FINANSES

Valsts darba inspekcija (VDI) turpina pieteikumu pieņemšanu bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 (turpmāk – Projekts) ietvaros. ATBALSTA SAŅEMŠANAI VAR PIETEIKTIES TIE UZŅĒMUMI: kas darbojas Ministru kabineta 08.02.2005. noteikumu Nr. 99 “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” 1.pielikumā minētajos komercdarbības veidos, piemēram, tādas nozares ir kokapstrāde, pārtikas ražošana, būvniecība, transports un uzglabāšana u.tml.; kuri ir reģistrējušies Latvijas Republikā saimnieciskās darbības veikšanai neatkarīgi no to juridiskās formas un kuriem saskaņā ar Regulu Nr.651/2014 ir piemērojams sīkā (mikro), mazā vai vidējā uzņēmuma statuss; kas nodarbina vismaz vienu nodarbināto. Pašlaik atbalstam var pieteikties tie uzņēmumi, kuri nodarbina līdz 50 nodarbinātajiem; kuri neatbilst Maksātnespējas likuma pantā vai 129.pantā noteiktiem maksātnespējas kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru, vai tiem ar tiesas spriedumu nav pasludināts maksātnespējas process vai netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, t.sk.ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, uzsākta bankrota...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 14.augustā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie paredz samazināt noteiktās kopējās kredīta izmaksas patērētājam, ierobežot uz 30 dienām izsniegto kredītu apjomu, kā arī mainīt to atmaksas kārtību. Kredītu devējiem plānots noteikt stingrākas prasības izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu. Likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei. Iecerētie grozījumi arī noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50 procentus no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Tāpat plānots, ka šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk nekā divas reizes. Nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām. Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju...

Otrdien, 14. augustā, Ministru kabinetā (MK) izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots informatīvais ziņojums par virtuālo valūtu izmantošanas ieguvumiem un riskiem un tālāko rīcību jomas attīstības veicināšanai un identificēto risku mazināšanai. FM ziņojumā pauž, ka, pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, virtuālās valūtas šobrīd neveido sistēmiskus riskus Latvijas maksājumu sistēmai un finanšu stabilitātei. Precīzi dati par virtuālo valūtu izmantošanu Eiropas Savienības iedzīvotāju vidū nav pieejami. Tomēr virtuālo valūtu maiņas platformu aktivitātes apsekojuma dati ļauj novērtēt, ka virtuālo valūtu izmantošanas apjomi Eiropā un īpaši Latvijā ir nebūtiski, salīdzinot ar maksājumu skaitu un apjomu eiro valūtā. Dažās trešās pasaules valstīs ir vērojami mēģinājumi izolēt virtuālo valūtu jomu no tradicionālās finanšu jomas, aizliedzot iegādāties virtuālo valūtu, izmantojot bezskaidro naudu, piemēram, ar norēķinu kartēm. Tas var stimulēt dažādu necaurspīdīgu e-komercijas shēmu rašanos, lai šos ierobežojumus apietu. Rietumeiropas valstis šobrīd neplāno aizliegt virtuālo valūtu izmantošanu un seko līdzi attīstības tendencēm šajā jomā. Papildus jāņem vērā, ka virtuālo valūtu fenomenam...

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi Ministru kabinetā ikmēneša informatīvo ziņojumu par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu. Līdz ar sekmīgu iepriekšējā plānošanas perioda pabeigšanu un esošā perioda intensīvāku projektu ieviešanu Latvija jūlijā un augustā ir saņēmusi ievērojamus Eiropas Komisijas (EK) maksājumus – kopā 297 miljonus eiro. Ir saņemti un izmantoti 100% Latvijai piešķirtā ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda finansējuma. Par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” ieviešanu EK ir izmaksājusi Latvijai 85,6 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 77,0 miljonu eiro Kohēzijas fonda (KF) noslēguma maksājumus. Tāpat arī par darbības programmu “Uzņēmējdarbība un inovācijas” Latvija no EK ir saņēmusi ERAF noslēguma maksājumu 34,8 miljonus eiro. Jau ziņots, ka 2017. gada 29. decembrī Latvija no EK saņēma 29,2 miljonu eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF) noslēguma maksājumu par sekmīgi ieviesto darbības programmu “Cilvēkresursi un nodarbinātība”. Lai pilnībā izpildītu saistības pret EK par jau saņemtajiem iepriekšējā perioda maksājumiem, Latvijai līdz 2019....

