Preču viltojumi tautsaimniecībai nodara lielus zaudējumus, nerunājot nemaz par apdraudējumu cilvēku veselībai, dzīvībai un videi. Latvijas ekonomikai nodarītie zaudējumi pērn bija aptuveni 45 miljoni eiro, bet Eiropai kopumā — 121 miljards eiro. Atbildīgie dienesti kopā strādā, lai apkarotu un mazinātu viltojumu izplatību Latvijā, intervijā saka Agris Batalauskis, Patentu valdes direktors.

Iespējams, kādai valstij šie 16% ir niecīga proporcija, bet Latvijai ar tās iedzīvotāju skaitu, kas ir nepilni divi miljoni, tas ir liels skaits. Jāuztraucas ir ne tikai par šo proporciju, bet arī par to, ka, gadiem ejot, tā nemazinās — arī pirms trīs gadiem veiktajā aptaujā skaits bija aptuveni līdzīgs. 

Kāpēc Patentu valde katru gadu runā par viltojumiem, kāpēc katru gadu ir kampaņas? Kāpēc cītīgi strādājam kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi, Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Valsts policiju? Atbilde ir vienkārša: par viltojumu iegādi un izplatību noteikti ir jāuztraucas, jo to ražošana, izplatīšana un iegāde rada negatīvas sekas teju visam — iedzīvotāju veselībai un dzīvībai, videi, valsts tautsaimniecībai un ekonomikai kopumā. 

Covid–19 pandēmija ir būtiski mainījusi mūsu ikdienas paradumus, tostarp arī, kā iepērkamies — ir ievērojami pieaugusi e–komercijas loma tirdzniecībā. Gatavojoties pretviltojumu kampaņai Esi oriģināls — izvēlies oriģinālu, novērojām, ka liela daļa viltojumu tiek pārdoti sociālo mediju platformās, sludinājumu portālos, protams, arī starptautiskajās pārdošanas platformās (Aliexpress, Ebay u.c.). Līdz ar to ne vienmēr šīs preces fiziski atrodas Latvijā, bet gan ar pasta starpniecību kā sīkpakas nonāk mūsu valstī pie privātpersonām. Šādu sūtījumu apjomi ir ļoti lieli, un tos ir ļoti grūti izkontrolēt — tas notiek izlases kārtībā. 

Patentu valdes prioritāte ir nevis ekskluzīvo zīmolu ražotāju peļņa, bet gan sabiedrības izglītošana par to, kādas sekas rada viltojumi, kā tie var apdraudēt pašus, kā arī tuviniekus, jo īpaši mazus bērnus. Runa ir ne tikai par veselību, bet pat par apdraudējumu dzīvībai.

Patentu valde daudz resursu velta sabiedrības izglītošanas kampaņām, skaidrojot, ka viltotu preču iegādei ir ķēdes reakcija, jo ne vienmēr cilvēki aizdomājas, kā top viltotās preces, kādi ir zaudējumi tautsaimniecībai. Ja runājam par oficiālo uzņēmēju, viņam ir svarīgs zīmols, produkta kvalitāte, darba aizsardzības jautājumi, ir caurspīdīga atalgojuma sistēma, ražošanas procesa ietekme uz vidi. Viltojuma ražotājam nekas no šiem aspektiem nerūp. 

Nedomāju, ka jaunieši ir tolerantāki. Tā ir mērķgrupa, kas iepirkšanās nolūkos visvairāk izmanto interneta vietnes, vecāka gadagājuma cilvēki, kas mēdz būt konservatīvāki, ne vienmēr preču iegādei izmanto šādu iespēju.

Primārais iemesls, kāpēc cilvēki iegādājas viltotas preces, ir to zemā cena, kas ļoti bieži ir ievērojami zemāka nekā oriģinālam, padarot to pievilcīgāku jaunatnes acīs. Tas ir svarīgi. Turklāt jaunieši visvairāk izjūt spiedienu no saviem vienaudžiem par modes tendencēm. Iekļaušanās noteiktā grupā nereti nozīmē arī noteiktu ģērbšanās stilu, taču ne visiem ir tāda rocība, lai attiecīgo zīmolu preces nopirktu. Šādos gadījumos jaunieši izvēlas viltojumu, lai tikai būtu konkrētā zīmola atveidojums, nedomājot, kādas sekas tas atstāj uz iepriekš minētajām jomām. 

