TIESĪBAS

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors 2015.gada 8.maijā tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā kopā apsūdzētas sešas personas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, noziedzīgi nodarījumi izdarīti laika posmā no 2009.gada janvāra līdz 2010.gada novembrim, kur apsūdzētie savstarpēji vienojās, ka izmantos fiktīvu firmu dokumentus, radot finanšu līdzekļu plūsmu par nenotikušiem darījumiem, lai nodrošinātu reāli strādājošu uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un vienlaicīgi, lai nodrošinātu noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju. Valsts budžetam nodarīts mantisks zaudējums vairāk nekā 1 087 594 EUR apmērā. Pirmstiesas izmeklēšanā valsts budžetā ieskaitīti 65 430 EUR. Apsūdzētie pie kriminālatbildības saukti pēc Krimināllikuma 20.panta otrās daļas - 218.panta otrās daļas, 20.panta ceturtās daļas - 218.panta otrās daļas, 218.panta otrās daļas un 195.panta trešās daļas. Lieta izskatīšanai nodota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Prokuratūra norāda, ka neviena persona...

Šī gada 7.maijā tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Guntis Belēvičs pieņēma lēmumu atcelt no amata zvērinātu tiesu izpildītāju Ritu Granti. Zvērinātai tiesu izpildītājai tika piemērots bargākais sods – atcelšana no amata, ņemot vērā izdarītos pārkāpumus, kas saistīti ar kaitējuma nodarīšanu valsts un privātpersonu interesēm, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju institūta prestižam. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs jau šī gada 8.aprīlī ierosināja disciplinārlietu pret Ritu Granti, ko Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija (Komisija) skatīja 2015.gada 16.aprīļa sēdē. Komisija konstatēja vairākus zvērinātas tiesu izpildītājas pieļautos pārkāpumus, tostarp visu Vidzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr.96 lietvedībā esošo izpildu lietu nenodošanu, vairāku izpildu lietu bez tiesiska pamatojuma pārsūtīšanu citam zvērinātas tiesu izpildītājas iecirknim, kā arī izpildu lietvedības izbeigšanu bez izpildes (kaut arī netika segts parāds Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai) u.c. Ņemot vērā minēto, zvērināta tiesu izpildītāja Rita Grante ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 563.panta pirmo un otro daļu, 572.1 panta otro daļu, Tiesu izpildītāju likuma 32.panta trešo daļu, kā arī...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments šonedēļ mutvārdu procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības, divas no lietām departamenta kopsēdē. Rakstveida procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumiem un deviņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Iepirkumu uzraudzības birojs un Ventspils brīvostas pārvalde. AT Civillietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu lietu ar pieteikumu par ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanu un izpildi. Rakstveida procesā izskatīs septiņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un sešas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Augstākā tiesa informē par atsevišķām administratīvajām lietām: Administratīvo lietu departaments 13.maijā mutvārdu procesā kopsēdē izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kurā ir strīds par Valsts ieņēmumu dienesta veiktā audita termiņa ievērošanu un iespējamā termiņa pārkāpuma sekām. Kā konstatējusi apgabaltiesa, Valsts ieņēmumu dienests atsevišķas izmeklēšanas darbības veicis laikā, kas sakarā ar informācijas pieprasījumu ārvalsts nodokļu administrācijai nebija...

Saeima vakar, 7. maijā, nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz, ka iepirkuma konkursa pārsūdzības gadījumā būs jāiemaksā depozīts 0,05% apmērā no pretendenta piedāvājumā minētās cenas, bet ne vairāk kā 7000 eiro. Savukārt gadījumos, ka iepirkuma cena nav konkrēti noteikta, depozīta maksājumsvarētu būt 3000 eiro par būvdarbu līgumiem un 100 eiro par piegādes un pakalpojumu līgumiem. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pēdējo gadu prakse liecina par apstākļiem, kas rada pamatotas bažas par esošā pārsūdzības mehānisma ļaunprātīgu izmantošanu no pretendentu puses pret konkurentiem. Vairāk kā puse no iesniegtajiem iesniegumiem tiek atzīti par nepamatotiem ( tā, piemēram, 2012.gadā no 596 iesniegumiem tikai 298 bija pamatoti, savukārt 2013.gadā no 567 iesniegumiem jau tikai 242 bija pamatoti. 2014.gadā tika izskatīti 549 iesniegumi - no tiem 287 nepamatoti (52% no izskatītajiem), 37 izbeigtas lietvedības. Īpaši aktuāls minētais jautājums ir Eiropas Savienības fondu finansētajos projektos ( lielie infrastruktūras projekti), kad nepamatoto pārsūdzību dēļ tiek apdraudēta iespēja valstij...

