FINANSES

Septembrī 20 000 mazo un vidējo uzņēmumu elektroniski saņēma sava uzņēmuma kredītreitinga atskaites. Izanalizējot vairāk nekā 60 000 mazo un vidējo uzņēmumu kredītreitingu, redzams, ka 25% no uzņēmumiem atrodas riska zonā, norāda AS “Kredītinformācijas Birojs”. Tas nozīmē, ka katrs ceturtais mazais vai vidējais uzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību - ir ar lielu potenciālu kavēt vai nenomaksāt tam izstādīto pēcapmaksas rēķinu”, norāda AS “Kredītinformācijas Birojs” komercdirektors Intars Miķelsons. Iniciatīvas mērķis - iepazīstināt biznesa vadītājus ar informāciju, kāda par uzņēmumu pieejama citiem tirgus dalībniekiem un no kuras atkarīga ne tikai uzņēmuma reputācija, bet arī kreditēšanas iespējas un nosacījumi. Kā uzsver Jānis Endziņš, Tirdzniecības un Rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs: “Diemžēl ir samērā liels īpatsvars Latvijas uzņēmumu, kuri joprojām nepilda savas saistības, un šajā situācijā mums ir šie ‘mājas darbi’ jāizdara, lai mēs paši kā bizness attīrītos un viens no ceļiem ir absolūta caurspīdība, publiski pieejama informācija kā uzņēmums izskatās attiecībā no dažādiem riska viedokļiem.” Uzņēmuma...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Pierīgas reģionālajām uzņēmēju biedrībām 19. septembrī rīkoja konferenci par LIAA realizēto tehnoloģiju pārneses un inovāciju vaučeru programmu. Konferencē piedalījās 12 Pierīgas novadu uzņēmēju biedrību vadītāji un šo novadu uzņēmēji, pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta speciālisti un augstskolu pārstāvji. Inovāciju vaučeru programma ir atbalsts mazajiem un vidējiem komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai, kā arī sadarbības nodrošināšanai ar zinātniekiem un pētnieku grupām jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē. "Šī ir ļoti nozīmīga programma tiem uzņēmējiem, kas vēlas savu uzņēmumu redzēt konkurētspējīgu gan vietējā, bet jo īpaši eksporta tirgū," saka konferences moderators, Salaspils Uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Miks Balodis, uzsverot, ka novados vissvarīgākā uzņēmējdarbības forma ir tieši nelielie uzņēmumi - tie, kuri ietilpst mazo un vidējo kategorijā: "Atbalsts jauna produkta izstrādē, pētījumā vai prototipa izgatavošanā ir īpaši nozīmīgs, jo tas prasa lielus paša uzņēmuma ieguldījumus, bet tādu finanšu resursu bieži mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vienkārši nav, kas veido zināmā...

Septembrī un oktobrī Ekonomikas ministrija, Attīstītības finanšu institūcija Altum un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra organizē 5 forumus "Valsts Atbalsta bizensu". Detalizētas prezentācijas par atbalsta programmām sniegs Attīstības finanšu institūcija Altum, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Foruma trešajā daļā norisināsies tīklošanās - vismaz 20 stendos būs pieejamas individuālas konsultācijas par valsts atbalsta un biznesa attīstības jautājumiem. Aktuālie pasākumi: 20. septembrī Rīgā notiks forums "Valsts atbalsta biznesu". Piesakieshttps://www.altum.lv/lv/notikumi/forums-valsts-atbalsta-biznesu 27. septembrī Liepājā notiks forums "Valsts atbalsta biznesu". Piesakies https://www.altum.lv/lv/notikumi/forums-valsts-atbalsta-biznesu-liepaja 4. oktobrī Rēzeknē notiks forums "Valsts atbalsta biznesu". Piesakies https://www.altum.lv/lv/notikumi/forums-valsts-atbalsta-biznesu-rezekne 5. oktobrī Rīgā Ekonomikas ministrija aicina uz konferenci "Energoefektivitātes finansēšana nākotnē" ("Financing the Future of Energy Efficiency").http://www.bdforum.org/financing-the-future-of-energy/ 11. oktobrī Valmierā notiks forums "Valsts atbalsta biznesu". Piesakies https://www.altum.lv/lv/notikumi/forums-valsts-atbalsta-biznesu-valmiera 17.oktobrī Jelgavā notiks forums "Valsts atbalsta biznesu". Piesakies https://www.altum.lv/lv/notikumi/forums-valsts-atbalsta-biznesu-jelgava Ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens: “Valdības rīcības plānā par vienu no prioritārajiem rīcības virzieniem ekonomikas transformācijai ir noteikta inovācija....

