FINANSES

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pirms šodien, 30.jūlijā paredzētās valsts budžeta 2014. gadam apspriešanas Ministru kabinetā aicina valdību, Saeimu un Valsts prezidentu pievērst īpašu uzmanību tam, lai budžets tiktu veidots atbilstoši Nacionālās attīstības plānā (NAP) ietvertajiem attīstības mērķiem un virzieniem, tādējādi nodrošinot pieņemto lēmumu pēctecību un paredzamību. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs uzskata, ka "Nacionālās attīstības plānā ietverts redzējums, kas definē katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumu, turklāt uzsvērta apņēmība veicināt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides uzturēšanu, veidojot prognozējamu un konkurētspējīgu nodokļu sistēmu vidējā termiņā. Nākamā gada budžeta tapšanas periodā LDDK vēlas vērst lēmējinstitūciju uzmanību uz to, ka nepieciešams saglabāt uz ekonomisko izaugsmi, kā arī reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu vērstu nodokļu politiku un ikviena pieņemtā lēmuma atbilstību valsts ilgtermiņa stratēģijai." LDDK uzsver, ka ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai NAP, pirmkārt, paredz pilnveidot nodokļu stimulu sistēmu, lai atbalstītu jaunu produktu izstrādi un investīciju piesaisti uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai. Tādēļ darba devēji aicina jaunveidojamajā budžetā paredzēt uzņēmumu ienākuma...

Konkurences padome 22. jūlijā saņēmusi apvienošanās ziņojumu, kurā rosināts apvienot "Citadeles" un "GE Money" banku finanšu uzņēmumus - AS "Citadele banka", IPAS "Citadele Asset Management", AS "Citadele atklātais pensiju fonds" un AS "GE Money Bank", IPAS "GE Money Asset Management" un AS "GE Money atklātais pensiju fonds". Lēmumu par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padome parasti pieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas. Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi. Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, Konkurences padome publicē tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumus. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki.

Gatavojoties 2014. gada valsts budžeta izskatīšanai valdībā, Finanšu ministrija izveidoja iedzīvotāju aptauju, kurā ikviens elektroniski varēja paust viedokli, kādām, viņuprāt, jābūt prioritātēm nākamā gada valsts budžetā. Kopumā savas domas izteicis 5281 iedzīvotājs. Sabiedrības vislielāko atbalstu ir saņēmusi aizsardzības un drošības nozare, kā arī darbaspēka nodokļa samazināšana un iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana. Piedāvāto 2014. gada budžeta prioritāšu sarakstā pirmo vietu ieņēma aizsardzības nozare – par jaunas tehnikas iegādi, papildu finansējumu NATO un citām aktivitātēm nobalsoja 975 iedzīvotāji jeb 18,46% no visiem aptaujas dalībniekiem. Otro vietu ieņem drošība ­– ugunsdzēsēju un policistu atalgojums, jaunas glābšanas un policijas tehnikas iegāde un citas aktivitātes. Šai jomai iedzīvotāji atdeva 16,61% no visām balsīm. Savukārt trešā svarīgākā prioritāte pēc aptaujas dalībnieku domām ir darbaspēka nodokļu samazināšana – iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes mazināšana, par ko nobalsojuši 706 iedzīvotāji. Ceturtā populārākā prioritāte ir iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, par ko atdevuši balsis 692 aptaujas dalībnieki. 3,28% jeb 173 cilvēki atdeva balsis...

