FINANSES

Ceturtdien, 1. augustā, Finanšu ministrijā (FM) ir saņemts gaidītais pozitīvais atzinums no Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas Finanšu instrumentu biroja Briselē par finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju vadības un kontroles sistēmu apstiprināšanu. Šis apstiprinājums bija galvenais priekšnoteikums pirmo maksājumu saņemšanai no donorvalstīm EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu ietvaros īstenotajās programmās. „Šajā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu periodā uzsvars likts uz nevalstisko organizāciju sektora atbalstu, pētniecību, stipendiju piešķiršanu, inovācijām „zaļās” ražošanas jomā, kā arī citām nozarēm. Jāteic, ka projekti aptvers plašas un daudzveidīgas darbības jomas, tāpēc esam gandarīti, ka projektu īstenošana var pilnvērtīgi sākties un ka ar to palīdzību tiks veikti ieguldījumi Latvijas attīstībā,” uzsver FM valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards. Šobrīd turpinās aktīvs darbs pie EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu apsaimniekotāju vadības un kontroles sistēmu izstrādes un izvērtēšanas, kā arī citu nepieciešamo procedūru izstrādes, lai nodrošinātu sekmīgu turpmāko EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu ietvaros pieejamo investīciju veikšanu 2009.-2014. gada periodā....

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs jūlija pēdējā dienā naudas kaltuvē Štutgartē, Vācijā, iedarbināja monētu izgatavošanas iekārtas, svinīgi uzsākot Latvijas eiro monētu kalšanu, informē Latvijas Banka Latvijas eiro monētas rotās pieclatnieka tautumeita, bet centus - lielais un mazais Latvijas ģerbonis. 1 un 2 eiro monētu grafisko dizainu veidojis Guntars Sietiņš, bet eiro centu grafisko dizainu - Laimonis Šēnbergs. Tautas ideju konkurss par Latvijas eiro monētu dizainu notika jau 2004. gadā, un jēkabpilietes Ilzes Kalniņas priekšlikums - to gan sašaurinot - tagad likts lietā. Monētu sagatavošanā ir ieguldīts liels mākslinieku un naudas kalšanas speciālistu darbs, lai Latvija, kā ierasts, varētu lepoties ar dizainiski augstvērtīgu naudu, kas būs maksāšanas līdzeklis visās eiro zonas valstīs. Pasākumā Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuvē (Staatliche Münzen Baden-Württemberg) piedalījās šīs federālas zemes Finanšu ministrijas valsts sekretārs Ingo Rusts, kaltuves vadība, kā arī Latvijas eiro monētu sagatavju ražotājfirmu pārstāvji. Monētu ražošanas sākšanu iemūžināt bija aicinātas arī Latvijas lielākās televīzijas, kā arī vairāku Vācijas...

Finanšu ministrija informē, ka uzsākta iedzīvotāju informēšanas kampaņa par eiro ieviešanu. Kampaņas mērķis ir panākt, lai uz eiro faktiskās ieviešanas brīdi vismaz 90% Latvijas iedzīvotāju jūtas pietiekami informēti par eiro ieviešanas praktiskajiem aspektiem. " Līdz šim izglītojošas aktivitātes bija vērstas uz profesionālajām mērķauditorijām un uzņēmējiem, kam darbs ikdienā saistīts ar naudas apriti, un tāpēc gatavošanās eiro jāsāk vissavlaicīgāk. Otrajā pusgadā galvenais fokuss būs visu iedzīvotāju informēšana par eiro ieviešanas praktiskajiem aspektiem," uzsver Finanšu ministrijas Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene. "Valsts uzdevums ir nodrošināt ērtu, vienkāršu un drošu pāreju uz eiro, un šajā procesā saskaņotai un efektīvai komunikācijai ir izšķiroša nozīme. Lai realizētu plānotos mērķus par iedzīvotāju informēšanu, ir veikti nepieciešamie iepirkumi, tai skaitā metu konkurss par komunikācijas stratēģijas izstrādi un ieviešanu," stāsta I.Rubene. Divās kārtās noritējušajā konkursā par komunikācijas stratēģijas iedzīvotāju informēšanai par eiro ieviešanu izstrādi un ieviešanu ir uzvarējusi pilnsabiedrība "KA/Mooz". Pilnsabiedrību veido sabiedrisko attiecību aģentūra "Komunikācijas aģentūra/Edelman Affiliate" un...

