FINANSES

Valdība 23. novembra sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumu paplašināt saimnieciskās darbības veicēju loku, kas var pieteikties atbalstam likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes mazināšanai par radošo personu nodarbināšanu. Arī grāmatu izdevēji (NACE kods 58.11) un profesionālās organizācijas (NACE kods 94.12) varēs pieteikties atbalstam; tāpat arī publisko pasākumu rīkotāji, kuri 2019., 2020. vai 2021. gadā notikušu pasākumu varēs apliecināt ar AKKA/LAA noslēgta licences līguma kopiju par autoru darbu publisko izpildījumu. Jau ziņots, ka KM no 13. līdz 29. novembrim pieņem iesniegumus, lai sniegtu atbalstu mediju un kultūras nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, kuru radošajā darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido no š.g. 1. jūlija pieaugušās autordarbu radīšanas atlīdzības. Saimnieciskās darbības veicēji šī atbalsta instrumenta kontekstā ir Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētās personālsabiedrības, kapitālsabiedrības, biedrības vai nodibinājumi. Valdība 9. novembra sēdē lēma par 1 700 000 eiro piešķiršanu KM nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai kultūras un mediju nozarēs, apstiprinot MK noteikumus Nr.743 „Valsts...

Ministru kabinets š.g. 16. novembrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, palielinot vienam komersantam maksimālā atbalsta apmēru un attiecīgi piešķirot papildu finansējumu šī mērķa sasniegšanai. Līdz ar grozījumiem palielināts maksimālais atbalsta apmērs no 100 000 EUR uz 250 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī. Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija liecina, ka aptuveni 100 uzņēmumi varētu kvalificēties atbalsta saņemšanai un saņemt atbalstu virs 100 000 EUR mēnesī un līdz pat 250 000 EUR. Līdz ar to tiek atbalsta programma noteikts, ka atbalstu nosaka 30 % apmērā no uzņēmuma bruto darba algas (tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) kopsummas, par kuru aprēķināti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, bet ne vairāk kā 250 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi, un kopējā summa atbalstam, kas sniegts saskaņā ar Pagaidu regulējumu, nepārsniedz 1 800 000 EUR saistītu personu...

Vienreizējam valsts atbalstam – grantam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai - par 2021. gada oktobri un novembri var pieteikties, sākot no 22. novembra līdz 15. decembrim Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tā kā abu atbalsta programma saskaņošana ar Eiropas Komisiju turpinās, VID uzsāks saņemto pieteikumu izvērtēšanu, taču gala lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Lai skaidrotu svarīgākos jautājumus par iespēju uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kas veic saimniecisko darbību, saņemt grantu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, VID 16.novembrī pl. 13.00 aicina pieslēgties tiešsaistes semināram “Grants apgrozāmo līdzekļu plūsmai. Seminārs uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem”. Uzņēmumiem pieejams vienreizējs atbalsts 30% no to aprēķinātās bruto darba algas kopsummas, tai skaitā arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī. Maksimālais vienam uzņēmumam pieejamais atbalsts par atbalsta perioda mēnesi ir 100 000 eiro. Maksimālais saistītu personu grupai pieejamais atbalsts - 1 800 000 eiro. Atbalsts...

Valdība 9. novembra sēdē apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai" un grozījumus MK 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos". Līdz ar grozījumiem noteikts, ka atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai varēs saņemt tāds uzņēmums, kas reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātājs un atbildīs vienam no šādiem nosacījumiem: atbalsta perioda mēnesī tā apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī kopā, un šis apgrozījuma samazinājums ir saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai; atbalsta perioda mēnesī uzņēmuma apgrozījums ir krities vismaz par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada atbilstošajā kalendāra mēnesī, un apgrozījums 2021. gadā vismaz trīs mēnešus ir pārsniedzis 10 % no 2019....

Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprināta jauna Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem, kā arī kultūras, atpūtas un izklaides vietām apgrozījuma krituma kompensācijai. Atbalsta programmas apmērs ir 50 miljoni EUR. Atbalsta programmu ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA); pieteikšanās atbalsta saņemšanai sāksies pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Atbalsta programmā noteikti kritēriji un kārtība granta piešķiršanai apgrozījuma krituma kompensācijai Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības centru īpašniekiem; sporta centru, kultūras un atpūtas un izklaides vietu tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem par to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo sporta centru, kultūras, atpūtas un izklaides vietu. Atbalsts tiks sniegts granta veidā, kas būs vienreizējs atbalsts periodam no 2021. gada 11. oktobra līdz 15. novembrim tirdzniecības centru īpašniekiem, un periodam no 2021. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim sporta centru un kultūras, atpūtas un izklaides vietu īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem par to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo sporta centru,...

