FINANSES

Īstenojot Latvijas un Šveices mikrokreditēšanas programmu, Hipotēku banka līdz šā gada septembrim mikrokredītos izsniegusi 4,6 miljonus latu, piešķirot kopumā 800 aizdevumus, kas ir vairāk nekā programmas ietvaros bija paredzēts. Līdz 2014.gada beigām, turpinot programmas īstenošanu no klientu atmaksātajiem līdzekļiem, Hipotēku banka mikroaizdevumos plāno piešķirt vēl aptuveni 1,6 miljonus latu. Nozaru griezumā lielākais piešķirto mikroaizdevumu skaits ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē - 50% no kopējā aizdevumu skaita. Otra populārākā nozare ir dažāda veida mazumtirdzniecība (17% no piešķirtajiem aizdevumiem), kurai seko dažāda veida pakalpojumi (10%) un apstrādes rūpniecība (9%). Vidējais piešķirtā mikroaizdevuma apjoms ir 5800 latu. Gandrīz ceturtā daļa jeb 23% aizdevumu piešķirti mikrouzņēmumu projektiem Latgalē, tikpat - uzņēmējiem Vidzemē, 22% - Zemgalē, savukārt 19% piešķirto aizdevumu nonākuši Kurzemē. Jēkabs Krieviņš, Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks: "Īstenojot mikrokreditēšanas programmu, ir sasniegts viens no būtiskākajiem mērķiem veicināt reģionālo ekonomisko aktivitāti. 87% no aizdevumiem ir piešķirti uzņēmējiem ārpus Rīgas un tās apkaimes, tajā skaitā pierobežas pagastos....

Trešdien, 18.septembrī, finanšu ministrs Andris Vilks, kā arī Finanšu ministrijas (FM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāju Andri Jaunsleini, valdi un speciālistiem, lai izskatītu Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolu. "Pēc vairākkārtējām tikšanās reizēm un sarunām, jāteic, ka pašvaldības vēlas redzēt neadekvātu nodokļu ieņēmumu pieaugumu, proti, no kopējiem nodokļu ieņēmumiem nākamajos gados palielināt apjomu pašvaldību budžetos līdz pat 25%. Jāteic, ka LPS prasības nākamā gada budžetā par labu pašvaldībām ir utopiskas un neizpildāmas, turklāt pilnīgi bez nekāda ekonomiska pamatojuma. Pats dīvainākais, jo vairāk valsts nolemtu atvēlēt nākotnes pensijām, sociālajiem pabalstiem, jo vairāk būtu "parādā" pašvaldībām," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Tikšanās laikā tika pārrunāti protokola projektā ietvertie jautājumi par pašvaldību budžetu ieņēmumiem vidējā termiņā, kā arī par aktualitātēm saistībā ar pašvaldībām plānoto finansējumu 2014. gada valsts budžetā. Protokola ietvaros IZM pārstāvji arī informēja par nākamajā gadā plānoto finansējumu izglītības jomā, proti, finanšu...

"Valstīm ir nepieciešams jauns līdzeklis, lai cīnītos pret nelegāli iegūtas naudas legalizāciju, kā arī izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Dalībvalstīm jāzina patiesie uzņēmumu īpašnieki, kas slēpjas ofšoros," uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš 18. septembrī Briselē notikušajā diskusijā par naudas "atmazgāšanas" likumprojektu. Vakar Eiropas Parlamentā notika deputāta K. Kariņa organizētā diskusija par naudas "atmazgāšanas" likumprojektu, pie kura šobrīd Parlamentā notiek aktīvs darbs. Deputāts Krišjānis Kariņš ir nominēts par šīs direktīvas galveno virzītāju Eiropas Parlamentā. Diskusijā par jauno likumprojektu piedalījās Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas Komisijas un ES lielāko banku asociāciju un banku pārstāvji. Banku pārstāvji pauda atbalstu K. Kariņa ierosinājumam par nepieciešamību pēc patiesā labuma guvēju reģistra dalībvalstīs, uzsverot, ka tas dotu nepieciešamo informāciju ne tikai varas iestādēm, bet arī industrijai. Vienlaikus banku pārstāvji norādīja, ka pašlaik ir izjaukts balanss starp datu aizsardzību un informāciju, kas nepieciešama, lai varas iestādes varētu cīnīties ar nelegālas naudas legalizāciju. Naudas "atmazgāšana" ir globāla problēma un tās apjomi...

