FINANSES

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir izsludinājusi Norvēģijas Finanšu instrumenta uzņēmēju atbalsta programmas “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” neliela apjoma grantu shēmas “Dzīves kvalitāti atbalstošu tehnoloģiju izstrāde” projektu iesniegumu atlasi. Ar šīs neliela apjoma grantu shēmas starpniecību uzņēmējiem ir iespēja piesaistīt līdzfinansējumu līdz 130 000 eiro. Atbalsts tiks sniegts jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādei, testēšanai un sertificēšanai, intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšanai, kā arī zināšanu pārneses darbību finansēšanai ar projekta partneri, kas saistīta ar jaunā produkta vai tehnoloģijas izstrādi. Norvēģijas finanšu instrumenta programmā viena no prioritātēm ir atbalstīt tādu tehnoloģiju ieviešanu, kuras sekmēs dzīves kvalitātes uzlabošanu. Šī joma aptver produktus vai tehnoloģijas labākai mājas aprūpei un uzraudzībai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī aktivitātes, kuras vērstas uz sabiedrības drošības, mobilitātes un līdzdalības nodrošināšanu. Projekta īstenošanas laikā jāizstrādā viena produkta vai tehnoloģijas prototips, kas nav paredzēts komerciālām vajadzībām. Atbalstu varēs saņemt Latvijā reģistrētie komersanti, kuri atbilst sīkā (mikro), mazā vai...

“Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti, ko jūnijā publiskoja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) pētnieki, liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šāds indekss tiek noteikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors, profesors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš. Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP*. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika...

Lai Covid-19 situācijā atbalstītu uzņēmējus un strādājošos, valstī joprojām tiek turpināti atbalsta pasākumi, informē Finanšu ministrija. Lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalsta izmaksu nodokļu maksātājiem, 15. jūnijā šim mērķim novirzīti vēl papildu 75 miljoni eiro. Savukārt valsts budžeta programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” palielinās vēl par 300 miljoniem eiro. Līdz ar to plānotā summa neparedzētiem gadījumiem sasniegs 1,62 miljardus eiro. Finansējums tiks novirzīts veselības, izglītības, uzņēmējdarbības un citām nozarēm, ko skāris Covid-19. Valsts atbalstam apgrozāmo līdzekļu granta veidā var pieteikties uzņēmēji visā Latvijā. Par jūniju atbalstam var pieteikties līdz 15. jūlijam. Turpinās arī dīkstāves atbalstu un algu subsīdiju izmaksa, lai palīdzētu saglabāt darbavietas un nodrošināt cilvēkus ar iztikas līdzekļiem. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) izstrādājis skaidrojošo materiālu "Par iesniegumu atbalstam par dīkstāvi un atbalstam algu subsīdijai vērtēšanu", kurā skaidrots, ka atbalstu turpmāk piešķirs tikai tad, ja nodokļu maksātājam ir aizliegts veikt saimniecisko darbību saistībā ar valstī noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid 19 infekcijas izplatības ierobežošanai....

Eiropas Komisija ir saskaņojusi valdības apstiprinātos grozījumus atbalsta programmā granta saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Turpmāk atbalsts tiks fokusēts uz to nozaru komersantiem, kas Covid-19 krīzē cietuši visbūtiskāk. Precizēti ir arī atbalsta saņemšanas nosacījumi. Granta saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem par jūniju komersanti var pieteikties līdz 2021. gada 15. jūlijam, savukārt 15. jūnijā tiek pārtraukta iesniegumu pieņemšana par iepriekšējiem atbalsta perioda mēnešiem. Līdz ar ārkārtējās situācijas atcelšanu 2021. gada 7. aprīlī pakāpeniski tika sākts mazināt ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai. Tādēļ, sākot no 2021. gada maija, ir precizēti atbalsta saņemšanas nosacījumi, atbalstu fokusējot tieši uz tiem komersantiem, kuru darbība joprojām ir pilnībā vai daļēji ierobežota. Ir identificētas 54 nozares, kuru komersantiem no 2021. gada maija apgrozāmo līdzekļu grants nebūs pieejams. Tās ir nozares, kuru darbībai iepriekš nav bijuši noteikti ierobežojumi un kuri šobrīd īsteno pilnvērtīgu saimniecisko darbību, piemēram, būvniecība; nodrošināšana ar personālu; elektroenerģijas ražošana un tirdzniecība; remonts; biroju administratīvie pakalpojumi, u.c. Tāpat no 2021....

