FINANSES

No 4. aprīļa apgrozībā nonākusi 50 eiro banknote ar uzlabotiem pretviltošanas elementiem. Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka tā ir ceturtā Eiropas sērijā. Jaunā banknote ar Eiropas portretu un smaragdzaļu skaitli labāk nodrošināta pret viltojumiem. Tās pretviltošanas elementi ietver logu ar portretu hologrammas augšējā daļā, kas kļūst caurskatāms, aplūkojot banknoti pret gaismu. Logā no abām banknotes pusēm redzams grieķu mitoloģijas tēla Eiropas portrets. Šis portrets redzams arī ūdenszīmē blakus smaragdzaļam skaitlim, uz kura, pagrozot banknoti, saskatāms kustīgas gaismas efekts, kas pārvietojas augšup un lejup. Uz banknotes ir arī reljefs iespiedums cilvēkiem ar redzes traucējumiem. "Pat šajā digitālajā laikmetā skaidrā nauda joprojām ir vitāli svarīga mūsu tautsaimniecībai," teica ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi). "ECB uzdevumā veiktais apsekojums par skaidrās naudas izmantošanu, kas tiks drīzumā publicēts, liecina, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas maksājumu eiro zonas tirdzniecības vietās veic skaidrā naudā. Darījumu vērtības izteiksmē tā ir vairāk nekā puse maksājumu." Pilnīgi apsekojuma rezultāti būs...

Jau no sestdienas, 1.aprīļa Latvijā mainīsies nosacījumi klientu autorizācijai un darījumu veikšanai internetbankās - papildus ierastajām kodu kartēm tiek ieviesti arī jauni, inovatīvi un droši risinājumi. Tādēļ Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) aicina visus banku klientus pārliecināties, ka arī pēc 1.aprīļa tiem būs pieejamas internetbankas ar atbilstošiem pieejas rīkiem. "Maksājumu drošības pastiprināšanai notiek izmaiņas internetbanku pieejas risinājumos, tādēļ aicinām visus klientus, kam vēl nav pilnīgas skaidrības par šo jautājumu, sazināties ar savu banku un izvēlēties sev ērtāko un izdevīgāko autentifikācijas līdzekli. Risinājumu klāsts ir plašs - bankās ir padomāts gan par aktīviem mobilo ierīču lietotājiem, gan arī par klientiem, kas nevar vai nevēlas izmantot jaunākos tehnoloģiskos rīkus," stāsta Sanda Liepiņa, LKA valdes priekšsēdētāja. Banku veiktās izmaiņas pieejā internetbankām un maksājumu veikšanā ir saistītas ar paaugstinātām IT drošības prasībām, kas iekļautas Eiropas Banku iestādes (European Banking Authority) vadlīnijās un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos. Kodu kartēm pievienosies citi ērti un droši autentifikācijas risinājumi...

Attīstības finanšu institūcija "Altum" (ALTUM) pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi. Akcelerācijas fondos agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, "gudro naudu" jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 000 eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu. Programmas īstenošanai kopumā pieejams ERAF finansējums 15 miljonu eiro apmērā, un potenciālie fondu pārvaldnieki jeb finanšu starpnieki līdz 10.aprīlim var iesniegt savus pieteikumus atlasei. Saskaņā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma datiem, par iespējām finansējuma piesaistei no riska kapitāla fondiem ir dzirdējuši 42% Latvijas uzņēmēju, savukārt 44% no uzņēmējiem, kuri ir dzirdējuši par riska kapitāla fondiem, ieteiktu jaunu un strauji augošu uzņēmumu īpašniekiem finansējuma piesaistei griezties pie Latvijā strādājošiem riska kapitāla fondiem. Kopumā 21% uzņēmēju atzīst, ka plāno piesaistīt papildus finansējumu uzņēmuma uzsākšanai, izaugsmei vai darbības paplašināšanai tuvāko gadu laikā. Arvils Ašeradens, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs: " Patlaban Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā ir īpašs Jaunuzņēmumu...

