FINANSES

Valdība 22.augustā apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 27.jūnija noteikumos Nr.371 "Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi" , kas paredz, ka no 1.septembra daudzbērnu ģimenes varēs saņemt atlaidi 20% apmērā, iegādājoties arī abonementa biļeti braucienam reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos. Šī atlaide summēsies ar šobrīd jau esošajām autobusu un vilcienu abonementa biļešu atlaidēm. Tāpat no 1.septembra bērni vecumā līdz 15 gadiem biļetes iegādes brīdī kopā ar 3+ Ģimenes karti varēs uzrādīt arī skolēnu apliecību. Iegādājoties abonementa biļeti vai biļeti vienam braucienam, daudzbērnu ģimenes locekļiem arī turpmāk būs jāuzrāda 3+ Ģimenes karte un dokuments, kas apliecina, ka konkrētais pasažieris ir tiesīgs atlaidi saņemt. No 1.septembra bērni līdz 15 gadu vecumam atlaidi varēs saņemt, uzrādot ne tikai pasi vai ID karti, bet arī skolēnu apliecību. Attiecīgajiem dokumentiem jābūt līdzi arī brauciena laikā, lai gadījumā, ja sabiedriskā transporta kontrolieri lūdz uzrādīt biļeti un apliecināt pasažieri tiesības saņemt atlaidi. Sākot ar šā gada 1.jūliju, daudzbērnu ģimenes locekļi varēja saņemt...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākumā „Apmācība pie darba devēja”. Tā ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju. NVA darba devējam nodrošina ikmēneša darba algas dotāciju bezdarbniekam: pirmo divu mēnešu laikā tiek maksāti 160 eiro mēnesī, nākamo divu mēnešu periodā – 120 eiro un pēdējos divos mēnešos - 90 eiro. Darba devējam, īstenojot praktisko apmācību, jānodrošina darba alga tādā apmērā, lai kopā ar NVA dotāciju tās apmērs būtu ne mazāks par valstī noteiktās minimālās algas apmēru, darba devējam jāveic arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. NVA nodrošina arī ikmēneša darba algas dotāciju darba vadītājam 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Tāpat NVA apmaksā izdevumus (līdz 28,46 eiro) par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaudi bezdarbniekam un piešķir vienreizēju dotāciju normatīvajos aktos paredzētajiem...

Ministru kabinets 8.augusta sēdē pieņēma lēmumu piešķirt papildu finansējumu 2,5 miljoni eiro apmērā Attīstības finanšu institūcijai Altum mājokļu galvojumu atbalsta programmas finansēšanai, kas nodrošinās programmas turpināšanu līdz šā gada beigām. Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: “Mājokļu galvojumu programma jau no pirmās dienas bijusi ļoti pieprasīta - kopš programmas uzsākšanas 2014. gadā Altum sniedzis 6 063 galvojumus gandrīz 41 miljona eiro apmērā. Šodien piešķirtais papildu finansējums ļaus vēl aptuveni 1530 ģimenēm ar bērniem iegādāties mājokli ar valsts atbalstu. Iedzīvotāju interese par programmu nemazinās, līdz ar to valdībai jārod risinājums programmas turpināšanai.” Lai ģimenēm ar bērniem atvieglotu iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai, Ministru kabinets 2014. gada 5. augustā apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto valsts atbalsta programmu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni. Atbalsta programmas ietvaros a/s “Attīstības finanšu institūcija ALTUM” izsniedz (uz laiku līdz 10 gadiem) un administrē galvojumu personai, ar kuru kopā dzīvo...

Ministru kabineta 8.augusta sēdē, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr.469 "Noteikumi par paralēlajiem aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai", pieņemts lēmums paplašināt potenciālo atbalsta saņēmēju loku. Paralēlais aizdevums ir ilgtermiņa investīciju aizdevums ar paaugstinātu kredīta risku. Paralēlo aizdevumu komersanti var saņemt Attīstības finanšu institūcijā Altum kopā ar Latvijā reģistrētas kredītiestādes vai tās meitas sabiedrības finansējumu. Turpmāk valsts atbalsts paralēlo aizdevumu veidā būs pieejams arī lielajiem saimnieciskās darbības veicējiem. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Altum ir izvērtējusi situāciju ar finansējuma pieejamību lielajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī saņemtā informācija no komercbankām liecina, ka arī lielie saimnieciskās darbības veicēji sastopas ar finansējuma nepieejamību dažādu investīciju projektu realizācijai. Atbalstam pieejamais kopējais apjoms būs EUR 5 980 000. Atbilstoši sabiebrības Altum pieņēmumiem, vidējā aizdevuma summa (līdz 35% no kopējās aizdevuma summas) būs EUR 400 000 - 500 000, tādejādi kopumā atbalstu varēs saņemt 12-15 lielie saimnieciskās darbības veicēji konkurētspējas uzlabošanas pasākumu īstenošanai. Tāpat...

