FINANSES

Ekonomikas ministrija atgādina, ka līdz 17. maijam uzņēmēji, kā arī pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji var pieteikties Covid-19 krīzes atbalstam par aprīli. Atbalstam uzņēmēji var pieteikties par katru kalendāro mēnesi, iesniedzot pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) līdz nākamā mēneša 15. datumam; ņemot vērā, ka 15. maijs ir brīvdiena (sestdiena), komersanti pieteikumus var iesniegt līdz pirmdienai, 17. maijam. Būtiski norādīt, ka atbalstam var pieteikties arī to nozaru komersanti, kuri ir atsākuši darbu, bet kuriem joprojām ir vērojams attiecīgais apgrozījuma kritums, un kuriem daļa darbinieku ir nodarbināti daļēji vai ir dīkstāvē. Dīkstāves atbalstam var pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, t.i. aprīlī: ir samazinājušies ne mazāk kā par 20 %, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies; vai samazinājušies ne mazāk kā par 30 %, salīdzinot ar attiecīgā 2019. gada mēneša ieņēmumiem. Būtiski...

Ministru kabineta 2021. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 275 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 229 "Noteikumi par nomas apgrozījuma krituma kompensāciju Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem" , ko sagatavojusi Ekonomikas ministrija un kas publicēti 7. maijā, un stājas spēkā no 8. maija, paredz kompensēt komersanta īpašumā esošā tirdzniecības centra nomas ieņēmumu kritumu. Atbalstu piešķirs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) Ņemot vērā, ka atbalsts paredzēts tirdzniecības centriem, kas pēc 2021.gada 6.aprīļa joprojām ir ierobežoti tā saimnieciskajā darbībā, lai sniegtu mērķtiecīgu atbalstu tieši šādiem komersantam noteikts papildus kritērijs - tirdzniecības centriem pārtikas preču veikali neaizņem vairāk kā 30% no kopējās tirdzniecībai atvēlētās platības. Tas nozīmē, šāds atbalsts nebūs pieejams tirdzniecības centriem, kuros atrodas pārtikas veikals, ziedu veikals, aptieka, veterinārā aptieka, optikas veikals, jo šo veikalu saimnieciskā darbība nav ierobežota un viņi var gūt ienākumus. Tāpat noteikts, ka uz atbalstu var pretendēt tikai tāds komersants, kas nav atkārtoti...

Valdība 29. aprīļa sēdē atbalstījusi apjomīgas izmaiņas apgrozāmo līdzekļu atbalsta sniegšanā krīzes skartajiem uzņēmumiem. Tās paredz grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai"". Ko neieskaita apgrozījumā? Pirmkārt, grozījumi paredz, ka, aprēķinot uzņēmuma apgrozījuma kritumu, turpmāk tiks ņemts vērā apgrozījums no saimnieciskās darbības. Tas darīts, lai "novērstu dažādo interpretāciju par apgrozījumā ieskaitāmajiem līdzekļiem" - t.i., pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumos neieskaita saņemto finanšu palīdzības vai finansiālo atbalstu, tādējādi secināms, ka uzņēmumu saņemtie ziedojumi, dotācijas un valsts atbalsti nav jāskaita apgrozījumā. Tāpat noteikts arī, ka komersantam piešķiramā atbalsta apjoms nedrīkst pārsniegt apgrozījuma kritumu, kas ir radies uzņēmumam. Savukārt gadījumā, ja valsts piešķirtais atbalsts (otrā Covid-19 izplatības viļņa pārvarēšanai) netiek izlietots, neizlietoto atbalsta daļu uzņēmumam būs jāatmaksā Valsts ieņēmumu dienestam. Atbalsta izlietošanas termiņš Tāpat ar grozījumiem tiek noteikts, ka piešķirto atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensācijai, kas saistīts ar Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni (no...

Tiesībsargs ir konstatējis Ministru kabineta izdoto "Noteikumu par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” neatbilstību Satversmei. Izskatot kāda uzņēmuma iesniegumu, secināts, ka noteikumos nav ievērots taisnīguma princips. Tiesībsargs aicina Ministru kabinetu šo nepilnību novērst. Minētie noteikumi paredz, ka “atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.” Tiesībsargs uzver, ka tas neatbilst Satversmei, kur noteikts, ka demokrātiskas un tiesiskas valsts galīgais mērķis ir taisnīgums un tā nodrošināšana. Lai taisnīgums tiktu īstenots katrā konkrētā lietā, jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem, proti, jānodrošina: saskanīgums un līdzsvars, vienādos un salīdzināmos apstākļos esošu cilvēku vienlīdzība un labumu sadale proporcionāli nopelniem. Tiesībsargs nerod saprātīgu...