Latvijas Bankas padome, uzklausot makroekonomiskās analīzes un prognozēšanas speciālistu ziņojumu par situāciju Latvijas un pasaules tautsaimniecībā, 23. martā nolēmusi palielināt inflācijas prognozi 2017. gadam. Pasaules pārtikas cenu tendences un naftas cenu kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu liecina, ka inflācija šogad palielināsies straujāk, nekā prognozēts. Latvijas Bankas 2017. gada inflācijas prognoze paaugstināta uz 2.7% (2016. gada decembra prognoze - 1.6%). 2016. gada janvārī pasaules naftas cenas samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo 12 gadu laikā - līdz 30 ASV dolāriem par barelu. Kopš tā laika bija vērojama naftas cenu pieauguma tendence, kas gadu mijā vēl pastiprinājās, naftas cenām sasniedzot 55 ASV dolārus barelā. Tā jau ir atspoguļojusies degvielas cenās, bet vēl turpinās palielināt citu preču un pakalpojumu cenas. Paralēli pasaules pārtikas cenu pieaugumam būtiski palielinājušās pārtikas produktu mazumtirdzniecības cenas Latvijā, un šo kāpumu veicinājuši vairāki faktori: pasaules tirgū vērojama piena, gaļas un cukura, bet pēdējo mēnešu laikā arī labības cenu augšupvērsta tendence....

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka no 11.aprīļa līdz 22.maijam lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot Vienoto iesniegumu. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem varēs pieteikties ar kavējuma sankciju, ir 15.jūnijs. Pieteikties platību maksājumiem būs iespējams LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) - tieši tāpat, kā tas tika darīts 2016.gadā. Tā kā daudziem lauksaimniekiem nav pieejams dators ar interneta pieslēgumu, kā arī nav nepieciešamo datorprasmju, lai varētu iesniegt iesniegumu EPS, LAD platību maksājumu iesniegumu pieņemšanas laikā organizē klātienes konsultācijas daudzos pagastu centros, lai palīdzētu klientiem aizpildīt pieteikumus elektroniski. Lauksaimniekiem bez maksas būs iespēja iesniegt pieteikumus gan minēto konsultāciju laikā, gan arī apmeklējot LAD klientu apkalpošanas centrus. Informāciju par klātienes konsultāciju laikiem un norises vietām var lasīt LAD mājaslapā izvēlnē "Pieteikšanās platību maksājumiem elektroniski". LAD vērš uzmanību, ka piesakoties platību maksājumiem elektroniski, lauksaimniekiem ir daudzi būtiski ieguvumi. Viens no tiem - iespēja saņemt maksājumus ātrāk. Būtiski, ka EPS kļūdas ir iespējams novērst jau pieteikuma iesniegšanas...

Latvijas Trasta Komercbanka sadarbībā ar Moldovas Moldindconbank izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus ASV dolārus no Krievijas uz Eiropas Savienības (ES) un citām valstīm, atklāj Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centra (OCCRP) un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati. No 2010.gada līdz 2014.gadam caur Trasta komercbanku nopludināti 13 miljardi. Nauda no Krievijas tika atmazgāta un nogādāta Eiropas Savienībā, izmantojot Austrumeiropas bankas un anonīmu uzņēmumu tīklus. No Rīgas nauda tika pārsūtīta uz dažādu banku kontiem 96 valstīs. Kā liecina OCCRP dati, atmazgātā nauda tika izmantota dažādiem mērķiem, tostarp dārgiem juveliera izstrādājumiem un maksai par izglītību Lielbritānijas skolās. Shēmu izmantoja arī daži Krievijas uzņēmēji, lai importētu preces Krievijā. Pēdējo divu gadu laikā tiesībaizsardzības iestādes Latvijā un Moldovā ir izmeklējušas šo lietu, savācot vairākus tūkstošus banku izrakstu un pētot sarežģītas naudas plūsmas. Šobrīd viņi ir izsekojusi vairāk nekā 20 miljardiem ASV dolāru, bet, iespējams, summa varētu būt lielāka. Viņi arī...

