TIESĪBAS

Šī gada sākumā Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki atklājuši kārtējo gadījumu, kad Latvijā mēģināts izkrāpt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, šajā gadījumā - vairāk nekā 200 000 eiro. Policija par aizdomās turētajiem atzinusi trīs personas. Kriminālprocess par krāpšanu lielā apmērā tika uzsākts jau pagājušā gada vasarā, kad radās aizdomas par vairāku uzņēmumu amatpersonu pretlikumīgajām darbībām. Izmeklēšanas laikā ENAP darbinieki noskaidroja, ka krāpnieki savā shēmā izmantojuši Lauku atbalsta dienesta programmu "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)". Minētās programmas mērķis bija veicināt uzņēmumu attīstību un veicināt jaunu darbavietu radīšanu lauku reģionos, bet krāpnieki to izmantoja, lai izkrāptu ievērojamas naudas summas. ENAP izmeklētāji ir noskaidrojuši un guvuši pierādījumus, ka kopā izkrāpti 139 441,44 eiro un mēģināts izkrāpt vēl 69 720,71 eiro. Panākumiem izmeklēšana vainagojās šā gada februārī, kad pierādījumu kopums ļāva par aizdomās turētajiem atzīt trīs personas, kas bija krāpšanā iesaistīto uzņēmumu amatpersonas. Jau pagājušajā gadā VP...

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments marta beigās, izskatot izdodamās personas advokāta sūdzību par Ģenerālprokuratūras lēmumu par izdošanas pieļaujamību Krievijas Federācijai, nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus, lai noskaidrotu viedokli par Līguma par Eiropas Savienības darbību piemērojamību. Ņemot vērā, ka izdodamā persona ir Igaunijas pilsonis, Augstākās tiesas ieskatā, Līgums par Eiropas Savienības darbību piemērojams tādā veidā, ka Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa izdošanas gadījumā valstij, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim garantējams tāds pats aizsardzības līmenis kā attiecīgās dalībvalsts pilsonim. Augstākā tiesa apturēja tiesvedību lietā līdz stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Augstākā tiesa lēmumā par vēršanos Eiropas Savienības Tiesā analizējusi piemērojamās tiesību normas, kas liek šaubīties par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju. Saskaņā ar Līguma starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās 62.pantu, Latvijas Republika neizdod savus pilsoņus Krievijas Federācijai. Šobrīd Latvijā vai starptautiskās sadarbības nolīgumā nav paredzēts tiešs ierobežojums...

Kopš laulību var šķirt arī pie notāra, tiesās saņemto laulības šķiršanas pieteikumu skaits samazinājies vidēji par 63%. Šādi statistikas dati saņemti, izvērtējot laulības šķiršanas pieteikumu tiesās pēc brīža, kad spēkā stājās grozījumi Notariāta likumā, kas noteica, ka laulību var šķirt arī pie notāra, informē Tieslietu ministrija. Kopš 2011.gada 1.februāra Latvijā laulību šķir divas institūcijas: tiesa un zvērināts notārs, kas šķir tā saukto bezstrīdus laulību, proti, tās ir lietas, kurās laulība tiek šķirta pēc abu laulāto kopīga pieteikuma un laulātajiem nepastāv savstarpēju strīdu par, piemēram, mantiskiem jautājumiem vai uzturlīdzekļu apmēru. Piemēram, 2010. gadā tiesās saņemti 5227 pieteikumi par laulības šķiršanu, 2011. gadā, kad spēkā stājās minētie grozījumi, – 2814, 2012. gadā – 2378, 2013. gadā – 2083, 2014. gadā – 2001 pieteikums. Turklāt, ja salīdzina 2008. un 2014. gadā saņemto laulības šķiršanas pieteikumu tiesās skaitu, tad 2014. gadā tas ir gandrīz četras reizes mazāks nekā 2008. gadā. Savukārt, pagājušā gada laikā zvērināti notāri...

