FINANSES

Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprināta jauna Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem, kā arī kultūras, atpūtas un izklaides vietām apgrozījuma krituma kompensācijai. Atbalsta programmas apmērs ir 50 miljoni EUR. Atbalsta programmu ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA); pieteikšanās atbalsta saņemšanai sāksies pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Atbalsta programmā noteikti kritēriji un kārtība granta piešķiršanai apgrozījuma krituma kompensācijai Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības centru īpašniekiem; sporta centru, kultūras un atpūtas un izklaides vietu tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem par to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo sporta centru, kultūras, atpūtas un izklaides vietu. Atbalsts tiks sniegts granta veidā, kas būs vienreizējs atbalsts periodam no 2021. gada 11. oktobra līdz 15. novembrim tirdzniecības centru īpašniekiem, un periodam no 2021. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim sporta centru un kultūras, atpūtas un izklaides vietu īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem par to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo sporta centru,...

Valdība 26. oktobra sēdē apstiprinājusi Ekonomikas ministrijas izstrādātas Covid-19 krīzes atbalsta programmas uzņēmumiem, kuru darbība būtiski ierobežota Covid-19 straujās izplatības dēļ. Valdība akceptēja grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” un grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos". Grozījumi atbalsta programmās vēl tiks skaņoti ar Eiropas Komisiju. Krīzē cietušajiem komersantiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu granta programma un algu subsīdiju programma daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem. Atbalsta sniegšanas nosacījumi definēti, precizējot jau pērn izstrādātās atbalsta programmas, piešķirot to atjaunošanai papildu finansējumu, nosakot jaunus atbalsta saņemšanas kritērijus, kā arī mainot periodu, par kuru komersanti varēs saņemt atbalstu. Atbalsta periods abām programmām būs no 2021. gada 1. oktobra līdz 30. novembrim, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar...

Atbalstot grozījumus Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programmas nosacījumos, 11 reģionālo biznesa inkubatoru un to atbalsta vienību, kā arī radošo industriju inkubatora turpmākās darbības nodrošināšanai līdz 2023. gada beigām piešķirts papildu finansējums 7,06 milj. eiro apmērā. Atbalsta programmu ievieš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tāpat LIAA ir izveidota vienota platforma biznesa attīstībai www.business.gov.lv, kur esošie un topošie uzņēmēji var saņemt personalizētu informāciju par nozarēm, tirgiem, sadarbības piedāvājumiem, LIAA atbalsta iespējām, dalību LIAA un sadarbības partneru pasākumos. Platforma nodrošinās arī iespējas iesniegt pieteikumu atbalsta saņemšanai, t.sk. šajā atbalsta programmā, un tiešsaistē sazināties ar LIAA speciālistiem. Kaspars Rožkalns, LIAA direktors, norādījis, ka platforma lietotājiem ir pieejama testa režīmā un tās funkcionalitāte pakāpeniski tiek papildināta. Jau tagad uzņēmēji var reģistrēties un saņemt personalizētu informāciju, kā arī sekot īpaši atlasītai ziņu plūsmai par uzņēmējdarbības aktualitātēm. Savukārt pārējie pakalpojumi platformā business.gov.lv tiks integrēti pakāpeniski. Paredzēts, ka pilnā funkcionalitātē šī platforma nākotnē nodrošinās lielāko daļu valsts pārvaldes...

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 458 “Noteikumi par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība”, valdība 12. oktobrī lēma paplašināt atbalsta saņēmēju loku – turpmāk atbalstam kapitālieguldījumiem varēs pieteikties arī daļa no vidējo komersantu kategorijas – uzņēmumi ar vismaz 150 darbiniekiem. Atbalsta programmu ievieš Altum, un tā pieejama komersantiem līdz šā gada beigām. Grozījumi atbalsta programmā stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Pašreizējā redakcijā atbalsts tiek piešķirts komersantiem, kuri nodarbina vizmas 250 darbiniekus vai gada apgrozījums pārsniedz 50 000 000 eiro un gada bilances kopsumma pārsniedz 43 000 000 eiro. Tomēr praktiskajā piemērošanā ir konstatēti gadījumi, kad pretendents pēc Regulas definīcijas nav uzskatāms par lielo komersantu, bet Latvijas mērogā ir uzskatāms par lielu komersantu ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, taču nevar pieteikties atbalsta saņemšanai. “Mums ir svarīgi visi uzņēmēji, kuri eksportē savas preces un pakalpojumus, un rada cita veida pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai. Lai...