Līdzīgi kā 2015.gadā arī pērn, saglabājoties augstai iedzīvotāju interesei par pensijas uzkrājumu veidošanu, privātajos pensiju plānos turpinājās tādas tendences kā dalībnieku skaita pieaugums un jauns dalībnieku veikto iemaksu vēsturiskais maksimums, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. 2016.gadā privātajos pensiju plānos tika iemaksāti 71.8 milj. eiro, t.i. par 6.3% vairāk nekā gadu iepriekš. Dalībnieku iemaksas gada laikā pieauga par 7.2%, savukārt darba devēju iemaksas par 0.8% atpalika no iepriekšējā gada līmeņa. 2016.gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 380.6 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 15.2%. No pensiju plānu kapitāla gada laikā tika izmaksāti 30.8 milj. eiro jeb par 42% vairāk nekā 2015.gadā, t.sk. 98% tika izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos. Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2016. gadā bija 3.2% un individuāliem plāniem tas bija robežās no 0.75% līdz 7.5%. Atsevišķiem plāniem augstāku ienesīgumu sasniegt palīdzēja arī ASV dolāra vērtības kāpums pret eiro. Gada beigās 46% no pensiju plānu portfeļa veidoja...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija publicējusi atbildes uz jautājumiem, skaidrojot jaunos autentifikācijas noteikumus internetbankās. 1. Kas ir droša divu faktoru klientu autentifikācija jeb stingrā autentifikācija? Autentifikācija ir attālināts kādas personas atpazīšanas process. Finanšu pakalpojuma lietotājam i-bankās tas nozīmē, ka pirms dot atļauju veikt darījumu, tiek noskaidrots vai lietotājs ir tā persona, par ko uzdodas. Parasti atpazīšanas (autentifikācijas) līdzekļi balstās uz kādu no trim elementiem vai faktoriem: • lietotājs kaut ko zina (piem., paroli vai identifikācijas numuru - PIN), • lietotājam kaut kas pieder (piem., magnētiskā karte, viedkarte, kodu kalkulators u.c.), • pamatojoties uz lietotāja biometriskajām īpašībām (piem., balss, pirkstu nospiedumi u.c.). Stingrā autentifikācija ir process, kurā tiek izmantoti vismaz divi no iepriekšminētajiem autentifikācijas faktoriem, piemēram, kodu kalkulatora kods un PIN kods. Turklāt vienam no šiem elementiem ir jābūt unikālam un otrreiz neizmantojamam. Šī iemesla dēļ statiska parole un kods no kodu kartes netiek uzskatīts par stingro autentifikāciju. 2....

Ekonomikas ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.469 "Noteikumi par paralēlajiem aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai"" un šā gada 2.martā nodeva tos starpinstitūciju saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi vēl jāapstiprina valdības sēdē. Šobrīd Attīstības finanšu institūcijas Altum sniegtie paralēlie aizdevumi ir pieejami tikai sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem saimnieciskās darbības veicējiem, bet nav pieejami lielajiem komersantiem. Grozījumi noteikumos paredz, ka pēc to apstiprināšanas arī lielajiem komersantiem būs pieejami Altum paralēlie aizdevumi, kuri tiek sniegti kopā ar Latvijā reģistrētas kredītiestādes vai tās meitas sabiedrības finansējumu. Vienlaikus Ekonomikas ministrija ierosina par 992 463 eiro palielināt lielajiem komersantiem pieejamo finansējumu. Līdz ar to kopumā lielajiem komersantiem pieejamais finansējums būs 5 992 463 eiro. Plānots, ka atbalstu varēs saņemt 12-15 lielo saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanas pasākumu īstenošanai. Kā ziņots iepriekš, atbalsta programmas ietvaros komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām pieejami subordinēti ilgtermiņa investīciju aizdevumi ar paaugstinātu kredīta risku, lai veicinātu saimnieciskās darbības veicēju attīstību...

