnieku autorizācijas un izsoles norises procesu. Tāpat likumprojekts noteic, ka elektronisko izsoļu portāla ietvarā tiek uzturēts Izsoļu dalībnieku reģistrs, kas satur ziņas par fiziskām un juridiskām personām, kas reģistrētas kā izsoļu dalībnieki. To, kā tiks veiktas darbības elektronisko izsoļu vietnē un kā ziņas par attiecīgajam personām tiks iekļautas Izsoļu dalībnieku reģistrā, iekļaujamo ziņu apjomu, kā arī šo ziņu aktualizēšanas un dzēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Ievērojot zvērinātiem tiesu izpildītājiem un administratoriem deleģēto funkciju raksturu, elektronisko izsoļu portālu plānots veidot kā valsts informācijas sistēmas daļu. Nekustamā īpašuma izsolīšanu elektroniski plānots uzsākt no šī gada 1.jūlija, savukārt maksātnespējas procesos - no 2016.gada 1.janvāra. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš iepriekš uzsvēra, ka pāreja uz elektroniskām izsolēm ļaus...

Papildinot tiesu informācijas sistēmas elektronisko pakalpojumu klāstu, Tiesu administrācija sadarbībā ar prokuratūras pārstāvjiem portālā www.tiesas.lv ir izveidojusi prokuroru noslodzes elektronisko kalendāru, kas ļauj konstatēt prokurora aizņemtību un tādējādi mazināt atlikto tiesas sēžu skaitu. 2014.gadā tika izveidots advokātu noslodzes elektroniskais kalendārs, tāpēc lai pilnā mērā varētu izmantot modernās tehnoloģijas, kas ļauj tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvjiem, plānojot tiesas sēdes, savstarpēji sazināties, ir izveidots arī prokuroru noslodzes kalendārs. Prokurora un advokāta noslodzes elektroniskais kalendārs izveidots, lai samazinātu lietu atlikšanu kādas puses (prokurora vai advokāta) neierašanās dēļ sakarā ar aizņemtību citā procesā. Šobrīd piekļuves rekvizīti izsniegti ir 454 prokuroriem, kas ir visi Latvijas prokurori. Tieslietu ministrijas veiktajā zvērinātu advokātu aptaujā, ar mērķi noskaidrot viedokli par portālā www.tiesas.lv izveidoto advokātu elektronisko kalendāru un sadaļas "Manas lietas" funkcionalitāti, kurā piedalījās 53% no reģistrētajiem lietotājiem uz jautājumu: "Vai advokātu kalendāra lietošana, jūsuprāt, ir palīdzējusi samazināt atlikto tiesas sēžu skaitu?" gandrīz 50% aptaujāto atbildēja apstiprinoši. Līdz ar to sagaidāms,...

Ņemot vērā līdzšinējos kontroles pasākumos konstatētos pārkāpumus, kā arī, lai samazinātu negodīgu komercpraksi lietoto transportlīdzekļu tirdzniecības vietās, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (turpmāk – CSDD), biedrību „Auto asociācija” un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (turpmāk - PTAC) ir uzsācis vairākas aktivitātes ar mērķi sakārtot lietoto transportlīdzekļu tirdzniecības vietu darbību. To ietvaros VID veic gan preventīvus, gan kontroles pasākumus lietotu transporta līdzekļu tirgotājiem, kā arī sadarbībā ar CSDD, biedrību „Auto asociācija” un PTAC ir sagatavoti priekšlikumi Ministru kabineta noteikumu Nr.876 „Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi” pilnveidošanai. Jau 2014.gada nogalē un 2015.gada sākumā, veicot nodokļu kontroles pasākumus vairākās lietoto transportlīdzekļu tirdzniecības vietās, VID konstatēja būtiskus pārkāpumus, kā rezultātā lietoto transporta līdzekļu tirdzniecības nozarē strādājošajiem nodokļu maksātājiem ir uzsākti kontroles pasākumi. Kopumā nozarē identificētie pārkāpumi liecina par negodprātīgu saimniecisko darbību, gūto ieņēmumu neuzrādīšanu pilnā apmērā, kā arī par nelegālo nodarbinātību un, iespējams, arī „aplokšņu algu” izmaksu. Tādēļ...