Pašlaik procesus ekonomikā kopumā un komercsabiedrību līmenī lielā mērā nosaka SARS–CoV–2 un ar to saistītie ierobežojumi. Latvijā tie sākās 2020. gada martā. Tāpēc šajā rakstā 2020. gada dati tiks salīdzināti ar 2019. gada datiem, kad pandēmija vēl nebija sākusies. Raksta mērķis ir izpētīt COVID–19 krīzes ietekmi uz Latvijas komercsabiedrību neto apgrozījumu, peļņu, kā arī pamatdarbības, ieguldīšanas darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmas rādītājiem. Pētījuma uzdevumi: izpētīt krīzes ietekmi uz komercsabiedrību vidējo lielumu, izmantojot neto apgrozījuma pieauguma tempus; analizēt peļņas un komerciālās rentabilitātes izmaiņas krīzes ietekmē 2020. gadā; izpētīt pamatdarbības naudas plūsmas dinamiku pandēmijas laikā; analizēt ieguldīšanas naudas plūsmas ietekmi uz uzņēmumu izaugsmi 2020. gadā; konstatēt ārējās finansēšanas stāvokli pēc krīzes ierobežojumu ieviešanas, izmantojot finansēšanas naudas plūsmas datus; salīdzināt atsevišķo rādītāju dinamiku savā starpā un izstrādāt pētījuma kopējos secinājumus. Rakstā tiek aprēķināti vidējie rādītāji — aritmētiskie vidējie un mediānas, relatīvie rādītāji — rentabilitāte, viens naudas iegūšanas spējas koeficients (naudas plūsmas un apgrozījuma attiecība),...

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja 16. septembrī lēma, ka nodevu 1 EUR par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā ieviesīs no 2023. gada 1. janvāra. Iepriekš bija plānots to ieviest jau no 2022. gada sākuma. Galīgais lēmums par grozījumiem Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā”, kas pieņemti 2019. gada 25. septembrī, vēl jāpieņem Rīgas domes sēdē. Izmaiņas noteikumos rosinātas, lai veicinātu tūristu un atpūtnieku izvēli par labu Rīgai un padarītu Latvijas galvaspilsētu par finansiāli izdevīgāku galamērķi, kā arī neradītu papildu izdevumus nodevas maksātājiem – personām, kas uzņem atpūtniekus tūristu mītnēs. Saistībā ar Covid-19 izplatību noteikta virkne stingru ierobežojošu pasākumu gan Latvijā, gan pasaulē. Šie ierobežojumi būtiski ietekmē tūrisma nozares darbību, jo īpaši apgrūtinot ceļošanas iespējas un samazinot saimnieciskās darbības iespējas tūrisma nozarei. Šādos apstākļos nepieciešams atbalstīt tūrisma nozares atgūšanos un novirzīt tūristu mītnei pieejamos finanšu līdzekļus darbības atjaunošanai un klientu piesaistei, secina domes komiteja....

Šā gada pirmajā pusgadā ALTUM apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43%, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā. 2021. gada pirmajā pusgadā ALTUM apstiprinājis aizdevumus par kopējo summu 7,43 miljoni eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai: lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%). “Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, ievērojami augusi arī biznesa pieteikumu kvalitāte. Arvien retāk saņemam “ātro ideju” pieteikumus, bet novērojam to, ka biznesa uzsācēji kļūst radošāki ideju izstrādē, ilgāk un rūpīgāk izlolo savu ideju, paši meklē papildu finansējumu, un tikai tad piesakās ALTUM aizdevumam,” stāsta Jēkabs Krieviņš, ALTUM valdes loceklis. “Ik gadus ALTUM biznesa uzsācējiem izsniedz aptuveni septiņus, astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Lai arī šogad pieprasījums pēc biznesa uzsākšanas ir ievērojami audzis, jāuzsver, ka ALTUM iespējas palīdzēt biznesa uzsācējiem ir daudzkārt lielākas". Biznesa uzsācēji iesniedz pārdomātākus un rūpīgāk izstrādātus biznesa plānus, piesardzīgāk analizē biznesa riskus un sastāda rezerves plānus. Novērojama arī profesionālāka...

Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu – Swedbank, SEB banka, Luminor Bank Latvijas filiāle un Citadele banka – parakstījušas sadarbības memorandu, kura mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās skaidrās naudas pieejamības un sasniedzamības prasības. Memoranda parakstītāji vienojas par šādu rīcību, lai nodrošinātu skaidrās naudas pieejamību visā Latvijas teritorijā: saglabāt esošo bankomātu tīklu, nesamazinot bankomātu skaitu vairāk kā par 5% līdz 2023. gada 1. janvārim; veidojot bankomātu tīklu, kopumā ievērot ne vairāk kā 20 kilometru attālumu taisnā līnijā līdz tuvākajam bankomātam no jebkuras vietas Latvijā 99% Latvijas iedzīvotāju; noteikt atbilstošu bankomātu faktiskās pieejamības laiku patērētāju interesēs (katru dienu vismaz 12 stundu). Mūsdienās turpina attīstīties dažādas modernu norēķinu iespējas – zibmaksājumi, bezkontakta norēķini u.tml. –, un sabiedrība tās arvien labprātāk un plašāk izmanto. Centrālās bankas ir sākušas darbu, lai pārskatāmā nākotnē iedzīvotājiem un uzņēmējiem kļūtu pieejama vēl viena naudas forma –...

