FINANSES

Otrdien, 6. augustā, stājas spēkā Latvijas Republikas Saeimas 2012. gada 31. maijā ratificētais līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ar kuru Eiropas Savienībā (ES) tika būtiski nostiprināts ekonomiskajā ciklā sabalansēta budžeta nosacījums. Līgums ir jāpiemēro eirozonas valstīm. Saskaņā ar līguma nosacījumiem, tas tiek piemērots no brīža, kad ir stājies spēkā lēmums par izņēmuma statusa atcelšanu eiro ieviešanai. Līgums nosaka, ka vispārējās valdības budžets ir sabalansēts vai ar pārpalikumu. Saskaņā ar Līgumu, tas tiek ievērots, ja vispārējās valdības strukturālais deficīts nepārsniedz 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) tirgus cenās. Izņēmuma gadījumā, ja vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP tirgus cenās ir ievērojami mazāka par 60% un ja publisko finanšu ilgtspējas risks ilgtermiņā ir neliels, strukturālais deficīts var sasniegt 1%. Latvija pašlaik atbilst šim nosacījumam. Līgumu ratificēja visas ES dalībvalstis, izņemot Čehijas Republiku un Apvienoto Karalisti. Līgums paredz, ka sabalansēta budžeta nosacījums...

Otrdien, 6.augustā, pēc valdības sēdes notiks ministru darba seminārs, kurā ministrus informēs par 2014.-2016. gada budžeta sagatavošanu. Seminārs rīkots ar mērķi sniegt valdības pārstāvjiem pilnvērtīgu informāciju par visu nozaru ministriju pieprasījumiem pēc papildu finansējuma nākamajam gadam, kā arī lai vērtētu iespējas palielināt 2014. gada fiskālo telpu, lai jau vēlāk Ministru kabineta sēdes laikā varētu pieņemt lēmumus par valsts budžeta likumprojektu. "Veidojot nākamā gada budžetu, ir svarīgi turpināt nodrošināt fiskālo disciplīnu, vienlaikus apmierinot valsts attīstībai nepieciešamās vajadzības. Nozaru ministriju priekšlikumi ir jāizvērtē pragmatiski, ņemot vērā ierobežoto fiskālo telpu un diskusijās ar sabiedrību un sociālajiem partneriem panāktos risinājumus," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Līdz šim jau jaunās politikas iniciatīvas (JPI) tika izvērtētas atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem, bet valdībā vēl turpināsies diskusijas par pieejamā finansējuma sadalīšanu arī pēc valdības prioritātēm un mērķiem. Patlaban Finanšu ministrija (FM) apkopo visu nozaru ministriju priekšlikumus par valsts budžeta ieņēmumu, tostarp nodokļu politikas izmaiņām, lai tos jau izskatītu nākamajā valdības...

Valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds" līdz 2013. gada 31.jūlijam zemes iegādei lauksaimniekiem piešķīris 151 aizdevumu par kopējo summu 4 833 935 lati, ziņo Zemkopības ministrija. Pārsvarā zemnieki vēlējušies savā īpašumā iegādāties līdz šim nomāto zemi. Visvairāk aizdevumu izsniegts Kurzemes zemniekiem - 49, seko Zemgale - 48, Vidzeme - 28, Latgale - 18 un Rīgas reģions - astoņi aizdevumi. Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 4156 hektārus zemes. Iegādājamās zemes platības vidējā tirgus vērtība ir 1140 lati par hektāru. Apstiprināto aizdevumu summa ir no 2000 līdz 100 000 latu (par maksimālo summu ir apstiprināti četri aizdevumi). No 151 apstiprinātā aizdevuma 114 aizdevumiem piešķirtā summa ir līdz 40 000 latu, pieprasītākā aizdevuma summa - līdz 25 000 latu. Aizdevumu termiņš ir robežās no trim līdz 20 gadiem, vidējais aizdevuma termiņš - 15 gadi. Aizdevumiem galvenokārt piesakās nelielas saimniecības, kuras atbilstoši mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai ir mikrosaimniecības. No 143 saimniecībām 115 saimniecībās...