Valdība 26. oktobra sēdē apstiprinājusi Ekonomikas ministrijas izstrādātas Covid-19 krīzes atbalsta programmas uzņēmumiem, kuru darbība būtiski ierobežota Covid-19 straujās izplatības dēļ. Valdība akceptēja grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” un grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos". Grozījumi atbalsta programmās vēl tiks skaņoti ar Eiropas Komisiju. Krīzē cietušajiem komersantiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu granta programma un algu subsīdiju programma daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem. Atbalsta sniegšanas nosacījumi definēti, precizējot jau pērn izstrādātās atbalsta programmas, piešķirot to atjaunošanai papildu finansējumu, nosakot jaunus atbalsta saņemšanas kritērijus, kā arī mainot periodu, par kuru komersanti varēs saņemt atbalstu. Atbalsta periods abām programmām būs no 2021. gada 1. oktobra līdz 30. novembrim, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar...

Atbalstot grozījumus Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programmas nosacījumos, 11 reģionālo biznesa inkubatoru un to atbalsta vienību, kā arī radošo industriju inkubatora turpmākās darbības nodrošināšanai līdz 2023. gada beigām piešķirts papildu finansējums 7,06 milj. eiro apmērā. Atbalsta programmu ievieš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tāpat LIAA ir izveidota vienota platforma biznesa attīstībai www.business.gov.lv, kur esošie un topošie uzņēmēji var saņemt personalizētu informāciju par nozarēm, tirgiem, sadarbības piedāvājumiem, LIAA atbalsta iespējām, dalību LIAA un sadarbības partneru pasākumos. Platforma nodrošinās arī iespējas iesniegt pieteikumu atbalsta saņemšanai, t.sk. šajā atbalsta programmā, un tiešsaistē sazināties ar LIAA speciālistiem. Kaspars Rožkalns, LIAA direktors, norādījis, ka platforma lietotājiem ir pieejama testa režīmā un tās funkcionalitāte pakāpeniski tiek papildināta. Jau tagad uzņēmēji var reģistrēties un saņemt personalizētu informāciju, kā arī sekot īpaši atlasītai ziņu plūsmai par uzņēmējdarbības aktualitātēm. Savukārt pārējie pakalpojumi platformā business.gov.lv tiks integrēti pakāpeniski. Paredzēts, ka pilnā funkcionalitātē šī platforma nākotnē nodrošinās lielāko daļu valsts pārvaldes...

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 458 “Noteikumi par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība”, valdība 12. oktobrī lēma paplašināt atbalsta saņēmēju loku – turpmāk atbalstam kapitālieguldījumiem varēs pieteikties arī daļa no vidējo komersantu kategorijas – uzņēmumi ar vismaz 150 darbiniekiem. Atbalsta programmu ievieš Altum, un tā pieejama komersantiem līdz šā gada beigām. Grozījumi atbalsta programmā stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Pašreizējā redakcijā atbalsts tiek piešķirts komersantiem, kuri nodarbina vizmas 250 darbiniekus vai gada apgrozījums pārsniedz 50 000 000 eiro un gada bilances kopsumma pārsniedz 43 000 000 eiro. Tomēr praktiskajā piemērošanā ir konstatēti gadījumi, kad pretendents pēc Regulas definīcijas nav uzskatāms par lielo komersantu, bet Latvijas mērogā ir uzskatāms par lielu komersantu ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, taču nevar pieteikties atbalsta saņemšanai. “Mums ir svarīgi visi uzņēmēji, kuri eksportē savas preces un pakalpojumus, un rada cita veida pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai. Lai...