Ekonomikas ministrija informē, ka ir saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) saskaņojumu apgrozāmo līdzekļu granta programmā Covid-19 ietekmētajiem uzņēmumiem, kas par mēnesi pagarina apgrozāmo līdzekļu granta programmu, palielina kopējo finansējumu uzņēmēju atbalstam, vienlaikus samazinot atbalsta apmēru un mainot vairākus nosacījumus atbalsta saņemšanai, lai atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem par š.g. maiju un jūniju saņemtu visvairāk Covid-19 ietekmētie uzņēmumi. Detalizēti nosacījumus apgrozāmo līdzekļu granta saņemšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”. “Neskatoties uz ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu, vairākas nozares joprojām nevar pilnvērtīgi veikt savu saimniecisko darbību. Uzņēmumu pieprasījums pēc apgrozāmiem līdzekļiem operacionālo izmaksu segšanai turpina pieaugt, tāpēc esam palielinājuši finansējumu atbalsta programmai, kā arī fokusējuši atbalstu uz Covid-19 krīzē vistiešāk cietušajiem. Ir svarīgi palīdzēt uzņēmējiem šajā sarežģītajā periodā saglabāt darba vietas un noturēt darbiniekus, kā arī kompensēt radušos zaudējumus,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Pakāpeniski mazinot ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai, no 2021. gada...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludinājusi Norvēģijas Finanšu instrumenta uzņēmēju atbalsta programmas “Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu izstrāde” projektu iesniegumu atlases kārtu. Ar šīs neliela apjoma grantu shēmas starpniecību uzņēmējiem ir iespēja piesaistīt līdzfinansējumu līdz 130 000 eiro apmērā. Projektu iesniegumus varēs iesniegt LIAA līdz šī gada 31. augustam. Projektu konkursa mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju un sekmēt jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādi zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomās. “Viens no Latvijas ekonomiskās attīstības ilgtermiņa mērķiem ir dubultot eksporta apjomu līdz 2030. gadam. To būs iesējams paveikt tikai tad, ja mēs strādāsim pie jaunu augstas pievienotās vērtības produktu radīšanas. Norvēģijas finanšu instrumenta programma ir laba iespēja kā paaugstināt savu produktivitāti un eksportspēju,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Atbalsts tiks sniegts jauna produkta vai tehnoloģijas eksperimentālai izstrādei, testēšanai un sertificēšanai, intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšanai, kā arī zināšanu pārneses darbību finansēšanai ar projekta partneri,...

Valdība 27. maija sēdē lēma līdz 30. jūnijam pagarināt apgrozāmo līdzekļu granta programmu Covid-19 ietekmētajiem uzņēmumiem, vienlaikus piešķirot papildu finansējumu uzņēmēju atbalstam, samazinot atbalsta apmēru un mainot vairākus citus nosacījumus atbalsta saņemšanai. Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” stāsies spēkā pēc to saskaņošanas Eiropas Komisijā. Šobrīd atbalsta programmas termiņš noteikts 31.maijs, valdības lēmums paredz atbalsta periodu pagarināt līdz 2021. gada 30. jūnijam. Tas nozīmē, ka atbalstam par jūniju komersanti varēs pieteikties līdz 15. jūlijam, savukārt 15. jūnijā tiek pārtraukta iesniegumu pieņemšana par iepriekšējiem atbalsta perioda mēnešiem. Vienlaikus atbalsta programmas turpināšanai jūnijā piešķirts papildu finansējums 50 miljonu EUR apmērā, palielinot kopējo atbalsta programmas finansējumu līdz 533,8 miljoniem EUR. Tāpat grozījumi paredz atbalsta apmēru noteikt 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50...

Labklājības ministrija izmaksājusi valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAO iemaksas) kompensācijas pirmajiem trim sociālajiem uzņēmumiem. No šā gada 1. janvāra Labklājības ministrijas administrētajā Eiropas Sociālā fonda projektā "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ir ieviests jauns atbalsts sociālajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem. Sociālie uzņēmumi var saņemt kompensāciju veikto VSAO iemaksu apmērā par šiem nodarbinātajiem. Uz finansiālo atbalstu var pretendēt ne tikai darba integrācijas sociālie uzņēmumi, bet arī pārējie sociālie uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus noteiktām sabiedrības grupām vai labumu sabiedrībai kopumā. Reizi ceturksnī sociālais uzņēmums var pieprasīt Labklājības ministrijai faktiski samaksāto VSAO iemaksu darba devēja daļas kompensāciju, ja par šo personu komersants nav saņēmis finanšu atbalstu citā valsts atbalsta programmā. Piemēram, uz kompensāciju nevar pretendēt, ja komersants pārskata periodā par šiem pašiem darbiniekiem ir saņēmis grantu no Attīstības finanšu institūcijas Altum vai dotāciju darba algām aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros no Nodarbinātības valsts aģentūras. VSAO iemaksu kompensācija notiek saskaņā ar de...