Saeima vakar, 7. maijā, otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz pāreju uz elektroniskajām izsolēm Elektronisko izsoļu portālā. Ar grozījumiem paredzēts ieviest elektronisko izsoļu sistēmu spriedumu izpildes procesā no šā gada 1.jūlija un maksātnespējas procesā no 2016.gada 1.janvāra attiecībā uz parādniekam piederošu nekustamu īpašumu. Parādniekam - par maksātnespējīgu atzītam uzņēmumam - piederošas kustamas mantas pārdošana arī turpmāk tiks organizēta līdzšinējā kārtībā. Gadījumā, ja kustama manta saskaņā ar normatīvajos aktos paredzēto kārtību būs pārdodama izsolē, tiks organizēta izsole klātienē. Likumprojekts arī paredz, ka elektroniskā izsole varēs noritēt 30 dienas. Patlaban, izsolēm norisinoties klātienē, praksē identificētas vairākas būtiskas problēmas, kas negatīvi ietekmē gan pārdošanas procesa rezultātu, gan spriedumu izpildes un maksātnespējas procesa intereses kopumā. Piemēram, izsolē piedaloties negodprātīgām personām, kuras veic saskaņotas darbības ar mērķi ietekmēt citus solītājus, tiek mākslīgi samazināta izsolāmā objekta vērtība, kā arī izsolāmā objekta pirkšanas procesā ir iespēja piedalīties izsolē neieinteresētām personām, liekot šķēršļus godprātīgiem...

Saeima ceturtdien, 7.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Notariāta likumā un Tiesu izpildītāju likumā, kas paredz pilnveidot mantojuma apsardzības tiesisko regulējumu. Notariāta likuma grozījumi precizēs mantojuma apsardzības darbības un līdzekļus, nosakot, ka tie ir nekustamā īpašuma, glabātavas vai iesaiņojumu aizzīmogošana, nekustamā īpašuma vai kustamās mantas apķīlāšana, kā arī naudas līdzekļu apķīlāšana. Tāpat notāram aicinājumā veikt mantojuma apsardzību būs jāietver konkrētas ziņas, ko pašreizējais normatīvais regulējums neparedz. Savukārt Tiesu izpildītāju likumu paredzēts papildināt ar jaunu nodaļu, kas detalizēti noteikts nepārprotamu mantojuma apsardzības procesuālo izpildes kārtību. Tiesu izpildītājiem likumā tiks noteikts pienākums, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, veikt mantojuma apsardzību. Tiesu izpildītājiem tiek paredzētas tiesības likumā noteiktā kārtībā atvērt uz bez valdītāja piekrišanas ieiet mirušai personai piederošās telpās, lai nodrošinātu mantojuma apsardzību. Patlaban, ja nekustamajā īpašumā mīt personas, kas atsakās ielaist tiesu izpildītāju amata darbību veikšanai, tiesu izpildītājam nav iespējas izpildīt savus pienākumus. Kopš 2003.gada mantojuma lietu vešana ir zvērinātu notāru kompetencē, un no Civilprocesa likuma...

Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumu likumā „Par tiesu varu”, kas nosaka mehānismu bijušo Augstākās tiesas (AT) palātu tiesnešu pārejai uz darbu AT departamentos vai apgabaltiesās. Juridiskās komisijas sagatavotie likuma grozījumi paredz, ka pēc AT Krimināllietu tiesu palātas un Civillietu tiesu palātas likvidēšanas tajās strādājošie tiesneši tiek pārcelti darbam attiecīgajos AT departamentos. Pārcelšanu veic Tieslietu padome pēc AT priekšsēdētāja priekšlikuma. Ja uz vienu vakanto amatu pretendē vairāki tiesu palātas tiesneši, kas saņēmuši pozitīvu atzinumu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, pieņemot motivētu lēmumu, virza piemērotāko kandidātu. Savukārt AT palātas tiesnesis, kurš līdz ar attiecīgās palātas darbības termiņa beigām nav pārcelts AT departamenta tiesneša amatā, varēs pildīt tiesneša amata pienākumus citā apelācijas instances tiesā, saņemot mēnešalgu un izdienas piemaksu, kas viņam bija noteikta kā Augstākās tiesas palātas tiesnesim. Tiesnesi šajā darbā norīkos Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja un tieslietu ministra kopīga priekšlikuma. Ja AT departamentos radīsies vakants amats, priekšrocība tikt ieceltam šajā amatā...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 29.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Notariāta likumā un Tiesu izpildītāju likumā, kas paredz pilnveidot mantojuma apsardzības tiesisko regulējumu. Notariāta likuma grozījumi precizēs mantojuma apsardzības darbības un līdzekļus, nosakot, ka tie ir nekustamā īpašuma, glabātavas vai iesaiņojumu aizzīmogošana, nekustamā īpašuma vai kustamās mantas apķīlāšana, kā arī naudas līdzekļu apķīlāšana. Tapāt notāram aicinājumā veikt mantojuma apsardzību būs jāietver konkrētas ziņas, ko pašreizējais normatīvais regulējums neparedz. Savukārt Tiesu izpildītāju likumu paredzēts papildināt ar jaunu nodaļu, kas detalizēti noteiks nepārprotamu mantojuma apsardzības procesuālo izpildes kārtību. Tiesu izpildītājiem likumā tiks noteikts pienākums, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, veikt mantojuma apsardzību. Tiesu izpildītājiem tiek paredzētas tiesības likumā noteiktā kārtībā atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet mirušai personai piederošās telpās, lai nodrošinātu mantojuma apsardzību. Patlaban, ja nekustamajā īpašumā mīt personas, kas atsakās ielaist tiesu izpildītāju amata darbību veikšanai, tiesu izpildītājam nav iespējas izpildīt savus pienākumus. Kopš 2003.gada mantojuma lietu vešana ir zvērinātu notāru kompetencē, un no...

Turpmāk par apzinātu lietas vai jautājuma izskatīšanas novilcināšanu, kā arī necieņas izrādīšanu pret tiesu lietas dalībniekus varēs sodīt ar naudas sodu. To paredz Saeimā ceturtdien, 23.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā. Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, nosakot, ka par tiesas maldināšanu un negodprātīgu tiesību un pienākumu izmantošanu civilprocesā, tostarp sniedzot tiesai apzināti nepatiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem vai apzināti ar darbību vai bezdarbību novilcinot lietas vai jautājuma izskatīšanu, tiesnesis lietas dalībniekiem varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 800 eiro. Savukārt par jebkuru rīcību, kas liecina par tiesas sēdē vai tiesā pastāvošo noteikumu klaju ignorēšanu, tiesa lietas dalībniekus varēs sodīt ar naudas sodu līdz 1000 eiro. Ar likuma grozījumiem līdzšinējais regulējums tiks papildināts ar normu, kas noteiks pienākumu pusēm, trešajām personām un pārstāvamajiem pārstāvamo vārdā tiesai par faktiem un lietas apstākļiem sniegt patiesas ziņas. Šādi likuma grozījumi nepieciešami, lai novērstu iespēju apzināti maldināt tiesu, tādējādi...

