FINANSES

Otrdien, 20. augustā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ik ceturkšņa informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas apguvi līdz 2013.gada 30.jūnijam". Kopumā līdz 2013. gada 30. jūnijam ir noslēgti 5,7 tūkstoši līgumu par projektu īstenošanu 3,3 miljardu latu apmērā, t.i., par 94,8% no pieejamā publiskā finansējuma. Līdz 2015. gada beigām kopumā projektu ietvaros plānots veikt maksājumus 1,5 miljardu latu apmērā. Lielākais maksājumu apjoms vēl gaidāms transporta, vides un uzņēmējdarbības aktivitātēs. Šā gada 14. augustā koalīcijas darba grupa par ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumiem vienojās veikt ES fondu un valsts budžeta virssaistību līdzekļu pārdali, nepalielinot kopējo pieejamo finansējumu, lai maksimāli lietderīgi izmantotu esošā finanšu perioda līdzekļus. Tostarp tiks nodrošināts, ka profesionālo skolu audzēkņi saņems Eiropas Sociālā fonda stipendijas līdz pat 2015. gada vidum,...

Starp hipotekāro kredītu ņēmējiem Latvijā galvenokārt dominē ģimenes vai pāri, savukārt iedzīvotāji, kuri ir šķīrušies vai dzīvo vieni šo finanšu pakalpojumu izmanto ievērojami retāk, noskaidrots apdrošināšanas sabiedrības ERGO un Nordea bankas veiktajā pētījumā. Aptaujājot Latvijas kredītņēmējus arī secināts, ka nedaudz atbildīgāk pret savas ģimenes labklājību izturas sievietes, kuras biežāk izvēlas apdrošināt savu kā kredītņēmēja dzīvību. Pētījuma dati uzrāda, ka hipotekāro kredītu kā līdzekli savu sapņu īstenošanai visbiežāk izmanto ģimenes vai pāri, kas dzīvo kopā - 72% aptaujāto kredītņēmēju. Gandrīz sešas reizes retāk, jeb 13% gadījumu, kredītņēmēji ir iedzīvotāji, kuri dzīvo vieni vai arī ir šķīrušies (14%). "ERGO dati viennozīmīgi apstiprina pētījuma rezultātus, jo pēdējo trīs gadu laikā esam novērojuši, ka vidējais vecums, klientiem, kuri noformē kredītņēmēja dzīvības apdrošināšanu ir 37 gadi, - tas ir brīdis, kad cilvēki jau ir izveidojuši vai sāk veidot ģimeni un jūtas droši par savu ienākumu stabilitāti. Turklāt raksturīgi, ka pēckrīzes periodā iedzīvotāji acīmredzami daudz atbildīgāk izturas pret...

Lai latu nomaiņa pret eiro noritētu pēc iespējas gludāk, no šīs nedēļas SEB bankas eiro mājas lapā eiro.seb.lv uzņēmējiem pieejams uzņēmēju ceļvedis, kurā vienuviet apkopota būtiskākā informācija uzņēmējiem, - sākot no vispārīgām lietām, kas ikvienam uzņēmumam jānovērtē eiro ieviešanas laikā, līdz konkrētām rīcībām, kas saistītas ar SEB bankas pakalpojumu izmaiņām un nosacījumiem eiro ieviešanas laikā. SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: "Protams, ka galvenais, kas jāņem vērā - viss, kas iepriekš bijis latu valūtā, pēc 1.janvāra konvertēsies uz eiro - gan latu konta atlikums, gan depozīti un citi uzkrājumi, tāpat līzings, faktorings un citi aizdevumi, kā arī darījumi ar maksājumu kartēm. Līdz ar to tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas ikdienā pieņem karšu maksājumus, jāņem vērā, ka veiksmīgai POS termināļu pārejai no latiem uz eiro, tajos savlaicīgi jāveic programmatūras pārlāde." Būtiskākais: tirgotājiem, kuri maksājumu karšu pieņemšanai izmanto savā īpašumā esošās integrētās kases sistēmas vai pašapkalpošanās ierīces, tās savlaicīgi jāsagatavo LVL valūtas nomaiņai pret...