Attīstības finanšu institūcija ALTUM un banka Luminor parakstījušas sadarbības līgumu, lai no septembra paaugstinātu finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. ALTUM atbalsts ļaus izsniegt aizdevumus uzņēmējiem, nepiesaistot papildu nodrošinājumu. Plānots, ka tuvāko divu gadu laikā Luminor saviem klientiem - mazajiem un vidējiem uzņēmumiem - piešķirs papildu finansējumu 7.5 miljonu apmērā, tādējādi atbalstot vismaz 150 uzņēmumu. Portfeļgarantiju programma ir valsts atbalsta finanšu instruments, kas paredzēts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kam nepieciešams finansējums līdz 75 tūkstošiem eiro. “Šī ir laba ziņa mūsu klientiem - uzņēmīgiem maziem un vidējiem uzņēmumiem -, jo ar šīs programmas palīdzību sniegsim ilgtermiņa ieguldījumu vietējās ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstībā, izsniedzot aizdevumus uzņēmumiem, kas ir finansiāli stabili, taču iztrūkst pietiekams nodrošinājums vai objektu nav iespējams finansēt tā specifikas dēļ,” saka Krišjānis Znotiņš, Luminor Biznesa klientu apkalpošanas vadītājs. “Papildu priekšrocība, ko piedāvāsim saviem klientiem līdz ar ātru un ērtu aizdevuma noformēšanu, ir arī finansiāli izdevīgāki nosacījumi. Daļā gadījumu šis būs risinājums...

Kā vēsta jaunākie Centrālas statistikas pārvaldes dati, patēriņa cenu līmenis 2018. gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 2,6%, patēriņa cenas precēm pieauga par 2,4%, bet pakalpojumiem par 3,2%. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenu pieauguma temps gada griezumā ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, taču gada inflācija šā gada jūlijā kopumā atbilst pēdējo mēnešu dinamikai, un ietekmējošie faktori paliek aizvien tie paši – cenu pieaugums ar energoresursiem saistītam precēm un pakalpojumiem. Iespaidīgs naftas cenu kāpums atstājis būtisku ietekmi uz degvielas cenām, it īpaši energoresursu importētājvalstīs, norāda Finanšu ministrija. Latvijas degvielas uzpildes stacijās vidējā degvielas cena šā gada jūlijā bija par 20,8% lielāka nekā pirms gada. Tādējādi izskaidrojot gandrīz pusi (1,2 procentpunktus) no patēriņa cenu kāpuma šajā mēnesī. Līdzīga situācija vērojama, piemēram, ne tikai Igaunijā, kur degvielas cenas šā gada jūlijā palielinājās par 19,3% gada griezumā, bet arī parējās eirozonas valstīs. Saskaņā ar Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat preses relīzi...

Eiropas Investīciju fonds un Latvijas valstij piederoša attīstības finanšu institūcija ALTUM Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) ietvaros parakstījuši mikrofinansēšanas garantijas līgumu. Šo jauno finansēšanas līgumu nodrošinājis Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas ir kodols Investīciju plānam Eiropai. Programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām. Jaunais EaSI garantijas līgums nākamajos trīs gados ļaus ALTUM nodrošināt aizdevumus 600 mikrouzņēmumiem visā Latvijā. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām. ALTUM galvenokārt koncentrēsies uz jaunuzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem. Pjērs Luidži Džiliberts, EIF izpilddirektors: "Šis kopīgais līgums palīdzēs ALTUM nodrošināt jaunu mikrofinansēšanas produktu, lai apmierinātu mikrouzņēmumu finansēšanas vajadzības gan uzņēmuma dibināšanas sākotnējā, gan tā attīstības posmā. Atbalsta sniegšana aizņēmējiem, kuri saskaras ar sociālās atstumtības risku un piedzīvo problēmas attiecībā uz piekļuvi kreditēšanas tirgum, palīdz veicināt atvērtu uzņēmējdarbības kultūru." Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: "Šī sadarbība garantē iespēju nodrošināt neatkarīgu...

Ministru kabinets (MK) 7. augusta sēdē izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Kārtība, kādā sniedz informāciju par maksu, ko piemēro ar maksājumu kontiem saistītajiem pakalpojumiem". Ar to tiks nodrošināts, ka patērētāji brīvi var iepazīties ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu cenrādi par to sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas teritorijā un salīdzināt tos. Noteikumi attiecas uz kredītiestādēm, kas likumā noteiktā kārtībā darbojas Latvijā. Noteikumu mērķis ir radīt vienotus noteikumus attiecībā uz informācijas par biežāk izmantotajiem ar maksājumu kontu saistītiem pakalpojumiem sniegšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), tādējādi veicinot maksājumu pakalpojumu sniedzēju darbību. Atbilstoši noteikumiem maksājumu pakalpojuma sniedzējiem informāciju pirmo reizi jāiesniedz PTAC līdz 2019. gada 1. janvārim. Informāciju iekļaus PTAC izveidotā cenu salīdzināšanas rīkā. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, prakse liecina, ka attiecībā uz tarifu salīdzināmību kopumā maksājumu pakalpojumu sniedzēji savos cenrāžos norāda un nodala pakalpojumus un to cenas, kas starp tām mēdz ievērojami atšķirties. Mēdz atšķirties arī maksājumu pakalpojumu sniedzēju piedāvāto pakalpojumu termiņi, tādējādi apgrūtinot...