Latvijas Banka 20. septembrī (sākums plkst. 13.30) rīko gadskārtējo tautsaimniecības konferenci "Ilgtspējīga ekonomika pārmaiņu laikos", kas šogad veltīta ilgtspējīgas ekonomikas tēmai. Konferencē būs divas paneļdiskusijas – "Monetārā un fiskālā politika – mijiedarbība vai cīņa?" un "Ilgtspēja – ceļā uz līdzsvarotu attīstību". Starptautiskā konference notiks pamatā attālināti, ievērojot Covid-19 pandēmijas laikā noteiktos drošības pasākumus. Lielākā daļa runātāju, kā arī skatītāji piedalīsies, izmantojot mūsdienīgu videokonferenču tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Konferenci ikviens interesents varēs vērot tiešraidē tīmekļvietnē makroekonomika.lv un ziņu portālos, kā arī uzdot jautājumus starptautiskajiem un Latvijas ekspertiem (izmantojot platformu sli.do, kods #LBconference). Konferences dalībniekus un vērotājus ar ievadreferātu uzrunās Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes locekle Izabela Šnābele (Isabel Schnabel). Sekojošajā paneļdiskusijā "Monetārā un fiskālā politika – mijiedarbība vai cīņa?" tiks spriests par šādām tēmām: Monetārās un fiskālās politikas mijiedarbība, valsts investīciju un parāda ilgtspējas nozīme zemu un negatīvu procentu likmju un izaugsmes atšķirību apstākļos. Kādus potenciālos riskus rada parādu pieaugums pēcpandēmijas periodā pasaulē un...

Lai atbalstītu Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piekļuvi finansējumam un Baltijas kapitāla tirgu attīstību, valdība 24. augustā apstiprināja Baltijas MVU sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveidi. Fonds darbosies kā specializēts finanšu starpnieks, kas veic ieguldījumus uzņēmumā pirms publiskā piedāvājuma, būtiski atbalstot publiskā piedāvājuma līdzekļu vākšanu un tiešu iekļaušanu tirgū. Atbalsts būs pieejams pelnošiem uzņēmumiem ar uzņēmuma vērtību no 5 līdz 100 miljoniem eiro. Fonda ieguldījumi būs iespējami gan sākotnējos publiskos vai privātajos piedāvājumos, gan pirms publiskā piedāvājuma posmā ar nolūku noteiktā laika periodā iekļaut uzņēmumu publiskā kapitāla tirgū. Vietējā kapitāla tirgus attīstība un MVU piekļuves finansējumam atvieglošana ir kopīga Baltijas valstu prioritāte, kas ietverta 2017. gadā parakstītajā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas finanšu ministru saprašanās memorandā par reģionālā kapitāla tirgus attīstību Baltijā. Baltijas MVU sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveide notiek sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmu, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un KPMG Baltics konsorciju. Fondu finansēs no Eiropas Savienības fondu...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par makroekonomisko radītāju prognozēm, plānotajiem nākamā gada valsts budžeta bāzes izdevumiem un prioritārajiem pasākumiem 2022. – 2024. gadam, uzskata, ka nav skaidrības par to, kā Latvija plāno sasniegt noteiktos tautsaimniecības attīstības mērķus. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Nākamais gads ir būtisks ekonomikas atveseļošanai, krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanai un ekonomikas transformācijai. Lai radītu augstas pievienotās vērtības produktus un veicinātu Latvijas rūpniecības eksportu, jāpanāk ievērojams uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabojums, kā arī jāpalielina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā. Tikai šādi spēsim sasniegt ambiciozos Latvijas klimatneitralitātes un digitalizācijas mērķus un efektīvi risināt pandēmijas radītos izaicinājumus.” Darba devēji uzsver, ka nākamā gada un vidējā termiņa budžeta ietvaros stingri jāvadās pēc valsts attīstības dokumentos noteiktajiem stratēģiskajiem plāniem līdzsvarotai izaugsmei, konkurētspējai un nozaru attīstībai. LDDK aicina valdību un politiķus pieņemt atbildīgus lēmumus un ievērot ilgtspējīgu valdības parādu līdz 50% no IKP. Analizējot 2022. gada valsts budžeta izdevumus,...