Šī gada martā, veicot 30 kratīšanas, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Finanšu policijas pārvaldei (turpmāk – FPP) izdevās apturēt noziedzīga grupējuma darbību, kurš, nodarbojoties ar gaļas un pārtikas eļļas iepirkšanu no ES valstīm, izvairījās no nodokļu nomaksas un veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielos apmēros. Šī gada aprīlī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa apstiprināja VID FPP pieņemto lēmumu par aresta uzlikšanu lietā iesaistītās juridiskas personas norēķinu kontos esošajiem naudas līdzekļiem vairāk kā 90 000 eiro apmērā. Papildus VID FPP pieņemts lēmums piemērot juridiskajai personai piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. 2015.gada aprīlī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa apstiprināja VID FPP pieņemto lēmumu par aresta uzlikšanu kādas juridiskās personas norēķinu kontā esošiem finanšu līdzekļiem vairāk kā 90 000 eiro apmērā. Arests minētajiem finanšu līdzekļiem tika piemērots, lai nodrošinātu valsts budžetam nodarīto zaudējumu segšanu, kā arī, lai juridiskai personai varētu piemērot kādu no piespiedu ietekmēšanas līdzekļu veidiem, vai iespējamu likvidāciju, vai naudas piedziņu, vai mantas konfiskāciju....

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors 2015.gada 8.maijā tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā kopā apsūdzētas sešas personas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, noziedzīgi nodarījumi izdarīti laika posmā no 2009.gada janvāra līdz 2010.gada novembrim, kur apsūdzētie savstarpēji vienojās, ka izmantos fiktīvu firmu dokumentus, radot finanšu līdzekļu plūsmu par nenotikušiem darījumiem, lai nodrošinātu reāli strādājošu uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un vienlaicīgi, lai nodrošinātu noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju. Valsts budžetam nodarīts mantisks zaudējums vairāk nekā 1 087 594 EUR apmērā. Pirmstiesas izmeklēšanā valsts budžetā ieskaitīti 65 430 EUR. Apsūdzētie pie kriminālatbildības saukti pēc Krimināllikuma 20.panta otrās daļas - 218.panta otrās daļas, 20.panta ceturtās daļas - 218.panta otrās daļas, 218.panta otrās daļas un 195.panta trešās daļas. Lieta izskatīšanai nodota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Prokuratūra norāda, ka neviena persona...

Šī gada 7.maijā tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Guntis Belēvičs pieņēma lēmumu atcelt no amata zvērinātu tiesu izpildītāju Ritu Granti. Zvērinātai tiesu izpildītājai tika piemērots bargākais sods – atcelšana no amata, ņemot vērā izdarītos pārkāpumus, kas saistīti ar kaitējuma nodarīšanu valsts un privātpersonu interesēm, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju institūta prestižam. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs jau šī gada 8.aprīlī ierosināja disciplinārlietu pret Ritu Granti, ko Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija (Komisija) skatīja 2015.gada 16.aprīļa sēdē. Komisija konstatēja vairākus zvērinātas tiesu izpildītājas pieļautos pārkāpumus, tostarp visu Vidzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr.96 lietvedībā esošo izpildu lietu nenodošanu, vairāku izpildu lietu bez tiesiska pamatojuma pārsūtīšanu citam zvērinātas tiesu izpildītājas iecirknim, kā arī izpildu lietvedības izbeigšanu bez izpildes (kaut arī netika segts parāds Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai) u.c. Ņemot vērā minēto, zvērināta tiesu izpildītāja Rita Grante ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 563.panta pirmo un otro daļu, 572.1 panta otro daļu, Tiesu izpildītāju likuma 32.panta trešo daļu, kā arī...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments šonedēļ mutvārdu procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības, divas no lietām departamenta kopsēdē. Rakstveida procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumiem un deviņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Iepirkumu uzraudzības birojs un Ventspils brīvostas pārvalde. AT Civillietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu lietu ar pieteikumu par ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanu un izpildi. Rakstveida procesā izskatīs septiņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un sešas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Augstākā tiesa informē par atsevišķām administratīvajām lietām: Administratīvo lietu departaments 13.maijā mutvārdu procesā kopsēdē izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kurā ir strīds par Valsts ieņēmumu dienesta veiktā audita termiņa ievērošanu un iespējamā termiņa pārkāpuma sekām. Kā konstatējusi apgabaltiesa, Valsts ieņēmumu dienests atsevišķas izmeklēšanas darbības veicis laikā, kas sakarā ar informācijas pieprasījumu ārvalsts nodokļu administrācijai nebija...