Kā cits būtisks iemesls ir viltojumu vieglā pieejamība. Latvijā ir sludinājumu portāli, kur ir plaša viltojumu pieejamība, piemēram, vietnē Andele Mandele šo viltojuma sadaļu sauc par Repliku, un tajā 90% preču ir viltojumi. Piemēram, Tom Ford smaržas tiek pārdotas par 40–50 eiro, kas oriģinālā maksā ap 300 eiro. Vai Dolce&Gabbana sporta apavi — par 180 eiro, lai gan oriģinālu cena ir ievērojami augstāka. Turklāt, kas ir visai paradoksāli, — piekrišana ir arī lietotiem viltojumiem, pat ja to cena sasniedz vai pat pārsniedz 100 eiro robežu!

Saistībā ar iespējami viltotu preču plašo pieejamību šajā vietnē esam vērsušies PTAC ar lūgumu veikt pārbaudi, kā arī noskaidrot, vai netiek īstenota patērētāju maldināšana. 

Protams, ir arī iedzīvotāju daļa, īpaši jaunieši, kam viltojumu iegāde ir kā protests, proti, lielās kompānijas jau tā pelna ļoti daudz un gan jau nejutīs zaudējumu.

Kopā ar citām valsts iestādēm strādājam, lai mazinātu viltojumu izplatību. Līdz ar to mūsu skatījumā nav pieņemami, ka Andele Mandele, kas ir liela pārdošanas platforma, nodrošina visas iespējas, lai privātpersonas izplatītu viltojumus.

Tāpat tādās platformās kā AliExpress, eBay, Etsy, kas ir populāras jauniešu vidū, arī ļoti viegli var iegādāties viltojumus.

Sabiedrībā ir liela neizpratne, kā definēt terminus, kas ir replika, kas ir viltojums. Daži arī lieto terminoloģiju «oriģinālu kopijas».

Pēc noklusējuma replika ir konkrētā apģērba pilnīgs atveidojums, kāds tas ir ražotājam, kas šo preču zīmi vai dizainu ir piereģistrējis un nodrošinājis tā tiesisko aizsardzību, bet replikai nebūs attiecīgā preču zīme, vai tā būs nedaudz samainīta. Pēc dizaina iespējams atpazīt fasonu, bet nosaukums būs nedaudz pamainīts.

Viltojums ir tāda prece, kurai virsū atainota arī oriģinālā preču zīme. Attiecīgā prece ir nedaudz vai pat krietni nekvalitatīvāka, bet atgādina oriģinālu. Turklāt tas tiek izplatīts un tirgots bez jebkādas ražotāja atļaujas un vienošanās. 

Šīs aptaujas mērķis bija saprast, vai iedzīvotāju nostāja attiecībā uz viltojumu iegādi reģionos būtiski atšķiras, un, kā redzams, nav ievērojamu atšķirību. Vienlaikus jāņem vērā, ka ne vienmēr cilvēki ir gatavi atklāt savus īstos paradumus — viss atkarīgs no tā, cik viņi godīgi atbild uz šādiem jautājumiem. Iespējams, Latgales rezultāti ir saistīti ar tās atrašanos pie Krievijas un Baltkrievijas robežas, no kurienes ievesti viltojumi. Tas arī rada šo procentuālo atšķirību, bet tā nav būtiska.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes datiem, visapjomīgākā preču kategorija, kuras viltojumus pagājušajā gadā mēģināja ievest Latvijā, ir rotaļlietas — 70% no visu atklāto viltojumu skaita. Šis bizness ir viens no lielākajiem un dārgākiem, un mēs zinām, cik grūti vecākiem ir šīs preces neiegādāties. Vizuālo atveidojumu var viltot un salīdzinoši vienkārši mēģināt pārdot, jo bērnam svarīgi ir tas, ko redz TV, un arī rotaļlietu nozarē liela loma ir modei — animācijas filmu tēliem, supervaroņiem, grāmatu tēliem. 

Šādu preču viltojumi ir vieni no bīstamākajiem, jo runa ir par mūsu bērnu veselību un dzīvību. Zinām, ka mazi bērni mantiņas liek mutē, spēlējas, mīca. Rotaļlietās gadās asumi, un tad rezultāts var būt traģisks, tām var viegli atdalīties mazas detaļas, kas var radīt aizrīšanās risku, kā arī to ražošanā var tikt izmantotas bērnu veselībai bīstamas vielas. Varbūt to ietekme nebūs uzreiz manāma, bet pēc kāda laika, un tad, visticamāk, nevarēs iedomāties veselības problēmu saikni ar savulaik iegādātajām viltotajām rotaļlietām. Lai pievērstu uzmanību, par to runājam biežāk. Bērnu veselība ir svarīgāka, nekā viltotās mantas iegāde par lētāku cenu!

