Turpmāk amatniecības un rūpniecības ražojumiem aizsargātas būs tikai reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

Ņemot vērā, ka līdz šim Latvijā atbilstoši Preču zīmju likumam tika aizsargātas ne tikai reģistrētas, bet arī nereģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN), nepieciešamas mainīt Latvijas ĢIN aizsardzības sistēmu, turpmāk paredzot aizsardzību tikai reģistrētām ĢIN, norādīts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā „Par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas sistēmas izveidi Latvijā”. Šādu reģistrāciju paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2411 (2023. gada 18. oktobris) par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko groza Regulas (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/1753 (turpmāk - ĢIN Regula). Līdz 14. novembrim turpināsies šī ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Tas nozīmē, ka turpmāk, lai varētu lietot ĢIN norādes un simbolus, būs jāreģistrē konkrētie produkti vai pakalpojumi, nodrošinot vienotu reģistrēšanas un uzraudzības sistēmu kā lauksaimniecības, tā arī nelauksaimniecības produktiem. Attiecīgo ĢIN simboliku varēs uzmantot tikai par tiem pakalpojumiem un produktiem, kuriem būs bijusi veikta atbilstoša kritēriju pārbaude un tie būs ieguvuši tiesības būt reģistrētiem.

Atbilstoši Latvijas Preču zīmju likuma 1. pantam ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir ģeogrāfisks nosaukums vai cits apzīmējums, kuru lieto, tieši vai netieši norādot uz preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, arī uz to raksturu vai īpašībām, kas saistītas ar šo izcelsmi. Kā norādīts ziņojumā, ĢIN ir intelektuālā īpašuma tiesības.¹

Tās aizsargā produkta nosaukumu, kuram ir konkrēta ģeogrāfiskā izcelsme un kura īpašības un/vai reputācija ir atkarīga no tā konkrētās izcelsmes.

ĢIN ir atšķirības zīme, kas nodrošina patērētājam īpašības, kas attiecināmas uz konkrēto ģeogrāfisko izcelsmi, un tā ir produkta kvalitātes un autentiskuma garantija. Tā ļauj saistīt produktu ar tā izcelsmi. Tās mērķis ir aizsargāt jau pastāvošo zinātību un ražošanu.

Šāda prakse, ka aizsardzība ĢIN precēm vai pakalpojumiem ir tikai ar reģistrāciju, ir arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, piemēram, Igaunijā, kurā jau no 2000. gada ir spēkā Igaunijas Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu likums, kas paredz, ka ĢIN piešķir tiesisko aizsardzību, reģistrējot tās valsts ĢIN reģistrā likumā noteiktajā kārtībā. ĢIN tiesisko aizsardzību nodrošina, veicot valsts uzraudzību un piemērojot valsts izpildes pilnvaras [..] (5. pants). Līdz ar to arī Igaunijā, lai preces vai pakalpojumi iegūtu ĢIN aizsardzību, tie ir jāreģistrē atbilstoši valstī noteiktajai procedūrai. Piemēram, Slovēnijas Rūpnieciskā īpašuma akts paredz aizsardzību tikai reģistrētas ĢIN aizsardzības priekšmetiem, nosakot, ka reģistrējamas ĢIN ir norādes, kas identificē preci kā noteiktas teritorijas, reģiona vai vietas izcelsmes preci šajā teritorijā, ja preces kvalitāte, reputācija vai citas īpašības ir lielā mērā atkarīgas no tās ģeogrāfiskās izcelsmes. Kā ĢIN var reģistrēt arī preces nosaukumu, kas ilgstošas lietošanas rezultātā tirdzniecībā ir kļuvis vispārzināms kā nosaukums, kas norāda, ka preces izcelsme ir konkrētā vietā vai reģionā. Patlaban pasaulē ir tikai trīs valstis, kurās ĢIN īpašniekam piešķir automātisku ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, līdzīgi kā tas ir autortiesībās.