Latvijas Bankas padome vakar, 16. septembrī, kārtējā sēdē apsprieda jaunākās makroekonomiskās attīstības tendences Latvijā, lēma par turpmāko monetārās politikas virzību, kā arī pieņēma vairākus noteikumus sekmīgai un raitai pārejai uz eiro ar 2014. gada 1. janvāri. Ņemot vērā, ka inflācijas rādītāji Latvijā saglabājas zemāki par iepriekš prognozētajiem un tautsaimniecības attīstības temps nerada riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā, savukārt kreditēšanas attīstības tendences ir vājākas, nekā iepriekš plānots, Latvijas Bankas padome nolēma samazināt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes: Latvijas Bankas refinansēšanas likmi no 2.0% uz 1.5%; aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmes: aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas, procentu likme no 2.5% uz 2.0%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas, – no 4.75% uz 3.50%, un aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas, – no 7.0% uz 5.0%. Banku noguldījumu iespēju likmes un rezervju norma netiek mainīta. Izmaiņas stājas spēkā ar šī gada 24....

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) norāda, ka tirgotāji ir sagatavojušies kārtējam eiro ieviešanas posmam un daļa jau tagad norāda eiro cenu zīmēs, kaut gan obligāti tas jāsāk tikai no 1.oktobra. Vienlaikus arī visā valstī notiek semināri un uzņēmējiem skaidro, kas vēl darāms, lai veiksmīgi ieviestu eiro. Tomēr ir vēl lietas, ko valsts ierēdņi varētu izdarīt nolūkā samazināt eiro ieviešanas izmaksas un arī lai mazinātu inflāciju nākamajā gadā. Viens no tiem ir jautājums par eiro piegāžu nodrošināšanu. Pēc banku pašreiz piedāvātā - tirgotājiem decembra vidū būs jāizņem no kases nauda janvāra apgrozījuma apmērā. Pirmkārt, šāds naudas daudzums var nebūt konkrētā uzņēmuma rīcībā, otrkārt, tas būtiski ierobežo tirgotāju darbaspējas „viskarstākajā” tirdzniecības laikā - Ziemassvētkos un Jaunajā gadā, kad būs vislielākais pieprasījums pēc precēm. LTA pauž viedokli, ka bankām vajag izsniegt eiro ar priekšpiegādi kā īstermiņa kredītu, atbilstīgi izvērtējot klientu-tirgotāju kredītvēsturi. Šajā gadījumā runa ir par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Savukārt valsts varētu dot kredītgarantiju bankām...

Latvijas Komercbanku asociācija ir izstrādājusi vienotas vadlīnijas "Kredītiestāžu sniegto garantiju, izziņu un apliecinājumu izmantošana iepirkumos". Vadlīnijām ir rekomendējošs raksturs bankām un pasūtītājiem, to pielietošana atvieglos banku sadarbību ar iepirkumu pasūtītājiem un palīdzēs nodrošināt vienotu izpratni. Vadlīnijas ir iesniegtas arī Iepirkumu uzraudzības birojam. Vadlīniju mērķis ir sniegt ieteikumus un skaidrojumus pasūtītājiem par to, kādas garantijas, izziņas un apliecinājumi un kādā formā var tikt ietverti iepirkuma procedūras dokumentos un pieņemti no piegādātājiem, kā arī izglītot pasūtītājus par banku sniegtajiem kreditēšanas pakalpojumiem un to pieejamību, tajā skaitā aizdevumu izsniegšanas kārtību. Bankas, izsniedzot pieprasījuma garantijas, kas klientiem nepieciešamas, lai piedalītos valsts vai pašvaldību rīkotajos iepirkumos, ir saskārušās ar pasūtītāju neizpratni par banku produktu darbību. Nereti pasūtītāji pieprasa bankām izsniegt tāda satura garantijas, kādas bankām nav pieņemamas un kas neatbilst starptautiskajiem noteikumiem par pieprasījuma garantijām. Latvijas normatīvie akti neregulē banku izsniegtās pieprasījuma garantijas, Civillikums ietver tikai galvojuma regulējumu, taču galvojuma līgums un pieprasījuma garantija ir atšķirīgi. Tāpat...