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu divām jaunām atbalsta programmām Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ. Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 8 miljoni eiro. Detalizēti kritērijus un kārtību granta piešķiršanai Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem, kuru īpašumā ir tirdzniecības centrs, nomas ieņēmumu krituma kompensācijai, nosaka Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 229 “Noteikumi par nomas apgrozījuma krituma kompensāciju Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem” un 2021. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 277 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem sporta centriem”. Grozījumi atbalsta programmās stāsies spēkā pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Abas atbalsta programmas ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), kas jau uzsākusi iesniegumu pieņemšanu. Ministru kabinets 27. maija sēdē lēma komersantu pieteikumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz 30. jūnijam. Lēmumu par atbalsta sniegšanu komersantiem LIAA pieņems līdz 30. septembrim. LIAA atbalsta pieprasījumu izmaksu...

No 19. maija mākslas, izklaides un atpūtas pasākumu organizatori var pieteikties Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalsta programmai projektu īstenošanai. Programmas kopējais finansējums ir seši miljoni eiro, un uz atbalstu var pretendēt pasākumi, kuri nevar notikt Covid-19 dēļ un kuru kopējās izmaksas ir vismaz 15 000 eiro. Atbalsta instruments būs pieejams Latvijā reģistrētiem, dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar mākslas, izklaides un atpūtas pasākumu organizēšanu un kuru kopējais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 40 000 eiro. Tāpat būs jāspēj pierādīt Covid-19 ietekme uz biznesu. Lai saņemtu atbalstu, uzņēmums nevar būt nonācis finanšu grūtībās līdz 2019. gada 31. decembrim. Jaunā valsts atbalsta programma kultūras jomas uzņēmumiem ir līdz šim nebijuša formāta finanšu instruments. 60% no summas būs aizdevums, bet 40% - grants. Būtiski, ka atbalstu tikai granta veidā saņemt nevarēs, granta daļa var veidot līdz 40% no kopējā atbalsta. Par jauno atbalsta instrumentu atbildīga būs Kultūras ministrija, bet programmu administrēs ALTUM. Lai informētu par programmas...

Šoreiz par darījumiem skaidrā naudā jeb par darījumiem ar banknotēm un monētām. Tātad raksts nebūs par darījumiem bezskaidrā naudā, ar norēķinu kartēm un arī par skaidras naudas iemaksām kontos. Darījumi skaidrā naudā joprojām notiek, taču par tiem jāzina, ka pastāv pienākumi un ierobežojumi darījumos starp juridiskām personām, juridisku un fizisku personu un fizisko personu darījumos. Pienākumi un ierobežojumi attiecas uz noteiktu summu. Ir trīs sliekšņi — 1500 eiro, 3000 eiro, 7200 eiro. Skaidras naudas darījumi virs 1500 eiro Ja darījumu apjoms summas izteiksmē vienā kalendāra mēnesī starp divām juridiskajām personām vai starp juridisko personu un fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju, vai starp individuālo komersantu un fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju, vai jebkuru citu šo darījuma dalībnieku kombināciju sasniedz vai pārsniedz 1500 eiro, tad summa ir jādeklarē saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi". Pienākums deklarēt skaidras naudas darījumu summas ir neatkarīgi no tā, vai darījums...

Lai turpinātu sniegt atbalstu Covid-19 pandēmijas ietekmētajiem uzņēmumiem, valdība 13. maija sēdē lēma līdz šā gada beigām pagarināt garantiju, tai skaitā lieliem komersantiem, un apgrozāmo līdzekļu aizdevumu piešķiršanas termiņu, kā arī veica vairākus citus precizējumus Altum garantiju un aizdevumu saņemšanas nosacījumos. Ieviešot vienotus nosacījumus atbalsta saņemšanai šo atbalsta programmu ietvaros, veikti grozījumi, nosakot, ka nodokļu un nodevu parāds, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds, komersantiem nevar pārsniegt 1000 EUR, un tam nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, nav noslēgts vienošanās līgums vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi. Šī nosacījuma izpildi Altum vērtēs uz garantiju piešķiršanas brīdi vai līdz aizdevuma izsniegšanas uzsākšanai. Tāpat līdz ar grozījumiem atbalsta programmās, turpmāk Altum savā tīmekļa vietnē publicēs informāciju par atbalsta saņēmējiem, t.sk. garantiju saņēmējiem, kuriem atbalsta apmērs pārsniegs 100 000 EUR (saskaņā ar Pagaidu regulējuma prasībām). Vienlaikus valdība apstiprināja vairākus grozījumus apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmā. Palielināta programmas...

