FINANSES

Latvija ir starp tām Eiropas valstīm, kuras 2020. gadā sasniedza mērena Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme, vērtējot apdrošināšanas nozares darbības rezultātus. Kopējais prēmiju apjoms 2020. gadā samazinājās par 1,1%, atlīdzības – par 7,1%. Tikai 2021. gada trešajā ceturksnī pēc piecu mēnešu krituma un stagnācijas nozare atgriezās pie izaugsmes ar 2,9% parakstīto prēmiju apjoma pieaugumu. Iepriekšējos gados Latvijas apdrošināšanas tirgus bija piedzīvojis stabilu 7-11% izaugsmi. Kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2021. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijis 420,3 miljoni eiro. Lielākais veids pēc prēmiju apmēra ir dzīvības apdrošināšana ar 96,2 miljoniem eiro un 1,8% pieaugumu, kam cieši uz pēdām seko veselības apdrošināšana ar 89,3 miljoniem eiro un 8,4% pieaugumu. Veselības apdrošināšana ir viens no veidiem, kas ir uzrādījis stabilu izaugsmi visā pandēmijas laikā. Atlīdzībās klientiem deviņos mēnešos apdrošinātāji ir izmaksājuši 254,5 miljonu eiro – tas ir par 1,4% vairāk nekā 2020. gadā šajā laika periodā. Savukārt citas Eiropas valstis Covid-19 pandēmija un valdību rīcība...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem – ir kritiska. Pēdējo mēnešu laikā energoresursu cenas pieaugušas vairākas reizes, un tas neizbēgami ietekmē visus uzņēmējus visās nozarēs. Jau šobrīd uzņēmumi izvērtē iespēju mazināt savu saimniecisko darbību vai pārtraukt to vispār, kas nozīmē, ka dažādās nozarēs, īpaši energoietilpīgo uzņēmumu vidū, tuvākajā laikā var sagaidīt arī bezdarba pieaugumu. Ņemot vērā, ka situācija ir kļuvusi kritiska un tiek radīts nopietns apdraudējums ekonomikai, LTRK valdībai pieprasa nekavējošu rīcību šīs enerģētikas krīzes risināšanai augstākajā līmenī, atbalstot gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus. Uzņēmējus satrauc gan pieaugošie rēķini, gan neskaidrība par to, kādas energoresursu cenas būs nākotnē. AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes loceklis Ģirts Vēveris stāsta: “Ražojot stikla šķiedras produktus ir nepieciešams liels gan elektroenerģijas, gan gāzes patēriņš, kas mainīgajās ražošanas izmaksās kopā sastāda vairāk par 30%....

Apstiprinot grozījumus apgrozāmo līdzekļu granta un algu subsīdiju atbalsta programmās, Ministru kabinets š.g. 11.janvārī atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu pagarināt atbalsta saņemšanas periodu Covid-19 ierobežojumu dēļ pilnībā ierobežoto nozaru komersantiem. Papildu atbalsta sniegšana komersantiem tiks nodrošināta abu atbalsta programmu esošā finansējuma ietvaros. Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus uzņēmējdarbībai ārkārtējās situācijas laikā, kas pagājušajā nedēļā tika pagarināta līdz š.g. februāra beigām, vairāku nozaru komersantiem darbība joprojām ir liegta nolūkā mazināt cilvēku pulcēšanos vietās, kur ir paaugstināts risks Covid-19 vīrusa izplatībai. Tāpēc Ekonomikas ministrija rosināja pilnībā ierobežoto nozaru komersantiem pagarināt atbalsta sniegšanas periodu līdz 2022. gada 28. februārim. Attiecīgi gan apgrozāmo līdzekļu grantu, gan algu subsīdiju arī par š.g. februāri varēs saņemt komersanti, kas darbojas šādās nozarēs: NACE 93.21 Atrakciju un atpūtas parku darbība, NACE 93.29 Cita izklaides un atpūtas darbība, NACE 92.00 Azartspēles un derības, NACE 56.30 Bāru darbība; NACE 74.90 Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; NACE 77.39 Citur neklasificētu pārējo...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) uzraugāmajiem finanšu tirgus dalībniekiem 2021. gada nogalē pievienojās jauns segments – kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Kolektīvā finansēšana Eiropā ir kļuvusi par ierastu praksi fizisku, kas nav patērētāji, un juridisku personu uzņēmējdarbības, kas nav finanšu pakalpojumu sniegšana, finansēšanai. Šāda finansēšana notiek ar tiešsaistes platformu starpniecību; šādu uzņēmējdarbību parasti finansē liels skaits cilvēku vai organizāciju. Papildus alternatīva finansējuma avota, tostarp riska kapitāla, nodrošināšanai kolektīvā finansēšana uzņēmumiem var piedāvāt citus ieguvumus, proti, var apstiprināt uzņēmējdarbības ideju, nodrošināt uzņēmējiem piekļuvi lielam skaitam cilvēku, kas sniedz ieskatus un informāciju, un var būt tirgvedības instruments. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai jāsaņem atļauja, Latvijā to izsniegs FKTK, tāpēc FKTK aicina potenciālos kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus - juridiskās personas - jau patlabanvērsties FKTK un iepazīstināt ar sevi un plānoto darbību. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu vienotais regulējums ietverts Eiropas Savienības (ES) Regulā Nr. 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (Regula). Regula tiek piemērota no...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikties algu subsīdiju atbalstam. Tā ir iespēja darba devējiem atrast vajadzīgos darbiniekus, nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus, un saņemt subsīdijas nodarbināto bezdarbnieku darba algām. Algu subsīdiju atbalsta pasākuma ietvaros darba devējs sešu mēnešu laikā saņem dotāciju darba algai 50% apmērā no nodarbinātajam bezdarbniekam noteiktās mēneša darba algas. Viena nodarbinātā bezdarbnieka darba algas dotācijas apmērs ir līdz 500 eiro mēnesī. Pieteikties algu subsīdiju atbalstam aicināti komersanti, kooperatīvās sabiedrības un pašnodarbinātās personas, izņemot ārstniecības iestādes, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50%, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana. Algu subsīdijai pieteiktai brīvai darbavietai pirms pieteikuma iesniegšanas jābūt reģistrētai NVA. Algu subsīdiju atbalstam var pieteikties NVA visa gada garumā - līdz 2022.gada 31. decembrim. Algu subsīdiju darbavietās tiek nodarbināti bezdarbnieki, kuri pie attiecīgā darba devēja nav bijuši nodarbināti pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā vai arī pie attiecīgā darba devēja iepriekš nav bijuši...

Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes lēmumam no 2022. gada 1. janvāra spēkā stāsies izmaiņas vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumu cenrādī. Jaunie universālā pasta pakalpojuma (UPP) tarifi izstrādāti, balstoties uz aktuālo situāciju pasta pakalpojumu nozarē saskaņā ar esošajām sūtījumu piegāžu izmaksām un starpvalstu pasta sūtījumu tarifiem. Tarifu izmaiņas ietekmējusi virkne faktoru, kas saistās gan ar transporta un loģistikas izmaksu kāpumu, energoresursu sadārdzinājumu, tradicionālo iekšzemes pasta sūtījumu apjoma samazinājumu, sūtījumu piegādes izmaksu pieaugumu sakarā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) un ES no 2021. gada 1. jūlija noteikto jauno kārtību trešo valstu sūtījumu atmuitošanā no pirmā centa, pārrobežu norēķinu izmaksu pieaugumu u.c. Jaunās tarifu izmaiņas skars gan iekšzemes, gan pārrobežu sūtījumus. Lai gan daļa tarifu ar 1.janvāri pieaugs, teju piektdaļa (19%) sūtījumu tarifu 2022. gadā saruks. Pamatā sūtījumi ar lielāku svaru no nākamā gada kļūs lētāki, bet vieglāki sūtījumi, kuru piegāde galarezultātā izmaksā vairāk, – dārgāki. Piemēram, vienkāršas A...

Īstermiņā kompensējot elektroenerģijas cenu pieauguma negatīvās sekas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem un citām juridiskajām personām, valdība 21. decembrī atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu valstij segt daļu no elektroenerģijas gala cenu veidojošām izmaksām, kompensējot 50% no sistēmas pakalpojumu izmaksām galalietotājiem no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim. Tas nozīmē, ka, sākot jau no 2021. gada decembra, gan pārvades, gan sadales sistēmas operatori piemēros maksas par sistēmas pakalpojumiem samazinājumu par 50% visiem galalietotājiem, un valsts attiecīgi kompensēs sistēmas operatoriem neiegūto peļņu. Kompensācijas apmērs sastāda 77,9 milj. EUR, kas būs dotācija no emisijas kvotu izsoles ieņēmumiem. “Lai mazinātu neprognozējamo elektroenerģijas cenu kāpumu, kas atstāj negatīvu ietekmi gan uz iedzīvotāju maksātspēju, gan uzņēmumu konkurētspēju, valdībā pieņēmām lēmumu terminēti segt daļu no elektroenerģijas gala cenu veidojošām izmaksām. Īstermiņā mēs nevaram iespaidot straujo elektrības cenu kāpumu, bet varam palīdzēt saviem iedzīvotājiem, kuriem jaunās elektroenerģijas cenas rada sociāla rakstura problēmas. Tāpēc turpināsim strādāt pie risinājumiem,...