Finanšu ministrijas sabiedriskās domas jaunākais pētījums apliecina, ka iedzīvotāju informētība par eiro aug, kā arī palielinās sabiedrības interese par eiro ieviešanas praktiskajiem aspektiem - algu, pensiju izmaksām, ir aktualizējies arī cenu jautājums. Savukārt iedzīvotāju atbalsts eiro ieviešanai joprojām saglabājas iepriekšējā līmenī - vairākums valūtas maiņu neatbalsta. "Saskaņā ar jaunākajiem "Factum" aptaujas datiem, pēdējo divu mēnešu laikā iedzīvotāju informētība ir pieaugusi par septiņiem procentpunktiem. Jau 65% no respondentiem jūtas informēti par eiro ieviešanas jautājumiem," skaidro Finanšu ministrijas Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene. "Līdz ar 1.janvāra tuvošanos, iedzīvotājiem eiro kļūst par ikdienā svarīgu jautājumu. Aptaujātie kā īpaši būtiskus uzsver praktiskos jautājumus - vairāk nekā 80% interesē, kā eiro ietekmēs algas un pensijas. Turklāt gandrīz tikpat daudziem aktuāls ir cenu aspekts." Iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu joprojām pārsvarā negatīva - arī jūlijā pāreju uz eiro atbalsta 38% aptaujāto. "Sabiedrības noskaņojums ir adekvāts. Un katrā valstī ir arī unikālie...

Otrdien, 13. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Stabilitātes mehānismam", kā arī rīkojuma projekts par Latvijas pievienošanos Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM). ESM savu darbību sāka 2012. gada 8. oktobrī, un tā līgums paredz, ka visas eirozonas dalībvalstis kļūs arī par ESM dalībvalstīm ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Tā kā dalībvalsts iestāšanās ESM ir atvērta no brīža, kad ir stājies spēkā Eiropas Savienības padomes (ECOFIN) lēmums par valsts pievienošanos eirozonai, Latvijas pievienošanās ESM var sākties no šā gada 6. augusta. Dalība ESM tā dalībvalstīm rada finansiālās saistības, kas izpaužas kā ieguldījumu veikšana ESM pamatkapitālā jeb apmaksājamajā kapitālā (paid-in capital) un vajadzības gadījumā kapitāla pēc pieprasījuma (callable capital) nodrošināšanā. Pēc sākotnējiem aprēķiniem pirmajos piecos gados pēc iestāšanas eirozonā Latvijai ESM būs jāiegulda aptuveni 40,4 miljoni eiro katru gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda atlikusī ieguldāmā summa veidos...

Lai eiro ieviešana Latvijā noritētu maksimāli ērti, Latvijas bankas plāno nodrošināt, ka 2014. gada 1.janvārī, kad tiks ieviests eiro, jau pirmās pusstundas laikā 99% visu naudas izmaksu bankomātu spēs izdot eiro banknotes, ziņo Latvijas Komercbanku asociācija. Pēc LKA apkopotās informācijas (uz 31.07.2013.), 2014. gada sākumā Latvijā septiņām bankām būs 1061 bankomāts ar naudas izmaksas funkciju (papildus darbosies arī 82 bankomāti tikai ar naudas iemaksas funkciju). Jau pirmās pusstundas laikā bankas sadarbībā ar inkasācijas uzņēmumiem plāno nodrošināt, ka vairāk nekā 99% bankomātu izsniegs eiro. Atlikušie pāris bankomāti atrodas telpās, kas 1.janvārī būs slēgtas, tādēļ klientiem nebūs pieejami. Paredzēts, ka pilnībā viss bankomātu tīkls būs pārslēgts darbam ar eiro līdz 2014. gada 2.janvārim. Tāpat, ņemot vērā, ka līdz 2013. gada 31.decembrim Latvijā likumīgs maksāšanas līdzeklis būs lati, daudzi bankomāti līdz pat šā gada pēdējai minūtei nodrošinās klientiem latu izsniegšanu. Bankas atgādina, ka jebkuram Latvijas iedzīvotājam un uzņēmumam lētākā un ērtākā naudas nomaiņa no latiem...

