FINANSES

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērš finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzmanību, ka Finanšu ministrija (FM) ir publiskojusi SIA KPMG izstrādātās "Vadlīnijas sabiedriskas nozīmes struktūru revīzijas komitejas izveidošanai, darbībai un uzraudzībai" (Vadlīnijas), kuru mērķis ir sniegt atbalstu sabiedriskas nozīmes struktūru pārvaldes institūcijām, piemērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz revīzijas komitejas izveidošanu, tās locekļu neatkarību un revīzijas komitejas darbību. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu sabiedriskas nozīmes struktūras ir finanšu institūcijas (kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, vai privātie pensiju fondi, kas sniedz finanšu, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus) un kapitālsabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū, FKTK šīs vadlīnijas ir publicējusi arī savā mājas lapā un aicina tirgus dalībniekus ar tām iepazīties.

Valdība 13. jūnijā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ar kuru paredzēts pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes ceturtās naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvas prasības. Finanšu ministrijas sagatavotie likumprojekta grozījumi paredz pasākumu kopumu, lai pastiprinātu cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likumprojekts paredz mainīt klienta izpētes struktūru – neizdalot atsevišķi klienta identifikāciju un izpēti, bet gan apvienojot šos pasākumus saskaņā ar direktīvas prasībām. Jaunais regulējums paredz samazinātu slieksni, no kura tiek veikta to klientu izpēte, kas veic dažāda veida gadījuma rakstura darījumus. Gadījumos, ja tiek veikts līdzekļu pārvedums, kas pārsniedz 1000 eiro, tiek veikts ārvalstu skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums – 1500 eiro, likuma subjekts – izložu un azartspēļu organizētājs, veicot darījumu ar klientu par summu – 2000 eiro. Likumprojektā precizēti potenciāli risku pazeminoši faktori vienkāršotas klientu izpētes veikšanai – ar klientu saistītie riska faktori. Piemēram, valsts pārvaldes uzņēmums tiek uzskatīts...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt SIA "E-Money Systems" ierakstu elektroniskās naudas iestāžu reģistrā. Lēmums par ieraksta anulēšanu pieņems, jo SIA "E-Money Systems" kopš tās reģistrācijas brīža elektroniskās naudas iestāžu reģistrā savu darbību kā elektroniskās naudas iestāde nav sākusi. SIA "E-Money Systems" arī nepastāv saistības pret klientiem - elektroniskās naudas pakalpojuma izmantotājiem. Latvijā turpina darboties 11 reģistrētas un trīs licencētās elektroniskās naudas iestādes. Elektroniskās naudas iestādes tiek reģistrētas iestāžu reģistrā, kurš regulāri tiek atjaunināts un ir pieejams FKTK mājaslapā: http://www.fktk.lv/lv/tirgus-dalibnieki/elektroniskas-naudas-iestades/licencetas-elektroniskas-nauda.html . FKTK padome pieņēmusi arī lēmumu anulēt SIA "BalticPay Corporation" ierakstu maksājumu iestāžu reģistrā. Lēmums par ieraksta anulēšanu pieņems, jo SIA "BalticPay Corporation" ilgāk par sešiem mēnešiem darbību kā maksājumu iestāde neveic, sabiedrība ir izbeigusi līgumattiecības ar tās klientiem. SIA "BalticPay Corporation" nav saistību pret maksājumu pakalpojumu izmantotājiem. Latvijā turpina darboties 22 reģistrētas un trīs licencētas maksājumu iestādes. Maksājumu iestādes tiek reģistrētas maksājumu iestāžu reģistrā, kurš regulāri tiek...

