FINANSES

Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN) 13. jūlijā apstiprināja Latvijas Atveseļošanas plānu, paredzot investīcijas 1,82 miljardu eiro apmērā. Līgumu par finansējuma saņemšanu plānots noslēgt augustā, un kā pirmā atbalstu saņems veselības nozare, kurā jau ir uzsākta projektu sagatavošana. Savukārt Ekonomikas ministrijas piedāvātais pasākumu kopums Atveseļošanās fonda (AF) ietvaros Latvijas tautsaimniecības ātrākai atgūšanās pēc Covid-19 pandēmijas ietver četrus darbības virzienus – reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, uzņēmumu digitalizāciju, klimata pārmaiņas, ekonomikas transformāciju un produktivitāti, kopumā 6 gadu periodā paredzot investēt tautsaimniecībā 657,6 miljonus eiro. Virzoties uz ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu, 57 milj. eiro paredzēts investēt daudzdzīvokļu māju siltināšanā (nosiltinot 387 112 m2) un 23.9, milj. eiro energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās ar kultūras funkciju (uzlabojot ēkas ar kopējo platību 113 492 m2 apmērā). AF finansējums 80 milj. eiro apmērā plānots ieguldīt elektrības augstsprieguma un sadales tīklos, kas nostiprinās elektroapgādes drošumu un kvalitāti. Elektrifikācijas investīciju mērķis ir mazināt būtiskus riskus patērētājiem, pieaugot...

Ministru kabineta 6. jūlija sēdē apstiprināta jauna atbalsta programma uzņēmējiem lieliem investīciju projektiem (t.i. vismaz 10 milj. EUR apmērā) kombinētā finanšu instrumenta veidā. To paredz "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai". Uzņēmējiem būs pieejams aizdevums ar kapitāla atlaidi, t.i. pēc noteiktu kritēriju izpildes pēc projekta realizācijas tiks samazināta aizdevuma pamatsumma dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai. Uzņēmēji varēs saņemt aizdevumu: līdz 75% no projekta kopsummas, bet ne vairāk kā 15 milj. EUR, ja aizdevumu izsniegs Altum; bez maksimālā ierobežojuma, ja aizdevumu piešķirs cits finansētājs. Kapitāla atlaides pamatsummas dzēšanai maksimālais apmērs būs līdz 30% no aizdevuma summas, bet ne vairāk kā 10 milj. EUR, ko piešķirs pēc pirmā nostrādātā gada no projekta realizācijas brīža. Atbalstu plānots piešķirt projektiem: kuru paredzētais ieguldījumu apjoms ir vismaz 10 milj. EUR; kurus plānots īstenot kādā no RIS3 jomām - zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā...

Ekonomikas ministrija atgādina, ka līdz 15. jūlijam uzņēmēji, kā arī pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji var pieteikties Covid-19 krīzes atbalstam par jūniju. Atbalstam uzņēmēji var pieteikties, iesniedzot pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Būtiski norādīt, ka atbalstam var pieteikties arī tie komersanti, kuri ir atsākuši darbu, bet kuriem kāda joprojām spēkā esoša ierobežojuma dēļ ir vērojams MK noteikumos noteiktais ieņēmumu kritums, un kuriem daļa darbinieku ir dīkstāvē vai nodarbināti daļēji. Jūnijs ir pēdējais mēnesis, par kuru dīkstāvē esoši darbinieki var saņemt dīkstāves atbalstu, daļēji nodarbināti darbinieki - algas subsīdiju un komersanti – grantu apgrozāmajiem līdzekļiem. Dīkstāves atbalstam var pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības šā gada jūnijā: ir samazinājušies ne mazāk kā par 20 %, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies; vai samazinājušies ne mazāk kā par 30 %, salīdzinot ar attiecīgā 2019. gada...

Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumi Nr. 391 “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem”” aktualizē esošo noteikumu pielikumā iekļauto valstu sarakstu ar Ekvadoras Republiku, Francijas Jaunkaledonijas teritoriju, Kazahstānas Republiku, Libērijas Republiku, Marokas Karalisti, Omānas Sultanātu un Peru Republiku, lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņemtu informāciju par Latvijas Republikas rezidentu finanšu līdzekļiem, kas tiek turēti šo valstu finanšu iestāžu finanšu kontos. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir izstrādājusi Daudzpusējo kompetento iestāžu līgumu par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem (MCAA), kurā, pamatojoties uz Konvencijas par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā 6. pantu, ir atrunāta kārtība, kādā valstij jāievieš Globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā. Saskaņā ar parakstīto MCAA, Omānas Sultanāts un Peru Republika pirmo informācijas apmaiņu ar sadarbības valstīm veica 2020. gadā, Ekvadoras...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir izsludinājusi Norvēģijas Finanšu instrumenta uzņēmēju atbalsta programmas “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” neliela apjoma grantu shēmas “Dzīves kvalitāti atbalstošu tehnoloģiju izstrāde” projektu iesniegumu atlasi. Ar šīs neliela apjoma grantu shēmas starpniecību uzņēmējiem ir iespēja piesaistīt līdzfinansējumu līdz 130 000 eiro. Atbalsts tiks sniegts jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādei, testēšanai un sertificēšanai, intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšanai, kā arī zināšanu pārneses darbību finansēšanai ar projekta partneri, kas saistīta ar jaunā produkta vai tehnoloģijas izstrādi. Norvēģijas finanšu instrumenta programmā viena no prioritātēm ir atbalstīt tādu tehnoloģiju ieviešanu, kuras sekmēs dzīves kvalitātes uzlabošanu. Šī joma aptver produktus vai tehnoloģijas labākai mājas aprūpei un uzraudzībai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī aktivitātes, kuras vērstas uz sabiedrības drošības, mobilitātes un līdzdalības nodrošināšanu. Projekta īstenošanas laikā jāizstrādā viena produkta vai tehnoloģijas prototips, kas nav paredzēts komerciālām vajadzībām. Atbalstu varēs saņemt Latvijā reģistrētie komersanti, kuri atbilst sīkā (mikro), mazā vai...

“Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti, ko jūnijā publiskoja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) pētnieki, liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šāds indekss tiek noteikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors, profesors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš. Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP*. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika...

Lai Covid-19 situācijā atbalstītu uzņēmējus un strādājošos, valstī joprojām tiek turpināti atbalsta pasākumi, informē Finanšu ministrija. Lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalsta izmaksu nodokļu maksātājiem, 15. jūnijā šim mērķim novirzīti vēl papildu 75 miljoni eiro. Savukārt valsts budžeta programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” palielinās vēl par 300 miljoniem eiro. Līdz ar to plānotā summa neparedzētiem gadījumiem sasniegs 1,62 miljardus eiro. Finansējums tiks novirzīts veselības, izglītības, uzņēmējdarbības un citām nozarēm, ko skāris Covid-19. Valsts atbalstam apgrozāmo līdzekļu granta veidā var pieteikties uzņēmēji visā Latvijā. Par jūniju atbalstam var pieteikties līdz 15. jūlijam. Turpinās arī dīkstāves atbalstu un algu subsīdiju izmaksa, lai palīdzētu saglabāt darbavietas un nodrošināt cilvēkus ar iztikas līdzekļiem. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) izstrādājis skaidrojošo materiālu "Par iesniegumu atbalstam par dīkstāvi un atbalstam algu subsīdijai vērtēšanu", kurā skaidrots, ka atbalstu turpmāk piešķirs tikai tad, ja nodokļu maksātājam ir aizliegts veikt saimniecisko darbību saistībā ar valstī noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid 19 infekcijas izplatības ierobežošanai....

Eiropas Komisija ir saskaņojusi valdības apstiprinātos grozījumus atbalsta programmā granta saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Turpmāk atbalsts tiks fokusēts uz to nozaru komersantiem, kas Covid-19 krīzē cietuši visbūtiskāk. Precizēti ir arī atbalsta saņemšanas nosacījumi. Granta saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem par jūniju komersanti var pieteikties līdz 2021. gada 15. jūlijam, savukārt 15. jūnijā tiek pārtraukta iesniegumu pieņemšana par iepriekšējiem atbalsta perioda mēnešiem. Līdz ar ārkārtējās situācijas atcelšanu 2021. gada 7. aprīlī pakāpeniski tika sākts mazināt ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai. Tādēļ, sākot no 2021. gada maija, ir precizēti atbalsta saņemšanas nosacījumi, atbalstu fokusējot tieši uz tiem komersantiem, kuru darbība joprojām ir pilnībā vai daļēji ierobežota. Ir identificētas 54 nozares, kuru komersantiem no 2021. gada maija apgrozāmo līdzekļu grants nebūs pieejams. Tās ir nozares, kuru darbībai iepriekš nav bijuši noteikti ierobežojumi un kuri šobrīd īsteno pilnvērtīgu saimniecisko darbību, piemēram, būvniecība; nodrošināšana ar personālu; elektroenerģijas ražošana un tirdzniecība; remonts; biroju administratīvie pakalpojumi, u.c. Tāpat no 2021....