Ceturtdien, 8. augustā, valdības ārkārtas sēdē tika izskatīti ministriju iesniegtie priekšlikumi par valsts budžeta ieņēmumu izmaiņām. Tika nolemts arī piešķirt papildu finansējumu Latvijas iemaksām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), mutvārdu un procesuālo dokumentu tulkošanai atbilstoši Kriminālprocesa likumam, elektrības un komunālo maksājumu sadārdzinājuma kompensācijai valsts iestādēm un mēnešalgu izlīdzināšanai publiskajā sektorā strādājošajiem, tiem nākamgad atvēlot 10 miljonus latu. Pasākumiem mutvārdu un procesuālo dokumentu tulkošanai atbilstoši Kriminālprocesa likumam ietvaros tika piešķirti 1,068 miljoni latu. Finansējums tiks piešķirts mutvārdu un procesuālo dokumentu tulkošanas, tulku pakalpojumu, tiesas procesu, kā arī lēmumu tulkojumu nodrošināšanai. 1,23 miljoni latu tika piešķirti iestāšanās pasākumu nodrošināšanai OECD. Finansējums tiks izlietots dalībai starptautiskos izglītības pētījumos, Latvijas ekonomisko interešu pārstāvēšanai, dalības nodrošināšanai OECD komitejās un darba grupas, kā arī īstenojot publiskās pārvaldības izvērtējumu, lai nodrošinātu Latvijas iestāšanos OECD. Elektrības un komunālo maksājumu sadārdzinājuma kompensēšanai valdība nolēma nākamā gada budžetā piešķirt 3,26...

Līdz 2.augustam ministrijas Finanšu ministrijai iesniedza priekšlikumus par valsts budžeta ieņēmumu, tostarp nodokļu politikas izmaiņām, tādējādi turpinot diskusijas par iespējām palielināt fiskālo telpu. Priekšlikumi ceturtdien, 8.augustā tika skatīti valdības ārkārtas sēdē. Finanšu ministrijas iesniegtais ierosinājums ir veikt grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojuma atcelšanu vieglajām pasažieru automašīnām, ko izmanto tikai un vienīgi saimnieciskās darbības vajadzībām. Līdzšinējais regulējums nav bijis atbilstošs Padomes Īstenošanas lēmumam, ar ko Latvijai atļauj ieviest īpašu pasākumu. Pasākuma fiskālā ietekme 2014.gadā būtu -2,2 miljoni latu, 2015. un 2016. gadā -0,5 miljoni latu. Zemkopības ministrija rosina iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) atvieglojumus summām, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai (pamatojoties uz provizoriskiem aprēķiniem). Ministrija iesaka arī palielināt akcīzes nodokļa atbrīvojumu dīzeļdegvielai (maksimālo kopējo dīzeļdegvielas daudzumu vidēji palielināt par 2,5% gadā), kā arī akcīzes nodokļa atvieglojuma saglabāšanu dabasgāzei, vienlaicīgi nosakot minimālo akcīzes nodokļa likmi dabasgāzei, ko izmanto par kurināmo...

Dzīvības apdrošināšanas kompānijas "Compensa Life" veiktās iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji, veidojot savus uzkrājumus, pamatā izvēlas divas ļoti tradicionālas uzkrājumu formas - banku (56%) vai arī neuztic savus uzkrājumus nevienam (37%). "Neskatoties uz neseno un salīdzinoši bēdīgo pieredzi Latvijas banku sektorā, valsts iedzīvotāji joprojām visvairāk savus līdzekļus uzkrāj bankās. Tas ir pārsteidzoši, ņemot vērā to, ka Latvijā ir virkne dažādu uzkrāšanas veidu, kuru veidošana tiek pat papildus stimulēta no valsts puses," norāda "Compensa Life" Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons. Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai 3% respondentu būtu gatavi savu naudu uzticēt dzīvības apdrošinātājiem. Citur pasaulē dzīvības apdrošinātāji un to produkti ir krietni populārāks ilgtermiņa uzkrājumu veids. V.Gustsons uzskata, ka iespējams šāda situācija lielā mērā ir saistīta ar iedzīvotāju joprojām zemo informētības līmeni par finanšu jomu kopumā un par katra finanšu sektora dalībnieka galvenajiem darbības virzieniem. Iedzīvotāju aptauja veikta internetā, kopumā aptaujāti 538 respondenti.

