FINANSES

Labklājības ministrija izmaksājusi valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAO iemaksas) kompensācijas pirmajiem trim sociālajiem uzņēmumiem. No šā gada 1. janvāra Labklājības ministrijas administrētajā Eiropas Sociālā fonda projektā "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ir ieviests jauns atbalsts sociālajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem. Sociālie uzņēmumi var saņemt kompensāciju veikto VSAO iemaksu apmērā par šiem nodarbinātajiem. Uz finansiālo atbalstu var pretendēt ne tikai darba integrācijas sociālie uzņēmumi, bet arī pārējie sociālie uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus noteiktām sabiedrības grupām vai labumu sabiedrībai kopumā. Reizi ceturksnī sociālais uzņēmums var pieprasīt Labklājības ministrijai faktiski samaksāto VSAO iemaksu darba devēja daļas kompensāciju, ja par šo personu komersants nav saņēmis finanšu atbalstu citā valsts atbalsta programmā. Piemēram, uz kompensāciju nevar pretendēt, ja komersants pārskata periodā par šiem pašiem darbiniekiem ir saņēmis grantu no Attīstības finanšu institūcijas Altum vai dotāciju darba algām aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros no Nodarbinātības valsts aģentūras. VSAO iemaksu kompensācija notiek saskaņā ar de...

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu divām jaunām atbalsta programmām Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ. Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 8 miljoni eiro. Detalizēti kritērijus un kārtību granta piešķiršanai Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem, kuru īpašumā ir tirdzniecības centrs, nomas ieņēmumu krituma kompensācijai, nosaka Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 229 “Noteikumi par nomas apgrozījuma krituma kompensāciju Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem” un 2021. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 277 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem sporta centriem”. Grozījumi atbalsta programmās stāsies spēkā pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Abas atbalsta programmas ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), kas jau uzsākusi iesniegumu pieņemšanu. Ministru kabinets 27. maija sēdē lēma komersantu pieteikumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz 30. jūnijam. Lēmumu par atbalsta sniegšanu komersantiem LIAA pieņems līdz 30. septembrim. LIAA atbalsta pieprasījumu izmaksu...

No 19. maija mākslas, izklaides un atpūtas pasākumu organizatori var pieteikties Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalsta programmai projektu īstenošanai. Programmas kopējais finansējums ir seši miljoni eiro, un uz atbalstu var pretendēt pasākumi, kuri nevar notikt Covid-19 dēļ un kuru kopējās izmaksas ir vismaz 15 000 eiro. Atbalsta instruments būs pieejams Latvijā reģistrētiem, dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar mākslas, izklaides un atpūtas pasākumu organizēšanu un kuru kopējais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 40 000 eiro. Tāpat būs jāspēj pierādīt Covid-19 ietekme uz biznesu. Lai saņemtu atbalstu, uzņēmums nevar būt nonācis finanšu grūtībās līdz 2019. gada 31. decembrim. Jaunā valsts atbalsta programma kultūras jomas uzņēmumiem ir līdz šim nebijuša formāta finanšu instruments. 60% no summas būs aizdevums, bet 40% - grants. Būtiski, ka atbalstu tikai granta veidā saņemt nevarēs, granta daļa var veidot līdz 40% no kopējā atbalsta. Par jauno atbalsta instrumentu atbildīga būs Kultūras ministrija, bet programmu administrēs ALTUM. Lai informētu par programmas...

Šoreiz par darījumiem skaidrā naudā jeb par darījumiem ar banknotēm un monētām. Tātad raksts nebūs par darījumiem bezskaidrā naudā, ar norēķinu kartēm un arī par skaidras naudas iemaksām kontos. Darījumi skaidrā naudā joprojām notiek, taču par tiem jāzina, ka pastāv pienākumi un ierobežojumi darījumos starp juridiskām personām, juridisku un fizisku personu un fizisko personu darījumos. Pienākumi un ierobežojumi attiecas uz noteiktu summu. Ir trīs sliekšņi — 1500 eiro, 3000 eiro, 7200 eiro. Skaidras naudas darījumi virs 1500 eiro Ja darījumu apjoms summas izteiksmē vienā kalendāra mēnesī starp divām juridiskajām personām vai starp juridisko personu un fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju, vai starp individuālo komersantu un fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju, vai jebkuru citu šo darījuma dalībnieku kombināciju sasniedz vai pārsniedz 1500 eiro, tad summa ir jādeklarē saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi". Pienākums deklarēt skaidras naudas darījumu summas ir neatkarīgi no tā, vai darījums...