Valdība 8.augustā apstiprināja rīkojumu projektus “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem 2017.gadā” un “Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem 2017.gadā” , kas ietver profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem no valsts budžeta līdzekļiem uzsāks dzēst studiju un studējošā kredītu. 2017. gada budžetā šim mērķim kopumā paredzēti 2 398 212 eiro, kas ļauj uzsākt kredīta dzēšanu 406 studiju kredīta un 200 studējošā kredīta ņēmējiem. Kredīta dzēšana no valsts budžeta līdzekļiem ir viens no mehānismiem, lai stimulētu topošos speciālistus izvēlēties sabiedrības interesēm atbilstošas studiju jomas un profesionālās darbības īstenošanas vietu. Tā, veselības jomā studiju kredīts turpmāk primāri tiks dzēsts speciālistiem, kuru darbavietas atrodas reģionos ārpus Rīgas un Rīgas reģiona. Tas ir būtisks motivējošs faktors, lai veicinātu jauno ārstniecības speciālistu piesaisti darbam reģionos. Ministru kabineta rīkojuma projektu Izglītības un zinātnes ministrija sagatavo, pamatojoties uz citu ministriju, izglītības pārvalžu un augstskolu sniegto informāciju par profesijām un speciālistu skaitu, kuri varētu pretendēt uz...

Ziņojot par aizdomīgiem finanšu darījumiem, turpmāk būs jāveic padziļināta darījumu analīze un jāpamato, kāpēc darījums varētu būt saistīts ar iespējamu noziedzīgu nodarījumu, paredz Valsts sekretāru sanāksmē 3. augustā izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem". Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests saņemot pārāk daudz formālu ziņojumu, un bieži nākoties pieprasīt papildu informāciju. "Nosakot pienākumu likuma subjektam ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem iekļaut pamatojumu par darījumu iespējamo saistību ar noziedzīgu nodarījumu, tas veicinātu neefektīvas ziņošanas samazināšanos un paaugstinātu Kontroles dienestam sniegtās informācijas kvalitāti", uzskata noteikumu projekta autori. Lai likuma subjekts (bankas, nodokļu konsultanti, ārpakalpojumu grāmatveži, zvērināti revidenti u.c.) varētu veikt aizdomīga darījuma sasaisti ar noteiktu noziedzīga nodarījuma veidu, ir paredzēts izstrādāt Kontroles dienesta metodiskās vadlīnijas darījuma aizdomīguma pamatošanai. Kontroles dienests jau sniedzis vairākus piemērus, kā noteikt darījumu sasaisti ar sekojošiem aktuālajiem noziedzīgu nodarījumu veidiem: Izvairīšanās no nodokļu un tiem...

Ministru kabinets šā gada 25.jūlija sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus atbalsta programmā uzņēmējiem "Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā", atvieglojot komersantu iespējas sagatavot un īstenot projektus otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā. Līdz ar grozījumiem tiek samazināta minimālā projekta summa uz 500 000 EUR, līdzšinējo 1 000 000 EUR vietā. Tāpat tiek atcelts summas ierobežojums personu grupai, nosakot, ka summas ierobežojums vienam projekta iesniegumam maksimāli ir 4 000 000 EUR. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 10. maija noteikumos Nr. 293 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā" . Šā gada augusta beigās plānots izsludināt otro projektu iesniegumu atlases kārtu un tās ietvaros komersantu atbalstam būs pieejams finansējums 34 196 441 EUR apmērā. Turpmāk par pēdējā gada laikā veiktajiem pētniecības un attīstības (P&A) darbiem, kas veikti, lai definētu hipotētiskās prasības eksperimentālajai tehnoloģijai, nebūs nepieciešams zvērināta...

Publiskota jaunākā statistika par situācija naudas drošības jomā eiro zonā. Latvija jau tradicionāli ir starp tām eiro zonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz 1 iedzīvotāju, informē Andris Tauriņš, Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts. Ir pagājis gads, kopš Latvijas Bankā darbu uzsāka vienotais naudas pārbaudes centrs. Ja iepriekš naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās, tagad visa aizdomīgā nauda nonāk Latvijas Bankas naudas laboratorijā, kur tiek veiktas visas eiro un citu valūtu banknošu un monētu ar viltojumu pazīmēm pārbaudes. Šo 12 mēnešu laikā ir izdevies būtiski samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstīm pēc savlaicīguma, kādā tiek pārbaudītas iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegtās aizdomīgās naudas zīmes. Pašlaik iesniegtās naudas zīmes Latvijas Bankas naudas laboratorijā tiek pārbaudītas caurmērā mazāk nekā 2 nedēļu laikā (pirms pārmaiņām naudas ekspertīzes termiņš bija 1-1.5...