Finanšu ministrija (FM) šonedēļ publiskai apspriedei nodeva 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu perioda plānošanas dokumentu projektu - Partnerības līguma un Darbības programmas "Nodarbinātība un izaugsme"– otrās versijas. Plānošanas dokumentu projekti nosaka ES fondu investīciju principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas nākamajiem septiņiem gadiem. FM aicina visus interesantus līdz šā gada 28. augustam iepazīties ar dokumentu projektiem, kā arī sniegt komentārus un priekšlikumus. 2014.-2020.gadā nozīmīgākās ES investīcijas paredzēts novirzīt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita samazināšanai, sniedzot atbilstošas apmācības, uzlabojot veselības stāvokli un integrējot darba tirgū, kā arī nodarbinātības veicināšanai, integrējot ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus darba tirgū. ES fondu atbalsts paredzēts arī primārās enerģijas patēriņa samazināšanai, uzlabojot energoefektivitāti privātajā un publiskajā dzīvojamajā fondā, uzlabojot energoefektivitāti industriālajā ražošanā un atbalstot energoefektivitātes palielināšanu sabiedriskajā transportā. Tāpat plānota investīciju palielināšana pētniecībā un attīstībā, privāto investīciju piesaistes veicināšana, kā arī sadarbības aktivizēšana starp pētniecības institūcijām un uzņēmējiem. ES fondu ieguldījumi plānoti arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un transporta...

2013.gada 1.pusgadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) saņemta 161 rakstveida sūdzība par finanšu pakalpojumiem, no tām 10 sūdzības saņemtas par apdrošinātāju rīcību, par kredītiestāžu rīcību saņemtas 68 sūdzības, par nebanku kreditētāju rīcību saņemtas 43 sūdzības, par parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem saņemta 41 sūdzība, savukārt par citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem (ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji, kreditēšanas starpnieki, u.c.) saņemtas 7 sūdzības. Salīdzinot ar statistiku pagājušā gada pirmajā pusgadā, kopējais pusgadā saņemto sūdzību skaits ir samazinājies par 16%. Par 28% ir samazinājies par kredītiestādēm saņemto sūdzību skaits, kā arī par 38% un 42% ir samazinājies attiecīgi par apdrošināšanas sabiedrībām un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem saņemto sūdzību skaits. Savukārt par 16% ir palielinājies par nebanku kreditētājiem saņemto sūdzību skaits, ko var skaidrot ar patērētāju aktīvāku rīcību pēc nozares problēmu publiskas aktualizēšanas gada sākumā. Tāpat ir vērojams 28% pieaugums par parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem saņemto sūdzību skaitam, kas ir saistīts ar jauna normatīvā regulējuma ieviešanu nozares...

