FINANSES

Lai turpinātu palīdzēt uzņēmumiem iespējami ātrāk pārvarēt Covid-19 krīzes izraisītās grūtības, komersanti arī 2021. gadā varēs pieteikties Attīstības finanšu institūcijas ALTUM krīzes atbalsta instrumentiem. Līdz šim ALTUM krīzes atbalsta instrumentus izmantojuši un veiksmīgi pielietojuši daudzi uzņēmēji, un visu ALTUM programmu kopējā pozitīvā ietekme uz ekonomiku kopš krīzes sākuma ir pārsniegusi jau 650 miljonus eiro. Vienlaikus ALTUM turpinās piedāvāt arī visas ikdienas atbalsta programmas dažādām uzņēmēju vajadzībām. ALTUM programmas Covid-19 radīto seku pārvarēšanai plānots turpināt līdz 2021. gada vidum. Atkarībā no individuālām vajadzībām uzņēmumi neatkarīgi no nozares var izmantot sešas ALTUM piedāvātās krīzes programmas – garantijas banku kredītu brīvdienām, garantijas banku aizdevumiem lielajiem komersantiem, Altum aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem, Altum sindicētos (kopā ar banku) aizdevumus vidējiem un lielajiem komersantiem, eksporta kredītu garantijas arī uz Eiropas Savienības (ES) valstīm visiem komersantiem neatkarīgi no lieluma, kā arī kapitāla fonda finansējumu. ALTUM programmas krīzes skartiem uzņēmējiem neatkarīgi no nozares Programmas paredzētas uzņēmumiem, kuri var pierādīt Covid-19 ietekmi...

Valdības 1. decembra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai", kas būtiski paplašina atbalsta saņēmēju loku. Uzņēmēju atbalstam apgrozāmo līdzekļu subsīdijas nodrošināšanai kopumā pieejamais valsts budžeta finansējums – 70,8 milj. eiro. Atbalsts vienreizēja granta veidā būs pieejams visu nozaru uzņēmumiem, kuriem 2020. gada novembrī vai decembrī vērojams apgrozījuma kritums vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā. “Lielākajai daļai uzņēmēju kopš pavasara joprojām nav iespējams darboties ar pilnu jaudu, ir naudas plūsmas un piegāžu ķēžu traucējumi, atlikti norēķini un apgrozāmo līdzekļu trūkums. Lai izturētu un “pārziemotu” Covid-19 otro vilni, atbalsts tiks sniegts visiem krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Atbalsts tiks piešķirts Covid-19 krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni. Kritērijus...

Ekonomikas ministrijas izstrādātie atbalsta mehānismi, tostarp arī dīkstāves atbalsta sniegšanai uzņēmējiem un to darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajiem un patentmaksu maksātājiem, kas izriet no valdības 24. novembrī apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid –19 krīzes apstākļos”, bet kuri aizvien nav oficiāli publicēti un tika skatīti ārkārtas valdības sēdes slēgtajā daļā, izraisījuši kritiku sabiedrībā. Kultūras ministrija 25. novembrī sasauca Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes sēdi, lai pārrunātu šī atbalsta mehānisma efektivitāti specifiski kultūras nozarē strādājošo uzņēmumu jomā. Kultūras ministrs Nauris Puntulis norāda, ka valdība nav ņēmusi vērā nozares iepriekš izdiskutētos atbalsta mehānismu risinājumus, tāpēc ministrs uzstāja, lai valdības sēdes protokolā tiktu ierakstīts īpašais viedoklis: “Kultūras ministrija neatbalsta dīkstāves atbalstam noteikto kritēriju - 50% apgrozījuma kritumu pret š.g. pēdējiem 3 mēnešiem, ievērojot to, ka kultūras un pasākumu nozare 2020. gadā jau otro reizi saskaras ar pilnīgu darbības aizliegumu, un...