2016.gada 13.decembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.772 “Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.772) ar mērķi nodrošināt patērētājiem papildu aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā. Piemēram, dot patērētājiem iespēju noskaidrot, vai attiecīgais kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis atbilst noteiktām kvalitātes prasībām, kā arī vai tas ir tiesīgs nodarboties ar kredīta starpniecības pakalpojumiem. Noteikumi Nr.772 kontekstā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pārejas noteikumu 32.punktu paredz, ka no 2017.gada 1.marta visiem kredīta starpniekiem un kredīta starpnieku pārstāvjiem, kuri piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, ir jābūt reģistrētiem Kredītu starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrā (turpmāk – Reģistrs). Reģistru uztur Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) un tajā ietvertā informācija ir publiski, elektroniskā veidā un bez maksas pieejama PTAC mājaslapā. Līdz ar to pēc 2017.gada 1.marta kredīta starpnieka un kredīta starpnieka pārstāvja pakalpojumus patērētājam...

Līdz šī gada 22.septembrim darba devēji Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs var iesniegt pieteikumus Eiropas Savienības fondu (ESF) projekta "Jauniešu garantijas" pasākuma "Pirmā darba pieredze jaunietim" īstenošanai un nodarbināt savā uzņēmumā jauniešus bezdarbniekus ar profesionālo vai augstāko izglītību. Pirmo pusgadu NVA ik mēnesi darba devējam maksā dotāciju 200 eiro apmērā nodarbinātā jaunieša algai (jaunietim ar invaliditāti - 300 eiro). Darba devējam ir jānodrošina arī līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu. NVA ik mēnesi dotē arī algu jauniešu darba vadītājam - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Nepieciešamības gadījumos NVA piešķir vienreizēju dotāciju (līdz 50 eiro) individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, uzsākot darbu, kā arī apmaksā jauniešu veselības pārbaudes. Tāpat NVA apmaksā izdevumus, kas saistīti ar darba vietas pielāgošanu jaunietim ar invaliditāti, - līdz 711 eiro. ESF projekta "Jauniešu garantijas” pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim" tiek iesaistīti NVA reģistrētie jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuriem...

Valsts sekretāru sanāksmē 7. septembrī starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts “Kopfinansējuma pakalpojumu likums”, kura mērķis ir attīstīt finanšu un kapitāla tirgū savstarpējo aizdevumu pakalpojumus. Paredzēts, ka likumprojektā ietvertais darbības modelis aizstās pašreizējo praksi, kādu piekopj komersanti, kuri sevi definējuši, kā kopfinansējuma platformas. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, mūsdienās līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, strauji pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts. Finanšu tirgi kā mehānisms saved kopā tos, kam ir līdzekļi, ar tiem, kuriem tie ir nepieciešami, pastāvīgi attīstās. Pašreizējā brīdī, kad depozītu likmes bankās ir sasniegušas vēsturiski zemu līmeni, savukārt banku kredītpolitika ir izteikti konservatīva, gan potenciālajiem ieguldītājiem, gan kredītņēmējiem ir papildu motivācija meklēt citus risinājumus ārpus banku sektora un arvien vairāk tiek pavērtas iespējas finanšu inovācijām. Viena no šādām finanšu inovācijām Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ir kopfinansējuma pakalpojumi jeb kolektīvās finansēšanas platformas, kuras aktīvi savu darbību izvērš arī Latvijā. Likumprojekts paredz regulēt tikai tiesiskās attiecības, kas izriet...

Šā gada pirmajā pusgadā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 9% jeb 248.3 miljoniem eiro, un jūnija beigās jau nedaudz pārsniedza trīs mljrdus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. (FKTK) Pirmajā pusgadā gan Eiropas, gan ASV, kā arī pasaules akciju tirgū bija vērojams pozitīvs investoru noskaņojums un pieaugums, ko lielā mērā ietekmēja Francijas prezidenta balsojuma rezultāts. Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 pusgada laikā pieauga par 5%, ASV akciju tirgus indekss S&P 500 par 8.2%, savukārt pasaules akciju indekss MXWD Index par 10.3%. Tas atspoguļojās ieguldījumu plānu darbības rezultātos, un gada pirmajā pusgadā labāki rezultāti bija aktīvajiem plāniem un sabalansētajiem plāniem. Visi aktīvie un sabalansētie plāni pirmo pusgadu noslēdza ar pozitīvu ienesīgumu (aktīvajiem plāniem tas bija robežās no 1.4% līdz 7.6%, savukārt sabalansētajiem no 0.5% līdz 5%). Zemo procentu likmju vidē konservatīvo plānu pelnītspēja saglabājās ierobežota un to ienesīgums bija no -0.7%...