Tiesu nolēmumu kvalitātes un vienveidīgas piemērošanas nolūkā Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija rosina ieviest visu ar maksātnespējas procesu saistīto tiesu nolēmumu pārsūdzību. Šobrīd ar maksātnespējas procesiem saistītos jautājumus izskata pirmās instances tiesa un tiesas nolēmumi nav pārsūdzami. Tā rezultātā ir izveidojusies atšķirīga un pretrunīga tiesu prakse maksātnespējas procesa lietās, kas neveicina vienotu izpratni par Maksātnespējas likuma normu piemērošanu. Turklāt tiesas nolēmumu pārsūdzības iespējas vairotu uzticamību tiesas nolēmumu objektivitātei un pareizībai un lielākā mērā ļautu sasniegt maksātnespējas procesa mērķus, jo pārsūdzības kārtībā lieta tiek izskatīta trīs tiesnešu sastāvā, uzskata iepriekšminētā asociācija Uz nepieciešamību ieviest visu ar maksātnespējas procesu saistīto tiesu nolēmumu pārsūdzību maksātnespējas procesu aministratoru asociācija ir vērsusi gan valdības, gan parlamenta uzmanību jau kopš 2013.gada. Administratoru asociācija ir rosinājusi šo jautājumu iekļaut gan valdības rīcības plānā, gan aicinājusi Ministru prezidenti pievērst šim jautājumam nepieciešamo uzmanību, kā arī lūgusi izskatīt šo priekšlikumu Saeimas frakcijās, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā,...

Tieslietu ministrija, ņemot vērā pēdējā laikā sabiedrībā aizsāktās diskusijas par pāriem, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās un to mantisko un citu civiltiesisko attiecību sakārtošanu, sagatavojusi informāciju par iespējām personām privātas vienošanās ceļā vienoties par dažādiem civiltiesiska rakstura jautājumiem. Savstarpējo mantisko attiecību risināšana Civillikums paredz dažādus tiesiskos mehānismus, kā divas kopā dzīvojošas personas var regulēt savstarpējās mantiskās attiecības: 1. Dāvinājums līgums – personas var slēgt ar citu personu dāvinājuma līgumu par jebkuru ķermenisku vai bezķermenisku lietu – nekustamu īpašumu, kustamu mantu, prasījuma tiesību. 2. Pirkuma un maiņas līgums – persona var citai personai atsavināt jebkuru ķermenisku vai bezķermenisku lietu. 3. Nomas, īres, patapinājuma līgumi – persona var nodot citai personai lietošanā bez atlīdzības vai par atlīdzību jebkuru tai piederošu lietu. 4. Uztura līgums – divas personas var noslēgt uztura līgumu, kur uztura devējs apmaiņā pret kādu mantisku vērtību apsolās dot uzturu uztura ņēmējam. 5. Aizdevuma līgums – persona ar ikvienu citu personu var noslēgt...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta šodien, 8.aprīlī, mutvārdu procesā skatīs lietu "Avotiņš pret Latviju" (17502/07). Tiesas sēdei iespējams sekot līdzi arī video tiešraidē ECT mājaslapā un vēlāk noskatīties ierakstā. Strīda pamatā ir 2004.gadā Kipras tiesā skatīta lieta, kurā Kiprā reģistrēta kompānija vērsās pret Pēteri Avotiņu par aizdevuma atmaksu. Procesā nepiedaloties atbildētāja pusei, tika lemts par 100 000 ASV dolāru aizdevuma, uzrēķināto procentu un tiesāšanās izdevumu piedziņu no Pētera Avotiņa. Pēc Kiprā reģistrētās kompānijas vēršanās Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā ar lūgumu atzīt Kipras tiesas nolēmumu, Latvijas pirmās instances tiesa apmierināja kompānijas prasību. 2006.gada jūnijā pēc tiesu izpildītāja izsūtītā paziņojuma par parādu nokārtošanu, pirmo reizi uzzinot par Kipras un Latvijas tiesu nolēmumiem, Pēteris Avotiņš vērsās Rīgas apgabaltiesā, kas nolēma atcelt pirmās instances tiesas lēmumu. Tomēr 2007.gadā Augstākās tiesas Senāts atcēla šo lēmumu un atzina, ka Kipras tiesas spriedums ir izpildāms Latvijā. Sūdzoties par tiesībām uz taisnīgu tiesu pārkāpumu no Latvijas tiesu puses,...