Medikamentus viltot un ievest Latvijā ir grūti, to plūsma tiek kontrolēta ļoti stingri — medikamenti ir izsekojami no sākumpunkta līdz galapunktam. Runa vairāk ir par konkrētām medikamentu kategorijām. Latvijas kontekstā īpaši izceļas potences zāles. Tā tas bijis arī vēsturiski. Viens no iemesliem — šīs zāles viegli iegādāties nav iespējams. Otrs — lai iegādātos šīs zāles, ne vienmēr ētisku, personisku iemeslu dēļ cilvēki vēlas oficiāli vērsties pie dakteriem. Tās arī ir pietiekami dārgas.

Interneta vietnēs ir iespējams atrast piedāvājumu iegādāties potences uzlabošanas zāles, tomēr šie medikamenti, ja ir viltoti, ir ļoti bīstami. Nav zināms, ko satur šie viltojumi. Var paveikties nopirkt cukuru, un var arī nepaveikties un, iespējams, pat neatgriezeniski sabojāt savu veselību. Starp viltojumiem potences zāles ir preces, kuras VID Muitas pārvalde visvairāk izņem no apgrozības.

Jā, jo kvalitatīva kosmētika, smaržas ir ļoti dārgas, oriģinālās un kvalitatīvās izejvielas maksā daudz. Šādi viltojumi ir veiksmīgs bizness. Negodīgie uzņēmēji pelna ar to, ka neizmanto oriģinālās smaržu sastāvdaļas. 

Vienmēr atgādinām, ka kosmētikas viltojumi tiešā veidā ietekmē veselību — cilvēks jau nezina, ko uzliek uz ādas. Ir pat situācijas, kad, piemēram, viltotu smaržu izgatavošanā tiek izmantots arī urīns. Oficiālās kompānijas veic dermatoloģiskos testus, pārbauda ietekmi uz cilvēku veselību un lai produkts neizraisa alerģijas. Bet nekur netiek kontrolēts, kādi izejmateriāli tiek izmantoti kosmētikas viltojumos, kur to saliek kopā, vai ir ievērotas visas kvalitātes un darba drošības normas utt.

Arī Latvijas kosmētikas ražotājiem ir jāveic lieli kapitālieguldījumi, lai nodrošinātu augsta līmeņa kvalitāti.

Īpaši vilto populārākos zīmolus — Guess, Hugo Boss, Tommy Hilfiger, Louis Vuitton un citus luksusa zīmolus.

Viltoto preču tirgus seko līdzi patērētāju tendencēm. Jo populārāks ir konkrētais zīmols noteiktā laika periodā, jo tas vairāk tiek viltots. Viltoto preču ražotāji grib nopelnīt. Bet to var tikai tad, kad preci var veiksmīgi realizēt. 

Drošības riski ir dažādi, bet pirmajā vietā, protams, ir viltojumu apdraudējums veselībai un dzīvībai. Varu arī minēt vienu citu jomu, kur ir plaša viltojumu pieejamība — tās ir auto rezerves daļas. Nav pat jāsaka, kādu apdraudējumu šādu detaļu izmantošana var nodarīt. 

Arī autobūves un autoremonta nozari ietekmēja Covid–19 pandēmija un joprojām ietekmē inflācija — viss paliek arvien dārgāks, un daudz tiek piedāvātas alternatīvās rezerves daļas, pārsvarā no Ķīnas, par kuru kvalitāti neviens nevar galvot.

Pieejamība ir saistīta ar tiešsaistes tirgu. Latvijā nav izplatīta viltojumu tirgošana atklāti uz ielas vai veikalos, kā tas notiek citviet, piemēram, Balkānu valstīs, Turcijā vai pat daudzās Rietumeiropas valstīs.

Absolūti dominē e–komercija. Tas viss sakrita kopā ar Covid–19 pandēmiju, augsto inflāciju, kuras laikā iepirkšanās tiešsaistē plauka un zēla. Lielai daļai cilvēku, cenām ejot uz augšu, viltojumi kļuva daudz kārdinošāki.

Pandēmijas laikā konkrētu preču kategoriju tirdzniecībai tika izveidotas arī tīmekļvietnes. Šie uzņēmumi nav dārgo zīmolu oficiālie pārstāvji, lai gan mēdza atsaukties, ka ir «sadarbības partneri». Patiesībā šīm vietnēm nav nekādas sasaistes ar zīmoliem. 