Ar mērķi noteikt riskus un šķēršļus pārrobežu apdrošināšanas jomā Eiropas Komisija (Komisija) ir uzsākusi sabiedrisko apspriedi, aicinot uzņēmumus, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, un citas ieinteresētās puses informēt par prasībām, ar kurām tie saskārušies, mēģinot apdrošināt savu darbību citās dalībvalstīs. Īpaši aicināti izteikt savu viedokli mazie un vidējie uzņēmumi, kas snieguši īslaicīgus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Ekonomikas ministrija informē, ka līdz sabiedriskās apspriedes noslēgumam palikušas 15 dienas, un aicina Latvijas uzņēmējus un citas iesaistītās puses aktīvi iesaistīties šajā apspriešanās procesā un paust savu viedokli, aizpildot šeit pieejamo anketu līdz 2013.gada 16.augustam (anketa ir īsa un tās aizpildīšana aizņems līdz 3 minūtēm). Latvijas uzņēmumiem ir nodrošināta iespēja brīvi veikt uzņēmējdarbību citās ES dalībvalstīs, tāpat arī sniegt pārrobežu pakalpojumus īslaicīgi, nereģistrējot uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Bieži uzņēmumiem, sniedzot pakalpojumus citās dalībvalstīs, ir jāapdrošina sava darbība pēc dalībvalstu pieprasījuma. Dažas no šīm prasībām pārklājas ar tām, ko paredz valsts, kurā attiecīgais uzņēmums veic uzņēmējdarbību, un tādējādi pieaug...

Otrdien, 30. jūlijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts informatīvais ziņojums par ministriju iesniegtajiem jauno politikas iniciatīvu (JPI) pasākumiem 2014., 2015. un 2016. gadam. Lai nodrošinātu 2014. gada valsts budžeta sagatavošanu, ministrijas sagatavoja un iesniedza Finanšu ministrijā (FM) un Pārresoru koordinācijas centrā JPI pieprasījumus, kurām tika vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem. FM tika iesniegtas arī pārējās JPI – pieteikumi administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu papildu finansējuma pieprasījumi kopā 2014. gadam veido 572,8 miljonus latu, 2015. gadam – 754,7 miljonus latu un 2016. gadam – 961,5 miljonus latu. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedza pieprasījumus par finansējuma piešķiršanu JPI, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, par kopējo summu 2014. gadam – 506,9 miljonu latu, 2015. gadam – 700,4 miljonu latu un 2016. gadam – 912,4 miljonu latu apmērā. Savukārt pieprasījumi JPI – administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem iesniegti par kopējo summu 2014. gadam...

Otrdien, 30. jūlijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu prognožu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2014.-2016. gadā un apstiprināti vispārējās valdības budžeta un strukturālās budžeta bilances mērķi vidējam termiņam. Līdz ar to vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis 2014. gadam tika noteikts 0,9% apmērā no IKP, 2015. gadam – 0,9% apmērā no IKP, 2016. gadā – 0,8% no IKP. Savukārt strukturālais vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis 2014. gadā ir 1,0% no IKP, 2015. gadā – 1,0% no IKP un 2016. gadā – 0,9% no IKP. Kopbudžeta ieņēmumi 2014.-2015. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tiek prognozēti augstāki, savukārt, 2016. gadā ieņēmumos tiek prognozēts samazinājums. Līdzīga situācija būs vērojama valsts konsolidētajā budžetā, taču pašvaldību konsolidētajā budžetā ieņēmumi 2014.-2015. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būs zemāki, kas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu. Taču tiek prognozēts, ka 2016. gadā šie ieņēmumi pieaugs. Pateicoties...

Saskaņā ar Nacionālās industriālās politikas (NIP) mērķi veicināt augstāka ienesīguma preču un pakalpojumu attīstību Latvijā, Ekonomikas ministrija sagatavojusi un Ministru kabinets otrdien, 30. jūlijā, apstiprinājis Augstas pievienotās vērtības investīciju programmas (APV) trešo kārtu (pieņemot grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumos Nr.817 „Noteikumi par darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtām”), kurā finansējums būs plašāk pieejams maziem un vidējiem komersantiem. Sākotnēji programmā uzņēmējiem būs pieejami 26 576 882 latu, bet rudenī pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju plānots piešķirt APV programmai vēl 13 336 957 latu. „Ziemeļvalstu un citu attīstītu ekonomiku piemērs rāda, ka veselīgas un ilgtspējīgas ekonomikas mugurkauls ir moderni un spēcīgi mazie un vidējie uzņēmumi. Tie ir uzņēmumi, kas spēj elastīgi reaģēt uz izmaiņām tirgū un atrast aizvien jaunas nišas saviem produktiem. Īstenojot NIP plānotos pasākumus Latvijas ekonomikas turpmākai modernizācijai un ražošanas attīstībai, APV programmas trešajai kārtai kopumā esam plānojuši novirzīt...