Nozares pašregulācijas pasākumu dēļ šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar aizvadītā gada atbilstošu periodu, gandrīz par vienu piekto daļu jeb 18% ir samazinājies kopējais klientu skaits nebanku kreditēšanas sektoram Latvijā. Pārskata periodā vismaz vienu reizi nebanku kreditēšanas pakalpojumus izmantoja aptuveni 126 000 klientu. Savukārt nozares kopējais kredītportfelis šā gada 30.jūnijā bija 43 miljoni latu, informē Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija "Īstenojot nozares pašregulācijas pasākumus, mēs, protams, paredzējām, ka tie ietekmēs kopējos darbības rezultātus, tomēr kritums, kas vērojams pirmajā pusgadā, pārsniedza mūsu prognozes. Vērtējot nozares tālāko attīstību, šobrīd prognozējam ilgstošu stabilizācijas periodu. Tirgus ir sasniedzis zināmu piesātinājumu un šobrīd nav racionāla pamatojuma būtiskām svārstībām, ja vien valsts, nosakot nesamērīgu regulējumu, apzināti neplāno izslēgt nebanku kreditētājus no finanšu tirgus Latvijā," uzsver Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane. Vienlaikus asociācijas vadītāja norāda, ka pie šāda attīstības scenārija klientiem vairs nebūs pieejami aizdevumu par nelielām summām un uz īsiem termiņiem, kā rezultātā patērētājs būs spiests...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apkopotā statistiskā informācija par banku darbību 2013.gada jūnijā liecina, ka ir palielinājies rezidentu mājsaimniecību (par 36 miljoniem latu) un finanšu institūciju (par 24 miljoniem latu) noguldījumu apjoms. Lai gan kopumā banku piesaistīto noguldījumu atlikums izmainījies nebūtiski, t.i. sarucis par 0.1% jeb 7 miljoniem latu, t.sk. rezidentu noguldījumu atlikums samazinājās par 0.2% jeb 10.3 miljoniem latu, jo saruka valdības un nefinanšu uzņēmumu noguldījumi, bet nerezidentu noguldījumu atlikums pieauga par 0.05% jeb 3.4 miljoniem latu. Banku sektora likviditāte un kapitalizācijas līmenis saglabājās augstā līmenī. Jūnija beigās banku sektora likviditātes rādītājs bija 64.9% (maija beigās 61.4%), savukārt kapitāla pietiekamības rādītājs bija 18.6%, bet 1.līmeņa kapitāla rādītājs - 16.7% (maija beigās attiecīgi 18.3% un 16.6%). Banku sektors kopumā 2013.gada pirmajā pusgadā darbojās ar peļņu 77.7 miljonu latu apmērā, t.i. par 1% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 78.5 miljonus latu. Līdz jūnija beigām ar peļņu darbojās 15...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ( FKTK) padome 25.jūlija sēdē apstiprināja Ieteikumus valdes un padomes locekļu un personu, kas pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanai. Ieteikumi izstrādāti, ņemot vērā Eiropas Banku iestādes (EBI) Pamatnostādnes, kurās noteikti kritēriji un procesi, kādus kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām un tām jauktajām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kuras darbojas galvenokārt kredītiestāžu sektorā, būtu jāņem vērā, novērtējot ievēlētos (ieceltos) valdes un padomes locekļus un personas, kuras pilda pamatfunkcijas. Personas, kuras pilda pamatfunkcijas, ir darbinieki, kuru amata stāvoklis dod tām iespēju ievērojami ietekmēt iestādes darbības virzību, bet kuri nav padomes un valdes locekļi, piemēram, iekšējā audita dienesta vadītājs, risku direktors. Ņemot vērā šīs EBI Pamatnostādnes, FKTK ir izdarījusi grozījumus arī Komisijas 2009. gada 25. septembra normatīvajos noteikumos Nr. 112 "Licenču kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības darbības veikšanai izsniegšanas, atsevišķu kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību darbību reglamentējošo atļauju saņemšanas, dokumentu saskaņošanas un informācijas sniegšanas normatīvie noteikumi". Grozījumos precizēti Komisijai iesniedzamie dokumenti valdes un padomes locekļu un atsevišķu personu,...