No 21. decembra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk pieteikumu pieņemšanu tirdzniecības un sporta centriem kā arī kultūras, atpūtas un izklaides vietām valsts atbalsta programmā, kuras mērķis ir kompensēt Covid 19 ierobežojumu radītos zaudējumus. Kopējais programmas atbalsta apmērs ir 50 miljoni eiro. Pieteikumus varēs iesniegt LIAA līdz 2022. gada 15. janvārim. Atbalsts tiks piešķirts apgrozījuma krituma kompensācijai Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības centru īpašniekiem, sporta centru tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem par to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo sporta centru, kultūras, atpūtas un izklaides vietu tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem par to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo kultūras, atpūtas un izklaides vietu. Atbalsts tiks izmaksāts kā vienreizējs maksājums, lai segtu ar ēkas un telpu lietošanu saistītās operacionālās izmaksas. Saņemtos līdzekļus varēs izmantot, lai segtu ar ēkas un telpu lietošanu saistītos maksājumus, tai skaitā par elektrību, ūdeni un siltumu, nekustamā īpašuma nomu, saistību maksājumus un ārpakalpojumu izmaksas. Attiecināmais periods,...

Valdība 14. decembra sēdē lēma paplašināt energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu loku, kas varēs saņemt obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) samazinājumu par 2021. gadu.To paredz grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam". Kvalificēties tiesībām uz OIK samazinājumu varēs arī mazākie energoietilpīgie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kura vidējais darbinieku skaits pēdējo trīs kalendāro gadu laikā ir bijis mazāks nekā 50. Līdz ar to OIK samazinājums būs pieejams plašākam energoietilpīgo uzņēmumu lokam. Atgādinām, ka 2020. gada 22. decembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 395 “Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam”, par gadu pagarinot periodu, kurā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi var pieteikties OIK samazinājumam, kas veido līdz 85 % no pērnā gadā samaksātās OIK kopsummas. Ņemot vērā, ka pirms tam atbalstu...

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu apgrozāmo līdzekļu grantu programmai, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau tuvākajās dienās uzsāks atbalsta piešķiršanu tiem komersantiem, kas jau iesnieguši pieteikumus atbalsta saņemšanai. Saņemts arī saskaņojums algu subsīdiju atbalsta programmai. Kā zināms, 22. novembrī VID uzsāka pieteikumu pieņemšanu apgrozāmo līdzekļu granta. Liela daļa uzņēmumu pieteikumu jau izvērtēti, līdz ar to pēc MK noteikumu spēkā stāšanās VID uzsāks atbalsta piešķiršanu. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka tie uzņēmēji, kuriem atbalsts pienākas, to savlaicīgi saņems. “VID ir veicis visus nepieciešamos priekšdarbus, lai tie uzņēmumi, kuriem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem pienākas atbalsta līdzekļi Covid-19 krīzes pārvarēšanai, tos savlaicīgi saņemtu,” tā I. Jaunzeme. Uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru darbība būtiski ietekmēta Covid-19 izplatības ieviesto ierobežojumu dēļ, pieteikums atbalsta saņemšanai par š.g. oktobri un novembri jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz 2022. gada 15. janvārim. Kā zināms, grants apgrozāmajiem līdzekļiem pieejams 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas,...

Ministru kabinetā 7. decembrī tika apstiprināti grozījumi atbalsta programmā Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām, palielinot atbalsta slieksni saistīto uzņēmumu grupai, kā arī precizējot atbalsta apmēru. Tāpat apstiprināti grozījumi apgrozāmo līdzekļu grantu un algu subsīdiju programmās. Ņemot vērā grozījumus Eiropas Komisijas Pagaidu regulējumā, atbalsta programmā Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām palielināts maksimālais atbalsta slieksnis saistīto uzņēmumu grupai no 1,8 miljoniem EUR līdz 2,3 miljoniem EUR. Ņemot vērā, ka tirdzniecības, sporta centri, kultūras, atpūtas un izklaides vietas var pieteikties arī atbalstam apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, līdz ar grozījumiem noteikts kopējais atbalsta apmērs, nosakot, ka: atbalsts tirdzniecības centriem kopā ar piešķirto atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem par 2021. gada oktobri un novembri nevarēs pārsniegt 90 % no tirdzniecības centra apgrozījuma 2019. vai 2020. gada novembrī; atbalsts sporta centriem kopā ar piešķirto atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem par 2021. gada oktobri un novembri un...