Turpmāk visiem iedzīvotājiem būs nodrošināta iespēja izmantot maksājumu pamatkonta pakalpojumu kredītiestādē. To paredz ceturtdien, 2.martā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Saskaņā ar grozījumiem tiks ieviests jauns pakalpojums - maksājumu konts ar pamatfunkcijām. Tas nepieciešams, lai visiem iedzīvotājiem, tostarp arī tādiem, kurus bankas uzskata par augsta riska klientiem, piemēram, patvēruma meklētājiem, personām pēc ieslodzījuma, būtu iespēja atvērt kredītiestādē savu kontu. Paredzēti arī izņēmumi: tiesības atvērt un izmantot pamatkontu būs ierobežotas, ja pret personu ir vērstas politiskas sankcijas, persona saistīta ar naudas atmazgāšanu vai saskaņā ar Civillikumu tā atzīta par rīcībnespējīgu. Saeima noteica, ka patērētāji bez maksas tiks nodrošināti ar informāciju par maksājumu kontu pakalpojumu izmaksām, un tas ļaus salīdzināt cenas un izvēlēties izdevīgāko pamatkonta piedāvājumu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējam klienti būs jānodrošina ar brīvi pieejamu pakalpojumu cenrādi, savukārt cenas salīdzināt varēs, izmantojot Patērētāju tiesību aizsardzības centra cenu salīdzināšanas tiešsaistes rīku. Vienkāršota būs kārtība patērētāju...

Otrdien, 28.februārī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto “Finanšu sektora attīstības plānu 2017.-2019.gadam”, kas paredz pasākumu kopumu stabila, droša un starptautiski konkurētspējīga finanšu sektora attīstībai. Finanšu sektora attīstības plānā ietverti pasākumi, kuru mērķis ir attīstīt stabilu, drošu un starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību, kas nodrošina ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un Latvijas kā reģionālā finanšu pakalpojumu centra pozīcijas nostiprināšanu. Kopumā plānā iezīmēti rīcības virzieni un izrietošie uzdevumi četrām finanšu sektora nozarēm – banku, kapitāla tirgus, alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju, kā arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozarei. Banku nozarē kā galvenais stratēģiskais virziens iezīmēta kreditēšanas aktivizēšana, palielinot kreditēšanas tempu pieaugumu atbilstoši IKP tempiem. Savukārt kapitāla tirgus nozarē – uzņēmumu skaita, kas izmanto kapitāla instrumentus finansējuma piesaistei, palielināšana. Tāpat arī mērķis ir attīstīt kapitāla instrumentus finansējuma piesaistes un ieguldījumu iespēju paplašināšanai un palielināt institucionālo un privāto investoru aktivitāti vietējā kapitāla tirgū. Alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju nozarē plānots pieņemt kolektīvās finansēšanas...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) astoņām patērētāju kreditēšanas kompānijām piemērojis soda naudas kopsummā 211 000 EUR par Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumu neievērošanu laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz rudenim saistībā ar kredītu pagarinājumu maksām, kā rezultātā patērētājiem radīti zaudējumi vismaz 5,23 miljonu EUR apmērā. 2016.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri noteica kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumus - 0,55% dienā no 1-7 dienai, 0,25% no 8-14 dienai, 0,2% sākot ar 15.kredīta līguma dienu, savukārt 0.25% dienā visā kredīta līguma termiņā, ja termiņš pārsniedz 30 dienas. PTAC uzsver, ka kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumi ir attiecināmi arī uz kredītu pagarināšanas maksām, jo pagarināšanas līguma noslēgšanas brīdī šīs izmaksas kredīta devējam ir zināmas. PTAC 2016.gada vasarā un rudenī, veicot pārbaudes, konstatēja, ka 12 nebanku kredītdevēji piedāvā neatbilstošas kredītu pagarināšanas maksas, kas pat vairākas reizes pārsniedza noteiktos ierobežojumus. Pagarinot kredītu, patērētājs vidēji pārmaksāja no 2,78 līdz 16,51...