Viltojumi kļūst arvien kvalitatīvāki, tos atpazīt mēdz būt ļoti grūti. Vai nu jāskatās pēc ražotāja QR kodiem, pēc šuvumu kvalitātes (kaut kur redzami diegu gali, ir šūts vienreiz, nevis divreiz) vai preču zīmes atainojuma — viltojumiem var būt gramatiski un vizuāli nekorekts attēlojums. Bieži vien atšķiras izstrādājuma materiāls un dažkārt it kā no ādas izgatavota soma var būt ar nepatīkamu smaku.

Medikamentu, smaržu viltojumus (to sastāvdaļas) nevar atpazīt no ārpuses, šajos gadījumos jāveic ekspertīzes. No ārpuses viltojumu var atpazīt pēc iepakojuma — smaržu kastītes nav līdz galam «atstrādātas» vai safasētas.

Bet atbildes uz jautājumu, kā atpazīt viltotu preci, vienmēr būs izvairīgas. Kāpēc? Pēc būtības tā ir katra ražotāju konfidenciāla informācija. Ja par to publiski runās, to uzzinās arī viltotāji un novērsīs trūkumus, ražojot viltojumus nākotnē. Ja runājam par kvalitatīvu viltojumu atpazīšanu, neviens, izņemot pašu ražotāju vai tā oficiālo pārstāvi, nepateiks līdz galam soļus, kā to izdarīt. 

Katrs ražotājs ir radījis veidus, kā var atpazīt, ka tā ir viltota prece. Katram lielajam uzņēmumam ārvalstīs ir savi pārstāvji, arī Latvijā, kas ar to nodarbojas. Kad Muitas pārvalde uziet konkrētas preces, kas varētu būt viltotas, viņi sazinās ar attiecīgās kompānijas pārstāvi, kurš ir informēts, kā atpazīt, vai tas tiešām ir viltojums. Muita sadarbojas ar kompānijas pārstāvji, konstatē viltojumus un lemj par kravu izņemšanu un iznīcināšanu.

Preču aprakstos ir daudz gramatikas kļūdu, tie nav pilnīgi, nav kontaktu sadaļas, nav preču atgriešanas politikas, nevar sazināties ar vietnes īpašniekiem — neatbild uz zvaniem vai e–pastiem. 

PTAC mājaslapā ir iekļauts sūdzību saraksts, kur var iepazīties ar mājaslapām, par kurām ir bijušas sūdzības, bet galarezultātā nav piemērotas sankcijas. Ir izveidots arī tā saucamais melnais saraksts, kurā iekļauti komersanti, kas labprātīgi nav izpildījuši Patērētāju strīdu risināšanas komisijas uzliktos lēmumus.

Latvijas uzņēmumu pieredzē ir bijuši gadījumi, kad, iespējams, sākotnēji tie nav padomājuši par intelektuālā īpašuma aizsardzību, piedāvājot savas preces ārvalstu tirgos. Uzņēmumiem, izveidojot ļoti veiksmīgu un pieprasītu dizainu, negodprātīgi ārvalstu komersanti tos ir nokopējuši un pārdevuši kā savus, zem sava zīmola. Kā piemēru varu minēt gadījumu ar bērniem domātu koka rotaļlietu — zirdziņu, līdzsvara velosipēdu, kas nokopēts un pārdots Skandināvijā un Turcijā zem cita zīmola. Protams, bieži vien šādos gadījumos Latvijas uzņēmums savas intelektuālā īpašuma tiesības konkrētajā valstī nav reģistrējis, līdz ar to juridiski šādos gadījumos nevaram runāt par viltojumu. 

Ja uzņēmums plāno strādāt ārpus Latvijas, labāk ir uzreiz nostiprināt savu preču zīmju tiesības konkrētajā reģionā, jo tad ir skaidrs, ka neviens cits nevarēs nokopēt/viltot uzņēmuma produktu un tirgot kā savējo.

Attiecībā uz preču zīmju un dizainu reģistrāciju, tas ne vienmēr ir naudas jautājums. Jauniem uzņēmumiem vairāk tā ir arī nezināšana, neizpratne par preču zīmes, dizainparauga tiesiskās aizsardzības nozīmību.