Valdības atbalsta pasākumu ietekme Covid-19 krīzē uz valsts budžetu jau patlaban ir kritiski liela un šogad sasniegs 2,1 miljardu eiro jeb 6,8% no IKP. Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību arī turpmāk būt fiskāli atbildīgai un pakāpeniski turpināt atbalsta izbeigšanu, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus. Ja rudenī būs jāievieš jaunus atbalsta instrumentus, tiem jābūt samērīgiem, efektīviem un labi mērķētiem. Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 14 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst FDP. Krīzes monitoringa ziņojumā norādīts, ka valsts konsolidētā budžeta deficīts šī gada 13. augustā sasniedza 1,23 miljardus eiro; gadu atpakaļ deficīts bija tikai 362 miljoni, jeb par 870 miljoniem eiro mazāk. FDP jau iepriekš ir paudusi, ka valdības rīcība, sniedzot atbalsta pasākumu Covid-19 otrā viļņa laikā, bija nedaudz nokavēta, bet vēlāk - pārmērīga un ne tik labi mērķēta. Par nesamērīgu atbalstu liecina, pirmkārt, būvniecības izmaksu straujš pieaugums, kā arī būvuzņēmumu grūtības atrast darbiniekus. Tomēr...

Valdība otrdien, 10. augustā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 25. augusta noteikumos Nr .492 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2014.–2020.gada plānošanas periodā””, lai nodrošinātu, ka valsts atbalstītajās apdrošināšanas polisēs netiek iekļauts ļoti zems atlīdzības limits, kas nepasargā lauksaimniekus lielu zaudējumu gadījumā. Tāpēc turpmāk: minimālā atlīdzības limita apmēram par apdrošināšanas polisē minētajiem riska faktoriem jābūt vismaz 200% no apdrošināšanas prēmijas, pašrisks, iestājoties polisē minētajiem riska faktoriem, nedrīkst mainīties atkarībā no iepriekš izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par jebkuru no polisē minētajiem riska faktoriem, atbalstu nepiešķirs par tādām apdrošināšanas polisēm, kas paredz segt to slimību radītos zaudējumus, kas minētas normatīvajos aktos par valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumu kompensāciju. Noteikumos iekļauti arī šādi papildu nosacījumi atbalsta administrēšanai: brīdī, kad lauksaimnieks piesakās apdrošināšanas atbalstam, polisei ir jābūt spēkā esošai un līdz iesniegumu iesniegšanas kārtas pēdējai dienai apdrošināšanas polisei...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktā Latvijas finanšu tirgus dalībnieku aptauja* liecina, ka gan tehnoloģiju attīstība, gan jauns tirgus regulējums motivē Latvijas finanšu tirgus dalībniekus ieviest inovatīvas finanšu tehnoloģijas. Patlaban tirgus dalībnieki visvairāk izmanto lietotāju programmas saskarnes (application programming interface jeb API), bezkontakta norēķinus, biometrijas risinājumus un pakalpojumus datu mākonī. No tirgus segmentiem lielākais FinTech risinājumu izmantotājs ir kredītiestādes, kam seko apdrošinātāji un privātie pensiju fondi. No 125 aptaujas respondentiem 44 izmanto kādu no inovatīvajām tehnoloģijām, turklāt 15 uzņēmumiem ir īpašas komandas inovatīvo tehnoloģiju izstrādei vai ieviešanai. Savukārt 14 no aptaujātajiem uzņēmumiem plāno nākotnē sākt izmantot inovatīvās tehnoloģijas. API saskarnes patlaban izmanto 26 finanšu tirgus dalībnieki: bankas, apdrošinātāji, investīciju uzņēmumi un arī maksājumu institūcijas. Bankas API galvenokārt izmanto, lai veidotu atvērtas sadarbības platformas (open banking) sadarbībai ar FinTech uzņēmumiem, savukārt apdrošinātāji API lieto informācijas apmaiņai ar apdrošināšanas aģentiem vai apdrošināšanas kalkulatoru darbībai. Pašlaik bezkontakta norēķinus izmanto 17 tirgus dalībnieki, biometrijas risinājumus...

Latvijā 2020. gadā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, taču uz 2020. gada 31. decembri licencēto komersantu skaits samazinājās līdz 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, informē PTAC, publiskojot pārskatu par ārpustiesas parādu atgūšanas sektoru 2020. gadā. Noslēgto cesijas darījumu rezultātā 2020. gadā parāda atgūšanai tika nodota 96 334 parādu lietas par kopējo summu 124 010 678 eiro, savukārt 230 570 parādu lietas par kopējo summu 96 304 141 eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata. Ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem 2020. gadā no jauna tika nodotas atgūšanai 326 904 parādu atgūšanas lietas, kas ir par 34,30% mazāk nekā 2019. gadā, kad tika nodotas 497 580 jaunas parādu lietas. Tas varētu būt skaidrojams ar vispārēju komersantu piesardzīgu un nogaidošu rīcību, ņemot vērā neparedzamās izmaiņas gan nozares tirgū, gan ekonomikā kopumā. Izvērtējot no jauna...