TIESĪBAS

Saeima ceturtdien, 23.aprīlī, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", kas paredz precizēt noziedzīga nodarījuma kaitīgo seku kvalificēšanas kritērijus. Grozījumi ir nepieciešami saistībā ar praksē konstatētajām problēmām noziedzīga nodarījuma kaitīgo seku kvalificēšanā. Grozījumi paredz paplašināt atbildības robežas, nosakot, ka neliela apmēra kritērijs tiek attiecināts ne tikai uz kriminālpārkāpumiem, bet arī uz noziegumiem. Patlaban atbildība par Krimināllikumā paredzēto kriminālpārkāpumu, kas izdarīts nelielā apmērā, iestājas, ja vainīgajam bijis nodoms iegūt kriminālpārkāpuma priekšmetu, kura vērtība nepārsniedz minimālo mēnešalgu. Tāpat likuma grozījumi precizē neliela apjoma noteikšanas kritērijus, papildinot, ka priekšmetu vērtība nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā. Saeimā iesniegtajos grozījumos plānots precizēt arī mantisko zaudējumu lielā apmērā kvalificēšanu, norādot mantiskā zaudējuma apjomu ne mazāku par piecdesmit noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Ar grozījumiem tiek precizēts arī būtiska kaitējuma saturs, nosakot, ka par būtisku kaitējumu atzīstams nodarīts mantisks zaudējums, kura apjoms nav mazāks par 10 minimālajām mēnešalgām, un...

Atsaucoties uz vakardienas, 22.aprīļa, laikrakstā "Dienas Bizness" publicēto rakstu "Ar lielgabalu pa zvirbuļiem?", Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nav korekti salīdzinātu abas rakstā aplūkotās VID darbības - negodprātīgi darbojošos autoservisu saimnieciskās darbības apturēšanu administratīvā procesa ietvaros un lēmumu attiecībā uz restorānu tīklu, pret kuru VID Finanšu policijas pārvaldē ir uzsākts kriminālprocess un notiek izmeklēšana. Administratīvais process un kriminālprocess ir divi viens no otra neatkarīgi procesi, un katrā no tiem likumos ir noteiktas atšķirīgas VID tiesības un pārkāpumu pierādīšanas iespējas. Autoservisu gadījumā ir runa tikai un vienīgi par administratīvo procesu un tā ietvaros veiktajām VID darbībām. Likumā "Par nodokļiem un nodevām" 34.1 pantā paredzētā saimnieciskās darbības apturēšana normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos ir viens no instrumentiem, kuru VID izmanto administratīvā procesa ietvaros kā galējo līdzekli gadījumos, kad preventīvie uzraudzības un kontroles pasākumi, kas veikti negodprātīgiem saimnieciskās darbības veicējiem, nav devuši vēlamo rezultātu. Nav pamata rakstā minētajam apgalvojumam, ka aptuveni divarpus tūkstoši...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka lēmums šobrīd neapturēt restorānu tīkla saimniecisko darbību ir pieņemts administratīvā procesa ietvaros. Atbildība par nodarīto ir jāuzņemas tieši noziedzīgo nodarījumu organizētājiem, nevis aptuveni 700 uzņēmuma darbiniekiem vai citiem ar uzņēmumu saistītiem nodokļu maksātājiem, kurus negatīvi ietekmētu uzņēmuma slēgšana. Uzņēmumam par noziedzīgajiem nodarījumiem valsts ieņēmumu jomā un to rezultātā valstij nodarīto kaitējumu būs jāatbild kriminālprocesa ietvaros. VID Finanšu policijas pārvalde, izmeklējot konkrēto kriminālprocesu, vērsīsies pret noziedzīgu nodarījumu izdarījušām personām, lai tās sauktu pie likumā paredzētās kriminālatbildības. Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma smagumu, sabiedrisko bīstamību, kā arī noskaidrojot precīzus nodarītā zaudējuma apmērus, tiks risināts arī mantiskais jautājums kriminālprocesā, lai panāktu taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Var tikt vērtēta arī iespēja vērsties pret juridisko personu, kuras interesēs pastrādāts noziedzīgais nodarījums (iespējams, uzsākot procesu par piespiedu līdzekļu ietekmēšanu juridiskajai personai). Šobrīd kriminālprocesā notiek aktīvas izmeklēšanas darbības, lai iegūtu jaunus un nostiprinātu jau esošos pierādījumus. Notiek darbs pie izņemto pierādījumu...