Otrdien, 30. jūlijā, valdības sēdē skatīs noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.558 "Noteikumi par valsts nodevu par operācijām ar vekseļiem"". Tas paredz noteikt kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par elektroniskajiem vekseļiem. Kā Plz.lv jau ziņoja, nesen stājās spēkā „Grozījumi Vekseļu likumā”, kas paredz, ka vekseļa devējs tagad var izdot ne tikai papīra formas vekseli, bet arī elektronisku vekseli. Savukārt vēl aizvien nav noteikta kārtība, kādā šo elektronisko vekseli var apmaksāt - līdz ar to faktiski elektroniskie vekseļi vēl nav izmantojami, jo, saskaņā ar Vekseļu likuma 78.4 pantā minēto - ja elektroniskajam vekselim nav pievienots dokuments par valsts nodevas samaksu, attiecīgais elektroniskais vekselis nav spēkā. Jaunie grozījumi paredz, ka valsts nodeva maksājama arī par elektroniskajiem vekseļiem un, ka valsts nodevu maksā pirms vekseļa izdošanas ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē. Vienlaikus noteikumu projekts neparedz izmaiņas attiecībā uz valsts...

Visi uzņēmēji, kas gatavi ievērot godprātīgas eiro ieviešanas principus un precīzu cenu pārrēķināšanu un norādīšanu eiro ieviešanas laikā, aizvien tiek aicināti pievienoties iniciatīvai „Godīgs eiro ieviesējs”, ko var ērti izdarīt arī elektroniskā formātā iniciatīvas mājaslapā. Pievienošanās ir ērta un mūsdienīga, uzņēmēji elektroniski aizpilda pieteikšanās formu, kuras aizpildīšana aizņem ne vairāk kā 5 minūtes. Lai izslēgtu nepatiesus un viltus pieteikumus, uzņēmumu reģistrēt var tikai tā paraksttiesīgā persona, autentificējoties vai nu ar elektronisko parakstu, vai izmantojot savu internetbanku. Iniciatīvas partneris - Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft savukārt nodrošina pieteikto datu salīdzināšanu ar Uzņēmumu reģistra datiem. Pēc pieteikuma anketas aizpildīšanas divu dienu laikā uzņēmums un visas tā pakalpojumu sniegšanas vietas uzrādīsies kopējā kartē vietnē www.godigseiroieviesesjs.lv. Šī karte kalpos par sava veida ceļvedi katram Latvijas iedzīvotājam, uzņēmējam un medijiem, lai noskaidrotu tos uzņēmējus, kas apņēmušies pāreju uz eiro valūtu Latvijā neizmantot nepamatotai cenu celšanai. SIA "Ģeotelpiskie risinājumi" valdes priekšsēdētājs Jānis Laizāns norāda, ka gaidījis iespēju pievienoties...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pirms šodien, 30.jūlijā paredzētās valsts budžeta 2014. gadam apspriešanas Ministru kabinetā aicina valdību, Saeimu un Valsts prezidentu pievērst īpašu uzmanību tam, lai budžets tiktu veidots atbilstoši Nacionālās attīstības plānā (NAP) ietvertajiem attīstības mērķiem un virzieniem, tādējādi nodrošinot pieņemto lēmumu pēctecību un paredzamību. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs uzskata, ka "Nacionālās attīstības plānā ietverts redzējums, kas definē katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumu, turklāt uzsvērta apņēmība veicināt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides uzturēšanu, veidojot prognozējamu un konkurētspējīgu nodokļu sistēmu vidējā termiņā. Nākamā gada budžeta tapšanas periodā LDDK vēlas vērst lēmējinstitūciju uzmanību uz to, ka nepieciešams saglabāt uz ekonomisko izaugsmi, kā arī reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu vērstu nodokļu politiku un ikviena pieņemtā lēmuma atbilstību valsts ilgtermiņa stratēģijai." LDDK uzsver, ka ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai NAP, pirmkārt, paredz pilnveidot nodokļu stimulu sistēmu, lai atbalstītu jaunu produktu izstrādi un investīciju piesaisti uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai. Tādēļ darba devēji aicina jaunveidojamajā budžetā paredzēt uzņēmumu ienākuma...