Vakar, 23.aprīlī, Saeimas pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā paredz arī iespēju tiesvedībā jau pieņemtas lietas nodot citai tiesai, lai nodrošinātu to ātrāku izskatīšanu. Šo grozījumu mērķis ir sekmēt personu tiesības uz taisnīgu tiesu un to īstenošanu saprātīgā termiņā, informē Tieslietu ministrija. Izvērtējot praksi minētā regulējuma piemērošanā, tika konstatēti gadījumi, kuros prasītāji paši bija vērsušies tiesā ar lūgumu lietu tās ātrākai izskatīšanai nodot citai tiesai, taču minētais nav bijis iespējams šobrīd Civilprocesa likumā noteikto ierobežojumu dēļ. Lai novērstu minēto situāciju, Saeima pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas ir izvērtējusi un atzinusi par iespējamu citai tiesai turpmāk nodot arī tādas civillietas, kurām saskaņā ar likumu piekritība prasības iesniegšanai tiesā tiek noteikta pēc prasītāja izvēles, kā arī lietas, kurām likumā ir noteikta izņēmuma piekritība, proti: prasības, kas radušās sakarā ar juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbību; prasības par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam vai paternitātes noteikšanu; prasības, kas izriet no personiskiem aizskārumiem; prasības par fiziskās vai juridiskās personas...

Saeima ceturtdien, 23.aprīlī, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", kas paredz precizēt noziedzīga nodarījuma kaitīgo seku kvalificēšanas kritērijus. Grozījumi ir nepieciešami saistībā ar praksē konstatētajām problēmām noziedzīga nodarījuma kaitīgo seku kvalificēšanā. Grozījumi paredz paplašināt atbildības robežas, nosakot, ka neliela apmēra kritērijs tiek attiecināts ne tikai uz kriminālpārkāpumiem, bet arī uz noziegumiem. Patlaban atbildība par Krimināllikumā paredzēto kriminālpārkāpumu, kas izdarīts nelielā apmērā, iestājas, ja vainīgajam bijis nodoms iegūt kriminālpārkāpuma priekšmetu, kura vērtība nepārsniedz minimālo mēnešalgu. Tāpat likuma grozījumi precizē neliela apjoma noteikšanas kritērijus, papildinot, ka priekšmetu vērtība nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā. Saeimā iesniegtajos grozījumos plānots precizēt arī mantisko zaudējumu lielā apmērā kvalificēšanu, norādot mantiskā zaudējuma apjomu ne mazāku par piecdesmit noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Ar grozījumiem tiek precizēts arī būtiska kaitējuma saturs, nosakot, ka par būtisku kaitējumu atzīstams nodarīts mantisks zaudējums, kura apjoms nav mazāks par 10 minimālajām mēnešalgām, un...

Atsaucoties uz vakardienas, 22.aprīļa, laikrakstā "Dienas Bizness" publicēto rakstu "Ar lielgabalu pa zvirbuļiem?", Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nav korekti salīdzinātu abas rakstā aplūkotās VID darbības - negodprātīgi darbojošos autoservisu saimnieciskās darbības apturēšanu administratīvā procesa ietvaros un lēmumu attiecībā uz restorānu tīklu, pret kuru VID Finanšu policijas pārvaldē ir uzsākts kriminālprocess un notiek izmeklēšana. Administratīvais process un kriminālprocess ir divi viens no otra neatkarīgi procesi, un katrā no tiem likumos ir noteiktas atšķirīgas VID tiesības un pārkāpumu pierādīšanas iespējas. Autoservisu gadījumā ir runa tikai un vienīgi par administratīvo procesu un tā ietvaros veiktajām VID darbībām. Likumā "Par nodokļiem un nodevām" 34.1 pantā paredzētā saimnieciskās darbības apturēšana normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos ir viens no instrumentiem, kuru VID izmanto administratīvā procesa ietvaros kā galējo līdzekli gadījumos, kad preventīvie uzraudzības un kontroles pasākumi, kas veikti negodprātīgiem saimnieciskās darbības veicējiem, nav devuši vēlamo rezultātu. Nav pamata rakstā minētajam apgalvojumam, ka aptuveni divarpus tūkstoši...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka lēmums šobrīd neapturēt restorānu tīkla saimniecisko darbību ir pieņemts administratīvā procesa ietvaros. Atbildība par nodarīto ir jāuzņemas tieši noziedzīgo nodarījumu organizētājiem, nevis aptuveni 700 uzņēmuma darbiniekiem vai citiem ar uzņēmumu saistītiem nodokļu maksātājiem, kurus negatīvi ietekmētu uzņēmuma slēgšana. Uzņēmumam par noziedzīgajiem nodarījumiem valsts ieņēmumu jomā un to rezultātā valstij nodarīto kaitējumu būs jāatbild kriminālprocesa ietvaros. VID Finanšu policijas pārvalde, izmeklējot konkrēto kriminālprocesu, vērsīsies pret noziedzīgu nodarījumu izdarījušām personām, lai tās sauktu pie likumā paredzētās kriminālatbildības. Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma smagumu, sabiedrisko bīstamību, kā arī noskaidrojot precīzus nodarītā zaudējuma apmērus, tiks risināts arī mantiskais jautājums kriminālprocesā, lai panāktu taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Var tikt vērtēta arī iespēja vērsties pret juridisko personu, kuras interesēs pastrādāts noziedzīgais nodarījums (iespējams, uzsākot procesu par piespiedu līdzekļu ietekmēšanu juridiskajai personai). Šobrīd kriminālprocesā notiek aktīvas izmeklēšanas darbības, lai iegūtu jaunus un nostiprinātu jau esošos pierādījumus. Notiek darbs pie izņemto pierādījumu...