Lai arī nākamgad saglabātu atbilstīgu kooperatīvo sabiedrību naudas plūsmu un mazinātu finansiālo slogu, Zemkopības ministrija plāno pārdalīt papildu valsts atbalsta finansējumu un 300 000 eiro paredzēt atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām īstermiņa aizdevuma un faktoringa kredītprocentu daļējai dzēšanai. Atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām, lai garantētu stabilu un prognozējamu preču un pakalpojumu apgrozījumu ar biedriem, ļoti būtiski ir apgrozāmo līdzekļu aizdevumi komercbankās. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Lauksaimnieku kooperācija ir būtiska Latvijas izaugsmes daļa. Lai varētu konkurēt ar Eiropas lauksaimniekiem, mums ir nepieciešams stiprināt kooperatīvus un kooperācijas ideju. Konkrētais instruments ir ļoti svarīgs kooperatīvu dzīvotspējas nodrošināšanai. Šajā sarežģītajā laikā esam raduši risinājumu, kas palīdzēs gandrīz 3000 saimniecībām un nodrošinās kooperācijas tālāku attīstību.” Ik gadu no atbilstīgām kooperatīvām sabiedrībām kredītprocentu daļējai dzēšanai piešķirtā finansējuma vairāk nekā 50% ir izmaksāti tieši par komercbanku izsniegto īstermiņa aizdevumu un faktoringu. Ieguvēji no šāda veida atbalsta ir kooperatīvo sabiedrību biedri, jo kooperatīvās sabiedrības īstermiņa aizdevumus galvenokārt izmanto ātrākiem norēķiniem ar saviem biedriem, kā...

Valdība 10. novembra sēdē apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai" . Sindicētos aizdevumus valsts attīstības finanšu institūcijā Altum varēs saņemt lielie komersanti, kas ir reģistrēti Latvijā. Tāpat aizdevumus varēs saņemt vidējie komersanti ilgtspējīgu projektu īstenošanai - piemēram energoefektivitātes uzlabošanai, atjaunojamo energoresursu veicināšanai un industriālo parku attīstībai. Aizdevumi tiks sniegti kopā ar kredītiestādēm tāda investīciju projekta īstenošanai, kura mērķis ir konkurētspējas saglabāšana un veicināšana ārvalstu noieta tirgos. Atbalsts būs pieejams līdz 2021. gada 31. decembrim. Programmas īstenošanai paredzēts valsts budžeta finansējums 50 miljonu EUR apmērā. Aizdevumi lielajiem komersantiem būs pieejami investīcijām materiālos un nemateriālos aktīvos ražošanas uzsākšanai, paplašināšanai un efektivizācijai, kā arī no jauna radīto darba vietu algu izmaksai divu gadu periodā. Komersants varēs saņemt sindicēto aizdevumu, kuru finansē kredītiestāde kopā ar Altum. Aizdevuma ikgadējā procentu likme indikatīvi būs vienāda ar komercbanku procentu likmi, pēc subsīdijas piemērošanas. Procentu likmju subsīdiju...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra līdz 15. decembrim ir pagarinājusi projektu iesniegšanas termiņu energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā. Eiropas Savienības (ES) fondu programmas trešajā atlases kārtā no Kohēzijas fonda investīcijām pieejami gandrīz 11,7 miljoni eiro. ES fondu atbalsts - 11 679 793 eiro - paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Projektu iesniegumu sagatavošanai un iesniegšanai termiņš pagarināts, jo programmas īstenošanas nosacījumos tiek plānoti grozījumi. Ar grozījumiem plānots precizēt atbalsta piešķiršanas nosacījumus, precīzi norādot uz Eiropas Komisijas regulu Nr.1407/2013 attiecināmās izmaksas un to atbalsta intensitāti. Par izmaiņām, t.sk. attiecināmo izmaksu aprēķinā, aicinām sekot līdzi jaunumiem CFLA tīmekļa vietnē. Par projektu sagatavošanas...