Saeimas Prezidijs 20.jūlijā apstiprināja Saeimas budžeta pieprasījumu 2018.gadam. Tas plānots 22,04 miljonu eiro apmērā, līdzšinējo funkciju veikšanai paredzot finansējumu 2017.gada līmenī. Vienlaikus nākamgad plānots finansējums vairākiem vienreizējiem pasākumiem. Papildu līdzekļi rezervēti saistībā ar 13.Saeimas vēlēšanām, lai nodrošinātu likumā noteikto vienreizējo pabalstu izmaksu deputātiem, kuri netiek pārvēlēti nākamajā Saeimā. Atzīmējot valsts simtgadi, arī Saeima rīkos vairākus svinīgus pasākumus. Tāpat plānots, ka jubilejai par godu Latviju apmeklēs vairāk ārvalstu viesu, piemēram, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentāriešu delegācija. 2018.gadā plānots ieguldīt līdzekļus Saeimas ēku pieejamībā, nomainot novecojušus liftus un invalīdu pacēlāju. Tāpat finansējums paredzēts Saeimas ēku kompleksa drošības pilnveidošanai. Plānoti pasākumi gan kiberdrošības jomā, gan ēku iekšējā un ārējā perimetra aizsardzības uzlabošanai. Nākamgad plānots ieguldīt arī datu drošības pilnveidošanā, modernizējot serveru sistēmu un attīstot ugunsmūri. Nākamgad plānots uzsākt Saeimas Sēžu zāles informatīvās sistēmas, tostarp elektroniskās balsošanas sistēmas, nomaiņas projektu, ņemot vērā, ka līdzšinējā tehnika ir uzstādīta pirms 20 gadiem un ražotājs tai vairs nenodrošina tehnisko...

Ministru kabinets 18. jūlija sēdē izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā". Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu: termiņu, kādā noguldītājs zaudē savas prasījuma tiesības pret noguldījumu garantiju fondu; iemaksu noguldījumu garantijas fondā aprēķina kārtību, u.tml.; termiņu, kādā zvērinātiem tiesu izpildītājiem un nodokļu (nodevu) administrācijai ir tiesības vērst piedziņu pret noguldītāja naudas līdzekļiem kredītiestādes un/vai krājaizdevu sabiedrības noguldījumu nepieejamības gadījumā; noguldījumus, par kuriem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība; daļējas garantētās atlīdzības izmaksas kārtību. Kā norādīts tiesību akta anotācijā, grozījumi paredz, ka noguldītājs zaudē prasījuma tiesības pret noguldījumu garantiju fondu par garantētās atlīdzības izmaksu dienā, kad pagājuši pieci gadi, kopš konstatēta noguldījumu nepieejamība vai izbeigušies apstākļi, kas ir pamats garantētās atlīdzības izmaksas atteikumam. Veicot garantēto atlīdzību izmaksas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) ir saskārusies ar gadījumiem, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir bloķējis noguldītāja kontu noguldījumu piesaistītājā, tomēr pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanās kredītiestādē, piecu gadu laikā nav veiktas darbības, lai minēto...

Ministru kabineta (MK) 18. jūlija sēdē tika apstiprināti grozījumi MK rīkojuma projektā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam, kā arī valsts budžeta likumprojekta 2018. gadam sagatavošanas grafiks. Tādējādi atsevišķiem budžeta sagatavošanas pasākumiem mainīts iesniegšanas un izskatīšanas laiks MK. Šobrīd izskatīšanai Saeimā ir nodoti MK akceptētie ar Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam saistītie likumprojekti. Ņemot vērā plānotās nodokļu reformas pasākumu ietekmi uz tautsaimniecību, aktualizēt makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes būs iespējams vien pēc attiecīgo likumprojektu apstiprināšanas Saeimā. Ar grozījumiem attiecīgi precizēti termiņi, kad MK tiks izskatīts informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2018.-2020. gadā, kā arī informatīvais ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2018., 2019. un 2020. gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu 2018. gada budžeta sagatavošanai. Tāpat pārcelts plānotais termiņš fiskālo risku deklarācijas izskatīšanai un apstiprināšanai MK, kā arī attiecīgi diskusija un MK galīgā lēmuma...