Valdības un Ministru prezidenta kā tās vadītāja rīcība, 2014.gada valsts budžeta izstrādē ignorējot augstākā valsts stratēģiskās plānošanas dokumenta prioritāti „ekonomikas izrāviens," rezultēsies tautsaimniecības stagnēšanā, jaunu darba vietu trūkumā, demogrāfisko rādītāju kritumā un emigrācijas pieaugumā, uzskata uzņēmēji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedri. „Jaunās politikas iniciatīvas būtu jāvērtē, par pamatu ņemot Nacionālās attīstības plāna (NAP) vadmotīvu - ekonomikas izrāviens - un prioritāti „Tautas saimniecības izaugsme," atgādina LTRK prezidents Gundars Strautmanis, akcentējot, ka šobrīd prioritātei atvēlētie 16% 2014.gadā, 8% - 2015.gadā un vien 4% 2016.gadā liecina, ka joprojām nepieciešama domāšanas maiņa. „Primāri ir jāsasniedz iekšzemes kopprodukta pieaugumā balstīts budžeta ieņēmumu palielinājums un tikai pēc tam jādomā par ieņēmumu tērēšanu, tos mērķtiecīgi novirzot," uzsver LTRK prezidents. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: „„Ekonomikas izrāviena" sasniegšana ir atkarīga gan no pārdomātas, prognozējamas nodokļu politikas, kur uzsvars jāliek uz darba nodokļa sloga mazināšanu, gan no tā, kādiem pasākumiem fiskālās telpas finanšu līdzekļi...

Ceturtdien, 1. augustā, Finanšu ministrijā (FM) ir saņemts gaidītais pozitīvais atzinums no Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas Finanšu instrumentu biroja Briselē par finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju vadības un kontroles sistēmu apstiprināšanu. Šis apstiprinājums bija galvenais priekšnoteikums pirmo maksājumu saņemšanai no donorvalstīm EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu ietvaros īstenotajās programmās. „Šajā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu periodā uzsvars likts uz nevalstisko organizāciju sektora atbalstu, pētniecību, stipendiju piešķiršanu, inovācijām „zaļās” ražošanas jomā, kā arī citām nozarēm. Jāteic, ka projekti aptvers plašas un daudzveidīgas darbības jomas, tāpēc esam gandarīti, ka projektu īstenošana var pilnvērtīgi sākties un ka ar to palīdzību tiks veikti ieguldījumi Latvijas attīstībā,” uzsver FM valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards. Šobrīd turpinās aktīvs darbs pie EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu apsaimniekotāju vadības un kontroles sistēmu izstrādes un izvērtēšanas, kā arī citu nepieciešamo procedūru izstrādes, lai nodrošinātu sekmīgu turpmāko EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu ietvaros pieejamo investīciju veikšanu 2009.-2014. gada periodā....

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs jūlija pēdējā dienā naudas kaltuvē Štutgartē, Vācijā, iedarbināja monētu izgatavošanas iekārtas, svinīgi uzsākot Latvijas eiro monētu kalšanu, informē Latvijas Banka Latvijas eiro monētas rotās pieclatnieka tautumeita, bet centus - lielais un mazais Latvijas ģerbonis. 1 un 2 eiro monētu grafisko dizainu veidojis Guntars Sietiņš, bet eiro centu grafisko dizainu - Laimonis Šēnbergs. Tautas ideju konkurss par Latvijas eiro monētu dizainu notika jau 2004. gadā, un jēkabpilietes Ilzes Kalniņas priekšlikums - to gan sašaurinot - tagad likts lietā. Monētu sagatavošanā ir ieguldīts liels mākslinieku un naudas kalšanas speciālistu darbs, lai Latvija, kā ierasts, varētu lepoties ar dizainiski augstvērtīgu naudu, kas būs maksāšanas līdzeklis visās eiro zonas valstīs. Pasākumā Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuvē (Staatliche Münzen Baden-Württemberg) piedalījās šīs federālas zemes Finanšu ministrijas valsts sekretārs Ingo Rusts, kaltuves vadība, kā arī Latvijas eiro monētu sagatavju ražotājfirmu pārstāvji. Monētu ražošanas sākšanu iemūžināt bija aicinātas arī Latvijas lielākās televīzijas, kā arī vairāku Vācijas...