Pašlaik procesus ekonomikā kopumā un komercsabiedrību līmenī lielā mērā nosaka SARS–CoV–2 un ar to saistītie ierobežojumi. Latvijā tie sākās 2020. gada martā. Tāpēc šajā rakstā 2020. gada dati tiks salīdzināti ar 2019. gada datiem, kad pandēmija vēl nebija sākusies. Raksta mērķis ir izpētīt COVID–19 krīzes ietekmi uz Latvijas komercsabiedrību neto apgrozījumu, peļņu, kā arī pamatdarbības, ieguldīšanas darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmas rādītājiem. Pētījuma uzdevumi: izpētīt krīzes ietekmi uz komercsabiedrību vidējo lielumu, izmantojot neto apgrozījuma pieauguma tempus; analizēt peļņas un komerciālās rentabilitātes izmaiņas krīzes ietekmē 2020. gadā; izpētīt pamatdarbības naudas plūsmas dinamiku pandēmijas laikā; analizēt ieguldīšanas naudas plūsmas ietekmi uz uzņēmumu izaugsmi 2020. gadā; konstatēt ārējās finansēšanas stāvokli pēc krīzes ierobežojumu ieviešanas, izmantojot finansēšanas naudas plūsmas datus; salīdzināt atsevišķo rādītāju dinamiku savā starpā un izstrādāt pētījuma kopējos secinājumus. Rakstā tiek aprēķināti vidējie rādītāji — aritmētiskie vidējie un mediānas, relatīvie rādītāji — rentabilitāte, viens naudas iegūšanas spējas koeficients (naudas plūsmas un apgrozījuma attiecība),...

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja 16. septembrī lēma, ka nodevu 1 EUR par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā ieviesīs no 2023. gada 1. janvāra. Iepriekš bija plānots to ieviest jau no 2022. gada sākuma. Galīgais lēmums par grozījumiem Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā”, kas pieņemti 2019. gada 25. septembrī, vēl jāpieņem Rīgas domes sēdē. Izmaiņas noteikumos rosinātas, lai veicinātu tūristu un atpūtnieku izvēli par labu Rīgai un padarītu Latvijas galvaspilsētu par finansiāli izdevīgāku galamērķi, kā arī neradītu papildu izdevumus nodevas maksātājiem – personām, kas uzņem atpūtniekus tūristu mītnēs. Saistībā ar Covid-19 izplatību noteikta virkne stingru ierobežojošu pasākumu gan Latvijā, gan pasaulē. Šie ierobežojumi būtiski ietekmē tūrisma nozares darbību, jo īpaši apgrūtinot ceļošanas iespējas un samazinot saimnieciskās darbības iespējas tūrisma nozarei. Šādos apstākļos nepieciešams atbalstīt tūrisma nozares atgūšanos un novirzīt tūristu mītnei pieejamos finanšu līdzekļus darbības atjaunošanai un klientu piesaistei, secina domes komiteja....

Šā gada pirmajā pusgadā ALTUM apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43%, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā. 2021. gada pirmajā pusgadā ALTUM apstiprinājis aizdevumus par kopējo summu 7,43 miljoni eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai: lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%). “Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, ievērojami augusi arī biznesa pieteikumu kvalitāte. Arvien retāk saņemam “ātro ideju” pieteikumus, bet novērojam to, ka biznesa uzsācēji kļūst radošāki ideju izstrādē, ilgāk un rūpīgāk izlolo savu ideju, paši meklē papildu finansējumu, un tikai tad piesakās ALTUM aizdevumam,” stāsta Jēkabs Krieviņš, ALTUM valdes loceklis. “Ik gadus ALTUM biznesa uzsācējiem izsniedz aptuveni septiņus, astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Lai arī šogad pieprasījums pēc biznesa uzsākšanas ir ievērojami audzis, jāuzsver, ka ALTUM iespējas palīdzēt biznesa uzsācējiem ir daudzkārt lielākas". Biznesa uzsācēji iesniedz pārdomātākus un rūpīgāk izstrādātus biznesa plānus, piesardzīgāk analizē biznesa riskus un sastāda rezerves plānus. Novērojama arī profesionālāka...

Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu – Swedbank, SEB banka, Luminor Bank Latvijas filiāle un Citadele banka – parakstījušas sadarbības memorandu, kura mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās skaidrās naudas pieejamības un sasniedzamības prasības. Memoranda parakstītāji vienojas par šādu rīcību, lai nodrošinātu skaidrās naudas pieejamību visā Latvijas teritorijā: saglabāt esošo bankomātu tīklu, nesamazinot bankomātu skaitu vairāk kā par 5% līdz 2023. gada 1. janvārim; veidojot bankomātu tīklu, kopumā ievērot ne vairāk kā 20 kilometru attālumu taisnā līnijā līdz tuvākajam bankomātam no jebkuras vietas Latvijā 99% Latvijas iedzīvotāju; noteikt atbilstošu bankomātu faktiskās pieejamības laiku patērētāju interesēs (katru dienu vismaz 12 stundu). Mūsdienās turpina attīstīties dažādas modernu norēķinu iespējas – zibmaksājumi, bezkontakta norēķini u.tml. –, un sabiedrība tās arvien labprātāk un plašāk izmanto. Centrālās bankas ir sākušas darbu, lai pārskatāmā nākotnē iedzīvotājiem un uzņēmējiem kļūtu pieejama vēl viena naudas forma –...