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Padomes sēdē tika apspriests jautājums par banku nozares atbilstības stiprināšanu, īpašu uzmanību pievēršot ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju saraksta izpildei Latvijas bankās. Padome bija vienisprātis, ka kopš 2016.gada ir sasniegts būtisks progress augstāko standartu nodrošināšanai noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas jomā, ko bankas turpina patstāvīgi uzlabot. Tā ietvaros ir būtiski arī uzlabot kontroles mehānismus finanšu sankciju ievērošanai un izpildei, kur viens no soļiem būtu vienotu vadlīniju izstrāde banku nozares līmenī. Padome vienojās vadlīnijas izstrādāt līdz 2017.gada oktobrim. Vadlīniju ietvaros plānots iezīmēt valstis un teritorijas pēc risku līmeņa, kas rada patstāvīgus un būtiskus nelikumīgi iegūtu līdzekļu un teroristu finansēšanas draudus. Tāpat tiks noteikts arī kopīgs minimālais standarts visām LKA bankām attiecībā uz klientu riska valstu un teritoriju vērtēšanu. Šobrīd katra banka izmanto savus standartus klientu izvērtēšanā. Latvijas bankas pastāvīgi veic kontroles mehānismu pilnveidošanu, lai paaugstinātu atbilstības standartus, laicīgi identificētu un pārvaldītu iespējamos riskus,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) informē, ka juridiskām personām, kuras veic vai arī plāno veikt darījumus ar finanšu instrumentiem, ir laikus jāsaņem LEI (no angļu valodas Legal Entity Identifier) kodi, lai varētu veikt darījumus finanšu tirgos. 2018. gada 3. janvārī stāsies spēkā Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/ES (MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR). Saskaņā ar MiFIR 26. pantu ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm ir pienākums ziņot par veiktajiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, klientu – juridisko personu – identificēšanai izmantojot juridiskās personas identifikatoru jeb LEI. Pašlaik LEI kodi jau tiek izmantoti juridisko personu identifikācijai ziņojumos par veiktajiem darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem saskaņā ar Eiropas tirgus infrastruktūras regulu Nr. 648/2012 (EMIR). EMIR regulējuma prasības par ziņošanu kļūs stingrākas, 2017. gada 1. novembrī stājoties spēkā Īstenošanas regulai (ES) Nr. 2017/105, kura paredz juridiskās personas darījumos ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem identificēt tikai ar LEI kodiem. Uzņēmumiem, kuri vēlēsies veikt...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (FIB) konstatēja, ka trīs Latvijas bankas - AS "Baltikums Bank", AS "Privatbank" un AS "Reģionālā investīciju banka" - nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā. Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015. gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības. Starpvalstu sadarbība šādu noziedzīgu shēmu atklāšanā liecina, ka, apzinoties riskus, kas saistīti ar Latvijas kā augoša reģionāla finanšu centra attīstību, Latvijas uzraudzības iestādes nodrošina risku pārvaldīšanu un mazināšanu gan NILLTFN, gan starptautisko sankciju jomā. "FKTK ieskatā šie sodi ir kā preventīvs pasākums no uzrauga puses, lai Latvijas...

Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 2017. gada 16. jūnijā, nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai pretrunīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā. Lēmums pieņemts, jo likuma grozījumu pieņemšanas process rada bažas par atsevišķu normu patieso mērķi, nepieciešamību un samērīgumu. "Atzinīgi novērtēju to, ka tiek pilnveidots maksātnespējas procesa regulējums un tā piemērošanas prakse. Taču atsevišķu ar interešu konflikta novēršanu saistīto normu izstrāde vienlaikus ar akciju sabiedrības "Trasta komercbanka" likvidācijas procesu un tiesas izlemšanā esošu jautājumu par administratora iecelšanu šīs kredītiestādes maksātnespējas procesā, rada aizdomas par vēlmi ietekmēt konkrētos procesus," norāda Raimonds Vējonis. Kredītiestāžu likuma grozījumi liedz kredītiestādes likvidatora vai administratora pienākumus iestādes likvidācijas vai maksātnespējas procesā uzņemties personai, kura pēdējo divu gadu laikā ir pārstāvējusi kādu no kredītiestādes klientiem jebkādās viņa attiecībās ar kredītiestādi. Šāds regulējums ir ievērojami plašāks par likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto. Ar likuma grozījumiem tiek būtiski sašaurināts kredītiestāžu likvidatoru un administratoru iespējamo kandidātu loks un ierobežotas iespējas atrast labāko kandidātu...