Noslēdzoties bankomātu testēšanas procesam eiro ieviešanas kontekstā, kura laikā īpaša uzmanība tika pievērsta arī piecu eiro banknošu testēšanai, SEB banka jau īsi pirms oficiālā eiro ieviešanas apstiprinājuma lēma, ka bankomātos nodrošinās piecu eiro banknošu izsniegšanu, sākot ar 2014.gada 1.janvāri. SEB banka veiktajos testos izmantoja arī šī gada maijā apgrozībā laistās jaunā parauga piecu eiro banknotes, secinot, ka jaunā parauga piecu eiro banknotes testos daudz mazāk izraisa tehnisko defektāciju bankomāta darbībai. Ņemot vērā, ka eiro banknotes ir dažāda lieluma, eiro banknotes SEB bankas bankomātos tiks izsniegtas tādā veidā, lai mazākās nominālvērtības un attiecīgi mazākās izmēra banknotes atrastos virspusē, bet lielākās banknotes - secīgi apakšpusē, acumirklī ļaujot pārliecināties par izsniegto banknošu daudzumu. SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: "Ņemot vērā Igaunijas pieredzi, ka iepriekšējās piecu eiro banknotes bieži iestrēga un radīja problēmas bankomātos, mūsu eksperti ir veikuši testus gan ar jaunajām, gan esošajām banknotēm. Testu rezultāti liecina, ja vecā piecu eiro banknote izmēra, papīra...

Trešdien, 24.jūlija vakarā, Zemkopības ministrijā notika Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padomes sēde, kuras laikā zemkopības ministre Laimdota Straujuma ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem pārrunāja atbalsta iespējas mazajiem lauksaimniekiem nākotnes tiešo maksājumu sistēmas ietvaros. Sēdes laikā nolēma, ka Latvijā ar 2015.gadu tiks īstenota mazo lauksaimnieku atbalsta shēma. Lauksaimnieki, kuri izvēlēsies piedalīties šajā atbalsta shēmā, saņems ikgadēju maksājumu par saimniecību 500 eiro apmērā, neatkarīgi no tā, cik hektāru zemes būs saimniecībā. Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas ieviešanas mērķis ir saglabāt dzīvotspējīgus laukus un samazināt administratīvo slogu gan mazajiem lauksaimniekiem, gan administrējošām iestādēm. Lauksaimniekiem 2015.gadā būs izvēles iespējas - saņemt atbalstu standarta tiešo maksājumu shēmās (vienotais platības maksājums vai pamata maksājuma shēma, zaļināšanas maksājums, saistītais atbalsts) vai saņemt atbalstu mazo lauksaimnieku shēmā. Paredzams, ka izšķirošais faktors izvēlei par dalību mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai būs atbalsta summa. Ja lauksaimniekam šķitīs saistošs 500 eiro atbalsta maksājums par saimniecību, tad lauksaimnieks pievienosies mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai, savukārt, ja lielāku atbalstu...

Lai gan uzņēmēji Latvijā joprojām ir piesardzīgi, jo nemaksāšanas riski saglabājas augsti, tomēr SIA "Creditreform Latvijā" veiktais pētījums par pārdošanas nosacījumu un maksājumu kavējumu tendencēm komercdarījumos starp juridiskām personām Latvijas iekšējā tirgū par 2012.gadu atspoguļo tendenci slēgt līgumus uz klientiem labvēlīgākiem nosacījumiem ar garāku apmaksas termiņu. Novērotās tendences ir labvēlīgas klientiem, jo tikai 10% darījumu veikti ar simtprocentīgu priekšapmaksu pirms preču piegādes vai darbu izpildes, salīdzinājumā ar 2011.gadu - 18%, bet 2010.gadā - 23%. Joprojām ļoti aktuāla ir sadarbības partneru nemaksāšanas risku izvērtēšana, ko pirms darījumiem veic 91% uzņēmēju. Lai novērtētu savus klientus, uzņēmēji izmanto dažādas metodes - papildus informācijas meklēšanu internetā, uzņēmumu apmeklēšanu klātienē, atsauksmju apzināšanu no citiem partneriem un piegādātājiem, datu pārbaudes par maksātspēju, finanšu rādītājiem un parādvēsturi. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2012.gadā lielākā daļa uzņēmēju būtisku nozīmi piešķir iepriekšējās sadarbības novērtējumam. "Jaunums šajā sfērā ir ieviestais maksātspējas sertifikāts CrefoCert, kas var būtiski atvieglot potenciālā sadarbības partnera maksātspējas novērtēšanu....

Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu jūlija pārskatā teikts, ka šā gada 1.ceturksnī vidējā darba samaksa latos nedaudz pārsniegusi pirmskrīzes līmeni 2008.gadā. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT raidījumu 900 sekundes jūlijā veiktais pētījums. Tomēr lielākā daļa (71%) 2008.gadā un arī patlaban nodarbināto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pauduši, ka viņu saņemtais atalgojums nav pārsniedzis pirmskrīzes jeb 2008.gada vidus atalgojuma līmeni (17% - drīzāk nē; 54% - noteikti nē). Salīdzinoši biežāk šādu atbildi snieguši aptaujātie vecumā no 40 līdz 55 gadiem, Kurzemes iedzīvotāji, iedzīvotāji ar salīdzinoši zemākiem vidējiem mēneša ienākumiem. Piektā daļa (19%) 2008.gadā un arī patlaban nodarbināto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka viņu šobrīd saņemtais atalgojums ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni (9% - noteikti jā; 10% - drīzāk jā). Salīdzinoši biežāk atalgojuma pieaugumu min iedzīvotāji ar augstākiem vidējiem mēneša ienākumiem. 6% aptaujāto nodarbināto Latvijas ekonomisko iedzīvotāju norādījuši, ka 2008.gadā nebija nodarbināti. Savukārt 4% aptaujāto šobrīd...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar partneriem ir sākusi darbu pie stratēģijas satura izstrādes Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības veicināšanai. Vakar, 23. jūljā, tika sasaukta koordinējošās darba grupas pirmā sanāksme, kurā partneri - finanšu un ekonomiskās izglītības aktivitāšu veicēji Latvijā, vienojās, ka šīs procesa veicējiem ir nepieciešams vienots stratēģiskais bāzes dokuments, kurā būtu precīzi definēti sasniedzamie mērķi, to īstenošanas iespējas un veidi, nepieciešamie resursi un atbildīgās institūcijas, Latvijas sabiedrības finanšu pratības veicināšanā. FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: "Šis ir likumsakarīgs nākamais solis pēc rudenī panāktās vienošanās par veicamajiem darbiem šajā jomā. Esam apkopojuši un izanalizējuši esošās aktivitātes, atraduši vājākos segmentus, uz kuriem būtu jāvirza turpmākās iestrādes. Darbs ir sākuma posmā un, ceram, ka tas rezultēsies efektīvā dokumentā ar ilgtermiņa mēŗkiem." Kopš š.g. aprīļa FKTK ir ieguvusi pilntiesīga partnera statusu OECD valstu starptautiskajā finanšu izglītības informācijas apmaiņas tīklā - INFE (International Network for Financial Education), nodrošinot šajā pasaules attīstīto valstu finanšu izglītības ekspertu...

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) un banku eksperti piedalīsies darba grupā par finanšu izglītības stratēģijas izstrādi. Darba grupas vadību ir uzņēmusies Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tajā strādās arī Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Latvijas Bankas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Banku augstskolas pārstāvji. Pēc LKA lūguma darba grupā kā eksperti tiks piesaistīt arī banku pārstāvji. LKA jau otro gadu turpina speciālo finanšu pratības projektu, kura ietvaros ir aktualizēta finanšu jautājumu mācīšana skolās un veikta esošo mācību programmu, izglītības standartu, mācību satura un mācību līdzekļu analīze. Projekta mērķis nav radīt jaunu mācību priekšmetu skolās, bet gan piedāvāt iespējamos papildinājumus un satura priekšlikumus, kā arī mācību materiālus, ko iekļaut un izmantot jau esošajos mācību priekšmetos. 2013. gadā plānota vairāku jaunu, modernu mācību materiālu izstrāde, piemēram, animācijas filma sākumskolai, mācību materiāli interaktīvajām tāfelēm matemātikā, angļu valodā, mājturībā un tehnoloģijās, sociālajās zinībās un ekonomikā. Vairākus materiālus izstrādā šo mācību priekšmetu skolotāji, kā arī...