Konkurences padome 22. jūlijā saņēmusi apvienošanās ziņojumu, kurā rosināts apvienot "Citadeles" un "GE Money" banku finanšu uzņēmumus - AS "Citadele banka", IPAS "Citadele Asset Management", AS "Citadele atklātais pensiju fonds" un AS "GE Money Bank", IPAS "GE Money Asset Management" un AS "GE Money atklātais pensiju fonds". Lēmumu par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padome parasti pieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas. Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi. Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, Konkurences padome publicē tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumus. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki.

Gatavojoties 2014. gada valsts budžeta izskatīšanai valdībā, Finanšu ministrija izveidoja iedzīvotāju aptauju, kurā ikviens elektroniski varēja paust viedokli, kādām, viņuprāt, jābūt prioritātēm nākamā gada valsts budžetā. Kopumā savas domas izteicis 5281 iedzīvotājs. Sabiedrības vislielāko atbalstu ir saņēmusi aizsardzības un drošības nozare, kā arī darbaspēka nodokļa samazināšana un iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana. Piedāvāto 2014. gada budžeta prioritāšu sarakstā pirmo vietu ieņēma aizsardzības nozare – par jaunas tehnikas iegādi, papildu finansējumu NATO un citām aktivitātēm nobalsoja 975 iedzīvotāji jeb 18,46% no visiem aptaujas dalībniekiem. Otro vietu ieņem drošība ­– ugunsdzēsēju un policistu atalgojums, jaunas glābšanas un policijas tehnikas iegāde un citas aktivitātes. Šai jomai iedzīvotāji atdeva 16,61% no visām balsīm. Savukārt trešā svarīgākā prioritāte pēc aptaujas dalībnieku domām ir darbaspēka nodokļu samazināšana – iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes mazināšana, par ko nobalsojuši 706 iedzīvotāji. Ceturtā populārākā prioritāte ir iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, par ko atdevuši balsis 692 aptaujas dalībnieki. 3,28% jeb 173 cilvēki atdeva balsis...

Nozares pašregulācijas pasākumu dēļ šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar aizvadītā gada atbilstošu periodu, gandrīz par vienu piekto daļu jeb 18% ir samazinājies kopējais klientu skaits nebanku kreditēšanas sektoram Latvijā. Pārskata periodā vismaz vienu reizi nebanku kreditēšanas pakalpojumus izmantoja aptuveni 126 000 klientu. Savukārt nozares kopējais kredītportfelis šā gada 30.jūnijā bija 43 miljoni latu, informē Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija "Īstenojot nozares pašregulācijas pasākumus, mēs, protams, paredzējām, ka tie ietekmēs kopējos darbības rezultātus, tomēr kritums, kas vērojams pirmajā pusgadā, pārsniedza mūsu prognozes. Vērtējot nozares tālāko attīstību, šobrīd prognozējam ilgstošu stabilizācijas periodu. Tirgus ir sasniedzis zināmu piesātinājumu un šobrīd nav racionāla pamatojuma būtiskām svārstībām, ja vien valsts, nosakot nesamērīgu regulējumu, apzināti neplāno izslēgt nebanku kreditētājus no finanšu tirgus Latvijā," uzsver Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane. Vienlaikus asociācijas vadītāja norāda, ka pie šāda attīstības scenārija klientiem vairs nebūs pieejami aizdevumu par nelielām summām un uz īsiem termiņiem, kā rezultātā patērētājs būs spiests...