Otrdien, 6. augustā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja to elektronisko kases aparātu sarakstu, kurus, pārejot no latiem uz eiro, pārprogrammēt nevajadzēs. Kopumā šāds izņēmuma statuss ir piemērots aptuveni 30 tūkstošiem Latvijā reģistrētu kases aparātu, un tas komersantiem ļaus ietaupīt gandrīz 4 miljonus latu. MK noteikumu Nr. 282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” grozījumos apkopoti visi tie elektroniskie kases aparāti, kurus nav nepieciešams pārprogrammēt. Piemērojot izņēmuma statusu, vienlaikus ir nodrošināta arī patērētāju interešu aizsardzība. Ja pircējs to vēlās, komersantiem saistošs ir pienākums ar pildspalvu uz čeka norādīt summu gan latos, gan eiro. Padomi komersantiem Gan cenu paralēlās atspoguļošanas periods, kas sāksies šā gada 1. oktobrī, gan abu valūtu paralēlās aprites periods janvāra pirmajās divās nedēļās būs izaicinājums kā komersantiem, tā arī pircējiem. To pārvarēt palīdzēs sadarbība starp komersantiem un sabiedrību. „Lai pāreja no...

Bezskaidras naudas norēķinu ieviešanu uzņēmumi uzskata par vienu no būtiskākajiem soļiem, gatavojoties pārejai uz eiro, liecina Swedbank sadarbībā ar TNS veiktais pētījums "Latvijas eiro gatavības indekss" . To minēja gandrīz trīs ceturtdaļas (71%) aptaujāto Latvijas uzņēmēju, bet 42% atzina, ka plāno arī savus klientus virzīt uz bezskaidras naudas norēķiniem. Tomēr joprojām zema - zem 10% - ir uzņēmumu aktivitāte, plānojot skaidrās naudas plūsmu un tās atvieglošanu. Mazāk nekā desmitā daļa (9%) Latvijas uzņēmumu atzina, ka plāno naudas plūsmu 2013.gada otrajā pusgadā, bet par priekšpiegādes laikā saņemtās skaidrās naudas glabāšanu jūnijā ir domājuši vien 7%. Uzņēmumu sagatavošanās aktivitāte pieaug No marta, kad tika veikts pirmais "Latvijas eiro gatavības indeksa" mērījums, par 7 procentpunktiem (no 10% martā līdz 3% jūnijā) ir sarucis to uzņēmēju skaits, kuri nedara neko, lai gatavotos eiro ieviešanai. "Pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem ir uzņēmēju straujāk augošā aktivitāte, gatavojoties pārejai uz eiro. No marta tā palielinājusies par 16 procentpunktiem, apliecinot,...

Otrdien, 6. augustā, stājas spēkā Latvijas Republikas Saeimas 2012. gada 31. maijā ratificētais līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ar kuru Eiropas Savienībā (ES) tika būtiski nostiprināts ekonomiskajā ciklā sabalansēta budžeta nosacījums. Līgums ir jāpiemēro eirozonas valstīm. Saskaņā ar līguma nosacījumiem, tas tiek piemērots no brīža, kad ir stājies spēkā lēmums par izņēmuma statusa atcelšanu eiro ieviešanai. Līgums nosaka, ka vispārējās valdības budžets ir sabalansēts vai ar pārpalikumu. Saskaņā ar Līgumu, tas tiek ievērots, ja vispārējās valdības strukturālais deficīts nepārsniedz 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) tirgus cenās. Izņēmuma gadījumā, ja vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP tirgus cenās ir ievērojami mazāka par 60% un ja publisko finanšu ilgtspējas risks ilgtermiņā ir neliels, strukturālais deficīts var sasniegt 1%. Latvija pašlaik atbilst šim nosacījumam. Līgumu ratificēja visas ES dalībvalstis, izņemot Čehijas Republiku un Apvienoto Karalisti. Līgums paredz, ka sabalansēta budžeta nosacījums...