Ekonomikas ministrija informē, ka ir saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) saskaņojumu apgrozāmo līdzekļu granta programmā Covid-19 ietekmētajiem uzņēmumiem, kas par mēnesi pagarina apgrozāmo līdzekļu granta programmu, palielina kopējo finansējumu uzņēmēju atbalstam, vienlaikus samazinot atbalsta apmēru un mainot vairākus nosacījumus atbalsta saņemšanai, lai atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem par š.g. maiju un jūniju saņemtu visvairāk Covid-19 ietekmētie uzņēmumi. Detalizēti nosacījumus apgrozāmo līdzekļu granta saņemšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”. “Neskatoties uz ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu, vairākas nozares joprojām nevar pilnvērtīgi veikt savu saimniecisko darbību. Uzņēmumu pieprasījums pēc apgrozāmiem līdzekļiem operacionālo izmaksu segšanai turpina pieaugt, tāpēc esam palielinājuši finansējumu atbalsta programmai, kā arī fokusējuši atbalstu uz Covid-19 krīzē vistiešāk cietušajiem. Ir svarīgi palīdzēt uzņēmējiem šajā sarežģītajā periodā saglabāt darba vietas un noturēt darbiniekus, kā arī kompensēt radušos zaudējumus,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Pakāpeniski mazinot ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai, no 2021. gada...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludinājusi Norvēģijas Finanšu instrumenta uzņēmēju atbalsta programmas “Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu izstrāde” projektu iesniegumu atlases kārtu. Ar šīs neliela apjoma grantu shēmas starpniecību uzņēmējiem ir iespēja piesaistīt līdzfinansējumu līdz 130 000 eiro apmērā. Projektu iesniegumus varēs iesniegt LIAA līdz šī gada 31. augustam. Projektu konkursa mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju un sekmēt jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādi zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomās. “Viens no Latvijas ekonomiskās attīstības ilgtermiņa mērķiem ir dubultot eksporta apjomu līdz 2030. gadam. To būs iesējams paveikt tikai tad, ja mēs strādāsim pie jaunu augstas pievienotās vērtības produktu radīšanas. Norvēģijas finanšu instrumenta programma ir laba iespēja kā paaugstināt savu produktivitāti un eksportspēju,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Atbalsts tiks sniegts jauna produkta vai tehnoloģijas eksperimentālai izstrādei, testēšanai un sertificēšanai, intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšanai, kā arī zināšanu pārneses darbību finansēšanai ar projekta partneri,...

Valdība 27. maija sēdē lēma līdz 30. jūnijam pagarināt apgrozāmo līdzekļu granta programmu Covid-19 ietekmētajiem uzņēmumiem, vienlaikus piešķirot papildu finansējumu uzņēmēju atbalstam, samazinot atbalsta apmēru un mainot vairākus citus nosacījumus atbalsta saņemšanai. Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” stāsies spēkā pēc to saskaņošanas Eiropas Komisijā. Šobrīd atbalsta programmas termiņš noteikts 31.maijs, valdības lēmums paredz atbalsta periodu pagarināt līdz 2021. gada 30. jūnijam. Tas nozīmē, ka atbalstam par jūniju komersanti varēs pieteikties līdz 15. jūlijam, savukārt 15. jūnijā tiek pārtraukta iesniegumu pieņemšana par iepriekšējiem atbalsta perioda mēnešiem. Vienlaikus atbalsta programmas turpināšanai jūnijā piešķirts papildu finansējums 50 miljonu EUR apmērā, palielinot kopējo atbalsta programmas finansējumu līdz 533,8 miljoniem EUR. Tāpat grozījumi paredz atbalsta apmēru noteikt 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50...