Mediāciju Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs varēs vadīt arī zvērināti notāri un tiesu izpildītāji. To paredz priekšlikumi izmaiņām likumos, par kuru virzību Saeimā otrdien, 21.aprīlī, vienojās Saeimas Juridiskās komisijas deputāti. Piedāvātās izmaiņas Notariāta likumā un Tiesu izpildītāju likumā nosaka, ka mediācijas vadīšana būs atļautā, bet ne obligāti veicamā amata darbība. Tādējādi mediācijas procesa vadīšana būs amatpersonas brīva izvēle. Notāriem un tiesu izpildītājiem, kuri vēlēsies to darīt, būs jāsaņem mediatora sertifikāts. Mediācijas likums stājās spēkā 2014.gada 18.jūnijā, radot tiesiskus priekšnoteikumus mediācijai kā alternatīvam domstarpību risināšanas veidam, kas civiltiesiskus strīdus ļauj risināt ārpus tiesas. Likums pieņemts, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā. Ar mediāciju saprot strukturētu brīvprātīgas sadarbības procesu, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Izmaiņas likumos paredz atstādinātiem notāriem un tiesu izpildītājiem iespēju savienot šo amatu ar citu darbu. Kā norāda likumprojekta autori, zvērinātu notāru var...

Šī gada 23. un 24.aprīlī Jūrmalā notiks starptautiska konference "Maksātnespējas regulējums Eiropā: pašreizējās tendences un nākotnes perspektīvas", kurā tiksies ārvalstu eksperti, Eiropas un nacionālie likumdevēji, valdību un ieinteresēto pušu pārstāvji, lai apmainītos ar pieredzi par atšķirīgām nacionālām pieejām maksātnespējas jomā un apspriestu nākotnes perspektīvas no Eiropas skatupunkta. Konferencē uzmanība tiks vērsta uz maksātnespējas regulējuma reformām Eiropā un iespējām, lai pārvarētu mūsdienu strauji mainīgās Eiropas ekonomiskās situācijas izaicinājumus. Pasākumu atklās Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Eiropas tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jurova. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzinīgi novērtē līdzšinējo darbu pie maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas Eiropas Savienībā. Ministrs uzskata, ka stabili uzņēmumi ir ekonomikas izaugsmes garants, tādēļ apsveicams ir Eiropas Savienības paveiktais uzlabotajā maksātnespējas regulējumā, kas vispirms vērsts uz uzņēmumu restrukturizāciju, ne tikai efektīvu uzņēmuma likvidācijas nodrošināšanu. Ministra ieskatā tiesiskā regulējuma izmaiņas ir tikai pirmais solis biznesa vides uzlabošanā. Svarīgi ir arī spēt novērtēt, vai izvēlētie rīcības virzieni ir pietiekami efektīvi....