Saeima ceturtdien, 12.septembrī, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus 60 likumos un konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja 56 likumprojektus, kas paredz latus nomainīt pret eiro. Grozītajos likumos vārds "lats" aizstāts ar vārdu "euro", savukārt, ņemot vērā Euro ieviešanas kārtības likumā noteikto noapaļošanu, vairākos likumos minētās summas no latiem uz eiro konvertētas precīzi pēc matemātikas principiem. Piemēram, likumā "Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli" noteiktā nodokļa likme vieglajiem automobiļiem ar motora tilpumu virs trīs tūkstošiem kubikmetru līdzšinējo 600 latu vietā no nākamā gada būs 853,72 eiro. Savukārt virknē likumu minētās summas konvertētas un papildus pārrēķinātas, noapaļojot gan uz augšu, gan uz leju līdz veseliem vieniem, pieciem, desmitiem, simtiem vai attiecīgi tūkstošiem eiro un par labu privātpersonai. Piemēram, līdzšinējais naudas sods par strādāšanu bez darba atļaujas, kas patlaban paredzēts no simt līdz piecsimt latiem, turpmāk pēc konvertācijas un noapaļošanas uz leju būs robežās no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro. Ņemot vērā, ka no nākamā gada...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju šā gada septembrī, oktobrī un novembrī rīko semināru ciklu reģionos par eiro banknotēm, monētām un to ieviešanas procesu, kā ietvaros Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertu komanda apmeklēs 26 pilsētas visos Latvijas reģionos. Pirmais seminārs plānots 24.septembrī Salacgrīvā. Semināru "Kas jāzina par eiro drošību - kasieriem un ikvienam no mums" pirmajā daļā kasieri un citi speciālisti, kuriem ar skaidru naudu jāstrādā ikdienā, tiks iepazīstināti ar eiro banknošu un monētu dizainu, drošības pazīmēm, atšķirībām jaunās (Eiropas) sērijas eiro banknošu dizainā un drošībā, kā arī izmaiņām kases aparātu un cenu norādīšanas kārtībā. Semināru otrajā daļā tiks sniegta informācija par ikvienam svarīgiem pamatjautājumiem par pāreju uz eiro: kā samainīt skaidru un bezskaidru naudu; kas mainīsies norēķinos, izmantojot banku; kas jāzina par kredītiem un noguldījumiem; kas notiks ar ienākumiem (algu, pensiju, pabalstiem); vai mainīsies cenas u.c. Seminārus aicināti apmeklēt tirdzniecības uzņēmumu un pašvaldību darbinieki,...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Privātbanku asociācija un Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA ir vērsušās pie valsts augstākajām amatpersonām, vēršot uzmanību uz to, ka pašreizējās emocionālās diskusijas par līdzšinējās termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas programmas iespējamo pārtraukšanu ir nevēlamas Latvijas tautsaimniecībai un šāds solis būtiski kaitētu Latvijas starptautiskajai konkurētspējai, uzticamībai investoru acīs un tautsaimniecības attīstības perspektīvām nākotnē. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Trīs gadu laikā programma, kura paredz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu ārvalstniekiem noteikta investīciju apjoma gadījumā, ir pierādījusi savu pozitīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, veicinot jaunu investīciju plūsmu un pieaugošu labvēlīgo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. Tādēļ mēs aicinām pēdējā laikā izskanējušos pārspriedumus un spekulācijas par šīs programmas riskiem un iespējamo slēgšanu pavērst auglīgas, argumentētas diskusijas gultnē, izvērtējot tās līdzšinējo pienesumu ekonomikai un nākotnes perspektīvas." Kā liecina neatkarīgu ekspertu veikti pētījumi, trīs gadu laikā, kopš darbojas programma, valsts budžetā tās ietekmē ieplūduši vairāk nekā 145 miljoni latu un šī...