ĢIN Regula paredz divu posmu ĢIN reģistrācijas procedūru:

1. ražotāji vai ražotāju grupas iesniegs pieteikumu kādā no ES dalībvalstu iestādēm. Dalībvalsts kompetentā iestāde vērtēs pieteikumu, īstenos valsts iebildumu procedūru un pēc pozitīva izvērtējuma iesniegs pieteikumu Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO);
2. EUIPO izskatīs pieteikumu, veicot pasaules mēroga iebildumu procedūru un pieņemot lēmumu piešķirt vai atteikt aizsardzību. EUIPO veiks arī attiecīgās procedūras attiecībā uz trešo valstu ĢIN. Kad būs pieņemts lēmums par reģistrāciju, EUIPO ES reģistrā reģistrēs amatniecības un rūpnieciskā ražojuma nosaukumu, kategoriju un izcelsmes valsti vai valstis.

ĢIN Regula paredz arī iespēju dalībvalstīm sadarboties procedūru valsts posma pārvaldībā, ietverot procedūras, kas paredzētas reģistrācijai, izskatīšanai, valsts iebildumam, ES pieteikuma iesniegšanai EUIPO, grozījumiem ražojuma specifikācijā un reģistrācijas anulēšanai, lai valsts iestādēm atvieglotu ĢIN pieteikumu pārvaldību, tādējādi viena no dalībvalstīm pārvalda šīs procedūras arī otras dalībvalsts vai attiecīgo citu dalībvalstu vārdā. Līdz ar to Latvijai ir iespēja sadarboties arī ar citām dalībvalstīm, reģistrācijas sistēmas izveidošanā.

Tieslietu ministrija izvēlējusies, ka kompetentā iestāde būs Patentu valde, kas ieviesīs reģistrēšanas sistēmu Latvijā. Izvēloties reģistrācijas sistēmu nacionālajā līmenī, ražotāji iegūs ES aizsardzību, veicot tikai vienu maksu.

Tā kā ĢIN galvenokārt attieksies uz mikrouzņēmumiem, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), tiek paredzētas nelielas reģistrācijas izmaksas par ĢIN reģistrēšanu. Turklāt šādā gadījumā, ES līmenī reģistrācijas procedūras otrajā posmā EUIPO nepiemēros maksu par ĢIN reģistrāciju, to piemēros tikai Patentu valde.

Pārbaudi par to, vai ES izcelsmes ražojums, kas apzīmēts ar ĢIN, atbilst attiecīgajai ražojuma specifikācijai, var veikt, izmantojot pašdeklarāciju.² Tas nozīmē, ka pirms produktu laišanas tirgū ražotājiem būs jāiesniedz pašdeklarāciju Patentu valdei, bet pēc tam, kad produkts ir laists tirgū, ražotājiem reizi trijos gados atkārtoti būs jāiesniedz pašdeklarāciju, lai pierādītu pastāvīgu ražojuma atbilstību ražojuma specifikācijai. Ja produktu specifikācija tiek grozīta vai mainīta tādā veidā, ka tā ietekmē attiecīgo produktu, nekavējoties jāiesniedz atjauninātu pašdeklarāciju.

Preču zīmju likums jau patlaban paredz administratīvos sodus par ĢIN pārkāpumiem, piemērojot naudas sodu fiziskajai personai līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz 600 naudas soda vienībām.

• ¹ Tiesības uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm atzīstamas par bezķermeniskām lietām (Civillikuma 841. pants). Taču tām ir ierobežots tiesību apjoms, proti, tās neietver tiesības licencēt vai nodot jeb atsavināt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi atšķirībā no citām intelektuālā īpašuma tiesībām, jo tās attiecas tikai uz konkrēto ģeogrāfisko apvidu un konkrētām specifiskām zināšanām, kas raksturīgas tieši šim ģeofrāfiskajam apvidum.
• ² “Pašdeklarācija” ir saskaņota formāta dokuments, kā noteikts ĢIN Regulas I pielikumā, kurā ražotāji, kurus var pārstāvēt pilnvarots pārstāvis, uz savu atbildību norāda, ka izstrādājums atbilst attiecīgajai izstrādājuma specifikācijai un ka ir veiktas visas nepieciešamās kontroles un pārbaudes pareizas atbilstības noteikšanai, lai dalībvalstu kompetentajām iestādēm pierādītu likumīgu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu.

Lasiet arī:

• Cīņā ar viltojumiem
• Preču zīmes aizsardzība
• Kādas priekšrocības uzņēmumam sniedz intelektuālā īpašuma tiesību reģistrācija?