Otrdien, 6.augustā, pēc valdības sēdes notiks ministru darba seminārs, kurā ministrus informēs par 2014.-2016. gada budžeta sagatavošanu. Seminārs rīkots ar mērķi sniegt valdības pārstāvjiem pilnvērtīgu informāciju par visu nozaru ministriju pieprasījumiem pēc papildu finansējuma nākamajam gadam, kā arī lai vērtētu iespējas palielināt 2014. gada fiskālo telpu, lai jau vēlāk Ministru kabineta sēdes laikā varētu pieņemt lēmumus par valsts budžeta likumprojektu. "Veidojot nākamā gada budžetu, ir svarīgi turpināt nodrošināt fiskālo disciplīnu, vienlaikus apmierinot valsts attīstībai nepieciešamās vajadzības. Nozaru ministriju priekšlikumi ir jāizvērtē pragmatiski, ņemot vērā ierobežoto fiskālo telpu un diskusijās ar sabiedrību un sociālajiem partneriem panāktos risinājumus," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Līdz šim jau jaunās politikas iniciatīvas (JPI) tika izvērtētas atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem, bet valdībā vēl turpināsies diskusijas par pieejamā finansējuma sadalīšanu arī pēc valdības prioritātēm un mērķiem. Patlaban Finanšu ministrija (FM) apkopo visu nozaru ministriju priekšlikumus par valsts budžeta ieņēmumu, tostarp nodokļu politikas izmaiņām, lai tos jau izskatītu nākamajā valdības...

Valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds" līdz 2013. gada 31.jūlijam zemes iegādei lauksaimniekiem piešķīris 151 aizdevumu par kopējo summu 4 833 935 lati, ziņo Zemkopības ministrija. Pārsvarā zemnieki vēlējušies savā īpašumā iegādāties līdz šim nomāto zemi. Visvairāk aizdevumu izsniegts Kurzemes zemniekiem - 49, seko Zemgale - 48, Vidzeme - 28, Latgale - 18 un Rīgas reģions - astoņi aizdevumi. Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 4156 hektārus zemes. Iegādājamās zemes platības vidējā tirgus vērtība ir 1140 lati par hektāru. Apstiprināto aizdevumu summa ir no 2000 līdz 100 000 latu (par maksimālo summu ir apstiprināti četri aizdevumi). No 151 apstiprinātā aizdevuma 114 aizdevumiem piešķirtā summa ir līdz 40 000 latu, pieprasītākā aizdevuma summa - līdz 25 000 latu. Aizdevumu termiņš ir robežās no trim līdz 20 gadiem, vidējais aizdevuma termiņš - 15 gadi. Aizdevumiem galvenokārt piesakās nelielas saimniecības, kuras atbilstoši mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai ir mikrosaimniecības. No 143 saimniecībām 115 saimniecībās...

Valdības un Ministru prezidenta kā tās vadītāja rīcība, 2014.gada valsts budžeta izstrādē ignorējot augstākā valsts stratēģiskās plānošanas dokumenta prioritāti „ekonomikas izrāviens," rezultēsies tautsaimniecības stagnēšanā, jaunu darba vietu trūkumā, demogrāfisko rādītāju kritumā un emigrācijas pieaugumā, uzskata uzņēmēji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedri. „Jaunās politikas iniciatīvas būtu jāvērtē, par pamatu ņemot Nacionālās attīstības plāna (NAP) vadmotīvu - ekonomikas izrāviens - un prioritāti „Tautas saimniecības izaugsme," atgādina LTRK prezidents Gundars Strautmanis, akcentējot, ka šobrīd prioritātei atvēlētie 16% 2014.gadā, 8% - 2015.gadā un vien 4% 2016.gadā liecina, ka joprojām nepieciešama domāšanas maiņa. „Primāri ir jāsasniedz iekšzemes kopprodukta pieaugumā balstīts budžeta ieņēmumu palielinājums un tikai pēc tam jādomā par ieņēmumu tērēšanu, tos mērķtiecīgi novirzot," uzsver LTRK prezidents. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: „„Ekonomikas izrāviena" sasniegšana ir atkarīga gan no pārdomātas, prognozējamas nodokļu politikas, kur uzsvars jāliek uz darba nodokļa sloga mazināšanu, gan no tā, kādiem pasākumiem fiskālās telpas finanšu līdzekļi...