Mediāciju Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs varēs vadīt arī zvērināti notāri un tiesu izpildītāji. To paredz priekšlikumi izmaiņām likumos, par kuru virzību Saeimā otrdien, 21.aprīlī, vienojās Saeimas Juridiskās komisijas deputāti. Piedāvātās izmaiņas Notariāta likumā un Tiesu izpildītāju likumā nosaka, ka mediācijas vadīšana būs atļautā, bet ne obligāti veicamā amata darbība. Tādējādi mediācijas procesa vadīšana būs amatpersonas brīva izvēle. Notāriem un tiesu izpildītājiem, kuri vēlēsies to darīt, būs jāsaņem mediatora sertifikāts. Mediācijas likums stājās spēkā 2014.gada 18.jūnijā, radot tiesiskus priekšnoteikumus mediācijai kā alternatīvam domstarpību risināšanas veidam, kas civiltiesiskus strīdus ļauj risināt ārpus tiesas. Likums pieņemts, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā. Ar mediāciju saprot strukturētu brīvprātīgas sadarbības procesu, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Izmaiņas likumos paredz atstādinātiem notāriem un tiesu izpildītājiem iespēju savienot šo amatu ar citu darbu. Kā norāda likumprojekta autori, zvērinātu notāru var...

Šī gada 23. un 24.aprīlī Jūrmalā notiks starptautiska konference "Maksātnespējas regulējums Eiropā: pašreizējās tendences un nākotnes perspektīvas", kurā tiksies ārvalstu eksperti, Eiropas un nacionālie likumdevēji, valdību un ieinteresēto pušu pārstāvji, lai apmainītos ar pieredzi par atšķirīgām nacionālām pieejām maksātnespējas jomā un apspriestu nākotnes perspektīvas no Eiropas skatupunkta. Konferencē uzmanība tiks vērsta uz maksātnespējas regulējuma reformām Eiropā un iespējām, lai pārvarētu mūsdienu strauji mainīgās Eiropas ekonomiskās situācijas izaicinājumus. Pasākumu atklās Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Eiropas tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jurova. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzinīgi novērtē līdzšinējo darbu pie maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas Eiropas Savienībā. Ministrs uzskata, ka stabili uzņēmumi ir ekonomikas izaugsmes garants, tādēļ apsveicams ir Eiropas Savienības paveiktais uzlabotajā maksātnespējas regulējumā, kas vispirms vērsts uz uzņēmumu restrukturizāciju, ne tikai efektīvu uzņēmuma likvidācijas nodrošināšanu. Ministra ieskatā tiesiskā regulējuma izmaiņas ir tikai pirmais solis biznesa vides uzlabošanā. Svarīgi ir arī spēt novērtēt, vai izvēlētie rīcības virzieni ir pietiekami efektīvi....

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrai krimināllietas materiālus par privātpersonas iespējamu kukuļa došanu Rīgas reģiona Valsts darba inspekcijas amatpersonai par lēmuma pieņemšanu uzņēmuma interesēs. KNAB izmeklētājs ierosina uzsākt kriminālvajāšanu attiecībā pret privātpersonu par kukuļdošanu un uzsākt kriminālvajāšanu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu attiecībā pret juridisku personu. KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Knab norāda uz Krimināllikuma 323.pantu, kurā noteikts: (1) Par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, nodošanu vai piedāvāšanu personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, neatkarīgi no tā, vai nodotais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar...