Latvijas ekonomikai nodarītie zaudējumi pērn bija aptuveni 45 miljoni eiro, bet Eiropai — 121 miljards eiro. Šos skaitļus aprēķina muitas iestādes, pamatojoties uz konfiscētajiem viltojumu apjomiem. Realitātē, visticamāk, varam runāt par daudz lielāku viltojumu daļu tautsaimniecībā, jo ne viss tiek atklāts. Kā zināms, daudz viltojumu Latvijā nonāk pasta sūtījumu veidā.

Kosmētika, parfimērija un higiēnas preces ir vieni no lielākajiem zaudējumu radītājiem — ap 23 miljoniem eiro gadā. Topā ir arī rotaļlietas (vismaz 3 miljoni eiro zaudējumi gadā) un farmācija (rada 7 miljonus eiro zaudējumus gadā). 

Izplatīta ir arī stipro alkoholisko dzērienu viltojumu tirdzniecība, kas radaveselības riskus, kā arī dažādu apģērbu un apavu zīmolu viltojumu izplatība.

Atbildība par viltotu preču izplatīšanu ir noteikta Preču zīmju likumā, kas stājās spēkā 2020. gadā. Piemēram, par viltotu preču izplatīšanu vai uzglabāšanu to izplatīšanai fiziskajai personai var piemērot sodu no 50 līdz 140 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no 280 līdz 2800 naudas soda vienībām (viena soda vienība — 5 eiro).

Sods paredzēts arī par ar Eiropas Savienībā aizsargātu lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu — fiziskajai personai no 28 līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no 140 līdz 1400 naudas soda vienībām.

Ir skaidrs, ka tā ir nebeidzama cīņa, kas nav pilnībā uzvarama. Katra valsts nosaka savu sistēmu, veidu, kā cīnīties ar viltojumiem, mēģinot viltojumu izplatību samazināt līdz zemākam iespējamam līmenim. Te ir runa arī par tautsaimniecību, ekonomikas attīstību. 

Mēs visi — muita, policija, PTAC un citi — kopā strādājam, lai apkarotu un mazinātu viltojumu izplatību Latvijā. Bet arī otra puse nesnauž un meklē jaunus veidus, kā ražot un izplatīt viltojumus.

Visu iestāžu darbs cīņā ar viltojumiem ir sistēmisks. Darbojamies kopīgi ne tikai nacionālajā līmenī, bet arī starptautiski, jo tā nav tikai vienas valsts problēma — atklāt un apkarot viltojumu izplatību. Ir izveidoti speciāli sadarbības tīkli, īpaši uzsverot muitu savstarpējo sadarbību, kuras ietvaros var operatīvi apmainīties ar informāciju, zināt indikācijas, kam pievērst uzmanību, kuras preču kategorijas kā viltojumi vairāk ienāk Eiropā utt. Cīņa ar viltojumiem ir visu institūciju kopdarbs, kura galvenais mērķis vienmēr ir bijis un būs samazināt viltojumu izplatību un nodarītā kaitējuma apjomu.

Ar sabiedrības izglītošanu strādājam ļoti aktīvi — skolēni un studenti ir mūsu primārā auditorija. Līdzīgi kā autortiesību jautājumos, arvien populārāki ir kļuvuši oficiālie straumēšanas pakalpojumi — Netflix, Spotify u.c. Arvien mazāk izmanto pirātiskās mūzikas lejuplādēšanas vietnes. Kāpēc? Jo jaunieši nosaka tendenci, pakalpojums ir izveidojies pēc iespējas labāks, cilvēki izprot, ka nelegālu preču un pakalpojumu izmantošana nav pieņemama. 

Izglītošanā par viltojumiem ejam pēc tā paša principa. Arī šogad turpinām strādāt ar skolām un augstākās izglītības iestādēm, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, organizāciju Junior Achievement Latvija. Tupinām strādāt ar tiesnešiem, VID Muitas pārvaldes darbiniekiem, ceļot viņu zināšanu līmeni par aktualitātēm intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā. 

Sadarbojamies arī ar Kultūras ministriju un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienību, strādājot pie projekta Autorskola tālākas attīstības. Nākotnē paredzēts izveidot plašākai sabiedrībai pieejamu, vienkāršā valodā pasniegtu informāciju par visu intelektuālā īpašuma kopumu. Mūsu darbā, kas saistīts ar sabiedrības informēšanu un izglītošanu, cenšamies nenorobežot rūpniecisko īpašumu no autortiesībām — uzsveram intelektuālo īpašumu kā kopumu, par kuru komunicēt ar sabiedrību.

Inese Helmane

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada augusta (500.) numurā.