Līdz ar straujām valūtu kursu svārstībām mainījās iepriekšējā ceturkšņa tendence un vairums ieguldījumu fondu 2017. gada 1. pusgadā darbojās ar negatīvu ienesīgumu, ko galvenokārt ietekmēja ASV dolāra kursa kritums pret eiro pusgada laikā par gandrīz 8%, ziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Obligāciju fondi 2017. gada 30. jūnijā obligāciju fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -7.3% līdz 4.1%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 4.2% un jūnija beigās sasniedza 172.8 milj. eiro. Jauktie fondi Jaukto fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -3.5% līdz 5.2%. Šo fondu aktīvi jūnija beigās sasniedza 13.2 milj. eiro un pusgada laikā tie pieauga par 0.5%. Akciju fondi Akciju fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -12.9% līdz 6.6%. Jūnija beigās šo fondu kopējie aktīvi sasniedza 23.8 milj. eiro, kopš gada sākuma samazinoties par 3.7%. Bankās turēto naudas līdzekļu īpatsvars kopējos akciju fondu aktīvos pusgada laikā samazinājās no 13.5% līdz 12.6%. Alternatīvie...

Ministru kabinets 5.septembra sēdē apstiprināja Latvijā vēl nebijušas valsts atbalsta programmas nosacījumus jauna finanšu instrumenta - portfeļgarantiju - ieviešanai. Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: “Portfeļgarantijas Latvijā būs jauns finanšu instruments, kas uzlabos finanšu resursu pieejamību sīkiem, maziem un vidējiem komersantiem nepietiekama nodrošinājuma gadījumā. Jaunā atbalsta programma sekmēs ne tikai jaunu uzņēmumu veidošanos un esošo darbības paplašināšanos, bet arī kreditēšanas tempa palielināšanos. Atbalsta programmas finansēšanai esam raduši iespēju piesaistīt ES fondu atmaksātos līdzekļus 8 miljonu EUR apmērā, kas ļaus sniegt atbalstu aptuveni 250 uzņēmumiem.” Portfeļgarantijas ir valsts atbalsts garantiju veidā par kredītiestādes izsniegtiem aizdevumiem investīciju veikšanai, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai kā arī finanšu līzingam, ar termiņu no 1-10 gadiem. Atbalsta programmu ieviesīs Attīstības finanšu institūcija Altum (ALTUM), kas atklātas atlases procesā izraudzīsies kredītiestādes, kuras pašas, bez ALTUM tiešas iesaistes, noteikta finansējuma apjoma ietvaros varēs uzņēmumiem piešķirt aizdevumu ar valsts garantiju. Atlasē varēs pieteikties jebkura kredītiestāde kopā vai atsevišķi ar tās meitas sabiedrību,...

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija ir nosūtījusi lūgumu gan Finanšu ministrijai, gan Ekonomikas ministrijai, kurā asociācija lūdz iepazīstināt nozares uzņēmumus ar plānotajām izmaiņām. "Šobrīd informācija par sagatavotajiem priekšlikumiem nav saņemta, līdz ar to grūti tos komentēt," norāda Gints Āboltiņš, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs. Turklāt medijos izskan savstarpēji pretrunīgi priekšlikumi - nav skaidrs, vai plānots ierobežot nebanku kreditēšanas apjomu pieaugumu, tādējādi radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem finanšu tirgus dalībniekiem, vai plānots ieviest jaunu nodevu. Valdība 5. septembrī sēdes slēgtajā daļā skatīja Informatīvo ziņojumu "Par iespēju ieviest pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai" , kura saturs nav publiskots. Vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir piedzīvojuši neskaitāmas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, līdz ar to nav skaidrs, kāpēc jau atkal tiek virzītas jaunas izmaiņas. Ja tiek plānots ieviest jaunu nodevu, tad ir jābūt skaidram mērķim, kāpēc to ievieš un kāds ir sagaidāmais rezultāts. Jauna nodeva nedrīkst...

Minimālās algas palielināšana no pašreizējiem 380 līdz 430 eiro, ko pagājušajā nedēļā pieņēma Ministru kabinets, palielinās darba devēju izdevumus arī nodokļu izteiksmē. Paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi darbinieku darba algas paaugstināšanai - no darbinieku darba algas 430 euro apmērā darba devējam paaugstināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas (24,09%) par 13,95 euro un papildus darba algas izmaksas darbiniekam – par 50,00 euro, teikts MK noteikumu anotācijā. Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs tikai par tiem darbiniekiem, kuriem šobrīd ir minimālā mēneša darba alga (380 euro/mēn.) vai alga, kas ir zemāka par nodokļu reformā noteikto minimālo mēneša darba algu (430 euro/mēn.). Savukārt darbinieks, kuram palielināsies darba alga no 380 euro mēnesī līdz 430 euro mēnesī, iegūs par 57,83 euro mēnesī vairāk “uz rokas” (aprēķins strādājošajam bez apgādājamajām personām). Minimālās mēneša darba algas paaugstinājums tiek realizēts vienlaikus ar darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, būtiski mazinot šī lēmuma ietekmi uz darbaspēka izmaksu pieaugumu, uzskata Finanšu ministrija....