Līdz ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā ir paplašināts personu loks, kas zemesgrāmatās var iesniegt nostiprinājuma lūgumus, kas parakstīti normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā (e-lūgumi), šai sakarā turpat desmitkārtīgi pieaudzis iesniegto e-lūgumu skaits, informē Tiesu administrācija. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 561.pantu e-lūgumus var iesniegt kredītiestāde (hipotēkas un ar to saistīto aprobežojumu dzēšana), zvērināts tiesu izpildītājs un maksātnespējas procesa administrators (atzīmes ierakstīšana, pārgrozīšana un dzēšana), zvērināts notārs (ja nostiprinājuma pamatā ir šī notāra taisīts notariāls akts) un valsts vai pašvaldības iestāde. Lai gan Zemesgrāmatu likuma pārejas noteikumi prasību iesniegt e-lūgumus paredz tikai sākot ar 2015.gada 1.maiju, valsts Vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati liecina, ka, salīdzinot ar 2014.gadu, jau šobrīd turpat desmitkārtīgi pieaudzis vidēji mēnesī iesniegto e-lūgumu skaits. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma pārejas noteikumu 15.punktu šā likuma 561.pantā minētie subjekti nostiprinājuma lūgumu, kas parakstīts normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā, iesniedz, sākot ar 2015.gada 1.maiju. Līdz minētajam termiņam likumā noteiktās personas nostiprinājuma lūgumu, kas...

Tiesu sistēmas reforma bija viens no svarīgākajiem tematiem, par kuriem atskatā uz Augstākās tiesas iepriekšējo septiņu gadu darbu, piektdien, 17. aprīlī, iepazīstināja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Tiesu sistēmas reformas rezultātā likvidē Augstākās tiesas palātas, nododot visas pirmās instances lietas rajonu tiesu rīcībā, otrās instances lietas – apgabaltiesu rīcībā, bet kasācijas instanci Augstākās tiesas pārziņā. I. Bičkovičs tomēr pauž bažas, kā jaunā tiesu sistēma darbosies praksē. AT priekšsēdētājs pauda šaubas par rajona un apgabaltiesu tiesnešu gatavību tikt galā ar jaunajiem pienākumiem. Vairāk informācijas video sižetā:

Ceturtdien, 16.aprīlī, Satversmes tiesas 1. kolēģija ierosināja lietu "Par Latvijas Bankas 2014. gada 15.septembra noteikumu Nr. 141 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" 19. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētās normas Apstrīdētās normas noteic: "19. Ja darījums nav neparasts vai aizdomīgs un netiek uzsāktas darījuma attiecības, bet darījuma summa ir ekvivalenta 2 000 - 7 999,99 euro, kapitālsabiedrība veic klienta vai patiesā labuma guvēja identifikāciju šādā kārtībā: 19.1. nokopē klienta identifikācijas dokumentus; 19.2. pārliecinās par klienta personu apliecinošā dokumenta īstumu un derīgumu; 19.3. nekavējoties ziņo kompetentai tiesībsargājošai iestādei, ja ir pamatotas aizdomas par iesniegtā personu apliecinošā dokumenta viltojumu. 20. Ja šo noteikumu 19. punktā minēto viena klienta veikto darījumu kopsumma viena mēneša laikā sasniedz šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto summu (8000 euro vai vairāk), kapitālsabiedrība identificē klientu šo noteikumu...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 16.aprīlī daļēji apmierināja prasību pret Latvijas valsti Satiksmes ministrijas personā ar trešo personu VAS "Starptautiskā lidosta Rīga"" par kompensācijas un procentu piedziņu par savulaik prasītājai lidostas "Rīga" vajadzībām atsavināto zemesgabalu. Tiesa par labu prasītājai piedzina kompensāciju 328 098,22 EUR, likumiskos procentus par laiku no 1997.gada 1.marta līdz 2015.gada 1.martam 328 098,22 EUR un tiesas izdevumus 6634,93 EUR, kopā 662 831,37 EUR. Pārējā daļā prasība noraidīta. Pilns apelācijas instances tiesas spriedums tiks sagatavots 30.aprīlī un pēc pilna sprieduma sagatavošanas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā. AT Civillietu tiesu palāta lietu apelācijas kārtībā skatīja atkārtoti, jo AT Senāta Civillietu departaments (tagad - Civillietu departaments) 2013.gada 5.jūnijā atcēla apelācijas instances tiesas 2010.gada 20.maija spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai AT Civillietu tiesu palātā. Kasācijas instances tiesa toreiz atzina, ka brīdī, kad lieta tika izskatīta apelācijas instances tiesā, vēl nebija taisīts Eiropas Cilvēktiesīb...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Finanšu policijas pārvalde Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu par 22 uzņēmumu organizētā grupā veiktu izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas (753 808,11 EUR) un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lielā apmērā (3 601 085,01 EUR). Kriminālvajāšanu lūgts uzsākt pret 33 personām. Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka organizētās noziedzības grupējums nepilna pusotra gada garumā izvairījās no PVN maksājumu nomaksas, izmantojot nepatiesas informācijas saturošus darījumu apliecinošus dokumentus – radīja šķietamu priekšstatu, ka minētie darījumi izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kā rezultātā tika iegūtas tiesības veikt PVN priekšnodokļa atskaitīšanu, nodarot valstij mantiskus zaudējumus lielā apmērā. Lai naudas līdzekļi nonāktu organizētās noziedzības grupas rīcībā, tika izmantotas fiktīvi noslēgtas vienošanās, aizdevumi, mainot finanšu līdzekļu piederību. Fiktīvo darījumu ķēdē tika iesaistīti vairāk nekā 70 gan reāli strādājošu, gan fiktīvu uzņēmumu, tajā skaitā arī Lietuvā, Ķīnā un Singapūrā reģistrēti uzņēmumi. Kriminālprocesa ietvaros kopumā konfiscēti un atmaksāti valsts budžetā...