Sākot no augusta Attīstības finanšu institūcijas ALTUM klienti pieteikumus valsts atbalsta programmu finansējuma saņemšanai un tam nepieciešamos dokumentus varēs iesniegt tikai elektroniski. Līdz ar pilnībā elektroniskas pieteikumu sistēmas ieviešanu klientiem tiks samazināts arī iesniedzamo dokumentu skaits. Tas ļaus samazināt laiku, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par valsts atbalsta finansējuma piešķiršanu. Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: “Jau šobrīd aptuveni 90% pieteikumu valsts atbalsta finansējumam saņemam elektroniski. Tas liecina, ka mūsu klienti novērtē un izmanto attālināto pakalpojumu priekšrocības. Šodien speram soli tālāk un ieviešam virkni klientu servisa uzlabojumu un padarām efektīvāku pieteikumu izvērtēšanas procesu, ko ALTUM klienti izjutīs gan kā mazāku iesniedzamo dokumentu apjomu, gan kā ātrāku lēmumu pieņemšanu. Esam gandarīti ieviest jauno sistēmu un sniegt ieguldījumu kopējā administratīvā sloga mazināšanā valstī.” Ātrāku aizdevuma pieteikuma izskatīšanas procesu pirmie sajutīs klienti, kuru biznesa projekta sākšanai vai attīstīšanai nepieciešami aizdevumi apjomā līdz 25 tūkstošiem eiro, kurus varēs saņemt arī ar privātpersonas galvojumu un bez papildu nodrošinājuma. Šie...

Ekonomikas ministrija aicina komersantus, tos pārstāvošās organizācijas un pašvaldības noslēgt brīvprātīgas vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu. Vienošanās mērķis ir veidot ilgtermiņa sadarbību starp ministriju, uzņēmējiem un pašvaldībām, lai veicinātu energoefektivitāti un pieredzes apmaiņu. Vienošanās paredz energoefektivitātes uzlabošanos atsevišķos uzņēmumos, komersantus pārstāvošas organizācijas uzņēmumos vai pašvaldībās, kā rezultātā tiek ietaupīts noteikts enerģijas daudzums. Efektīva enerģijas izmantošana palīdz kāpināt kā katra atsevišķa uzņēmuma, tā arī valsts ekonomikas kopējo konkurētspēju, jo tā ir iespēja samazināt energoresursu izmaksas un veidot noturību pret to cenu celšanās riskiem. Lai sāktu sarunas un sagatavotu brīvprātīgo vienošanos EM aicina aizpildīt un iesūtīt Ekonomikas ministrijai intereses apliecinājumu uz Ekonomikas ministrijas oficiālo e-pasta adresi [email protected]. Vienošanos slēdz uz laiku ne īsāku par pieciem gadiem un tās pamatnosacījums ir darbības plāns, kura mērķis ir sasniegt enerģijas ietaupījumu vismaz 10% apmērā. Vienošanās saturs tiek veidots individuāli, sarunu gaitā ar katru pretendentu atsevišķi. Vienošanās noslēgšanas iespēju paredz Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumi Nr.669 “Kārtība, kādā noslēdz...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk - FKTK) ir apkopojusi datus par Latvijas banku sektora rezultātiem saistībā ar klientu bāzes attīrīšanu no riskantajiem čaulas veidojumiem, kuri vienlaikus atbilst divām definētajām čaulas veidojuma pazīmēm. Jau iepriekš, pārskatot klientu bāzi, un jo īpaši kopš stājies spēkā jaunais 2018. gada regulējums, šādu veidojumu skaits Latvijas banku klientu bāzē ir dinamiski sarucis, un noteiktajā termiņā (t.i. 07.07.2018.) šo klientu noguldījumu atlikums kopējo noguldījumu īpatsvarā ir 0.03% (pamatā tas ir bloķēto līdzekļu atlikums izejošajā plūsmā). 09.05.2018. stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas prasīja finanšu sektora tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm - tiem nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, kā arī reģistrācijas valstī nav prasību sagatavot finanšu pārskatus. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: "Tagad pavisam droši varam sacīt, ka no mūsu banku puses šis darbs ir pilnībā paveikts. Atlikušie...