Finanšu ministrija informē, ka uzsākta iedzīvotāju informēšanas kampaņa par eiro ieviešanu. Kampaņas mērķis ir panākt, lai uz eiro faktiskās ieviešanas brīdi vismaz 90% Latvijas iedzīvotāju jūtas pietiekami informēti par eiro ieviešanas praktiskajiem aspektiem. " Līdz šim izglītojošas aktivitātes bija vērstas uz profesionālajām mērķauditorijām un uzņēmējiem, kam darbs ikdienā saistīts ar naudas apriti, un tāpēc gatavošanās eiro jāsāk vissavlaicīgāk. Otrajā pusgadā galvenais fokuss būs visu iedzīvotāju informēšana par eiro ieviešanas praktiskajiem aspektiem," uzsver Finanšu ministrijas Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene. "Valsts uzdevums ir nodrošināt ērtu, vienkāršu un drošu pāreju uz eiro, un šajā procesā saskaņotai un efektīvai komunikācijai ir izšķiroša nozīme. Lai realizētu plānotos mērķus par iedzīvotāju informēšanu, ir veikti nepieciešamie iepirkumi, tai skaitā metu konkurss par komunikācijas stratēģijas izstrādi un ieviešanu," stāsta I.Rubene. Divās kārtās noritējušajā konkursā par komunikācijas stratēģijas iedzīvotāju informēšanai par eiro ieviešanu izstrādi un ieviešanu ir uzvarējusi pilnsabiedrība "KA/Mooz". Pilnsabiedrību veido sabiedrisko attiecību aģentūra "Komunikācijas aģentūra/Edelman Affiliate" un...

Finanšu ministrija (FM) šonedēļ publiskai apspriedei nodeva 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu perioda plānošanas dokumentu projektu - Partnerības līguma un Darbības programmas "Nodarbinātība un izaugsme"– otrās versijas. Plānošanas dokumentu projekti nosaka ES fondu investīciju principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas nākamajiem septiņiem gadiem. FM aicina visus interesantus līdz šā gada 28. augustam iepazīties ar dokumentu projektiem, kā arī sniegt komentārus un priekšlikumus. 2014.-2020.gadā nozīmīgākās ES investīcijas paredzēts novirzīt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita samazināšanai, sniedzot atbilstošas apmācības, uzlabojot veselības stāvokli un integrējot darba tirgū, kā arī nodarbinātības veicināšanai, integrējot ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus darba tirgū. ES fondu atbalsts paredzēts arī primārās enerģijas patēriņa samazināšanai, uzlabojot energoefektivitāti privātajā un publiskajā dzīvojamajā fondā, uzlabojot energoefektivitāti industriālajā ražošanā un atbalstot energoefektivitātes palielināšanu sabiedriskajā transportā. Tāpat plānota investīciju palielināšana pētniecībā un attīstībā, privāto investīciju piesaistes veicināšana, kā arī sadarbības aktivizēšana starp pētniecības institūcijām un uzņēmējiem. ES fondu ieguldījumi plānoti arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un transporta...

2013.gada 1.pusgadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) saņemta 161 rakstveida sūdzība par finanšu pakalpojumiem, no tām 10 sūdzības saņemtas par apdrošinātāju rīcību, par kredītiestāžu rīcību saņemtas 68 sūdzības, par nebanku kreditētāju rīcību saņemtas 43 sūdzības, par parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem saņemta 41 sūdzība, savukārt par citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem (ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji, kreditēšanas starpnieki, u.c.) saņemtas 7 sūdzības. Salīdzinot ar statistiku pagājušā gada pirmajā pusgadā, kopējais pusgadā saņemto sūdzību skaits ir samazinājies par 16%. Par 28% ir samazinājies par kredītiestādēm saņemto sūdzību skaits, kā arī par 38% un 42% ir samazinājies attiecīgi par apdrošināšanas sabiedrībām un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem saņemto sūdzību skaits. Savukārt par 16% ir palielinājies par nebanku kreditētājiem saņemto sūdzību skaits, ko var skaidrot ar patērētāju aktīvāku rīcību pēc nozares problēmu publiskas aktualizēšanas gada sākumā. Tāpat ir vērojams 28% pieaugums par parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem saņemto sūdzību skaitam, kas ir saistīts ar jauna normatīvā regulējuma ieviešanu nozares...