Ministru kabinets 20. aprīlī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. maija noteikumos Nr. 299 “Noteikumi par valsts atbalstu īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībā Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai””. Noteikumi paredz lauksaimniekiem vienoto platības maksājuma avansu arī 2021. gadā piešķirt kā īstermiņa bezprocentu aizdevumu, lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi un lauksaimniekiem stabilizētu naudas plūsmu, kā arī nodrošinātu ekonomisko dzīvotspēju un attīstību. Noteikumi paredz, ka īstermiņa aizdevumu piešķirs lauksaimniekiem kā de minimis atbalstu vai arī kā saskaņotu valsts atbalstu atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam, ja lauksaimniekam trīs pēdējos fiskālajos gados piešķirtā de minimis atbalsta kopējā summa ir sasniegusi 25 000 eiro. Īstermiņa aizdevumu aprēķinās no vienotā platības maksājuma avansa apmēra, ņemot vērā šādus noteikumu projekta nosacījumus: īstermiņa aizdevuma likme noteikta 40 eiro par vienotajam platības maksājumam pieteikto hektāru, aizdevumu nepiešķirs par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību, kura ir deklarēta vienotā platības maksājuma saņemšanai ar kultūraugu un zemes izmantošanas kodu...

Uzņēmuma finanšu vadīšanā apgrozāmais kapitāls ir svarīgs analīzes un vadīšanas objekts, jo tas "apvieno" apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa saistību vadīšanas procesus. Ekonomikas literatūrā apgrozāmais kapitāls tiek definēts kā starpība starp apgrozāmajiem līdzekļiem un īstermiņa saistībām. Kā jau tika minēts, uzņēmuma apgrozāmo kapitālu aprēķina, no apgrozāmajiem līdzekļiem (debitori, krājumi, nauda) atņemot īstermiņa saistības (parādi piegādātājiem, saņemtie avansi, nākamo periodu ieņēmumi, sociālās apdrošināšanas maksājumi, nodokļi un citas saistības, par kurām netiek maksāti procenti). Apgrozāmo kapitālu mēdz saukt arī par neto apgrozāmajiem līdzekļiem. Parasti apgrozāmie līdzekļi pārsniedz īstermiņa saistības, veidojot pozitīvu apgrozāmo kapitālu. Apgrozāmais kapitāls ir nepieciešams, lai nodrošinātu normālu uzņēmuma darbību, jo apgrozāmo līdzekļu pārsniegums pār īstermiņa saistībām nozīmē to, ka uzņēmums ne tikai spēj dzēst savas īstermiņa saistības, bet tam ir arī rezerves darbības paplašināšanai un turpmākai attīstībai. Pastāv apgrozāmā kapitāla apjoma atkarība (tas pieaug vai samazinās) no apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa saistību apjomu izmaiņām. Menedžeri, kas nodarbojas ar apgrozāmā kapitāla vadīšanu, izmanto...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 14. aprīlī izsludinājusi Norvēģijas grantu programmas “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” atklātā konkursa “Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā” projektu iesniegumu atlases kārtu. Konkursa mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, ieviešot ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas. “Uzņēmumu konkurētspēja bieži vien tiešā veidā atkarīga no tā, cik mūsdienīgi tehnoloģiskie risinājumi tiek izmantoti. Pārsvarā šo tehnoloģiju pamatā ir zaļās inovācijas un digitālie risinājumi, kuri ļauj uzņēmumiem strādāt efektīvāk, samazināt izmaksas un piesaistīt jaunus klientus. Klimata pārmaiņas mudina iedzīvotājus mainīt savus paradumus, arvien vairāk patērētāju pievērš uzmanību tam kā tiek organizēts ražošanas process. Šī atbalsta programma ir lielisks veids kā mainīt savu saimniekošanas modeli,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Atbalsts tiks sniegts divās jomās – zaļajās inovācijas un informācijas un komunikācijas tehnoloģijās (IKT). Šīs jomas ietver videi draudzīgāku un energoefektīvu materiālu un produktu radīšanu, viedo mobilitāti, tīru transportēšanu, ūdens resursu...