Valsts policija (VP) uzsākusi virkni organizatorisku pasākumu, lai uzlabotu darba rezultātus ekonomiska rakstura noziegumu un kibernoziegumu apkarošanā un izmeklēšanā gan teritoriālajā, gan reģionālajā, gan arī centrālajā līmenī. Šāds solis sperts pēc apjomīgā ziņojuma par Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbu, kapacitāti un darba organizāciju. Ziņojumā secināts, ka, stiprinot vienīgi ENAP vai palielinot tā kapacitāti, nebūs iespējams sasniegt gaidītos rezultātus, bet ir jāskata visa šī joma kopumā dažādos līmeņos un paralēli ENAP pārvaldes stiprināšanai, jāstiprina arī visi pārējie līmeņi - reģionālais un teritoriālais. "Šodien ekonomikas ietekme manāma gandrīz vai ikkatrā noziegumā, un šīs jomas apkarošanas un izmeklēšanas prioritāte noteikta ne tikai Valsts policijas, bet arī Iekšlietu ministrijas un Latvijas valsts un valdības pamatnostādnēs," atzīst VP priekšnieks Ints Ķuzis. "Tādēļ pēc iepazīšanās ar apjomīgo ziņojumu par ENAP darbu, esmu pieņēmis vienīgo iespējamo lēmumu par šīs būtiskās jomas uzlabošanu ar iestādes iekšējiem resursiem - piemērot augsti profesionālu un pieredzējušu kadru rotāciju dienesta interesēs, tādējādi stiprinot...