Labklājības ministrija izmaksājusi valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAO iemaksas) kompensācijas pirmajiem trim sociālajiem uzņēmumiem. No šā gada 1. janvāra Labklājības ministrijas administrētajā Eiropas Sociālā fonda projektā "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ir ieviests jauns atbalsts sociālajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem. Sociālie uzņēmumi var saņemt kompensāciju veikto VSAO iemaksu apmērā par šiem nodarbinātajiem. Uz finansiālo atbalstu var pretendēt ne tikai darba integrācijas sociālie uzņēmumi, bet arī pārējie sociālie uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus noteiktām sabiedrības grupām vai labumu sabiedrībai kopumā. Reizi ceturksnī sociālais uzņēmums var pieprasīt Labklājības ministrijai faktiski samaksāto VSAO iemaksu darba devēja daļas kompensāciju, ja par šo personu komersants nav saņēmis finanšu atbalstu citā valsts atbalsta programmā. Piemēram, uz kompensāciju nevar pretendēt, ja komersants pārskata periodā par šiem pašiem darbiniekiem ir saņēmis grantu no Attīstības finanšu institūcijas Altum vai dotāciju darba algām aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros no Nodarbinātības valsts aģentūras. VSAO iemaksu kompensācija notiek saskaņā ar de...

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu divām jaunām atbalsta programmām Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ. Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 8 miljoni eiro. Detalizēti kritērijus un kārtību granta piešķiršanai Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem, kuru īpašumā ir tirdzniecības centrs, nomas ieņēmumu krituma kompensācijai, nosaka Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 229 “Noteikumi par nomas apgrozījuma krituma kompensāciju Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem” un 2021. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 277 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem sporta centriem”. Grozījumi atbalsta programmās stāsies spēkā pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Abas atbalsta programmas ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), kas jau uzsākusi iesniegumu pieņemšanu. Ministru kabinets 27. maija sēdē lēma komersantu pieteikumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz 30. jūnijam. Lēmumu par atbalsta sniegšanu komersantiem LIAA pieņems līdz 30. septembrim. LIAA atbalsta pieprasījumu izmaksu...

No 19. maija mākslas, izklaides un atpūtas pasākumu organizatori var pieteikties Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalsta programmai projektu īstenošanai. Programmas kopējais finansējums ir seši miljoni eiro, un uz atbalstu var pretendēt pasākumi, kuri nevar notikt Covid-19 dēļ un kuru kopējās izmaksas ir vismaz 15 000 eiro. Atbalsta instruments būs pieejams Latvijā reģistrētiem, dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar mākslas, izklaides un atpūtas pasākumu organizēšanu un kuru kopējais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 40 000 eiro. Tāpat būs jāspēj pierādīt Covid-19 ietekme uz biznesu. Lai saņemtu atbalstu, uzņēmums nevar būt nonācis finanšu grūtībās līdz 2019. gada 31. decembrim. Jaunā valsts atbalsta programma kultūras jomas uzņēmumiem ir līdz šim nebijuša formāta finanšu instruments. 60% no summas būs aizdevums, bet 40% - grants. Būtiski, ka atbalstu tikai granta veidā saņemt nevarēs, granta daļa var veidot līdz 40% no kopējā atbalsta. Par jauno atbalsta instrumentu atbildīga būs Kultūras ministrija, bet programmu administrēs ALTUM. Lai informētu par programmas...

Šoreiz par darījumiem skaidrā naudā jeb par darījumiem ar banknotēm un monētām. Tātad raksts nebūs par darījumiem bezskaidrā naudā, ar norēķinu kartēm un arī par skaidras naudas iemaksām kontos. Darījumi skaidrā naudā joprojām notiek, taču par tiem jāzina, ka pastāv pienākumi un ierobežojumi darījumos starp juridiskām personām, juridisku un fizisku personu un fizisko personu darījumos. Pienākumi un ierobežojumi attiecas uz noteiktu summu. Ir trīs sliekšņi — 1500 eiro, 3000 eiro, 7200 eiro. Skaidras naudas darījumi virs 1500 eiro Ja darījumu apjoms summas izteiksmē vienā kalendāra mēnesī starp divām juridiskajām personām vai starp juridisko personu un fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju, vai starp individuālo komersantu un fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju, vai jebkuru citu šo darījuma dalībnieku kombināciju sasniedz vai pārsniedz 1500 eiro, tad summa ir jādeklarē saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi". Pienākums deklarēt skaidras naudas darījumu summas ir neatkarīgi no tā, vai darījums...