Ministru kabinets (MK) 21. februārī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”, kas nosaka administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteiktās skaidras naudas nedeklarēšanu, šķērsojot Latvijas Republikas robežu. Likumprojekts vēl būs jāskata Saeimai. Grozījumi paredz likumu “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” papildināt ar jaunu pantu par administratīvo atbildību par skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu un kompetenci sodu piemērošanā. Saskaņā ar EK Regulu jebkura fiziska persona, kura iebrauc Eiropas Savienības (ES) teritorijā vai izbrauc no tās un kurai ir skaidra nauda 10 000 eiro apmērā vai vairāk, deklarē šo summu tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, caur kuru minētā persona iebrauc ES teritorijā vai izbrauc no tās. Skaidras naudas nedeklarēšanas gadījumā tiks piemērots naudas sods 5% apmērā no summas, kuru ir pienākums deklarēt. Attiecīgi, ja sniegtā informācija par deklarējamo naudas summu ir neprecīza vai nepilnīga, uzskatāms, ka persona nav izpildījusi pienākumu deklarēt. Tādā gadījumā naudas sods tiks...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par 2016.gadu liecina, ka situācija banku sektorā ir stabila. Latvijas banku sektors ir strādājis ar peļņu, kas apsteidz vidējos ES rādītājus. Atsācies arī kopējā kredītportfeļa pieaugums, būtiski palielinājies no jauna izsniegto kredītu apmērs, kā arī iekšzemes noguldījumi sasnieguši vēsturiski augstāko līmeni. Tai pašā laikā pērn samazinājās ārvalstu klientu apkalpojošo banku biznesa apjoms, ko netieši veicināja vājā ekonomiskā situācija NVS valstīs, kā arī FKTK pastiprinātās prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (NIILTFN) jomā. "Arī šogad bankām būs jāizkāpj no ierastās komforta zonas un jāpielāgo savas biznesa stratēģijas, lai nodrošinātu stabilus ienākumus, ņemot vērā Latvijas ekonomikas lēnāku attīstību, zemo procentu likmju vidi, kā arī sīvāku konkurenci no fintech jomas uzņēmumu puses. Lai arī pērn banku pelnītspējas rādītāji ievērojami apsteidz ES vidējos rādītājus, lielā mērā pateicoties VISA Europe akciju pārdošanai, prognozējam, ka šogad banku peļņa būs mazāka nekā pērn. Banku stratēģiju, biznesa modeļu un pelnītspējas vērtēšana būs...

Par 40% 2016.gadā pieaudzis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) komercbankās izsniegto Attīstības finanšu institūcijas Altum garantēto aizdevumu apjoms, ziņo Altum pārstāvji. Pērn Altum izsniedza kredītu garantijas 25,1 miljona eiro apjomā, kas ļāva mazajiem un vidējiem uzņēmumiem komercbankās saņemt aizdevumus kopumā par 60 miljoniem eiro. Tas ir par aptuveni 40% vairāk nekā 2015.gadā. Kopumā 2015.gadā un 2016.gadā ALTUM izsniedza 248 kredītu garantijas. Nozaru griezumā lielākais kredīta garantiju īpatsvars ir apstrādes rūpniecības nozarē - 38% no izsniegtajām garantijām pērn bijušas biznesa attīstīšanai šajā nozarē. Tirdzniecības nozares projektiem izsniegti 28% garantiju, savukārt 18% - būvniecības projektiem, kas ir trešā lielākā nozare, kas komercbankās finansēta ar Altum kredītu garantiju atbalstu. Garantijas lielākoties ņemtas apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai. Kredītu garantijas palīdz uzņēmumiem nodrošināt kredītresursus sava biznesa īstenošanai, ja esošais nodrošinājums nav pietiekams bankas finansējuma saņemšanai vai tā saņemšanai nepieciešamajā apjomā. 2016.gadā Altum ieviesa arī jaunu atbalsta instrumentu - InnovFin garantijas, izmantojot tā dēvētā Junkera plāna finansējuma priekšrocības. Tas...