Trešdien, 1. augustā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola tikās ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un pārrunāja ekonomikas un finanšu jomas aktualitātes. Tikšanās laikā finanšu ministre Valsts kancelejas direktoram arī pasniedza iepriekš sagatavotos standarta būvniecības līgumus kapitālsabiedrībām. Standarta būvniecības līgums ir sagatavots, par pamatu ņemot Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) izstrādātos Būvniecības darbu līguma noteikumus. Standarta būvniecības līguma sagatavošanā nodrošināta FIDIC izstrādāto Būvniecības darbu līguma noteikumu saskaņošana ar Latvijas normatīvajiem aktiem, tai skaitā būvniecības un publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Standartizēti līguma noteikumi veicinās savstarpējo attiecību un prasību vienveidīgumu un paredzamību gan vairākos viena pasūtītāja iepirkumos, gan arī vairāku pasūtītāju iepirkumos, tādējādi atvieglojot piegādātājiem dalību iepirkumos un noslēgto līgumu izpildi. “Atzinīgi vērtēju jebkuru valsts pārvaldes vai iedzīvotāju iniciatīvu. Tas palīdz mazināt administratīvo slogu, tādējādi uzlabojot procesu norisi un arī savstarpējo komunikāciju. Tieši šādu funkciju veiks Standarta būvniecības līgumi. Atbalstot šo iniciatīvu, Valsts kanceleja sagatavotos līgumu paraugus nodos valsts...

Kopējais banku un nebanku patēriņa kredītportfelis laikā no 2009. līdz 2013. gadam ir ievērojami samazinājies, un, neskatoties uz pakāpenisku kopējā patēriņa kredītportfeļa pieaugumu pēdējos gados, 2017. gada patēriņa kredītu apjomi Latvijā veido tikai 60% no pirmskrīzes līmeņa. Tā liecina auditorkompānijas “Ernst & Young Baltic” un augstskolas “RISEBA” veiktais pētījums “Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze”. Nebanku kredītu īpatsvars pieaug, bet joprojām dominē bankas Nebanku sektora patēriņa kredītu īpatsvars kopējā kredītportfelī pēc samazinājuma periodā no 2010. līdz 2011. gadam ir sācis pakāpeniski palielināties, tomēr 2017. gadā joprojām lielāko daļu jeb aptuveni 67% no kopējā patēriņa kredītu apjoma veido banku kredīti, savukārt nebanku patēriņa kredīti sastāda 33%. Nebanku jaunizsniegto kredītu īpatsvars periodā no 2009. līdz 2017. gadam ir audzis no 10% līdz 62,6%, un tas ir saistīts gan ar straujo banku kredītu apjoma samazinājumu pēckrīzes periodā, gan ar pastāvīgu nebanku kredītu apjomu pieaugumu laikā no 2013. līdz 2017. gadam. “Pēdējā laikā sabiedrībā ir radies priekšstats,...

Atbildīgi neizvērtējot savas finansiālās iespējas un saistībā ar dažādu pakalpojumu cenu pieaugumu, patērētāji ne vienmēr spēj atmaksāt radušos parādus, kā rezultātā parādsaistības tiek nodotas ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. Kopumā 2017. parādu atgūšanai tika nodotas 329 475 lietas par kopējo summu 868,108 miljoni eiro, kas ir par 25 % parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, ziņo Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs. 2017. gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, tostarp 4 jauni pakalpojuma sniedzēji, kuri licenci ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniegšanai saņēma 2017. gadā. 2017. gada 1. un 2. pusgadā, noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 164 383 parādu lietas par kopējo summu 805,710 miljoni eiro, savukārt 165 092 parādu lietas par kopējo summu 62,399 miljoni eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata. Salīdzinot ar 2016.gadu vislielākais pieaugums ārpustiesas atgūšanai nodoto...

Latvija ir starp tām eiro zonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, informē Latvijas Bankas Naudas laboratorijas vadītājs Aleksandrs Antiņš. 2018. gada 1. pusgadā Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 823 viltojumiem (708 banknotēm un 115 monētām). Salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, nedaudz pieaudzis viltoto banknošu skaits (tad tika atklātas 656 viltotas banknotes), bet samazinājies viltoto monētu skaits (2017. gada 1. pusgadā to skaits bija 140). Viltojumu nodarītie finanšu zaudējumi nedaudz pieauguši - viltoto naudaszīmju kopējā vērtība 2017. gada 1. pusgadā bija 32 109 eiro, bet šā gada pirmajos 6 mēnešos - 40 553 eiro. Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 75%), viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes. Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eiro zonā kopumā 2018. gada 1. pusgadā konstatēts 301 000 viltotu banknošu (2017. gada 1. pusgadā 331 000 viltotu banknošu). Arī eiro...