"Mēs gribam atbalstīt Latvijas izglītības sistēmu un dāvinām skolām bezmaksas interaktīvus mācību materiālus par finanšu un ekonomikas jautājumiem, lai mūsu bērni augtu zinošāki un varošāki," tā, pasniedzot izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim simbolisku mācību līdzekļu apkopojumu, 11. septembrī tikšanās laikā teica Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) padomes priekšsēdētājs, Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis. "Mēs izmantojam starpdisciplināru pieeju, tas ir, neaicinām veidot jaunu mācību priekšmetu, bet piedāvājam interesantu mācību saturu citiem priekšmetiem, jo par naudu un citām ekonomikas tēmām var runāt daudzās citās mācību stundās, piemēram, matemātikā par procentu rēķināšanu, angļu valodā par taupīgu iepirkšanos, informātikā par drošu interneta iepirkšanos. Visi mācību materiāli būs oficiāli saskaņoti ar izglītības vadības institūcijām, lai būtu atzīti lietošanai skolās, un tie nav banku pakalpojumu reklāma," uzsver LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis. Šogad ar LKA finanšu atbalstu ir izveidota animācijas mācību filma sākumskolām "Ziņkārīgi jautājumi par naudu", brīvi pieejama internetā: • Latviešu valodā http://ej.uz/t7k8 • Krievu valodā http://ej.uz/fxzx Filmu...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk - FKTK) padome š.g. 11.septembra sēdē pieņēma lēmumu izteikt brīdinājumu AS "VEF Radiotehnika RRR" par Finanšu instrumentu tirgus likuma 4.1 panta otrās daļas un 56. panta piektās daļas pārkāpumu, jo AS "VEF Radiotehnika RRR", kuras akcijas ir iekļautas AS "NASDAQ OMX Riga" Otrajā sarakstā, revidēto 2012. gada pārskatu nebija publicējusi likumā noteiktajā termiņā. Lēmumu par brīdinājuma izteikšanu FKTK publicēs savā mājas lapā un Oficiālajā obligātās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā (OOICGS), lai tādējādi informētu finanšu instrumentu tirgus dalībniekus, tostarp emitentus, par savlaicīgu informācijas neatklāšanu.

Mājokļu kredītu ņēmēji būs jāinformē par visām hipotēkas izmaksām un riskiem, jāpasargā pret atmaksājamās summas palielināšanos tirgus svārstību dēļ, kā arī jāizsargā gadījumos, ja viņi nespēs atmaksāt aizņēmumu. Otrdien Eiropas Parlaments provizoriski pieņēma jaunu direktīvu, kas uzliek dalībvalstīm izstrādāt noteikumus hipotekāro kredīta ņēmēju aizsardzībai. Pirms noteikumu galīgās apstiprināšanas Parlaments vēlas saņemt garantiju, ka direktīvu patiešām piemēros visās dalībvalstīs. Jaunā direktīva attiecas uz hipotekārajiem kredītlīgumiem, kas noslēgti par mājokļiem, mājokļiem ar biroju telpām vai ar apbūves zemi. Dažas direktīvas prasības varēs pielāgot atbilstoši atšķirībām dalībvalstu hipotēku un nekustamā īpašuma tirgos, tomēr tā stingri prasa visā ES teritorijā pēc vienota parauga sniegt izsmeļošu un atklātu informācija hipotekāro kredītu ņēmējiem. Informācija un tiesības 7 dienu laikā "pārdomāt" Patērētājiem, kas grasās parakstīt hipotekārā kredīta līgumu, būs jāsaņem "individualizēta" informācija, kas ļauj salīdzināt tirgū pieejamos kredītus, izvērtēt piedāvājuma kopējās izmaksas un ilgtermiņa finansiālās sekas. Patērētājam piedāvātajiem kredīta noteikumiem jāatbilst viņa finanšu stāvoklim, jāņem vērā viņa nākotnes izredzes...

