TIESĪBAS

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas, sadarbībā ar Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienestu veicot kriminālprocesuālās un operatīvās darbības, šī gada jūnijā apturēja noziedzīga automašīnu tirgotāju grupējuma darbību. Noziedzīgais grupējums, vairakkārt pārdodot jaunas un lietotas automašīnas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā, izvairījās no nodokļu nomaksas un legalizēja noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielā apmērā. Grupējuma organizators līdz šim jau vairakkārt bija nonācis VID Finanšu policijas pārvaldes redzeslokā un ir krimināli sodīts par līdzīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu valsts ieņēmumu jomā, kā arī tam jau 2013.gadā tika atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību divu gadu garumā. Organizētā noziedzīgā grupējuma darbība galvenokārt bija saistīta ar jaunu vai lietotu transportlīdzekļu vairākkārtēju pārdošanu, izmantojot grupējuma kontrolē esošus uzņēmumus un to rekvizītus (dokumentus, zīmogus, juridisko personu rekvizītus, bankas kontus, fizisko personu datus). Noziedzīgo darbību rezultātā shēmas klienti jeb patiesā labuma guvēji izmantoja tiesības veikt PVN priekšnodokļa atskaitīšanu par fiktīviem vai faktiski nenotikušiem darījumiem, nodarot valstij mantiskus zaudējumus...

Satversmes tiesas 4.kolēģija 3.jūlijā ierosināja lietu "Par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 27.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, 100.panta pirmajam teikumam un 105.pantam". Apstrīdētā norma Apstrīdētā norma noteic: "Tāda elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma, kuram izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50 procentiem, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, ir valsts valodā. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura radio programma, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, ir valsts valodā, līdz 2015.gada 31.decembrim pārreģistrē savu apraides atļauju. Pārreģistrētā apraides atļauja stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī." Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 1.pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 100.panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus." Satversmes 105.pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības...

Trešdien, 1. jūlijā, stājās spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, kas paplašinās Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk - PTAC) un citu uzraudzības iestāžu pilnvaras negodīgas komercprakses gadījumos, kā arī palielinās maksimālo soda naudas apmēru par negodīgu komercpraksi līdz 100 000 EUR. Izmaiņas likumos izstrādātas ar mērķi motivēt uzņēmējus īstenot godīgu komercpraksi un ievērot reklāmām izvirzītās prasības, vienlaikus dodot iespēju komersantiem brīvprātīgi novērst pārkāpumu bez soda sankciju piemērošanas. "PTAC mērķis nav sodīt komersantus, bet gan panākt, lai tie darbojas atbildīgi ar dažādām preventīvām metodēm. Mēs paļaujamies uz komersantu godaprātu un ceram, ka bargie sodi būs jāpiemēro tikai retos ārkārtas gadījumos," pauž PTAC direktore Baiba Vītoliņa. Savā līdzšinējā praksē PTAC vairākkārt ir saskāries ar gadījumiem, kad maksimālais 14 000 EUR sods nebija pietiekama motivācija komersantiem, lai pārtrauktu negodīgas komercprakses īstenošanu vai arī negodīgo komersantu finansiālais ieguvums, īstenojot negodīgu komercpraksi, bieži vien bija daudz lielāks nekā maksimāli piemērojamais sods. Lai mainītu šo...