Valdība 1. aprīlī apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos", paredzot atbalstu daļējai kredītprocentu dzēšanai, zinātniskajiem pētījumiem un lauksaimniecības produkcijas popularizēšanas pasākumu digitalizācijai. Noteikumu izmaiņas stājas spēkā 8. aprīlī. Ar grozījumiem noteikts, ka valsts atbalsts 2021. gadā būs pieejams daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem, atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām, kā arī lauksaimniecības, zvejniecības un zvejas produktu pārstrādes un apstrādes uzņēmumiem, paredzot šim mērķim kopsummā 12 miljonus eiro, kā arī lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko iestāžu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai, paredzot 3 miljonus eiro, un lauksaimniecības produktu pieejamības informēšanas pasākumu digitālās platformas pilnveidei, paredzot 320 tūkstošus eiro. Lai saņemtu atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai par laiku no 2020. gada 1. septembra līdz 2021. gada 31. augustam, primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem, atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām, kā arī lauksaimniecības, zvejniecības un zvejas produktu pārstrādes un...

Ja uzņēmumi vai nevalstiskās organizācijas nomā telpas valsts vai pašvaldību, citu atvasinātu publisku personu un to kapitālsabiedrību piederošajos nekustamajos īpašumos, un to uzņēmējdarbība cietusi valdības noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ, tie var lūgt nomas maksas samazinājumu vai pat atbrīvojumu no tās. Uzņēmēji, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 krīze un kuri telpas savai saimnieciskajai darbībai nomā no publiskas personas vai tās kapitālsabiedrībām, var lūgt atbrīvojumu no nomas maksas vai tās samazinājumu noteiktam laika periodam līdz šā gada 30. jūnijam. Tāpat uzņēmēji var lūgt kavējuma procentu un līgumsodu nepiemērošanu. Minēto atbrīvojumu saņemšanai nepieciešams nomnieka iesniegums, kā arī viņam jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Ja nomātās telpas noteiktajā periodā saimnieciskās darbības veikšanai vispār neizmanto Ministru kabinetā pieņemto lēmumu dēļ, tiek piemērots nomas maksas atbrīvojums. Savukārt citos gadījumos nomniekam piemēro nomas maksas samazinājumu līdz pat 90%. Pašvaldības var noteikt arī citus kritērijus pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma vai kustamās mantas nomniekiem, kā arī noteikt citu nomas maksas...

Uzņēmuma jeb biznesa vērtēšana saistās ar virkni pasākumu kompleksu, kas tiek īstenoti pie biznesa darījumu veikšanas. Kas ir šie darījumi un cik izšķiroša loma tieši uzņēmuma vērtēšanai var būt katrā no konkrētajiem gadījumiem, skaidro Auctus Capital vecākā finanšu analītiķe Natalja Sniega. Vajadzība pēc biznesa vērtēšanas var rasties vairākās situācijās – gan apsverot domu par uzņēmuma pirkšanu - pārdošanu, gan gadījumos, kad plānota investora piesaiste, kā arī stratēģiskās plānošanas vajadzībām, lai labāk orientētos tirgū un pilnvērtīgāk veidotu nākotnes plānus. Ir situācijas, kad biznesa vērtēšana ir obligāts solis. Viens no tiem ir biznesa darījumu plānošana – lemjot gan par uzņēmuma pārdošanu, pirkšanu vai apvienošanos, gan par investora piesaisti. Vērtējums būs nepieciešams, lai korekti noteiktu vēlamo darījuma cenas diapazonu. Vērtējums palīdzes arī novērst situāciju, kad investors ir ieinteresēts un gatavs darījumam, bet darījums netiek realizēts dēļ esošo īpašnieku nepamatotām ekspektācijām par uzņēmuma vērtību, vai arī puses nespēj pietiekami argumentēt piedāvāto darījuma cenu. Ņemot vērā, ka...

Uzņēmumiem ir iespēja pieteikties valsts atbalstam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai par laiku no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. maijam. Maksimālā summa, ko vienam uzņēmumam iespējams saņemt mēneša ietvaros, tagad sasniedz jau 100 000 eiro. Tāpat paplašināti kritēriji tiem uzņēmumiem, kuri var kvalificēties dīkstāves pabalstu saņemšanai. Kurš var pieteikties apgrozījuma grantam? Laika posmā no š.g. janvāra līdz maijam ikmēneša grantam var pieteikties uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums attiecīgajā mēnesī atbilst vienam no četriem VID mājaslapā izlasāmajiem kritērijiem. Turpat pieejama arī paplašināta informācija par nosacījumiem, kā arī pieteikšanās kārtība. Uzņēmējiem jāņem vērā, ka apgrozījuma krituma aprēķinā netiek ņemts vērā saņemtā atbalsta apmērs. Taču tas neatceļ nodokļu nomaksas un grāmatvedības kārtošanas prasības, kā arī šo atbalstu nedrīkst apvienot ar citu valsts atbalstu. Atbalsta apmērs ir 60% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 100 000 eiro mēnesī,...