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi elektroenerģijas tirgus uzraudzību, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izvērtējis elektrības tirgotāju patērētājiem izteiktos piedāvājumus un līgumu projektus, kā arī saņēmis pirmās sūdzības par problēmām, ar ko saskārušies patērētāji jaunajā elektroenerģijas tirgus situācijā. KP norāda – elektroenerģijas tirgus atvēršana kopumā vērtējama pozitīvi, tomēr tirgus veiksmīgai tālākai attīstībai ir nepieciešams, lai patērētāji pēc iespējas aktīvi izmanto savas tiesības izvēlēties labāko piedāvājumu, tādējādi veicinot konkurenci. Savukārt, lai piedāvājumu klāsts būtu plašāks un izdevīgāks, valstij jāuztur vide, kurā uzņēmumi spēs darboties vienlīdzīgas un godīgas konkurences apstākļos. Analizējot konkurences nosacījumus tirgū, KP nekonstatēja ierobežojumus jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū, tomēr pastāv būtiski riski, kas var mazināt uzņēmēju vēlmi sākt tirgot elektroenerģiju. Šobrīd galvenos riskus vienlīdzīgai konkurencei rada AS „Sadales tīkls” atrašanās dominējošā stāvoklī, kā arī pārmērīgā sasaiste ar AS „Latvenergo”. Tā visiem elektrības tirgotājiem ir jāslēdz līgumi ar AS „Sadales tīkls”, tomēr nav mehānisma, kas aizsargātu tirgotāju intereses un AS...

Aizvadītās nedēļas Ministru kabineta sēdē 31. martā tika skatīti likumprojekts "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā" un kumprojekts "Grozījumi Notariāta likumā" , kuru mērķis ir nodrošināt tiesisko skaidrību attiecībā uz mantojuma apsardzības darbībām, kuras veic zvērināts tiesu izpildītājs un zvērināts notārs. Amata darbības, kas veicamas, lai izpildītu tiesas un citu institūciju vai amatpersonu nolēmumus, noteiktas Tiesu izpildītāju likuma 73.pantā. 2013.gada 1.jūlijā spēkā stājās grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, ar kuriem minētais pants papildināts ar trešo daļu, kas noteic zvērināta tiesu izpildītāja pienākumu pārņemt mantu, kas atzīta par bezmantinieku mantu un ir piekritīga valstij, nodrošināt tās pārvaldīšanu, apsardzību un realizāciju, kā arī uz šo mantu pieteikto kreditoru pretenziju apmierināšanu. Ar likumprojektu paredzēts likuma 73.pantu papildināt ar ceturto daļu, kas noteiks zvērināta tiesu izpildītāja pienākumu, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu veikt mantojuma apsardzību Ar likumprojektu zvērinātam tiesu izpildītājam tiek paredzētas tiesības, veicot mantojuma apsardzību, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet mirušai personai...

Ministru kabineta 31. marta sēdē tika skatīts arī Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" , kura mērķis ir papildināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) tiesību un pienākumu apjomu, lai novērtētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riskus. Likuma 51.panta pirmā daļa tiek papildināta ar 14.punktu, kas paredz Kontroles dienesta pienākumu analizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējošos normatīvos aktus, sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai, organizēt un veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus šo risku līmeņa mazināšanai. Likuma 51.panta otrā daļa tiek papildināta ar 8.punktu, kas paredz Kontroles dienesta tiesību pieprasīt un saņemt informāciju, kas nepieciešama noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanai no likuma 3.pantā norādītajiem subjektiem un 45.pantā minētajām institūcijām. Likumprojekts paredz Likuma 43.panta otrajā daļā ietvert regulējumu, kas nosaka, kā kredītiestādēm vai finanšu iestādēm...