Šā gada 1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, kas paplašinās Patērētāju tiesību aizsardzības centra un citu uzraudzības iestāžu pilnvaras negodīgas komercprakses gadījumos, kā arī palielināsies maksimālais soda naudas apmērs par negodīgu komercpraksi. Izmaiņas likumos tika izstrādātas ar mērķi motivēt uzņēmējus īstenot godīgu komercpraksi un ievērot reklāmām izvirzītās prasības, vienlaikus dodot iespēju komersantiem brīvprātīgi novērst pārkāpumu bez soda sankciju piemērošanas. Iepriekšējais normatīvais regulējums nebija pietiekami efektīvs, lai atturētu pārkāpējus no aizliegtas komercprakses īstenošanas, jo samaksāt naudas sodu bija izdevīgāk, nekā pildīt uzraudzības iestādes lēmumus un pārtraukt negodīgas komercprakses īstenošanu. Lai mainītu šo situāciju un nodrošinātu efektīvāku patērētāju aizsardzību, no šā gada 1.jūlija tiks palielināts soda naudas maksimālais apmērs līdz 100 000 eiro par aizliegtas komercprakses īstenošanu. Ja pārkāpējs ilgstoši nepildīs uzraudzības iestādes pieņemto lēmumu vai tiks konstatēts būtisks kaitējums patērētājiem, uzraudzības iestādes varēs ierobežot vai slēgt negodīgas komercprakses īstenotāja elektroniskā līdzekļa (piemēram, mājaslapas vai domēna vārda) darbību. Tāpat...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments apkopojis kasācijas instances atziņas saistībā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma piemērošanu. Tiesu prakse paredz, ka gadījumā, ja persona deklarētajā dzīvesvietā faktiski dzīvo, taču pastāv šaubas par personas tiesisko pamatu tur dzīvot (deklarētās personas un dzīvojamās telpas īpašnieka starpā ir civiltiesisks strīds), prezumējams, ka personai ir tiesisks pamats dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. Savukārt gadījumā, ja persona deklarētajā dzīvesvietā faktiski nedzīvo, taču apgalvo, ka tai ir tiesisks pamats tajā dzīvot, prezumējams, ka personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. Vērtējot to, vai personai ir tiesisks pamats dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, pārbaudāms, vai personai sākotnēji bija tiesisks pamats deklarēties attiecīgajā dzīvesvietā un vai šis pamats ir zudis. Personas pieraksts attiecīgajā dzīvesvietā pirms Dzīvesvietas deklarēšanas likuma stāšanās spēkā pamatā prezumē personas sākotnējo tiesisko pamatu lietot attiecīgās dzīvojamās telpas. Strīds saistībā ar tiesiskā pamata neesību līdzšinējā tiesu praksē lielākoties ir bijis saistīts ar kādu no turpmāk minētajiem apstākļiem: 1) īres līguma esību (Tiesa ir atzinusi,...

Konkurences padome (KP) ir apkopojusi teorētiskus piemērus un praktiskus ieteikumus par atļautu un neatļautu saziņu asociāciju ietvaros, tādējādi veicinot uzņēmēju izprati par konkurences tiesībām un pasargājot tos no neapzinātu aizliegtu vienošanos īstenošanas riska. Aizvadītajā gadā KP pieņēma lēmumu sodīt trīs asociācijas par aizliegtām vienošanām, kas norāda uz tendenci uzņēmumiem izmantot asociācijas kā platformas konkurences deformēšanai. Lai asociāciju ietvaros novērstu karteļu riskus nepietiekamo konkurences tiesību zināšanu dēļ, kā arī atturētu uzņēmējus no mērķtiecīgas aizliegtu vienošanos īstenošanas un pasargātu no sankcijām par konkurences tiesību pārkāpšanu, KP ir izstrādājusi vadlīnijas par to, kādas darbības asociācijās ir pieļaujamas un kādas ir pretrunā ar Konkurences likumu. KP vadlīnijās norāda, ka ir pieļaujami un atbalstāmi, ka asociācijas ietvaros biedri apspriež jautājumus, kas attiecas uz nozares kopīgiem mērķiem un attīstību. Tajā pašā laikā ir aizliegta sensitīvas informācijas apkopošana un izpaušana par jautājumiem, kas ietekmē katra uzņēmuma konkurētspēju, piemēram, noteikumi par cenu veidošanu, plānotās dalības publiskajos iepirkumos, piedāvājuma izstrāde utt....

Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā "Par tiesu varu", nosakot rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas kārtību. Likums papildināts ar regulējumu, kas noteic kārtību, kādā rajona (pilsētas) tiesu var pievienot citai rajona (pilsētas) tiesai, nosaka reorganizējamās tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru izbeigšanās kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek lietu pārdale un tiesnešu pārcelšana tiesu reorganizācijas kārtībā. Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atzīmēja, ka viena no pirmajām reorganizācijām saistībā ar šiem grozījumiem varētu notikt Jūrmalas pilsētas tiesā, jo iespējams, ka tuvākajā laikā amata pienākumus pildīs tikai divi tiesneši, no kuriem viens ir tiesas priekšsēdētājs. Tādējādi tiesā nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību, kā arī nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos. Saskaņā ar likuma izmaiņām rajona (pilsētas) tiesas varēs apvienot, ja tam būs piekritusi Tieslietu padome. Tieslietu padomei pēc tieslietu ministra priekšlikuma būs jāapstiprina tiesas reorganizācijas plāns, tajā pamatojot izmaiņu nepieciešamību, kā arī...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 17.jūnijā, atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā kā steidzamus grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz noteikt rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas kārtību. Likumu plānots papildināt ar regulējumu, kas paredz kārtību, kādā rajona (pilsētas) tiesu var pievienot citai rajona (pilsētas) tiesai, nosaka reorganizējamās tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru izbeigšanās kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek lietu pārdale un tiesnešu pārcelšana tiesu reorganizācijas kārtībā. Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atzīmēja, ka viena no pirmajām reorganizācijām saistībā ar šiem grozījumiem varētu notikt Jūrmalas pilsētas tiesā, jo iespējams, ka tuvākajā laikā amata pienākumus pildīs tikai divi tiesneši, no kuriem viens ir tiesas priekšsēdētājs. Tādējādi tiesā nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību, kā arī nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos. Rosinātās izmaiņas likumā paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas varēs apvienot, ja tam būs piekritusi Tieslietu padome. Tāpat paredzēts, ka Tieslietu padomei pēc tieslietu ministra priekšlikuma būs...