No šā gada 7. aprīļa lauksaimnieki varēs pieteikties platību maksājumiem, Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) aizpildot Vienoto iesniegumu, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Ņemot vērā Covid-19 izplatību un notiektos ierobežojumus darbam klātienē, visu nepieciešamo atbalstu klientiem dienests klientiem, kuri paši nevar aizpildīt informāciju EPS, sniegs arī pa tālruni – dienesta darbinieki tālruņa sarunas laikā klienta vietā varēs aizpildīt un iesniegt Vienoto iesniegumu. Līdzīgi dienests rīkojās 2020.gada pavasarī, kad palīdzību sniedza vairāk nekā 10 000 klientiem. Jau sešus mēnešus lauksaimnieki var EPS aizpildīt Provizoriskos platību maksājumu iesniegumus. Tas ļauj pakāpeniski rakstīt nepieciešamo informāciju iesniegumā un aprēķināt, vai tiks izpildītas zaļināšanas un citas prasības. Ja lauksaimnieks aizpilda informāciju Provizoriskajā iesniegumā, tad šis iesniegums, sākot ar 7. aprīli, ir jāiesniedz EPS. Dienests šā gada aprīļa sākumā plāno organizēt vebināru par pieteikšanos platību maksājumiem, izmaņām šajā sezonā un citiem aktuāliem jautājumiem. Plašāka informācija par pieteikšanos vebināram būs pieejama marta beigās. Svarīgi datumi 2021.gada sezonā: 1.aprīlis – noslēdzas...

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma ziņojumā par 2017. - 2019. gadu (turpmāk – riska ziņojums) Latvijas spēja vadīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) riskus un izveidotās NILL novēršanas un apkarošanas sistēmas noturība ir novērtēta kā augsta. Par to liecina pozitīvās tendences un rādītāji iestāžu savstarpējā sadarbībā vietējā un starptautiskā līmenī, uzraudzības un kontroles institūciju kapacitātes pieaugums, kā arī vienotas un koordinētas NILL apkarošanas sistēmas izveide. Risku ziņojumā analizēti arī 2020. gada būtiskākie notikumi, īpaši pievēršoties COVID-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem. Risku ziņojuma izstrāde ir nozīmīga katrai valstij, jo tā ļauj apzināt un identificēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) riskus un sagatavot atbilstošus pasākumus risku mazināšanai. Līdz ar to politikas veidotājiem ziņojums ir pamats turpmākai NILLTPFN politikas attīstīšanai vai sakārtošanai. Privātā sektora pārstāvji risku ziņojumā iekļautos secinājumus var izmantot, lai pārskatītu un pielāgotu aktuālajai situācijai savas iekšējās kontroles procedūras....

Komersanti, kas cietuši no Covid-19 krīzes, līdz 15. martam Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā var iesniegt pieteikumus algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem par februāri. Pieteikums atbalsta saņemšanai par martu būs jāiesniedz līdz š.g. 15. aprīlim. Atbalsts komersantiem būs pieejams līdz brīdim, kamēr spēkā būs valdības noteiktie ierobežojumi saimnieciskai darbībai, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību. Atbalsts tiek piešķirts nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai, ko izmaksā darbiniekiem par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Atbalstu izmaksā darbiniekiem piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu. Atbalstam algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem var pieteikties darba devēji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības konkrētajā 2020. un 2021. gada atbalsta mēnesī, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī...

Eiropas Komisija saskaņojusi šī gada sākumā valdības pieņemtos grozījumus atbalsta programmā granta (dāvinājuma) saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests (VID) 5. martā uzsāk pieņemt pieteikumus atbalstam pēc precizētajiem kritērijiem, t.i., valsts atbalstu varēs saņemt būtiski plašāks komersantu loks. Apgrozāmo līdzekļu grants tiek piešķirts Covid-19 krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni. Līdz ar precizētajiem kritērijiem no 2021. gada janvāra līdz maijam ikmēneša grantam (dāvinājumam) apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai var pieteikties uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums attiecīgajā mēnesī atbilst vienam no šādiem kritērijiem: atbalsta perioda mēnesī uzņēmuma apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, un kuram atbalsta perioda mēnesī apgrozījums ir krities vismaz par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada vai 2020.gada attiecīgajā mēnesī; reģistrēts VID kā nodokļu maksātājs pēc 2020. gada 1. janvāra un kuram atbalsta...