Ar mērķi sniegt atbalstu Covid-19 izplatības ierobežojošo pasākumu ietekmētajiem uzņēmumiem Ekonomikas ministrija 10. novembrī izskatīšanai valdībā piedāvājusi trīs atbalsta instrumentus: subsīdija par darbiniekiem dīkstāvē; atbalstu nodarbināto algu subsīdijai; subsīdija uzņēmējiem apgrozāmajiem līdzekļiem. Atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, kuru darbība ir skarta un ierobežota ar MK lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, un kuriem vērojams apgrozījuma kritums par 20% apmērā pret vidējo (augusts, septembris, oktobris). Atbalsta pasākumu termiņš no ārkārtas situācijas pirmās dienas līdz 31.12.2020. Subsīdija par darbiniekiem dīkstāvē plānota 70% apmērā no komersanta trīs mēnešu (augusts, septembris, oktobris) deklarētās vidējās algas. Subsīdiju izmaksās darbiniekam (nodarbinātiem, pašnodarbinātiem un patentmaksas maksātājiem). Subsīdijas minimālais apmērs plānots 330 EUR (neto, t.i. minimālā alga mīnus nodokļi); par katru apgādājamo darbiniekiem plānots izmaksāt vēl 50 EUR katram, subsīdijas maksimālais apmērs - 1000 EUR (neto). Vienlaikus iekļauts nosacījums, ka darbiniekiem izmaksājamais atbalsts nedrīkst pārsniegt 80% no bruto algas. Savukārt, atbalsts uzņēmējiem nodarbināto algu subsidēšanai būs 50% apmērā no komersanta trīs mēnešu...

Ministru kabinets 3. novembra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu 4 746 290 eiro novirzīt atbalstam viesnīcām operacionālo izmaksu segšanai, t.sk. darbinieku atalgojuma izmaksai, komunālo maksājumu un dažādu citu maksājumu segšanai. Atbalsts uzņēmējiem būs pieejams pēc atbalsta saskaņošanas Eiropas Komisijā; indikatīvi pieteikumu pieņemšanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāks š.g. novembra beigās vai decembra sākumā. Veicot grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr.455 "Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtība", Ministru kabinets atbalstījis visu pieejamo brīvo finansējumu izmantot tūrisma nozares komersantu atbalstam. MK noteikumos precizētas atbalstāmās izmaksas, iekļaujot arī atbalsta saņemšanu operacionālo izmaksu segšanai viesnīcām 4 eiro/kvadrātmetrā apmērā. Atbalstam varēs pieteikties arī tūrisma uzņēmumi, kuri dibināti pēc 2019. gada jūnija un attiecīgi līdz šim nekvalificējās atbalsta saņemšanai, jo bija jāpierāda apgrozījuma samazinājums 2020. gada jūnijā pret 2019. gada jūniju. Prognozējams, ka atbalstu varētu saņemt orientējoši 200 viesnīcas Latvijā kopumā 4 746 290 eiro apmērā, jeb vidēji 23...

Šonedēļ vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam tiks atsākts darbs, lai nepieciešamības gadījumā operatīvi lemtu par jauniem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, informē Finanšu ministrija. Valsts kases kontos pieejamie resursi paredzēti kopējai finansēšanas nepieciešamības segšanai – valsts budžeta deficīta finansēšanai un valsts aizdevumu nodrošināšanai, tai skaitā COVID-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanas pasākumu finansēšanai un ekonomikas atbalstam, kā arī valsts parāda saistību izpildei. Kopumā COVID-19 izplatības seku novēršanai un krīzes pārvarēšanai līdz šim ir nodrošināts valsts atbalsts virs trīs miljardiem eiro. Šis finansējums mūsu tautsaimniecības atbalstam ir pieejams šogad un gandrīz puse no tā arī turpmākajos gados. Atbalsts ir ne tikai līdzekļu piešķiršanā, bet arī nodokļu nomaksas atlikšanā un dažādu garantiju sniegšanā uzņēmējiem. Līdz oktobra beigām pieņemti lēmumi par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu kopumā aptuveni 275 miljonu eiro apmērā, tai skaitā vairāk nekā 140 miljoni eiro saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu. Būtisks atbalsts sniegts dažādām nozarēm – medicīnai, transporta, izglītības...