Lai turpinātu sniegt atbalstu Covid-19 pandēmijas ietekmētajiem uzņēmumiem, valdība 13. maija sēdē lēma līdz šā gada beigām pagarināt garantiju, tai skaitā lieliem komersantiem, un apgrozāmo līdzekļu aizdevumu piešķiršanas termiņu, kā arī veica vairākus citus precizējumus Altum garantiju un aizdevumu saņemšanas nosacījumos. Ieviešot vienotus nosacījumus atbalsta saņemšanai šo atbalsta programmu ietvaros, veikti grozījumi, nosakot, ka nodokļu un nodevu parāds, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds, komersantiem nevar pārsniegt 1000 EUR, un tam nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, nav noslēgts vienošanās līgums vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi. Šī nosacījuma izpildi Altum vērtēs uz garantiju piešķiršanas brīdi vai līdz aizdevuma izsniegšanas uzsākšanai. Tāpat līdz ar grozījumiem atbalsta programmās, turpmāk Altum savā tīmekļa vietnē publicēs informāciju par atbalsta saņēmējiem, t.sk. garantiju saņēmējiem, kuriem atbalsta apmērs pārsniegs 100 000 EUR (saskaņā ar Pagaidu regulējuma prasībām). Vienlaikus valdība apstiprināja vairākus grozījumus apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmā. Palielināta programmas...

Valdībā 13. maijā apstiprināja grozījumus Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV) programmā (grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 1. decembra noteikumos Nr.678 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju" 3.2.1.2.pasākuma "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana"), kas uzņēmumiem pavērs pieeju daudz plašākam atbalsta instrumentu klāstam. Maksimālā atbalsta summa vienam uzņēmumam dalībai izstādēs un dažādiem digitālajiem risinājumiem palielināta no 20 000 līdz 40 000 eiro, bet Latvijas starptautiskās konkurētspējas veicināšanas tūrismā projekta ietvaros ir paredzēts atbalsts liela mēroga kultūras un sporta pasākumu, kā arī starptautisku izstāžu organizēšanai Latvijā var piesaistīt līdz pat 195 000 eiro. Līdz ar grozījumiem programmas īstenošanai tiek piešķirts papildu ERAF finansējums 7 511 063 eiro apmērā, līdz ar to uzņēmējiem līdz 2023. gadam grantu veidā ir pieejami 18,7 miljoni eiro. Atbalsts ir pieejams vairākās apakšprogrammās. Atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem Mazie un vidējie eksportējošie uzņēmumi var saņemt līdzfinansējumu savu ārējā mārketinga aktivitāšu īstenošanai līdz 40 000 eiro...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 11.maijā, galīgajam lasījumam atbalstīja Segto obligāciju likuma projektu, kas turpmāk noteiks regulējumu segto obligāciju jomā, pārņemot Eiropas Savienības (ES) prasības par šo obligāciju emisiju un publisko uzraudzību. Segto obligāciju regulējums veicinās Latvijas kā jurisdikcijas konkurētspēju, radīs priekšnoteikumus pieejamākam finansējumam un nodrošinās jaunus finansējuma avotus hipotekārai un komerciālā nekustamā īpašuma kreditēšanai, likumprojekta anotācijā pauž tā autori Finanšu ministrijā. Jaunā likuma projekts noteic segto obligāciju programmas emisijas tiesisko ietvaru un paredz nodrošināt ieguldītāju un kreditoru aizsardzību. Patlaban Latvijā šo jomu regulē Hipotekāro ķīlu zīmju likums, kas ir novecojis, un tajā trūkst vairāki būtiski elementi, tostarp regulējums pārrobežu darījumiem saistībā par kredītiestāžu iespējām veidot kopīgu seguma portfeli Baltijas valstu mērogā. Tāpat patlaban nav regulējuma par seguma aktīvu nošķiršanu, seguma portfeļa uzrauga darbību un nosacījumi informācijai ieguldītājiem, teikts projekta anotācijā. Ar regulējumu arī paredzēts saskaņot Baltijas segto obligāciju ietvaru, lai varētu veidot pārrobežu segto obligāciju emisijas, tostarp mājokļu tirgus,...

Valdība 11. maija sēdē apstiprinājusi grozījumus īstermiņa eksporta kredītu garantijas programmā, paredzot līdz šāgada beigām pagarināt termiņu, līdz kuram Attīstības finanšu institūcijā “Altum” varēs sniegt īstermiņa eksporta kredītu garantijas komersantiem neatkarīgi no debitora valsts, kā arī piešķirt papildu finansējumu 1 miljona eiro apmērā programmas īstenošanai, lai turpinātu sniegt atbalstu eksportētājiem Covid-19 izaicinājumu laikā. Īstermiņa eksporta kredīta garantijas atbalsta programmas ietvaros var saņemt komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot pieteikumu Attīstības finanšu institūcijā “Altum”. Līdz 2021. gada 31. decembrim pagarinot termiņu, līdz kuram eksporta kredītu garantijas varēs sniegt neatkarīgi no (pircēja) debitora valsts, tiks turpināts sniegt atbalstu Latvijas eksportētājiem, sniedzot garantijas par to eksporta darījumiem un mazinot debitoru valstu komerciālos un politiskos riskus. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām eksportētāji varēs Altum saņemt eksporta kredītu garantijas uz Eiropas Savienības valstīm un citām OECD valstīm, kas parastā situācijā bija ierobežota. Altum 2020. gads saņemto pieteikumu skaita ziņā ir aktīvākais gads īstermiņa eksporta kredītu...