Vakar, 16.jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas likvidācijas ietekmi uz tiesvedību civillietās" . Tieslietu ministrija uzskata, ka Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas darbību ir iespējams izbeigt likumā „Par tiesu varu” noteiktajā termiņā – 2016.gada 31.decembrī, tādējādi pabeidzot pāreju uz „tīrajām tiesu instancēm”. Tieslietu ministrija uzsver, ka tieši „tīro tiesu instanču” ieviešana civilprocesā ir būtisks solis, lai ne tikai nodrošinātu skaidru un saprotamu tiesu sistēmas modeli Latvijā, bet arī ievērojami efektivizētu un paātrinātu civillietu izskatīšanu. Šobrīd civillietas apelācijas instancē vienlaikus skata gan apgabaltiesas, gan Augstākā tiesa, kas ir dažāda līmeņa tiesas. Nepieciešamība izvērtēt kompetences sadalījumu starp dažāda līmeņa tiesām un pāriet uz „tīro tiesu instanču” sistēmu noteikta Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.-2015.gadam, lai radītu pamatu gan institucionāli, gan funkcionāli vienkāršākai, skaidrākai un caurskatāmākai tiesu hierarhijai. Līdz ar to tiks novērsta tiesu instanču kompetenču sadrumstalotība, kas no sabiedrības viedokļa ir nesaprotama un var apgrūtināt personu...

Otrdien, 16.jūnijā, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos noteikumu projektus, kas noteic priekšnosacījumus un kārtību, kādā ziņas par parādniekiem tiks publiskotas un dzēstas, lai sākot ar 2015.gada 1.jūliju Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma grozījumiem varētu uzsākt parādnieku ziņu publiskošanu. Tie ir grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 6.janvāra noteikumos Nr.5 "Kārtība, kādā reģistrē personas, kurām izmaksāti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, un parādniekus" un grozījums Ministru kabineta 2014.gada 4.februāra noteikumos Nr.71 "Noteikumi par uzturlīdzekļu izmaksu". Atgādinām, ka 2014.gada 29.novembrī stājās spēkā grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kuru mērķis ir sekmēt bērna tiesību aizsardzību, kā arī veicināt vecāku pienākumu pildīšanu – uzturlīdzekļu maksāšanu. Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk UGFA mājas lapā vienotā sarakstā publiskos ziņas par parādniekiem, norādot uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu. Ziņas par uzturlīdzekļu parādniekiem tiks publiskotas šādos gadījumos: iesniedzējs tam piekritis, un UGFA administrācija nav saņēmusi no valsts vai pašvaldību iestādēm...

Ceturtdien, 4.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Tieslietu ministrijas izstrādātais konceptuālais ziņojums „Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu”, kurā piedāvāts ieviest valsts vienotu jurista kvalifikācijas eksāmenu, kā arī sakārtot juridisko profesiju klasifikāciju, tādējādi sekmējot juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos. Latvijā saskaņā ar dažādu izglītības ekspertu vērtējumiem ir salīdzinoši zema juridiskās izglītības kvalitāte. Tiesību zinātņu studiju programmu konkurence savā starpā ir radījusi nevis šo programmu kvalitātes paaugstināšanos, bet tieši pretēji – kvalitātes strauju kritumu. Lielai daļai tiesību zinātņu studiju programmu absolventu ir salīdzinoši vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē. Katra augstskola pēc saviem ieskatiem vērtē studentu teorētiskās zināšanas un prasmes, lai piešķirtu valsts atzītu augstākās izglītības diplomu ar jurista vai juriskonsulta kvalifikāciju. Darba tirgū viņi visi startē ar vienādiem valsts atzītiem diplomiem. Tāpēc šobrīd par piemērotāko līdzekli šīs problēmas risināšanai uzskatāms valsts vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens, kura ieviešana nozīmētu, ka diploma ieguvējs patiešām atbilst vienotam un samērā augstam jurista profesionālās kvalitātes standartam. Priekšnoteikums vienotā valsts...