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludinājis projektu iesniegumu pieņemšanu "Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstības" apakšpasākuma "Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā" otrās kārtas trim aktivitātēm: "Ar lauksaimniecību nesaistītu darbību attīstība", "Ar lauksaimniecību nesaistītu saimniecisko darbību dažādošana", "Tūrisma aktivitāšu veicināšana". Projektu iesniegumu pieņemšana aktivitātēs notiks no 2017.gada 1.augusta līdz 31.augustam. Pasākuma mērķis ir veicināt ar lauksaimniecību nesaistītu saimniecisko darbību un nodarbinātību lauku teritorijās, dodot iespēju īstenotās dažādas ar lauksaimniecību nesaistītas, kā arī tūrisma aktivitātes, tādējādi palielinot ienākumu līmeni lauku reģionos. Pieejamais publiskais finansējums aktivitātēm "Ar lauksaimniecību nesaistītu darbību attīstība" un "Ar lauksaimniecību nesaistītu saimniecisko darbību dažādošana" ir 10 000 000 eiro; aktivitātei "Tūrisma aktivitāšu veicināšana" tie arī ir 10 000 000 eiro. Pieejamais finansējums visās aktivitātēs ir sadalīts pēc reģionālizācijas principa. Plašāka informācija par atbalsta pasākumiem ir lasāma LAD mājaslapā www.lad.gov.lv izvēlnē “Atbalsta pasākumi”. Pasākumi tiek īstenoti Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas ietvaros.

Rīgas dome ziņo, ka tā 23. maijā ir pieņēmusi saistošos noteikumus Nr. 257 "Par kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība sniedz palīdzību energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā un dzīvojamās mājas renovācijai" (01_Saistosie_noteikumi_Nr.257), kuros noteikts, kādā kārtībā tiks piešķirts finansējums ēku energoefektivitātes pasākumiem un renovācijām. Programma ir eksperimentāla, tāpēc tā neaptver visas Rīgas mājas, bet tikai daļu, bet pašu problemātiskāko. Uz līdzfinansējumu var pretendēt mājas, kurās ir vairāk kā desmit dzīvokļu un kuras ir būvētas ne vēlāk kā 1993. gadā. Tas nozīmē, ka vispirms Rīgas dome palīdzēs lielajām daudzdzīvokļu mājām, kuru ir visvairāk, bet pēc tam visām pārējām. Toties līdzfinansējums būs pieejams ne tikai mājām avārijas stāvoklī, bet arī plašākam ēku spektram. Faktiski līdzekļus varēs saņemt gan par kāpņu telpas remontu, gan par jaunām pastkastēm. Līdzfinansējumu piešķirs pašvaldības kārtējā gada budžetā šim mērķim paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. Līdzfinansējuma saņēmēji daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācijai tiks atlasīti, veicot projektu pieteikumu konkursu, kura nolikumu apstiprina Rīgas pašvaldības...

Valdība 6.jūnijā pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus ""Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.5. pasākuma „Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" pirmās, otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi". Tie sekmēs Eiropas Pētniecības telpas sadarbības projektu izstrādi un veicinās Latvijas zinātnieku dalību starptautiskos pētniecības un tīklošanās pasākumos. Latvijas ekonomikas izaugsmei valdība turpmākajos sešos gados investēs 32,55 miljoni eiro zinātnes un pētniecības starptautisko sadarbības tīklu paplašināšanas pasākumos, veicinot Latvijas zinātnieku iesaisti Eiropas pētniecības norisēs un Latvijas zinātnes integrāciju pasaules zinātnes telpā. No kopējām šim mērķim plānotajām investīcijām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 27, 67 miljoni eiro, bet valsts budžeta līdzfinansējums – 4, 88 miljoni eiro. Pasākumu īstenošanā tiks iesaistītas zinātniskās institūcijas un to zinātniskais personāls, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētie komersanti, valsts iestādes un...