Saeima ceturtdien, 5.septembrī, nolēma virzīt izskatīšanai parlamentā Ministru kabineta izstrādātos likumprojektus, lai tajos minētās naudas summas latos nomainītu pret eiro. Saistībā ar pāreju no latiem uz eiro vienai daļai no valdības rosinātajiem likumu grozījumiem jāstājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Summas no latiem uz eiro tiks konvertētas pēc oficiālā maiņas kursa, kas ir 0,702804 eiro par vienu latu. Grozījumi likumos izstrādāti, pamatojoties uz šī gada janvārī Saeimā pieņemto Euro ieviešanas kārtības likumu, kas nosaka, ka atsauces uz latiem, sākot ar eiro ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm uz eiro. Pārejā no latiem uz eiro likumos minētās naudas summas pēc latu konvertācijas uz eiro noapaļos līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata - ja tā ir no nulles līdz četri, tad centa vērtību nemaina, ja trešā zīme aiz komata ir no pieci līdz deviņi, tad centu noapaļo par vienu vērtību uz augšu. Attiecībā uz procesuālajiem likumiem un sodu kodeksiem, kas nosaka soda naudas...

Eiropas Komisija trešdien, 4. septembrī, pieņēmusi paziņojumu par paralēlo banku sistēmu un ierosinājusi jaunus noteikumus par naudas tirgus fondiem (NTF). Paziņojums ir turpmākais pasākums saistībā ar pagājušā gadā publicēto zaļo grāmatu par paralēlo banku sistēmu (IP/12/253). Tajā ir sniegts kopsavilkums par darbu, ko līdz šim ir veikusi Komisija, un izklāstītas iespējamās turpmākās darbības šajā svarīgajā jomā. Pirmās no šīm turpmākajām darbībām – ierosināto jauno noteikumu attiecībā uz naudas tirgus fondiem – mērķis ir nodrošināt, lai NTF varētu labāk izturēt vērtspapīru dzēšanas spiedienu tirgus spriedzes apstākļos, uzlabojot to likviditātes profilu un stabilitāti. Par iekšējo tirgu un pakalpojumiem atbildīgais komisārs Mišels Barnjē sacīja: "Mūsu regulējums attiecībā uz bankām un tirgiem ir visaptverošs. Tagad mums jāpievēršas riskiem, kurus rada paralēlā banku sistēma. Tai ir būtiska loma reālās ekonomikas finansēšanā, un mums ir jānodrošina, ka tā ir pārredzama un ka uzlabojumi, kas panākti, nostiprinot noteiktas finanšu sabiedrības, netiek mazināti, riskus pārnesot uz mazāk regulētām nozarēm." Vispārīga...

Valdība otrdien, 3. septembrī, skatīja Latvijas nacionālās pozīcijas projektu "Par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās", kas paredz izteikt atbalstu šai regulai. Regulas pieņemšana atvieglošot pārrobežu prasījumu un uzlabošot tiesu spriedumu izpildes efektivitāti civillietās un komerclietās attiecībā uz pārrobežu strīdiem, tādējādi samazinot riskus, ar ko saistīta pārrobežu uzņēmējdarbība. Tā novērsīšot pašreizējo situāciju, kas parādniekiem ļaujot viegli izvairīties no līdzekļu apķīlāšanas parādu piespiedu atmaksas procesā, pārvietojot savus līdzekļus no bankas konta vienā dalībvalstī uz kontu citā dalībvalstī, jo kreditoram esot maz iespēju bloķēt parādnieka bankas kontus ārvalstīs, lai nodrošinātu, ka prasījums tiks apmierināts. Latvija gan regulu atbalsta ar vairākām (kopumā deviņām) piebildēm - piemēram, regulas darbības jomai nevajadzētu attiekties uz laulāto mantu un reģistrētu partnerattiecību īpašumtiesiskajām sekām un mantojuma jautājumiem; tāpat Latvija uzskata, ka būtu maksimāli jāsamazina iespēja izdot apķīlāšanas rīkojumu gadījumos, kuros lietu pēc būtības skata šķīrējtiesā;...