Valdībā 13. maijā apstiprināja grozījumus Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV) programmā (grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 1. decembra noteikumos Nr.678 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju" 3.2.1.2.pasākuma "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana"), kas uzņēmumiem pavērs pieeju daudz plašākam atbalsta instrumentu klāstam. Maksimālā atbalsta summa vienam uzņēmumam dalībai izstādēs un dažādiem digitālajiem risinājumiem palielināta no 20 000 līdz 40 000 eiro, bet Latvijas starptautiskās konkurētspējas veicināšanas tūrismā projekta ietvaros ir paredzēts atbalsts liela mēroga kultūras un sporta pasākumu, kā arī starptautisku izstāžu organizēšanai Latvijā var piesaistīt līdz pat 195 000 eiro. Līdz ar grozījumiem programmas īstenošanai tiek piešķirts papildu ERAF finansējums 7 511 063 eiro apmērā, līdz ar to uzņēmējiem līdz 2023. gadam grantu veidā ir pieejami 18,7 miljoni eiro. Atbalsts ir pieejams vairākās apakšprogrammās. Atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem Mazie un vidējie eksportējošie uzņēmumi var saņemt līdzfinansējumu savu ārējā mārketinga aktivitāšu īstenošanai līdz 40 000 eiro...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 11.maijā, galīgajam lasījumam atbalstīja Segto obligāciju likuma projektu, kas turpmāk noteiks regulējumu segto obligāciju jomā, pārņemot Eiropas Savienības (ES) prasības par šo obligāciju emisiju un publisko uzraudzību. Segto obligāciju regulējums veicinās Latvijas kā jurisdikcijas konkurētspēju, radīs priekšnoteikumus pieejamākam finansējumam un nodrošinās jaunus finansējuma avotus hipotekārai un komerciālā nekustamā īpašuma kreditēšanai, likumprojekta anotācijā pauž tā autori Finanšu ministrijā. Jaunā likuma projekts noteic segto obligāciju programmas emisijas tiesisko ietvaru un paredz nodrošināt ieguldītāju un kreditoru aizsardzību. Patlaban Latvijā šo jomu regulē Hipotekāro ķīlu zīmju likums, kas ir novecojis, un tajā trūkst vairāki būtiski elementi, tostarp regulējums pārrobežu darījumiem saistībā par kredītiestāžu iespējām veidot kopīgu seguma portfeli Baltijas valstu mērogā. Tāpat patlaban nav regulējuma par seguma aktīvu nošķiršanu, seguma portfeļa uzrauga darbību un nosacījumi informācijai ieguldītājiem, teikts projekta anotācijā. Ar regulējumu arī paredzēts saskaņot Baltijas segto obligāciju ietvaru, lai varētu veidot pārrobežu segto obligāciju emisijas, tostarp mājokļu tirgus,...

Valdība 11. maija sēdē apstiprinājusi grozījumus īstermiņa eksporta kredītu garantijas programmā, paredzot līdz šāgada beigām pagarināt termiņu, līdz kuram Attīstības finanšu institūcijā “Altum” varēs sniegt īstermiņa eksporta kredītu garantijas komersantiem neatkarīgi no debitora valsts, kā arī piešķirt papildu finansējumu 1 miljona eiro apmērā programmas īstenošanai, lai turpinātu sniegt atbalstu eksportētājiem Covid-19 izaicinājumu laikā. Īstermiņa eksporta kredīta garantijas atbalsta programmas ietvaros var saņemt komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot pieteikumu Attīstības finanšu institūcijā “Altum”. Līdz 2021. gada 31. decembrim pagarinot termiņu, līdz kuram eksporta kredītu garantijas varēs sniegt neatkarīgi no (pircēja) debitora valsts, tiks turpināts sniegt atbalstu Latvijas eksportētājiem, sniedzot garantijas par to eksporta darījumiem un mazinot debitoru valstu komerciālos un politiskos riskus. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām eksportētāji varēs Altum saņemt eksporta kredītu garantijas uz Eiropas Savienības valstīm un citām OECD valstīm, kas parastā situācijā bija ierobežota. Altum 2020. gads saņemto pieteikumu skaita ziņā ir aktīvākais gads īstermiņa eksporta kredītu...