Otrdien, 31.martā, Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas paredz būtiskus atvieglojumus viena dalībnieka SIA attiecībā uz aktuālā dalībnieku reģistra ieviešanu un ar pāreju uz eiro saistīto dokumentu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā (UR). Tieslietu ministrija uzsver, ka ar minētajiem grozījumiem vairāk nekā 80% komersantu tiks atvieglota viņu uzņēmumu darbība. Ministrijas ieskatā, likuma grozījumi Saeimā būtu pieņemami steidzamības kārtībā, lai tie stātos spēkā līdz šā gada 30.jūnijam. 2013.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas vērsti uz reiderisma jeb komersanta prettiesiskas pārņemšanas novēršanu. Šie grozījumi būtiski izmainīja SIA dalībnieku reģistra vešanas kārtību un visām līdz 2013.gada 30.jūnijam komercreģistrā reģistrētajām SIA noteica pienākumu līdz 2015.gada 30.jūnijam iesniegt UR aktuālo dalībnieku reģistru, kas atbilst jaunajai kārtībai. Tā kā viena dalībnieka SIA nav saskatāmi tādi reiderisma riski, kādi iespējami vairāku dalībnieku SIA, plānotās izmaiņas Komerclikumā paredz, ka viena dalībnieka SIA aktuālo dalībnieku reģistru varēs iesniegt UR jebkurā laikā (tomēr šāds pienākums iestājas, ja tiek veiktas citas būtiskas izmaiņas, kas...

Augstākā tiesa atzinusi par pamatotu Konkurences padomes (KP) vērtējumu par uzņēmumu apvienošanos gadījumos, kad viens mazumtirdzniecības uzņēmums turpmāk vēlas nomāt tirdzniecības telpas, kuras līdz šim nomājis cits mazumtirdzniecības uzņēmums. Lai šādas apvienošanās uzņēmējiem būtu vieglāk izprotamas, KP pilnveidojusi arī iestādes izstrādāto skaidrojumu, iekļaujot jaunākās tiesas atziņas. KP 2012. gada nogalē pieņēma lēmumu ar naudas sodu EUR 36 603,38 apmērā sodīt SIA „Palink” par nepaziņotu apvienošanos, kas izpaudās kā konkurējoša uzņēmuma aktīvu pārņemšana, atverot jaunu lielveikalu telpās, kuras līdz tam izmantoja SIA „Rimi Latvia”. Ar šī gada februārī pieņemtu lēmumu atteikt kasācijas tiesvedību Augstākā tiesa atzina KP 2012. gada lēmumu par pareizu un pamatotu, savukārt uzņēmums tam piemēroto naudas sodu jau ir iemaksājis valsts budžetā. Gadījumi, kad tirdzniecības vietā līdzšinējo mazumtirdzniecības tīkla veikalu nomaina cits mazumtirdzniecības tīkls, kurš piedāvā tādu pašu vai līdzīgu sortimentu, saskaņā ar Konkurences likumu ir uzskatāmi par uzņēmumu apvienošanos. Proti, šāda darījuma rezultātā mazumtirgotājs iegūst nomas tiesības uz konkrēto...

Ministru kabinets ir apstiprinājis nacionālās atlases komisijas izvirzītās Artūra Kuča, Mārtiņa Mita un Daigas Rezevskas kandidatūras Eiropas Cilvēktiesību tiesas pastāvīgā tiesneša amatam no Latvijas. Artūrs Kučs pārstāv Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedru, Mārtiņš Mits ir Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors, asociētais profesors cilvēktiesībās, bet Daiga Rezevska strādājusi Latvijas Universitātē Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedrā, Ārlietu ministrija iesniegs Latvijas izvirzīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas pastāvīgā tiesneša amata kandidatūru sarakstu Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, lai viena no kandidatūrām šī gada Parlamentārās asamblejas jūnija sesijā varētu tikt ievēlēta par Eiropas Cilvēktiesību tiesas pastāvīgo tiesnesi no Latvijas. Iepriekšējā no Latvijas ievēlētā Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele ar 2015.gada 1.janvāri ir beigusi pildīt amata pienākumus pirms noteiktā termiņa 2015.gada 31.oktobrī saistībā ar ievēlēšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā.