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā ceļotāju paradumu izpēte atklāj, ka katram trešajam ceļotājam no Latvijas uz ārzemēm ir savlaicīgi nenokārtotas parādsaistības. Tas apstiprina, ka laikā nenokārtoti parādi ir ne tikai naudas, bet arī attieksmes jautājums. Puse Latvijas mājsaimniecību katru gadu atrod laiku un iespēju, lai īstenotu vēlēšanos doties tuvākā vai tālākā ceļojumā, taču, izpētot ceļojumu finansēšanas avotus, atklājas, ka līdzekļi ceļošanai tiek rasti ne tikai no uzkrājumiem un tekošajiem ienākumiem, bet arī uz laikus nenokārtotu saistību rēķina. Swedbank Privātpersonu finanšu institūts aptaujāja vairāk nekā 500 respondentu, ka šogad bija devušies vai plānoja doties salīdzinoši dārgākos ceļojumos uz ārzemēm, kuru laikā Latvijas iedzīvotāji iztērē vidēji 10 reizes lielāku summu nekā vietējā ceļojumā, kā to apliecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati. Kā ceļojuma finansējuma avoti visbiežāk tika nosaukti tekošie ienākumi, tostarp alga un atvaļinājuma nauda (48% aptaujāto), kā arī uzkrājumi (40%). 6% ceļojumam vajadzīgo naudu vai daļu no tās aizņemas vai pērk ceļojumu uz...

Pēdējos divos gados vērojama mērena mājsaimniecību patēriņa pieauguma tendence, tomēr patēriņa izdevumi 2012. gadā joprojām bija zemāki nekā 2008. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā mājsaimniecību budžetu apsekojuma datu analīze. Saskaņā ar apsekojuma datiem mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2012. gadā vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija 198 lati, kas ir par 11 latiem vairāk nekā 2011. gadā. Patēriņa izdevumu palielinājums 2012. gadā pret 2011. gadu faktiskajās cenās bija 5,7%. Tajā pašā laikā patēriņa cenas palielinājās par 2,3%, kā rezultātā patēriņa izdevumi salīdzināmajās cenās pieauga par 3,3%. Lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētās dzīvojošām mājsaimniecībām, kurās tie sasniedza 215 latus vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Vislielākais patēriņa izdevumu pieaugums 2012. gadā bija uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās – par 22%, savukārt vismazākais tas bija pensionāru mājsaimniecībās – par 1,6%. Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina – jo vairāk bērnu ir mājsaimniecībā, jo mazāk tā var atļauties tērēt uz katru personu. Visgrūtāk klājās mājsaimniecībām ar...

22.jūlijā Rīgā klientu apkalpošanu uzsāka privātā banka, kas koncentrēsies uz turīgu klientu kapitāla apkalpošanu - Bank M2M Europe. Banka ir izveidota uz Latvijas Biznesa bankas pamata, pēc tam kad maijā finansists Andrejs Vdovins kļuva par tās vienīgo akcionāru. Bank M2M Europe apkalpo private banking segmenta klientu vajadzības, piedāvājot kapitāla pārvaldīšanas pakalpojumus, kā arī klientu un viņiem piederošo uzņēmumu ikdienas operāciju apkalpošanu. Bankas pakalpojumu klāstā klientiem ir termiņnoguldījumi, klasisko un individuālo investīciju stratēģiju pārvaldīšana, premiālas kredītkartes, fiduciārie darījumi, norēķinu konta apkalpošana, lombarda kredīti, brokeru pakalpojumi un Austrumeiropas obligāciju fonds - M2M Emerging High Income Bond Fund. Bank M2M Europe klienti - veiksmīgie, turīgie privātie klienti, kuru investējamais kapitāls pārsniedz 1 miljonu EUR. Bankā apkalpojas Krievijas, Latvijas, citu NVS un Eiropas valstu rezidenti. "Bank M2M Europe fokusējas tikai uz private banking segmentu un piedāvā klientiem patiesi individuālus, rūpīgi izvēlētus finanšu risinājumus, balsoties uz katra klienta prioritātēm. Mūsu privātbaņķieru komandai ir vairāku gadu nozīmīga pieredze...