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz noteikt rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas kārtību. Likumu plānots papildināt ar regulējumu, kas paredz kārtību, kādā rajona (pilsētas) tiesu var pievienot citai rajona (pilsētas) tiesai, nosaka reorganizējamās tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru izbeigšanās kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek lietu pārdale un tiesnešu pārcelšana tiesu reorganizācijas kārtībā. "Viena no pirmajām reorganizācijām saistībā ar šiem grozījumi varētu notikt Jūrmalas pilsētas tiesā, jo iespējams, ka tuvākajā laikā amata pienākumus pildīs tikai divi tiesneši, no kuriem viens ir tiesas priekšsēdētājs. Tādējādi tiesā nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību, kā arī nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos," pauž par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Rosinātās izmaiņas likumā paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas varēs apvienot, ja tam būs piekritusi Tieslietu padome. Tāpat paredzēts, ka Tieslietu padomei pēc tieslietu ministra priekšlikuma būs jāapstiprina tiesas reorganizācijas plāns,...

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti otrdien, 26.maijā, pauda konceptuālu atbalstu Tieslietu ministrijas rosinātajiem grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, kas paredz noteikt rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas kārtību. Likumu plānots papildināt ar regulējumu, kas paredz kārtību, kādā rajona (pilsētas) tiesu var pievienot citai rajona (pilsētas) tiesai, nosaka reorganizējamās tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru izbeigšanās kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek lietu pārdale un tiesnešu pārcelšana tiesu reorganizācijas kārtībā. Rosinātās izmaiņas likumā paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas varēs apvienot, ja tam būs piekritusi Tieslietu padome. Tāpat paredzēts, ka Tieslietu padomei pēc tieslietu ministra priekšlikuma būs jāapstiprina tiesas reorganizācijas plāns, tajā pamatojot izmaiņu nepieciešamību, norādot tiesu priekšsēdētāja pienākumus un veicamo pasākumu kārtību. Ņemot vērā, ka tiesu darbības teritorijas varēs pārskatīt attiecīgā tiesu apgabala ietvaros, tiesnešu pārcelšanai darbā citā tā paša apgabala rajona (pilsētas) tiesā nebūs nepieciešama tiesneša piekrišana. Apvienojot tiesu darbības teritorijas un veidojot tiesas, kurās būtu lielāks tiesnešu skaits, tiktu risinātas tiesu...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 26.maijā, noslēdza darbu pie izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Kā argumentus pret straujāku naudas sodu palielināšanu deputāti minēja gan iedzīvotāju ierobežoto maksātspēju, gan slikto ceļu stāvokli un ielu apgaismojumu, kas arīdzan bieži vien kalpo par iemeslu traģiskām avārijām. Komisijā trešajam lasījumam atbalstītie likuma grozījumi paredz, ka par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem paredzēts tikai brīdinājums, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Patlaban par šādu pārkāpumu paredzēts brīdinājums vai naudas sods attiecīgi 7 vai 15 eiro. Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 km/h ar vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām paredzēts brīdinājums vai 15 eiro naudas sods, bet apdzīvotās vietās brīdinājums vai 30 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar attiecīgi brīdinājumu vai 30 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 40...

Saeima ceturtdien, 21.maijā, atbalstīja lēmuma projektu par līdzšinējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkārtotu iecelšanu ģenerālprokurora amatā. Lēmuma projektu atbalstīja 76 deputāti, bet atturējās viens deputāts. Ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima. Viena un tā persona par ģenerālprokuroru var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Prokuratūra ir vienīgā kriminālvajāšanas iestāde valstī. Prokurors kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā uztur valsts apsūdzību krimināllietās visās Latvijas Republikas tiesās. Kopš 1994.gada 1.jūlija Latvijas Republikā ir spēkā 1994.gada 19.maija Saeimas pieņemtais “Prokuratūras likums”. Ar atsevišķiem grozījumiem un papildinājumiem tas prokuratūras darbu reglamentē arī šobrīd. Likums noteic, ka Ģenerālprokurors vada un kontrolē prokuratūras darbību, nosaka tās iekšējo struktūru un štatus atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, apstiprina Ģenerālprokurora padomes pieņemtos normatīvos aktus, kā arī tieši vada Ģenerālprokuratūras prokuroru darbu. Ģenerālprokurors likumā noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo vai atlaiž no amata prokurorus, kā arī darbiniekus, ar kuriem darba...