Ceturtdien, 26.martā, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz ieviest elektronisku nekustamā īpašuma izsolīšanu spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos. "Līdzšinējā praksē, izsolēm norisinoties klātienē, identificētas vairākas būtiskas problēmas, kas ļauj mākslīgi samazināt izsolāmā īpašuma vērtību un negatīvi ietekmē spriedumu izpildes un maksātnespējas procesa intereses. Pārejot uz elektroniskām izsolēm, plānots izskaust shēmas, kas ļāvušas iedzīvoties uz parādnieku, kreditoru un valsts rēķina," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viena no praksē konstatētajām problēmām ir negodprātīgu personu saskaņotas darbības izsolē ar mērķi ietekmēt citus solītājus, skaidro likumprojekta autori. Tāpat izsolē var piedalīties neieinteresētas personas, solīšanā mākslīgi paaugstinot cenu bez nolūka iegādāties izsolāmo objektu, tādējādi liekot šķēršļus godprātīgiem izsoles dalībniekiem. Ieviešot elektroniskas izsoles, tiktu liegta iespēja ietekmēt citus izsoles dalībniekus ar mērķi atturēt tos no solīšanas vai iegūt kādu materiālu labumu apmaiņā pret atteikšanos no vairāksolīšanas. Likumprojekts paredz ieviest elektronisko izsoļu portālu un nosaka izsoles izziņošanas, dalībnieku autorizācijas un...

Šodien, 27.martā, notiks apgabaltiesu 20.dibināšanas gadadienas svinīgā sēde, kurā aicināti piedalīties visi apgabaltiesu tiesneši, kā arī apgabaltiesu bijušie priekšsēdētāji. Svinīgajā sēdē plānota Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, tieslietu ministra Dzintara Rasnača, Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča, ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Gaida Bērziņa uzrunas, kā arī plānoti vairāki priekšlasījumi. Sēdes noslēgumā tiks pasniegti apbalvojumi tiesnešiem par ieguldījumu tieslietu sistēmā. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs svinīgās sēdes laikā īpaši pateiksies pirmajiem atjaunoto apgabaltiesu priekšsēdētājiem, kuri daudzu gadu garumā stiprināja apgabaltiesu lomu - Jānim Muižniekam - pirmajam Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam, Astrīdai Hertai Bērziņai - pirmajai Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētājai, Pēterim Dzalbem - pirmajam Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājam, Kārlim Valdemieram - pirmajam Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājam un Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētājai Edītei Knēgerei. Atzīmējot šo cilvēku ieguldīto darbu, veidojot apgabaltiesas tādas, kādas šodien tās pazīstam, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs dāvinās vienu no tiesu simboliem - tiesas āmuru ar īpašu gravējumu - kas apliecina šo personu ieguldījumu tiesu sistēmas...

Ņemot vērā, ka patlaban nav noteikts atskurbtuvju tiesiskais statuss, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 25.martā, rosināja valdību uzdot atbildīgajai ministrijai līdz šī gada 1.jūlijam tādu noteikt, informē komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Komisijas deputāti šodien iepazinās ar informatīvo ziņojumu par atskurbtuvju tiesisko statusu un pašvaldību labās prakses iniciatīvām šo telpu nodrošināšanā. „Šī ir samilzusi problēma jau vairāk nekā divdesmit gadu, un nav pieņemams, ka atskurbtuvju jautājums gadiem ilgi kā futbola bumba tiek pārspēlēta no vienas iestādes uz otru. Tam beidzot ir jāpieliek punkts. Patlaban jau atsevišķi pašvaldību piemēri liecina, ka šo jautājumu var sakārtot. Šodien komisijas sēdē dzirdējām dažādus priekšlikumus, taču vispirms jānosaka šādu telpu tiesiskais statuss, tāpēc valdībai lūdzam šo jautājumu sakārtot,” norāda A.Latkovskis. Tieši tiesiskā regulējuma trūkuma dēļ atskurbtuvju funkcija iepriekš valstī tika pārtraukta. Atskurbtuves šobrīd ir policijas telpās Balvos un Preiļos, kā arī no šī gada februāra Ludzā, bet to darbību organizē un nodrošina pašvaldības, iesaistot...