Ekonomikas ministrija atgādina, ka līdz 17. maijam uzņēmēji, kā arī pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji var pieteikties Covid-19 krīzes atbalstam par aprīli. Atbalstam uzņēmēji var pieteikties par katru kalendāro mēnesi, iesniedzot pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) līdz nākamā mēneša 15. datumam; ņemot vērā, ka 15. maijs ir brīvdiena (sestdiena), komersanti pieteikumus var iesniegt līdz pirmdienai, 17. maijam. Būtiski norādīt, ka atbalstam var pieteikties arī to nozaru komersanti, kuri ir atsākuši darbu, bet kuriem joprojām ir vērojams attiecīgais apgrozījuma kritums, un kuriem daļa darbinieku ir nodarbināti daļēji vai ir dīkstāvē. Dīkstāves atbalstam var pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, t.i. aprīlī: ir samazinājušies ne mazāk kā par 20 %, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies; vai samazinājušies ne mazāk kā par 30 %, salīdzinot ar attiecīgā 2019. gada mēneša ieņēmumiem. Būtiski...

Ministru kabineta 2021. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 275 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 229 "Noteikumi par nomas apgrozījuma krituma kompensāciju Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem" , ko sagatavojusi Ekonomikas ministrija un kas publicēti 7. maijā, un stājas spēkā no 8. maija, paredz kompensēt komersanta īpašumā esošā tirdzniecības centra nomas ieņēmumu kritumu. Atbalstu piešķirs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) Ņemot vērā, ka atbalsts paredzēts tirdzniecības centriem, kas pēc 2021.gada 6.aprīļa joprojām ir ierobežoti tā saimnieciskajā darbībā, lai sniegtu mērķtiecīgu atbalstu tieši šādiem komersantam noteikts papildus kritērijs - tirdzniecības centriem pārtikas preču veikali neaizņem vairāk kā 30% no kopējās tirdzniecībai atvēlētās platības. Tas nozīmē, šāds atbalsts nebūs pieejams tirdzniecības centriem, kuros atrodas pārtikas veikals, ziedu veikals, aptieka, veterinārā aptieka, optikas veikals, jo šo veikalu saimnieciskā darbība nav ierobežota un viņi var gūt ienākumus. Tāpat noteikts, ka uz atbalstu var pretendēt tikai tāds komersants, kas nav atkārtoti...

Valdība 29. aprīļa sēdē atbalstījusi apjomīgas izmaiņas apgrozāmo līdzekļu atbalsta sniegšanā krīzes skartajiem uzņēmumiem. Tās paredz grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai"". Ko neieskaita apgrozījumā? Pirmkārt, grozījumi paredz, ka, aprēķinot uzņēmuma apgrozījuma kritumu, turpmāk tiks ņemts vērā apgrozījums no saimnieciskās darbības. Tas darīts, lai "novērstu dažādo interpretāciju par apgrozījumā ieskaitāmajiem līdzekļiem" - t.i., pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumos neieskaita saņemto finanšu palīdzības vai finansiālo atbalstu, tādējādi secināms, ka uzņēmumu saņemtie ziedojumi, dotācijas un valsts atbalsti nav jāskaita apgrozījumā. Tāpat noteikts arī, ka komersantam piešķiramā atbalsta apjoms nedrīkst pārsniegt apgrozījuma kritumu, kas ir radies uzņēmumam. Savukārt gadījumā, ja valsts piešķirtais atbalsts (otrā Covid-19 izplatības viļņa pārvarēšanai) netiek izlietots, neizlietoto atbalsta daļu uzņēmumam būs jāatmaksā Valsts ieņēmumu dienestam. Atbalsta izlietošanas termiņš Tāpat ar grozījumiem tiek noteikts, ka piešķirto atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensācijai, kas saistīts ar Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni (no...