Ceturtdien, 16.aprīlī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs tikās ar Tiesu administrācijas vadību, lai apspriestu īstenotos tiesu sistēmas modernizācijas pasākumus un plānotās prioritātes 2015.gadā. Tieslietu ministrs uzskata, ka, pateicoties moderno tehnoloģiju ieviešanai, būtiski ir uzlabojusies tiesu darbības efektivitāte, kas ļauj samazināt tiesvedības procesa izmaksas un lietu izskatīšanas termiņus. Tiesu modernizācijas rezultātā esot pilnveidota tiesu pieejamība sabiedrībai un palielinājusies informācijas rīku pieejamība tiesas procesa dalībniekiem. 2015.gadā Tiesu administrācija ir plānojusi pilnveidot drošības risinājumus tiesās un ieviest tiesu iestāžu pakalpojumu elektronisko administrēšanu. Turpinot procesu elektronizāciju, tiek paredzēts elektroniskā vidē nodrošināt saziņu ar procesa dalībniekiem – prokuroriem, advokātiem, administratoriem, piemēram, tiesai nozīmējot lietas skatīšanas datumu un laiku. Jau šobrīd tiesvedības procesa elektronizācijas pasākumu rezultātā būtiski samazinājušies riski nepamatoti novilcināt tiesas procesu. Tiesu administrācija šobrīd apkalpo 32 rajonu (pilsētu) tiesas, 27 tiesu zemesgrāmatu nodaļas, 6 apgabaltiesas, kā arī Administratīvo rajona tiesu, tai skaitā 4 tiesu namus – kopumā 540 tiesnešus un 1 710 tiesu darbiniekus.

Lai nodrošinātu civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu šķīrējtiesā, 2015.gada 1.janvārī stājies spēkā Šķīrējtiesu likums. Likuma mērķis ir noteikt šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus, informē Uzņēmumu reģistrs. Šķīrējtiesu likums izvirza jaunas prasības patstāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem, nosaukumiem, reglamentos noteiktajām ziņām, šķīrējtiesnešu saraksta iesniegšanas kārtībai, kā arī patstāvīgās šķīrējtiesas darbības organizācijai. Būtiski ņemt vērā, ka Šķīrējtiesu likums paredz pārejas posmu, kura laikā, līdz 2015.gada 1.jūnijam, pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam ir jānodrošina atbilstība jaunajam Šķīrējtiesu likumam: • jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā apliecinājums par to, ka pastāvīgās šķīrējtiesas darbības organizēšanai nodrošinātas visas Šķīrējtiesu likuma 4.pantā noteiktās prasības; • jānodrošina nosaukuma atbilstība Šķīrējtiesu likuma 7.panta prasībām; • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments (atbilstošs Šķīrējtiesu likuma 8.pantam); • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz šķīrējtiesnešu saraksts (vismaz 10 šķīrējtiesneši); • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz apliecinājums tam, ka šķīrējtiesnešu sarakstā ietvertie šķīrējtiesneši atbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām; • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz dokumenti, kas pamato šķīrējtiesnešu sarakstā iekļauto šķīrējtiesnešu kvalifikāciju. Ja patstāvīgā šķīrējtiesa jau ir...

Elektroniski lasāmajā Augstākās tiesas biļetenā publicēts Augstākās tiesas publiskais pārskats par 2014.gadu - struktūrvienību vadītāju ziņojumi, statistika, Disciplinārtiesas priekšsēdētājas ziņojums un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopsavilkums par gada darbu un perspektīvām. Kā publiskajā pārskatā norādījis Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, jau ilgstoši vislielākais neizskatīto lietu atlikums Augstākajā tiesā ir Civillietu departamentā, 2014.gadā departaments spējis izskatīt tikai 40% no tā tiesvedībā esošajām lietām un gada beigās neizskatīto lietu atlikums bija 2085 lietas. Salīdzinoši – Administratīvo lietu departamentā 505, Krimināllietu departamentā – 107 lietas. Vidējais lietu izskatīšanas termiņš: Krimināllietu departamentā – 1,3 mēneši, Administratīvo lietu departamentā – 3,1 mēnesis, bet Civillietu departamentā – 17,2 mēneši. Pārskatā norādīts, ka 2014.gads iezīmējās ar būtisku administratīvo lietu pieaugumu . 2014. gadā Administratīvo lietu departaments saņēma par 162 lietām jeb par 16% vairāk lietu nekā 2013.gadā. No kasācija kārtībā izskatītajām lietām visvairāk lietu kā atbildētājs bijis Valsts ieņēmumu dienests, kam seko 270 lietas jeb 25 % no kopējo...