Ar mērķi noteikt riskus un šķēršļus pārrobežu apdrošināšanas jomā Eiropas Komisija (Komisija) ir uzsākusi sabiedrisko apspriedi, aicinot uzņēmumus, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, un citas ieinteresētās puses informēt par prasībām, ar kurām tie saskārušies, mēģinot apdrošināt savu darbību citās dalībvalstīs. Īpaši aicināti izteikt savu viedokli mazie un vidējie uzņēmumi, kas snieguši īslaicīgus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Ekonomikas ministrija informē, ka līdz sabiedriskās apspriedes noslēgumam palikušas 15 dienas, un aicina Latvijas uzņēmējus un citas iesaistītās puses aktīvi iesaistīties šajā apspriešanās procesā un paust savu viedokli, aizpildot šeit pieejamo anketu līdz 2013.gada 16.augustam (anketa ir īsa un tās aizpildīšana aizņems līdz 3 minūtēm). Latvijas uzņēmumiem ir nodrošināta iespēja brīvi veikt uzņēmējdarbību citās ES dalībvalstīs, tāpat arī sniegt pārrobežu pakalpojumus īslaicīgi, nereģistrējot uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Bieži uzņēmumiem, sniedzot pakalpojumus citās dalībvalstīs, ir jāapdrošina sava darbība pēc dalībvalstu pieprasījuma. Dažas no šīm prasībām pārklājas ar tām, ko paredz valsts, kurā attiecīgais uzņēmums veic uzņēmējdarbību, un tādējādi pieaug...

Otrdien, 30. jūlijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts informatīvais ziņojums par ministriju iesniegtajiem jauno politikas iniciatīvu (JPI) pasākumiem 2014., 2015. un 2016. gadam. Lai nodrošinātu 2014. gada valsts budžeta sagatavošanu, ministrijas sagatavoja un iesniedza Finanšu ministrijā (FM) un Pārresoru koordinācijas centrā JPI pieprasījumus, kurām tika vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem. FM tika iesniegtas arī pārējās JPI – pieteikumi administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu papildu finansējuma pieprasījumi kopā 2014. gadam veido 572,8 miljonus latu, 2015. gadam – 754,7 miljonus latu un 2016. gadam – 961,5 miljonus latu. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedza pieprasījumus par finansējuma piešķiršanu JPI, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, par kopējo summu 2014. gadam – 506,9 miljonu latu, 2015. gadam – 700,4 miljonu latu un 2016. gadam – 912,4 miljonu latu apmērā. Savukārt pieprasījumi JPI – administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem iesniegti par kopējo summu 2014. gadam...

Otrdien, 30. jūlijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu prognožu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2014.-2016. gadā un apstiprināti vispārējās valdības budžeta un strukturālās budžeta bilances mērķi vidējam termiņam. Līdz ar to vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis 2014. gadam tika noteikts 0,9% apmērā no IKP, 2015. gadam – 0,9% apmērā no IKP, 2016. gadā – 0,8% no IKP. Savukārt strukturālais vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis 2014. gadā ir 1,0% no IKP, 2015. gadā – 1,0% no IKP un 2016. gadā – 0,9% no IKP. Kopbudžeta ieņēmumi 2014.-2015. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tiek prognozēti augstāki, savukārt, 2016. gadā ieņēmumos tiek prognozēts samazinājums. Līdzīga situācija būs vērojama valsts konsolidētajā budžetā, taču pašvaldību konsolidētajā budžetā ieņēmumi 2014.-2015. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būs zemāki, kas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu. Taču tiek prognozēts, ka 2016. gadā šie ieņēmumi pieaugs. Pateicoties...