Latvijas Banka 20. septembrī (sākums plkst. 13.30) rīko gadskārtējo tautsaimniecības konferenci "Ilgtspējīga ekonomika pārmaiņu laikos", kas šogad veltīta ilgtspējīgas ekonomikas tēmai. Konferencē būs divas paneļdiskusijas – "Monetārā un fiskālā politika – mijiedarbība vai cīņa?" un "Ilgtspēja – ceļā uz līdzsvarotu attīstību". Starptautiskā konference notiks pamatā attālināti, ievērojot Covid-19 pandēmijas laikā noteiktos drošības pasākumus. Lielākā daļa runātāju, kā arī skatītāji piedalīsies, izmantojot mūsdienīgu videokonferenču tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Konferenci ikviens interesents varēs vērot tiešraidē tīmekļvietnē makroekonomika.lv un ziņu portālos, kā arī uzdot jautājumus starptautiskajiem un Latvijas ekspertiem (izmantojot platformu sli.do, kods #LBconference). Konferences dalībniekus un vērotājus ar ievadreferātu uzrunās Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes locekle Izabela Šnābele (Isabel Schnabel). Sekojošajā paneļdiskusijā "Monetārā un fiskālā politika – mijiedarbība vai cīņa?" tiks spriests par šādām tēmām: Monetārās un fiskālās politikas mijiedarbība, valsts investīciju un parāda ilgtspējas nozīme zemu un negatīvu procentu likmju un izaugsmes atšķirību apstākļos. Kādus potenciālos riskus rada parādu pieaugums pēcpandēmijas periodā pasaulē un...

Lai atbalstītu Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piekļuvi finansējumam un Baltijas kapitāla tirgu attīstību, valdība 24. augustā apstiprināja Baltijas MVU sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveidi. Fonds darbosies kā specializēts finanšu starpnieks, kas veic ieguldījumus uzņēmumā pirms publiskā piedāvājuma, būtiski atbalstot publiskā piedāvājuma līdzekļu vākšanu un tiešu iekļaušanu tirgū. Atbalsts būs pieejams pelnošiem uzņēmumiem ar uzņēmuma vērtību no 5 līdz 100 miljoniem eiro. Fonda ieguldījumi būs iespējami gan sākotnējos publiskos vai privātajos piedāvājumos, gan pirms publiskā piedāvājuma posmā ar nolūku noteiktā laika periodā iekļaut uzņēmumu publiskā kapitāla tirgū. Vietējā kapitāla tirgus attīstība un MVU piekļuves finansējumam atvieglošana ir kopīga Baltijas valstu prioritāte, kas ietverta 2017. gadā parakstītajā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas finanšu ministru saprašanās memorandā par reģionālā kapitāla tirgus attīstību Baltijā. Baltijas MVU sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveide notiek sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmu, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un KPMG Baltics konsorciju. Fondu finansēs no Eiropas Savienības fondu...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par makroekonomisko radītāju prognozēm, plānotajiem nākamā gada valsts budžeta bāzes izdevumiem un prioritārajiem pasākumiem 2022. – 2024. gadam, uzskata, ka nav skaidrības par to, kā Latvija plāno sasniegt noteiktos tautsaimniecības attīstības mērķus. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Nākamais gads ir būtisks ekonomikas atveseļošanai, krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanai un ekonomikas transformācijai. Lai radītu augstas pievienotās vērtības produktus un veicinātu Latvijas rūpniecības eksportu, jāpanāk ievērojams uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabojums, kā arī jāpalielina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā. Tikai šādi spēsim sasniegt ambiciozos Latvijas klimatneitralitātes un digitalizācijas mērķus un efektīvi risināt pandēmijas radītos izaicinājumus.” Darba devēji uzsver, ka nākamā gada un vidējā termiņa budžeta ietvaros stingri jāvadās pēc valsts attīstības dokumentos noteiktajiem stratēģiskajiem plāniem līdzsvarotai izaugsmei, konkurētspējai un nozaru attīstībai. LDDK aicina valdību un politiķus pieņemt atbildīgus lēmumus un ievērot ilgtspējīgu valdības parādu līdz 50% no IKP. Analizējot 2022. gada valsts budžeta izdevumus,...