Valdība pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas ir pagarinājusi atbalsta sniegšanu Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) administrētajās mērķprogrammās - “Radošo personu nodarbinātības programma” un „Covid-19 ietekmēto institūciju ilgtspēja.” Atbalstam varēs pieteikt radošā darba veikšanu līdz š.g. 31. decembrim. Mērķprogrammā "Radošo personu nodarbinātības programma" pieteikumu iesniegšanas termiņš - līdz 15. novembrim plkst. 23.59! Pieteikums jāiesniedz sistēmā:https://kkf.kulturaskarte.lv(būs iespējams no šā gada 5. novembra). Atbalstu varēs saņemt radošas personas, kuras reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji un kuru vidējie mēneša ienākumi no saimnieciskās darbības (izņemot mērķprogrammas ietvaros jau sniegto VKKF atbalstu) pirms nodokļu nomaksas laika posmā no 1. jūlija līdz 30. septembrim nav bijuši lielāki par 538 eiro mēnesī. Vidējos mēneša ienākumos netiek iekļauti ienākumi no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un dīkstāves pabalsts, tādējādi nodrošinot atbalsta saņemšanas iespējas ekonomiski aktīvajām radošajām personām darbaspējas vecumā, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības epidemioloģiskās situācijas un noteikto ierobežojumu dēļ ir būtiski samazinājušies. Lai pieteiktos mērķprogrammas trešajā konkursā, radošajai personai būs...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 27. oktobrī pievienojusies hartai par noguldījumu garantiju un ieguldītāju aizsardzības sistēmu ilgtspēju (EFDI Sustainability Charter). Tādējādi FKTK apņemas stiprināt labas korporatīvās pārvaldības praksi Noguldījumu garantiju fonda (NGF) darbībā. NGF darbojas, pamatojoties uz Noguldījumu garantiju likumu. NGF izveidots, lai nodrošinātu atlīdzības izmaksu par noguldījumiem, kas veikti pie noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieka, bet kļuvuši nepieejami. Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu noguldītājam tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro katrā bankā vai krājaizdevu sabiedrībā. Plašāka informācija par NGF ir pieejama FKTK tīmekļvietnē. Eiropas Noguldījumu apdrošinātāju foruma (EFDI) Ģenerālajā asamblejā 24. septembrī tika pieņemta harta par noguldījumu garantiju un ieguldītāju aizsardzības sistēmu ilgtspēju. Hartas mērķis ir radīt vienotu izpratni par ētikas, korporatīvās pārvaldības, dabas resursu taupības un korektas personu datu izmantošanas principu ievērošanu noguldījumu garantiju un ieguldītāju aizsardzības sistēmu pārvaldībā. FKTK pievienošanās hartai ir labas gribas apliecinājums tam, ka NGF pārvaldītājs apņemas fonda...

Ministru kabinets 20. oktobra sēdē atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumos Nr.74 „Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība”, kas izriet no grozījumiem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Apstiprinātie noteikumi paredz atvieglot jaunuzņēmumu kvalifikācijas nosacījumus, paplašinot atbalsta saņēmēju loku, svītrojot arī vairākas līdz šim pastāvošās kvalifikācijas prasības atbalsta saņēmējiem. Ņemot vērā, ka jaunuzņēmumu iespējas piesaistīt agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumus Latvijā ir ierobežotas, vairāki perspektīvi jaunuzņēmumi ir izmantojuši iespēju piesaistīt riska kapitāla investīcijas ārvalstīs, un meitas sabiedrībā veiktais agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījums izmantots atbalstam biznesa idejas attīstībai jaunuzņēmumā Latvijā. Tādēļ, lai paplašinātu atbalsta saņēmēju loku, turpmāk atbalstam varēs kvalificēties arī jaunuzņēmumi, kuri, lai saņemtu riska kapitāla ieguldījumu, dibinājuši saistīto komersantu (meitas vai mātes sabiedrību) ārvalstīs. Piesakoties atbalsta programmām, jaunzņēmumam būs jāiesniedz informācija, kas apliecina jaunuzņēmuma saistību ar tā norādīto mātes vai meitas sabiedrību. Vienlaikus būs jāapliecina, ka mātes vai meitas sabiedrībai nav nodokļu parādu un nav pasludināts maksātnespējas process. Ar mērķi...

Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi Ministru kabineta 2020. gada 29. septembra grozījumus noteikumos “Par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai”, paredzot, ka valsts atbalstu līdz 800 000 eiro varēs saņemt arī pārtikas pārstrādes jomā strādājošie eksportējošie uzņēmumi. Noteikumos minētajiem kritērijiem atbilstošie uzņēmumi līdz 30. oktobrim tiek aicināti vērsties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), aizpildot elektronisko iesniegumu. Atbalstam uzņēmumi līdz 30. oktobrim var pieteikties LIAA mājas lapā: (https://www.liaa.gov.lv/lv/covid19/atbalsts-eksportejosiem-krizes-seku-parvaresanai), aizpildot iesnieguma veidlapu, kuru kā elektroniski parakstītu dokumentu jāatsūta uz e-pastu [email protected]. Pieteikumu valsts atbalsta saņemšanai var iesniegt arī ari ar valsts un pašvaldību vienotā portāla Latvija.lv starpniecību. Ministru Kabineta 29. septembrī pieņemtajos noteikumu grozījumos tika precizēts, ka uz valsts atbalstu var pretendēt arī pārtikas pārstrādes jomā strādājošie uzņēmumi, kuri nenodarbojas ar primāro lauksaimniecību, kā arī zivju un jūras produktu pārstrādātāji. Jāuzsver, ka zivju un jūras produktu pārstrādes uzņēmumiem saskaņā ar EK nosacījumiem maksimālais atbalsts nedrīkst pārsniegt 120 000...

Privātpersonu un juridisko personu moratorija piemērošanas laikā Latvijas bankas sniegušas atbalstu saviem klientiem īstermiņa finansiālo grūtību, ko izraisījusi ar COVID-19 pandēmiju saistītā ekonomiskā situācija, pārvarēšanai, un saistību izpilde atlikta 13 393 līgumiem par kopējo summu – 1,1 miljards eiro. Moratorija termiņš beidzās 30. septembrī. Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre informē: “Moratoriju pieeja, kas nodrošināja vienkāršotu un labajā praksē balstītu kredītu pamatsummas izpildes atlikšanas procesu, ir sevi attaisnojusi. Moratoriju darbības periodā saistību izpilde uzņēmumiem ir atlikta 3 117 līgumiem par kopējo summu 753,6 miljoni eiro, bet privātpersonām saistību izpilde atlikta 10 276 līgumiem par kopējo summu 339,4 miljonu eiro apmērā. Turpmāk finanšu iestādes varēs piemērot individuālus risinājumus katram konkrētajam gadījumam.” Swedbank ir piemērojusi pamatsummas atlikšanu vairāk nekā 1 500 uzņēmumu un vairāk nekā 5 700 privātpersonu līgumiem. SEB banka sniegusi atbalstu kopumā vairāk nekā 1 200 kredītņēmējiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, kuri saskārušies ar finanšu grūtībām Covid-19 pandēmijas dēļ. Luminor...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi papildinātus normatīvos noteikumus par noguldītājiem sniedzamo informāciju. Noteikumos iekļauti nosacījumi garantētās atlīdzības saņemšanai nepilngadīgajiem noguldītājiem, kā arī precizēts saraksts, par kuriem noguldījumiem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība. "Normatīvie noteikumi par noguldītājam sniedzamo informāciju" papildināti ar nosacījumiem, kā nepilngadīgām personām saņemt valsts garantēto atlīdzību. Ir iekļauts skaidrojums, ka nepilngadīgās personas likumiskie pārstāvji (vecāki vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iecelti aizbildņi) ir tiesīgi veikt visas nepieciešamās darbības, lai saņemtu valsts garantēto atlīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Noteikts, ka likumiskajiem pārstāvjiem ir obligāti jāievēro nepilngadīgās personas mantiskās intereses un jārīkojas šīs personas labā. Esošie noteikumi ir papildināti ar noguldījumu uzskaitījumu, par kuriem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība. Kā atzīst FKTK, šāds precīzs saraksts ir nepieciešams, lai ikvienam būtu pieejama skaidra un saprotama informācija par piemērojamajiem izņēmumiem no noguldījumu garantiju shēmas aizsardzības. Garantētās atlīdzības izmaksa netiek veikta par šādiem Noguldījumu garantiju likuma 23. pantā minētajiem noguldījumiem: 1) kredītiestāžu un krājaizdevu...