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos veidojās 293,6 milj. eiro pārpalikums, kamēr 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums bija 207,6 milj. eiro. Nodokļu ieņēmumu kāpums, ko sekmē straujāka ekonomiskā izaugsme, tostarp algu un privātā patēriņa pieaugums, nodrošināja straujāku kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu. Vienlaikus jāņem vērā, ka arī vēsturiski līdz pat gada nogalei kopbudžetā veidojies pārpalikums, bet pēdējos gada mēnešos, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā, kopbudžetā veidojies finansiālais deficīts. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, atbilstoši aktuālajam novērtējumam, tiek prognozēts 0,4% no IKP apmērā jeb 101,8 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas). Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija 5 615,9 milj. eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešu periodu palielinoties par 318,2 milj. eiro jeb 6,0%. Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā septiņos mēnešos veidoja 4 533,4 milj. eiro un tiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, vērojams 298,7 milj. eiro jeb 7,1% pieaugums. Jāatzīmē, ka šā gada septiņos mēnešos...

Vidējā bruto darba samaksa 2017.gadā turpina pieaugt, un tās pieauguma temps ir būtiski straujāks nekā iepriekšējos divos gados, informē Ekonomikas ministrija. Šogad 2.ceturksnī darba samaksa bija par 8,7% lielāka nekā pirms gada, un bija 927 eiro. Papildus spiedienu uz darba samaksas kāpumu rada situācija darba tirgū, galvenokārt atbilstoši kvalificēta darbaspēka trūkums atsevišķos darba tirgus segmentos. Straujāk darba samaksa 2.ceturksnī pieauga privātajā sektorā - par 9,1%, savukārt sabiedriskajā sektorā - par 8,2%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2017.gada 2.ceturksnī bija par 4,3% lielāka nekā privātajā sektorā (attiecīgi 954 eiro un 915 eiro). Darba samaksa 2017.gadā turpina pieaugt visās tautsaimniecības pamatnozarēs. Gada laikā straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, izglītībā, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē un ieguves rūpniecībā. Latvijas galvenajā eksporta nozarē apstrādes rūpniecībā šogad 2.ceturksnī darba samaksa pieauga...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka 2018.gada valsts budžeta veidošanai jānotiek atbildīgi, vispirms pārskatot izdevumus un atsakoties no liekajiem tēriņiem, lai pēc tam lemtu par papildu iniciatīvu realizēšanu. Biedrība valdību aicina izvērtēt iespēju izstrādāt nulles budžetu. Lai arī pirmdien, 28.augustā, pēc ārkārtas valdības sēdes tika paziņots, ka atrasti 61,3 miljoni eiro, pārskatot ministriju izdevumus, LTRK uzskata, ka lieko tēriņu ir vairāk un jāturpina strādāt pie valsts izmaksu samazinājuma. “Mums ir prieks, ka vismaz kaut kādu naudu ir izdevies atrast, bet uzsāktais darbs ir jāturpina, samazinot gan budžeta izdevumus, gan publiskajā sektorā strādājošo skaitu, gan veicot citas reformas, kas vērstas uz atteikšanos no liekā,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis. LTRK jau vairākus gadus norāda, ka ministrijām un atbildīgajām iestādēm vajadzētu atteikties no tiem tēriņiem, kuri nav nepieciešami. LTRK aicina izturēties pret valsts budžetu atbildīgi un neprasīt papildu līdzekļus jaunām iniciatīvām, bet gan censties strādāt efektīvi un izlietot piešķirto finansējumu saimnieciski un...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir apstiprinājusi Kredītiestāžu korespondentattiecību nodibināšanas un uzturēšanas normatīvos noteikumus. Tajos ir noteiktas prasības kredītiestādēm veikt atbilstošus izpētes pasākumus pirms korespondentattiecību uzsākšanas un visā to laikā. Arī pašreiz spēkā ir FKTK normatīvie noteikumi "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm", taču jauni noteikumi izstrādāti, lai pilnībā nodrošinātu skaidru izpratni, kā, kam un kādā apmērā kredītiestādei jāpievērš uzmanība, veicot klienta - respondenta un tā veikto darījumu izpēti, ņemot vērā klienta - respondenta un kredītiestādes darījumu attiecību specifiku un ar klienta - respondenta darbību saistītos riskus. Noteikumu prasībām stājoties spēkā, kredītiestādei var būt nepieciešami papildu resursi, lai nodrošinātu atbilstošu klientu - respondentu izpēti un darījumu uzraudzību. FKTK apstiprinājusi Maksājumu pakalpojumu sniedzēju izpētes un darījumu uzraudzības normatīvos noteikumus, kuri izstrādāti kredītiestādēm, dalībvalstu un trešo valstu kredītiestāžu filiālēm, licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm un dalībvalstu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu filiālēm,...