Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

FINANSES

Nākampavasar apgrozībā tiks laistas jaunas 100 un 200 eiro banknotes
Nākampavasar apgrozībā tiks laistas jaunas 100 un 200 eiro banknotes
Eiropas Centrālā banka (ECB) 17. septembrī publiskoja jauno 100 un 200 eiro banknošu paraugus, kas nonāks apgrozībā 2019. gada 28. maijā. Jau ir izlaistas 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes, un 100 un 200 eiro banknotes ir pēdējās divas Eiropas sērijas banknotes. Tas nozīmē, ka jauno Eiropas sērijas banknošu ieviešana tiks pabeigta. Jaunajās 100 un 200 eiro banknotēs būs izmantoti jauni un inovatīvi pretviltošanas elementi - pavadoņhologramma, kā arī un uzlabots smaragdzaļš skaitlis. Lai gan smaragdzaļais skaitlis izmantots arī uz visām parējām Eiropas sērijas banknotēm, tā uzlabotajā versijā euro simboli € redzami arī uz skaitļa. Tāpat kā pārējo nominālvērtību banknotes, arī jaunās banknotes viegli pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot. Pavadoņhologrammā sudrabotās joslas augšmalā redzami mazi eiro simboli €, kas riņķo apkārt nominālvērtības skaitlim un kļūst skaidrāk saskatāmi tiešā gaismā. Sudrabotajā joslā redzams arī Eiropas portrets, arhitektūras elementu attēlojums un liels eiro simbols €. Jauno 100 un 200 eiro banknošu izmēri...
Plāno ierobežot kredītiestāžu akcionāru tiesības būt par valdes locekļiem
Plāno ierobežot kredītiestāžu akcionāru tiesības būt par valdes locekļiem
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11.septembrī vienbalsīgi nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz īstenot vairākus pasākumus Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai un tās ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai. Likumprojekts paredz noteikt, ka kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanā tieši nedrīkstēs būt iesaistītas personas, kas sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta) vai tādas personas, kurām ir aktīvs maksātnespējas process. Šāds ierobežojums plānots, lai veicinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram un nepieļautu noziegumu rašanos pašās kredītiestādēs, tostarp sargātu klientu kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu un mazinātu citus kredītiestādei būtiskus riskus, teikts likumprojekta anotācijā. Paredzēts, ka kredītiestādēm būs tiesības pārbaudīt savu darbinieku, kā arī to personu, kas pretendēs uz amatu, piemēram, bankā, apstiprinājuma vai nolieguma formā pieprasot Sodu reģistram rakstisku informāciju par to, vai konkrētās personas dati ir iekļauti reģistrā. Ar Kredītiestāžu likuma grozījumiem arī plānots noteikt ierobežojumu akcionāriem būt par valdes locekļiem un ieņemt amatu kredītiestādes augstākajā vadībā. Valdes...
Atbalsta plānu cīņai ar naudas atmazgāšanu
Atbalsta plānu cīņai ar naudas atmazgāšanu
Ministru prezidenta Māra Kučinska vadībā Finanšu sektora attīstības padome 11. septembrī atbalstīja pasākuma plānu, kura mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu. Ņemot vērā Eiropas Padomes "Moneyval" komitejas ziņojumu par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) sistēmas efektivitāti, Latvijai īsā laika periodā jādemonstrē būtisks progress efektivitātes paaugstināšanā. Atbildīgās iestādes ir izvērtējušas iepriekš apstiprināto plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.-2019. gadam, kā arī izstrādājušas papildu pasākumu plānu, lai Latvija būtiski stiprinātu spējas cīnīties ar iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu un ieviestu Moneyval ziņojuma rekomendācijas līdz 2019. gada beigām. Plānā iekļauti pasākumi, kas saistīti ar visiem Moneyval ziņojuma 11 efektivitātes rādītājiem: NILLTFN risku novērtējums, politika un koordinācija; starptautiskā sadarbība; uzraudzība; preventīvie pasākumi; juridiskās personas un veidojumi; finanšu izlūkošana; izmeklēšana un kriminālvajāšana; konfiskācija; terorisma...
Nedaudz audzis pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls
Nedaudz audzis pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) informē, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 6% jeb 198.1 miljonu eiro, jūnija beigās sasniedzot 3.48 mljrd. eiro. Pārskata periodā akciju tirgos dominēja negatīvas tendences, ko lielā mērā noteica bažas saistībā ar tirdzniecības tarifu “kariem” - pusgada laikā pasaules akciju indekss (MXWD Index) zaudēja 1.5% no savas vērtības, savukārt Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 Index saruka par 2.4%. Gada sešos mēnešos aktīvo plānu ienesīgums bija robežās no -4.2% līdz +1.3%, sabalansētajiem plāniem tas bija no -2.1% līdz -0.4%, savukārt konservatīvajiem no -2% līdz -0.4%2. Jūnija beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (46.3%) un parāda vērtspapīriem (44.6%). 53% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai akciju fondos un 39% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Prasību uz pieprasījumu pret kredītiestādēm īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī jūnija beigās...