Saskaņā ar Nacionālās industriālās politikas (NIP) mērķi veicināt augstāka ienesīguma preču un pakalpojumu attīstību Latvijā, Ekonomikas ministrija sagatavojusi un Ministru kabinets otrdien, 30. jūlijā, apstiprinājis Augstas pievienotās vērtības investīciju programmas (APV) trešo kārtu (pieņemot grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumos Nr.817 „Noteikumi par darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtām”), kurā finansējums būs plašāk pieejams maziem un vidējiem komersantiem. Sākotnēji programmā uzņēmējiem būs pieejami 26 576 882 latu, bet rudenī pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju plānots piešķirt APV programmai vēl 13 336 957 latu. „Ziemeļvalstu un citu attīstītu ekonomiku piemērs rāda, ka veselīgas un ilgtspējīgas ekonomikas mugurkauls ir moderni un spēcīgi mazie un vidējie uzņēmumi. Tie ir uzņēmumi, kas spēj elastīgi reaģēt uz izmaiņām tirgū un atrast aizvien jaunas nišas saviem produktiem. Īstenojot NIP plānotos pasākumus Latvijas ekonomikas turpmākai modernizācijai un ražošanas attīstībai, APV programmas trešajai kārtai kopumā esam plānojuši novirzīt...

Otrdien, 30. jūlijā, valdības sēdē skatīs noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.558 "Noteikumi par valsts nodevu par operācijām ar vekseļiem"". Tas paredz noteikt kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par elektroniskajiem vekseļiem. Kā Plz.lv jau ziņoja, nesen stājās spēkā „Grozījumi Vekseļu likumā”, kas paredz, ka vekseļa devējs tagad var izdot ne tikai papīra formas vekseli, bet arī elektronisku vekseli. Savukārt vēl aizvien nav noteikta kārtība, kādā šo elektronisko vekseli var apmaksāt - līdz ar to faktiski elektroniskie vekseļi vēl nav izmantojami, jo, saskaņā ar Vekseļu likuma 78.4 pantā minēto - ja elektroniskajam vekselim nav pievienots dokuments par valsts nodevas samaksu, attiecīgais elektroniskais vekselis nav spēkā. Jaunie grozījumi paredz, ka valsts nodeva maksājama arī par elektroniskajiem vekseļiem un, ka valsts nodevu maksā pirms vekseļa izdošanas ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē. Vienlaikus noteikumu projekts neparedz izmaiņas attiecībā uz valsts...

Visi uzņēmēji, kas gatavi ievērot godprātīgas eiro ieviešanas principus un precīzu cenu pārrēķināšanu un norādīšanu eiro ieviešanas laikā, aizvien tiek aicināti pievienoties iniciatīvai „Godīgs eiro ieviesējs”, ko var ērti izdarīt arī elektroniskā formātā iniciatīvas mājaslapā. Pievienošanās ir ērta un mūsdienīga, uzņēmēji elektroniski aizpilda pieteikšanās formu, kuras aizpildīšana aizņem ne vairāk kā 5 minūtes. Lai izslēgtu nepatiesus un viltus pieteikumus, uzņēmumu reģistrēt var tikai tā paraksttiesīgā persona, autentificējoties vai nu ar elektronisko parakstu, vai izmantojot savu internetbanku. Iniciatīvas partneris - Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft savukārt nodrošina pieteikto datu salīdzināšanu ar Uzņēmumu reģistra datiem. Pēc pieteikuma anketas aizpildīšanas divu dienu laikā uzņēmums un visas tā pakalpojumu sniegšanas vietas uzrādīsies kopējā kartē vietnē www.godigseiroieviesesjs.lv. Šī karte kalpos par sava veida ceļvedi katram Latvijas iedzīvotājam, uzņēmējam un medijiem, lai noskaidrotu tos uzņēmējus, kas apņēmušies pāreju uz eiro valūtu Latvijā neizmantot nepamatotai cenu celšanai. SIA "Ģeotelpiskie risinājumi" valdes priekšsēdētājs Jānis Laizāns norāda, ka gaidījis iespēju pievienoties...