2008. gada 13. augustā stājās spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (tagad — Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums; turpmāk — likums) un zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības kļuva par likuma subjektiem. Prasības zvērinātiem revidentiem Analizējot likuma prasības kontekstā ar Revīzijas pakalpojumu likumu (iepriekš — likums "Par zvērinātiem revidentiem"), secināms, ka attiecībā uz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām likums izvirza tikai divas jaunas prasības: jāizstrādā revidenta prakses risku novērtējums; jāziņo par aizdomīgiem darījumiem. Minētais secinājums izriet ne tikai no Revīzijas pakalpojumu likuma, bet arī no 54 Latvijā atzītajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem (turpmāk — SRS) un Starptautiskā profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksa, kurus, sniedzot profesionālos pakalpojumus, zvērināti revidenti ievēro jau vairāk nekā 25 gadus. Iekšējā kontroles sistēma (IKS) Saskaņā ar likumu visiem likuma subjektiem ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu. Attiecībā uz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām IKS izveide nav jauna prasība,...

Apstiprinot grozījumus apgrozāmo līdzekļu granta un algu subsīdiju atbalsta programmās, Ministru kabinets š.g. 30. novembrī lēma pagarināt atbalsta saņemšanas periodu pilnībā ierobežoto nozaru komersantiem. Ņemot vērā valstī joprojām noteiktos ierobežojumus, vairāku nozaru komersantiem darbība joprojām ir liegta arī pēc šā gada 15. novembra. Tāpēc Ekonomikas ministrija rosināja pilnībā ierobežoto nozaru komersantiem pagarināt atbalsta sniegšanas periodu līdz 2022. gada 31. janvārim. Attiecīgi gan apgrozāmo līdzekļu grantu, gan algu subsīdiju par š.g. decembri un nākamā gada janvāri varēs saņemt komersanti, kas darbojas šādās nozarēs: NACE 93.21 Atrakciju un atpūtas parku darbība, NACE 93.29 Cita izklaides un atpūtas darbība, NACE 92.00 Azartspēles un derības, NACE 56.30 Bāru darbība. Citi kvalificēšanās kritēriji un atbalsta apmēra nosacījumi abās programmās paliek nemainīgi. Minēto atbalsta pagarināšanu pieļauj arī Eiropas Komisijas (EK) sagatavotie Pagaidu regulējuma grozījumi, kas pieņemti šā gada 18. novembrī. Ņemot vērā grozījumus EK Pagaidu regulējumā, apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā palielināts maksimālais atbalsta slieksnis...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka lielie uzņēmumi atbalstam Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai par 2021. gada oktobri un novembri var pieteikties VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), sākot no 25. novembra līdz 15. decembrim. Līdz ar valdības pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos palielināts maksimālais atbalsta apmērs no 100 000 eiro uz 250 000 eiro katrā atbalsta perioda mēnesī. Par to vairāk lasiet šeit. Tā kā abu atbalsta programma saskaņošana ar Eiropas Komisiju turpinās, VID 25. novembrī uzsāk saņemto pieteikumu izvērtēšanu, taču gala lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 infekcijas trešo izplatīšanās vilni, krīzes skartajiem uzņēmumiem būs pieejams valsts atbalsts – grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai. Plašāka informācija par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā pieejama VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv sadaļā “COVID-19”. Aicinām noskatīties arī VID tiešsaistes semināra “Grants apgrozāmo līdzekļu plūsmai. Seminārs uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem” ierakstu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis arī ieteikumus iesnieguma “COVID-19 krīzes skartā uzņēmuma iesniegums atbalsta saņemšanai apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai" aizpildīšanai mikro uzņēmumiem un pašnodarbinātajām personām. Iesniegumu aizpilda, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumiem Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 676). Aizpildot iesnieguma vispārējo sadaļu: ailē “Atbalstam pieprasītā summa” norāda 30% (par 2021. gada jūliju, augustu un septembri) no atbalsta aprēķina bāzes; ailē “Uzņēmuma bruto darba algas kopsumma (t.sk. darba devēja VSAOI)” norāda atbalsta aprēķina bāzi. Atbalsta aprēķina bāze: Darba devējiem (juridiskām/fiziskām personām): bruto darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) kopsumma. Mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem: darbinieku ienākumi no mikrouzņēmuma 2021.gada jūlijā, augustā un septembrī un MUN daļa, kas ietver VSAOI un IIN maksājumus. Pašnodarbinātajiem: 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī deklarētais VSAOI objekts un no tā aprēķināto VSAOI kopsumma (gan 31,07%, gan 10%...