Iedzīvotāju interese par pensijas uzkrājumu veidošanu saglabājas augsta un 2017.gada pirmajos trijos mēnešos veiktais iemaksu apmērs privātajos pensiju plānos ir sasniedzis jaunu vēsturisko maksimumu, atzīst Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Šī gada pirmā ceturkšņa laikā pensiju 3. līmeņa plānos tika iemaksāti 14.8 milj. eiro, t.i. par 15.8% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, t. sk. dalībnieku iemaksas pieauga par 17.9%, un darba devēju iemaksas par 7.5%. Marta beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 391.5 milj. eiro, ceturkšņa laikā pieaugot par 2.9%. No pensiju plānu kapitāla ceturkšņa laikā tika izmaksāti 9.9 milj. eiro jeb par 6.4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp 99% tika izmaksāti saistībā ar pensijas vecuma iestāšanos. Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2017. gada 1. ceturksnī bija 1.7% un individuāliem plāniem tas bija robežās no -0.4% līdz +5.4%. Marta beigās pusi no pensiju plānu portfeļa veidoja ieguldījumu fondu apliecības, no kurām 49% fokusējās uz ieguldījumiem fiksēta ienākuma instrumentos un 45%...

Neskatoties uz salīdzinoši lielo iedzīvotāju gatavību iegādāties jaunu mājokli, absolūts vairākums AS "PrivatBank" aptaujas respondentu atzīst, ka šo savu vēlmi joprojām ir ļoti grūti realizēt. Kā galveno problēmu, kas traucē izdarīt izvēli par labu jaunam mājoklim, iedzīvotāji min finanšu resursu trūkumu, kā arī to nepieejamību. 27,9% respondentu norāda, ka viņiem nav pietiekamu līdzekļu, lai veiktu pirmo iemaksu, bet 26,1% kā galveno ierobežojumu min, ka viņiem ir ļoti grūti saņemt nepieciešamo kredītu. 20,7% respondentu iegādāties jaunu mājokli traucē augstās nekustamo īpašumu cenas, bet 14,9% nespēj tirgū atrast sev piemērotu mājokļa projektu. Vērtējot to, vai jaunu mājokli šobrīd ir izdevīgāk iegādāties vai īrēt, 82,9% ir pārliecināti, ka esošajā tirgus situācijā visizdevīgāk mājokli ir iegādāties, un tikai 7,7% par labāku risinājumu atzīst mājokļa īri, savukārt 9,4% izskata vēl citu risinājumu iespējas. Vislielākā interese par jauna mājokļa iegādi ir to iedzīvotāju vidū, kuri šobrīd savu dzīvesvietu īrē - 35,6% respondentu atzina, ka tieši šī iemesla dēļ...

Ministru kabineta 30. maija sēdē apstiprināta jauna atbalsta programma vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanai saimnieciskās darbības veicējiem. Atbalsta programmas kopējais finansējums - 5 miljoni eiro. Garantijas uzņēmējiem sniegs “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Programma nosaka vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju (EKG) izsniegšanas nosacījumus komersantiem un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām. EKG ir garantija, kas sedz garantijas saņēmēja radušos zaudējumus, ja pircējs nav veicis samaksu par preci vai pakalpojumu saskaņā ar noslēgto eksporta līgumu un ja to pamatā ir komerciālais vai politiskais risks. Vidēja un ilgtermiņa EKG apmērs viena saimnieciskās darbības veicēja eksporta kredīta darījumiem ar vienu pircēju noteikts ne vairāk kā 5 miljoni eiro. Vidēja un ilgtermiņa EKG sedz: līdz 95% no ražošanas perioda un eksporta kredīta riska zaudējumiem, ja iestājies komerciālais risks; līdz 100%, ja iestājies politiskais risks. Detalizēti ar apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem “Vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas saimnieciskās darbības veicējiem noteikumi” var iepazīties Ministru...