Tiesībsargs ir konstatējis Ministru kabineta izdoto "Noteikumu par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” neatbilstību Satversmei. Izskatot kāda uzņēmuma iesniegumu, secināts, ka noteikumos nav ievērots taisnīguma princips. Tiesībsargs aicina Ministru kabinetu šo nepilnību novērst. Minētie noteikumi paredz, ka “atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.” Tiesībsargs uzver, ka tas neatbilst Satversmei, kur noteikts, ka demokrātiskas un tiesiskas valsts galīgais mērķis ir taisnīgums un tā nodrošināšana. Lai taisnīgums tiktu īstenots katrā konkrētā lietā, jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem, proti, jānodrošina: saskanīgums un līdzsvars, vienādos un salīdzināmos apstākļos esošu cilvēku vienlīdzība un labumu sadale proporcionāli nopelniem. Tiesībsargs nerod saprātīgu...

Ministru kabinets 20. aprīlī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. maija noteikumos Nr. 299 “Noteikumi par valsts atbalstu īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībā Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai””. Noteikumi paredz lauksaimniekiem vienoto platības maksājuma avansu arī 2021. gadā piešķirt kā īstermiņa bezprocentu aizdevumu, lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi un lauksaimniekiem stabilizētu naudas plūsmu, kā arī nodrošinātu ekonomisko dzīvotspēju un attīstību. Noteikumi paredz, ka īstermiņa aizdevumu piešķirs lauksaimniekiem kā de minimis atbalstu vai arī kā saskaņotu valsts atbalstu atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam, ja lauksaimniekam trīs pēdējos fiskālajos gados piešķirtā de minimis atbalsta kopējā summa ir sasniegusi 25 000 eiro. Īstermiņa aizdevumu aprēķinās no vienotā platības maksājuma avansa apmēra, ņemot vērā šādus noteikumu projekta nosacījumus: īstermiņa aizdevuma likme noteikta 40 eiro par vienotajam platības maksājumam pieteikto hektāru, aizdevumu nepiešķirs par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību, kura ir deklarēta vienotā platības maksājuma saņemšanai ar kultūraugu un zemes izmantošanas kodu...

Uzņēmuma finanšu vadīšanā apgrozāmais kapitāls ir svarīgs analīzes un vadīšanas objekts, jo tas "apvieno" apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa saistību vadīšanas procesus. Ekonomikas literatūrā apgrozāmais kapitāls tiek definēts kā starpība starp apgrozāmajiem līdzekļiem un īstermiņa saistībām. Kā jau tika minēts, uzņēmuma apgrozāmo kapitālu aprēķina, no apgrozāmajiem līdzekļiem (debitori, krājumi, nauda) atņemot īstermiņa saistības (parādi piegādātājiem, saņemtie avansi, nākamo periodu ieņēmumi, sociālās apdrošināšanas maksājumi, nodokļi un citas saistības, par kurām netiek maksāti procenti). Apgrozāmo kapitālu mēdz saukt arī par neto apgrozāmajiem līdzekļiem. Parasti apgrozāmie līdzekļi pārsniedz īstermiņa saistības, veidojot pozitīvu apgrozāmo kapitālu. Apgrozāmais kapitāls ir nepieciešams, lai nodrošinātu normālu uzņēmuma darbību, jo apgrozāmo līdzekļu pārsniegums pār īstermiņa saistībām nozīmē to, ka uzņēmums ne tikai spēj dzēst savas īstermiņa saistības, bet tam ir arī rezerves darbības paplašināšanai un turpmākai attīstībai. Pastāv apgrozāmā kapitāla apjoma atkarība (tas pieaug vai samazinās) no apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa saistību apjomu izmaiņām. Menedžeri, kas nodarbojas ar apgrozāmā kapitāla vadīšanu, izmanto...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 14. aprīlī izsludinājusi Norvēģijas grantu programmas “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” atklātā konkursa “Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā” projektu iesniegumu atlases kārtu. Konkursa mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, ieviešot ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas. “Uzņēmumu konkurētspēja bieži vien tiešā veidā atkarīga no tā, cik mūsdienīgi tehnoloģiskie risinājumi tiek izmantoti. Pārsvarā šo tehnoloģiju pamatā ir zaļās inovācijas un digitālie risinājumi, kuri ļauj uzņēmumiem strādāt efektīvāk, samazināt izmaksas un piesaistīt jaunus klientus. Klimata pārmaiņas mudina iedzīvotājus mainīt savus paradumus, arvien vairāk patērētāju pievērš uzmanību tam kā tiek organizēts ražošanas process. Šī atbalsta programma ir lielisks veids kā mainīt savu saimniekošanas modeli,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Atbalsts tiks sniegts divās jomās – zaļajās inovācijas un informācijas un komunikācijas tehnoloģijās (IKT). Šīs jomas ietver videi draudzīgāku un energoefektīvu materiālu un produktu radīšanu, viedo mobilitāti, tīru transportēšanu, ūdens resursu...