Saeima vakar, 7. maijā, nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz, ka iepirkuma konkursa pārsūdzības gadījumā būs jāiemaksā depozīts 0,05% apmērā no pretendenta piedāvājumā minētās cenas, bet ne vairāk kā 7000 eiro. Savukārt gadījumos, ka iepirkuma cena nav konkrēti noteikta, depozīta maksājumsvarētu būt 3000 eiro par būvdarbu līgumiem un 100 eiro par piegādes un pakalpojumu līgumiem. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pēdējo gadu prakse liecina par apstākļiem, kas rada pamatotas bažas par esošā pārsūdzības mehānisma ļaunprātīgu izmantošanu no pretendentu puses pret konkurentiem. Vairāk kā puse no iesniegtajiem iesniegumiem tiek atzīti par nepamatotiem ( tā, piemēram, 2012.gadā no 596 iesniegumiem tikai 298 bija pamatoti, savukārt 2013.gadā no 567 iesniegumiem jau tikai 242 bija pamatoti. 2014.gadā tika izskatīti 549 iesniegumi - no tiem 287 nepamatoti (52% no izskatītajiem), 37 izbeigtas lietvedības. Īpaši aktuāls minētais jautājums ir Eiropas Savienības fondu finansētajos projektos ( lielie infrastruktūras projekti), kad nepamatoto pārsūdzību dēļ tiek apdraudēta iespēja valstij...

Saeima vakar, 7. maijā, otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz pāreju uz elektroniskajām izsolēm Elektronisko izsoļu portālā. Ar grozījumiem paredzēts ieviest elektronisko izsoļu sistēmu spriedumu izpildes procesā no šā gada 1.jūlija un maksātnespējas procesā no 2016.gada 1.janvāra attiecībā uz parādniekam piederošu nekustamu īpašumu. Parādniekam - par maksātnespējīgu atzītam uzņēmumam - piederošas kustamas mantas pārdošana arī turpmāk tiks organizēta līdzšinējā kārtībā. Gadījumā, ja kustama manta saskaņā ar normatīvajos aktos paredzēto kārtību būs pārdodama izsolē, tiks organizēta izsole klātienē. Likumprojekts arī paredz, ka elektroniskā izsole varēs noritēt 30 dienas. Patlaban, izsolēm norisinoties klātienē, praksē identificētas vairākas būtiskas problēmas, kas negatīvi ietekmē gan pārdošanas procesa rezultātu, gan spriedumu izpildes un maksātnespējas procesa intereses kopumā. Piemēram, izsolē piedaloties negodprātīgām personām, kuras veic saskaņotas darbības ar mērķi ietekmēt citus solītājus, tiek mākslīgi samazināta izsolāmā objekta vērtība, kā arī izsolāmā objekta pirkšanas procesā ir iespēja piedalīties izsolē neieinteresētām personām, liekot šķēršļus godprātīgiem...

Saeima ceturtdien, 7.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Notariāta likumā un Tiesu izpildītāju likumā, kas paredz pilnveidot mantojuma apsardzības tiesisko regulējumu. Notariāta likuma grozījumi precizēs mantojuma apsardzības darbības un līdzekļus, nosakot, ka tie ir nekustamā īpašuma, glabātavas vai iesaiņojumu aizzīmogošana, nekustamā īpašuma vai kustamās mantas apķīlāšana, kā arī naudas līdzekļu apķīlāšana. Tāpat notāram aicinājumā veikt mantojuma apsardzību būs jāietver konkrētas ziņas, ko pašreizējais normatīvais regulējums neparedz. Savukārt Tiesu izpildītāju likumu paredzēts papildināt ar jaunu nodaļu, kas detalizēti noteikts nepārprotamu mantojuma apsardzības procesuālo izpildes kārtību. Tiesu izpildītājiem likumā tiks noteikts pienākums, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, veikt mantojuma apsardzību. Tiesu izpildītājiem tiek paredzētas tiesības likumā noteiktā kārtībā atvērt uz bez valdītāja piekrišanas ieiet mirušai personai piederošās telpās, lai nodrošinātu mantojuma apsardzību. Patlaban, ja nekustamajā īpašumā mīt personas, kas atsakās ielaist tiesu izpildītāju amata darbību veikšanai, tiesu izpildītājam nav iespējas izpildīt savus pienākumus. Kopš 2003.gada mantojuma lietu vešana ir zvērinātu notāru kompetencē, un no Civilprocesa likuma...

Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumu likumā „Par tiesu varu”, kas nosaka mehānismu bijušo Augstākās tiesas (AT) palātu tiesnešu pārejai uz darbu AT departamentos vai apgabaltiesās. Juridiskās komisijas sagatavotie likuma grozījumi paredz, ka pēc AT Krimināllietu tiesu palātas un Civillietu tiesu palātas likvidēšanas tajās strādājošie tiesneši tiek pārcelti darbam attiecīgajos AT departamentos. Pārcelšanu veic Tieslietu padome pēc AT priekšsēdētāja priekšlikuma. Ja uz vienu vakanto amatu pretendē vairāki tiesu palātas tiesneši, kas saņēmuši pozitīvu atzinumu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, pieņemot motivētu lēmumu, virza piemērotāko kandidātu. Savukārt AT palātas tiesnesis, kurš līdz ar attiecīgās palātas darbības termiņa beigām nav pārcelts AT departamenta tiesneša amatā, varēs pildīt tiesneša amata pienākumus citā apelācijas instances tiesā, saņemot mēnešalgu un izdienas piemaksu, kas viņam bija noteikta kā Augstākās tiesas palātas tiesnesim. Tiesnesi šajā darbā norīkos Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja un tieslietu ministra kopīga priekšlikuma. Ja AT departamentos radīsies vakants amats, priekšrocība tikt ieceltam šajā amatā...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 29.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Notariāta likumā un Tiesu izpildītāju likumā, kas paredz pilnveidot mantojuma apsardzības tiesisko regulējumu. Notariāta likuma grozījumi precizēs mantojuma apsardzības darbības un līdzekļus, nosakot, ka tie ir nekustamā īpašuma, glabātavas vai iesaiņojumu aizzīmogošana, nekustamā īpašuma vai kustamās mantas apķīlāšana, kā arī naudas līdzekļu apķīlāšana. Tapāt notāram aicinājumā veikt mantojuma apsardzību būs jāietver konkrētas ziņas, ko pašreizējais normatīvais regulējums neparedz. Savukārt Tiesu izpildītāju likumu paredzēts papildināt ar jaunu nodaļu, kas detalizēti noteiks nepārprotamu mantojuma apsardzības procesuālo izpildes kārtību. Tiesu izpildītājiem likumā tiks noteikts pienākums, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, veikt mantojuma apsardzību. Tiesu izpildītājiem tiek paredzētas tiesības likumā noteiktā kārtībā atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet mirušai personai piederošās telpās, lai nodrošinātu mantojuma apsardzību. Patlaban, ja nekustamajā īpašumā mīt personas, kas atsakās ielaist tiesu izpildītāju amata darbību veikšanai, tiesu izpildītājam nav iespējas izpildīt savus pienākumus. Kopš 2003.gada mantojuma lietu vešana ir zvērinātu notāru kompetencē, un no...

Turpmāk par apzinātu lietas vai jautājuma izskatīšanas novilcināšanu, kā arī necieņas izrādīšanu pret tiesu lietas dalībniekus varēs sodīt ar naudas sodu. To paredz Saeimā ceturtdien, 23.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā. Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, nosakot, ka par tiesas maldināšanu un negodprātīgu tiesību un pienākumu izmantošanu civilprocesā, tostarp sniedzot tiesai apzināti nepatiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem vai apzināti ar darbību vai bezdarbību novilcinot lietas vai jautājuma izskatīšanu, tiesnesis lietas dalībniekiem varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 800 eiro. Savukārt par jebkuru rīcību, kas liecina par tiesas sēdē vai tiesā pastāvošo noteikumu klaju ignorēšanu, tiesa lietas dalībniekus varēs sodīt ar naudas sodu līdz 1000 eiro. Ar likuma grozījumiem līdzšinējais regulējums tiks papildināts ar normu, kas noteiks pienākumu pusēm, trešajām personām un pārstāvamajiem pārstāvamo vārdā tiesai par faktiem un lietas apstākļiem sniegt patiesas ziņas. Šādi likuma grozījumi nepieciešami, lai novērstu iespēju apzināti maldināt tiesu, tādējādi...

Vakar, 23.aprīlī, Saeimas pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā paredz arī iespēju tiesvedībā jau pieņemtas lietas nodot citai tiesai, lai nodrošinātu to ātrāku izskatīšanu. Šo grozījumu mērķis ir sekmēt personu tiesības uz taisnīgu tiesu un to īstenošanu saprātīgā termiņā, informē Tieslietu ministrija. Izvērtējot praksi minētā regulējuma piemērošanā, tika konstatēti gadījumi, kuros prasītāji paši bija vērsušies tiesā ar lūgumu lietu tās ātrākai izskatīšanai nodot citai tiesai, taču minētais nav bijis iespējams šobrīd Civilprocesa likumā noteikto ierobežojumu dēļ. Lai novērstu minēto situāciju, Saeima pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas ir izvērtējusi un atzinusi par iespējamu citai tiesai turpmāk nodot arī tādas civillietas, kurām saskaņā ar likumu piekritība prasības iesniegšanai tiesā tiek noteikta pēc prasītāja izvēles, kā arī lietas, kurām likumā ir noteikta izņēmuma piekritība, proti: prasības, kas radušās sakarā ar juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbību; prasības par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam vai paternitātes noteikšanu; prasības, kas izriet no personiskiem aizskārumiem; prasības par fiziskās vai juridiskās personas...