Kā jau gaidīts inflācija Latvijā ir sākusi stabilizēties un aprīlī līdzīgi kā martā patēriņa cenas palielinājās par 3,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, norādījis bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Tāpat līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī aprīlī salīdzinoši straujais cenu kāpums Latvijā pamatā ir saistīts ar pārtikas un degvielas cenu kāpumu, taču pēdējos mēnešos ar vien jūtamākas kļūst arī iekšējo cenu pieaugums un aprīlī pakalpojumu cenas Latvijā pieauga jau par 4%. Vienlaikus līdz ar nelielu naftas cenu kritumu pasaulē un globālo pārtikas cenu stabilizēšanos, pārtikas un degvielas cenu kāpums Latvijā sācis noplakt. Aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārtikas cenas pieauga par 5,5%, savukārt degvielas cenas par 11,6%, kas ir lēnākais pārtikas un degvielas cenu kāpums. Tajā pašā laikā pakalpojumu cenu inflācija Latvijā aprīlī ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008. gada un tas pamatā saistīts ar telekomunikāciju (+7,6%), kā arī apdrošināšanas (+15,2%) cenu kāpumu. Te gan jāatzīmē, ka šīs divas jomas šobrīd ir diezgan specifiskas,...

Nordea veiktā aptauja Baltijas valstīs par personīgajām finansēm, uzkrājumiem un ieguldījumiem atspoguļo nepieciešamību veidot uzkrājumus, lai nodrošinātu finansiālo drošību nākotnē. Rezultāti Latvijā rāda, ka, zaudējot savus ienākumus, 23 % respondentu vispār nespētu segt ikdienas tēriņus, savukārt 5 % spētu segt nepilna mēneša, bet 20 % līdz viena mēneša izdevumus. Aptauja skaidri parāda izpratni par to, cik svarīgi ir veidot uzkrājumus. Latvijā 73 % respondentu noteikti vai drīzāk piekrīt, ka ir vērts veidot ilgtermiņa uzkrājumus vecumdienām. Vēl vairāk, 84 % respondentu, norāda, ka viņiem ir svarīgi veidot uzkrājumus nākotnei un 77 % piekrīt, ka ir svarīgi iegūt finanšu stabilitāti. Diemžēl, par spīti pozitīvajai attieksmei attiecībā uz finanšu stabilitātes veidošanu, Latvijā 32 % respondentu nav nekādu uzkrājumu un 90 % nav gandrīz nekādu vai ir pavisam nelielas zināšanas par ieguldījumiem. Tas atspoguļojas arī rezultātos – 25 % respondentu joprojām veido uzkrājumus skaidrā naudā. Latvijā 38 % respondentu uzticas neprofesionāliem vai nedrošiem informācijas avotiem attiecībā...

Auditorkompānijas EY jaunākais ārzemju investīciju piesaistes pētījums EY European Attractiveness Survey atklāj, ka Eiropā pagājušajā gadā piesaistīts rekordliels ārzemju tiešo investīciju apjoms ar 5 845 jauniem tiešo investīciju projektiem, kas ir par 15% vairāk kā gadu iepriekš. Savukārt Latvijā pērn uzsākti 38 jauni investīciju projekti, kas ir par 22,5% vairāk kā gadu iepriekš, jaunu investīciju projektu skaitam sasniedzot augstāko apjomu pēdējo desmit gadu laikā. Jaunu investīciju projekti Latvijā pagājušajā gadā radīja 585 jaunas darba vietas. EY veiktā analīze parāda, ka vairāk nekā pusi (51%) no visiem jaunajiem investīciju projektiem Eiropā ir piesaistījušas Lielbritānija, Vācija un Francija, kurām ceturtajā vietā seko Spānija. Savukārt Polija kā pirmā Centrāleiropas valsts ir iekļuvusi vadošo Eiropas investīciju piesaistes valstu pieciniekā. Straujāko izaugsmi jaunu ārzemju investīciju projektu piesaistes ziņā pērn ir uzrādījušas Zviedrija (+76%), Itālija (+ 62%) un Čehija (+ 57%). Latvijā jauno investīciju projektu skaits (38) pagājušajā gadā bija divkārt lielāks nekā Igaunijā (19), bet nedaudz mazāks...

“Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk - ALTUM) valsts atbalsta programmu ietvaros uzņēmējiem 2016.gadā piešķīrusi 131,5 miljonus eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopumā pagājušajā gadā ar ALTUM garantijām, aizdevumiem un ieguldījumiem atbalstīts 4461 projekts. Pagājušo gadu ALTUM noslēgusi ar 4,025 miljonu eiro peļņu, kas tiks novirzīta ALTUM rezerves kapitālā, un tiks izmantota uzņēmuma tālākas sekmīgas darbības nodrošināšanai. 24.maijā akcionāru sapulcē tika apstiprināts ALTUM 2016.gada darbības pārskats. Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs, norādīja, ka ALTUM pagājušā gada sekmīgā darbība ir rādītājs pakāpeniskai Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju ekonomiskajai izaugsmei, kuru atbalstām ar finansējumu, izpratni un servisu. Šogad ALTUM finanšu instrumentu klāsts tiks paplašināts, lai atbalstītu arvien lielāku skaitu dažādu izmēru un attīstības stadiju uzņēmumu. Nozīmīga apjoma ieguldījumi tiks veikti riska kapitāla jomā, tai skaitā 15 miljoni eiro tiks ieguldīti akcelerācijas fondos un 60 miljoni – sēklas un sākuma kapitāla fondos. Starp šā gada prioritātēm ir arī daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas sekmīga...

Kredītinformācijas biroja (KIB) datu bāzei no 19. maija tiek pievienota arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija par fizisko un juridisko personu nodokļu parādiem. Pašlaik KIB datu bāzē ir atspoguļota informācija par vairāk nekā 46 000 uzņēmumu un 4 000 privātpersonu parādsaistībām pret VID ar kopējo nodokļu parādu valstij virs 1,2 miljardiem eiro. "Datu apmaiņas par parādniekiem mērķis ir, no vienas puses, palīdzēt dažādu nozaru uzņēmumiem izvērtēt klientu maksātspējas riskus, bet, no otras, - kopumā mainīt privātpersonu un uzņēmumu attieksmi pret savu kredītvēsturi un finanšu saistībām," uzsver Intars Miķelsons, Kredītinformācijas biroja komercdirektors. Vienotā kredītvēsturu datu bāze atspoguļo ne tikai negatīvo, bet arī pozitīvo informāciju - saistību dzēšanu, kas nozīmē, ka katrai juridiskai un fiziskai personai ir iespēja uzlabot savu kredītreitingu, kas, savukārt, uzlabo turpmākās izredzes, sadarbojoties ar finanšu institūcijām vai, slēdzot jaunus sadarbības līgumus. Kredītinformācijas biroja datu apmaiņas sistēmai ik mēnesi pievienojas ap desmit jauniem uzņēmumiem - komunālo pakalpojumu sniedzēji, līzingdevēji, patērētāju kreditētāji,...

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens vērsies pie finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas ar rakstisku aicinājumu mainīt Finanšu ministrijas (FM) līdzšinējo praksi piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) pensiju fondu ienākumiem no līdzdalības riska kapitāla fondos. Latvijas nodokļu likumdošana to neparedz, un FM prakse investoru - šajā gadījumā - riska kapitāla fondu acīs padara Latviju, salīdzinot ar Baltijas un citām valstīm, mazāk pievilcīgu. "Steidzami jāmeklē risinājumi, lai investori dotu priekšroku darbībai Latvijā. Atstājot šo jautājumu esošajā statusā, investori izvēlēsies ieguldīt valstīs ar labvēlīgāku likumdošanu. Rezultātā saruks ne tikai Latvijas iedzīvotāju uzkrāto pensiju ieguldījumi vietējā tautsaimniecībā, bet arī ārvalstu finansējuma ieplūšana Latvijā un līdzekļu apjoms, kas pieejams Latvijas start-up un strauji augošiem uzņēmumiem. Un tas ir pretrunā ne vien ar valsts tautsaimniecības izaugsmes plāniem, bet arī mērķi kļūt par jaunuzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijā," saka A. Ašeradens. Pirmās FM regulējuma piemērošanas prakses sekas jau ir iestājušās. Riska kapitāla fonds "BaltCap Growth Fund"...