FINANSES

Līdz ar straujām valūtu kursu svārstībām mainījās iepriekšējā ceturkšņa tendence un vairums ieguldījumu fondu 2017. gada 1. pusgadā darbojās ar negatīvu ienesīgumu, ko galvenokārt ietekmēja ASV dolāra kursa kritums pret eiro pusgada laikā par gandrīz 8%, ziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Obligāciju fondi 2017. gada 30. jūnijā obligāciju fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -7.3% līdz 4.1%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 4.2% un jūnija beigās sasniedza 172.8 milj. eiro. Jauktie fondi Jaukto fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -3.5% līdz 5.2%. Šo fondu aktīvi jūnija beigās sasniedza 13.2 milj. eiro un pusgada laikā tie pieauga par 0.5%. Akciju fondi Akciju fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -12.9% līdz 6.6%. Jūnija beigās šo fondu kopējie aktīvi sasniedza 23.8 milj. eiro, kopš gada sākuma samazinoties par 3.7%. Bankās turēto naudas līdzekļu īpatsvars kopējos akciju fondu aktīvos pusgada laikā samazinājās no 13.5% līdz 12.6%. Alternatīvie...

Ministru kabinets 5.septembra sēdē apstiprināja Latvijā vēl nebijušas valsts atbalsta programmas nosacījumus jauna finanšu instrumenta - portfeļgarantiju - ieviešanai. Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: “Portfeļgarantijas Latvijā būs jauns finanšu instruments, kas uzlabos finanšu resursu pieejamību sīkiem, maziem un vidējiem komersantiem nepietiekama nodrošinājuma gadījumā. Jaunā atbalsta programma sekmēs ne tikai jaunu uzņēmumu veidošanos un esošo darbības paplašināšanos, bet arī kreditēšanas tempa palielināšanos. Atbalsta programmas finansēšanai esam raduši iespēju piesaistīt ES fondu atmaksātos līdzekļus 8 miljonu EUR apmērā, kas ļaus sniegt atbalstu aptuveni 250 uzņēmumiem.” Portfeļgarantijas ir valsts atbalsts garantiju veidā par kredītiestādes izsniegtiem aizdevumiem investīciju veikšanai, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai kā arī finanšu līzingam, ar termiņu no 1-10 gadiem. Atbalsta programmu ieviesīs Attīstības finanšu institūcija Altum (ALTUM), kas atklātas atlases procesā izraudzīsies kredītiestādes, kuras pašas, bez ALTUM tiešas iesaistes, noteikta finansējuma apjoma ietvaros varēs uzņēmumiem piešķirt aizdevumu ar valsts garantiju. Atlasē varēs pieteikties jebkura kredītiestāde kopā vai atsevišķi ar tās meitas sabiedrību,...

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija ir nosūtījusi lūgumu gan Finanšu ministrijai, gan Ekonomikas ministrijai, kurā asociācija lūdz iepazīstināt nozares uzņēmumus ar plānotajām izmaiņām. "Šobrīd informācija par sagatavotajiem priekšlikumiem nav saņemta, līdz ar to grūti tos komentēt," norāda Gints Āboltiņš, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs. Turklāt medijos izskan savstarpēji pretrunīgi priekšlikumi - nav skaidrs, vai plānots ierobežot nebanku kreditēšanas apjomu pieaugumu, tādējādi radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem finanšu tirgus dalībniekiem, vai plānots ieviest jaunu nodevu. Valdība 5. septembrī sēdes slēgtajā daļā skatīja Informatīvo ziņojumu "Par iespēju ieviest pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai" , kura saturs nav publiskots. Vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir piedzīvojuši neskaitāmas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, līdz ar to nav skaidrs, kāpēc jau atkal tiek virzītas jaunas izmaiņas. Ja tiek plānots ieviest jaunu nodevu, tad ir jābūt skaidram mērķim, kāpēc to ievieš un kāds ir sagaidāmais rezultāts. Jauna nodeva nedrīkst...

Minimālās algas palielināšana no pašreizējiem 380 līdz 430 eiro, ko pagājušajā nedēļā pieņēma Ministru kabinets, palielinās darba devēju izdevumus arī nodokļu izteiksmē. Paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi darbinieku darba algas paaugstināšanai - no darbinieku darba algas 430 euro apmērā darba devējam paaugstināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas (24,09%) par 13,95 euro un papildus darba algas izmaksas darbiniekam – par 50,00 euro, teikts MK noteikumu anotācijā. Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs tikai par tiem darbiniekiem, kuriem šobrīd ir minimālā mēneša darba alga (380 euro/mēn.) vai alga, kas ir zemāka par nodokļu reformā noteikto minimālo mēneša darba algu (430 euro/mēn.). Savukārt darbinieks, kuram palielināsies darba alga no 380 euro mēnesī līdz 430 euro mēnesī, iegūs par 57,83 euro mēnesī vairāk “uz rokas” (aprēķins strādājošajam bez apgādājamajām personām). Minimālās mēneša darba algas paaugstinājums tiek realizēts vienlaikus ar darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, būtiski mazinot šī lēmuma ietekmi uz darbaspēka izmaksu pieaugumu, uzskata Finanšu ministrija....

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos veidojās 293,6 milj. eiro pārpalikums, kamēr 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums bija 207,6 milj. eiro. Nodokļu ieņēmumu kāpums, ko sekmē straujāka ekonomiskā izaugsme, tostarp algu un privātā patēriņa pieaugums, nodrošināja straujāku kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu. Vienlaikus jāņem vērā, ka arī vēsturiski līdz pat gada nogalei kopbudžetā veidojies pārpalikums, bet pēdējos gada mēnešos, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā, kopbudžetā veidojies finansiālais deficīts. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, atbilstoši aktuālajam novērtējumam, tiek prognozēts 0,4% no IKP apmērā jeb 101,8 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas). Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija 5 615,9 milj. eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešu periodu palielinoties par 318,2 milj. eiro jeb 6,0%. Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā septiņos mēnešos veidoja 4 533,4 milj. eiro un tiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, vērojams 298,7 milj. eiro jeb 7,1% pieaugums. Jāatzīmē, ka šā gada septiņos mēnešos...

Vidējā bruto darba samaksa 2017.gadā turpina pieaugt, un tās pieauguma temps ir būtiski straujāks nekā iepriekšējos divos gados, informē Ekonomikas ministrija. Šogad 2.ceturksnī darba samaksa bija par 8,7% lielāka nekā pirms gada, un bija 927 eiro. Papildus spiedienu uz darba samaksas kāpumu rada situācija darba tirgū, galvenokārt atbilstoši kvalificēta darbaspēka trūkums atsevišķos darba tirgus segmentos. Straujāk darba samaksa 2.ceturksnī pieauga privātajā sektorā - par 9,1%, savukārt sabiedriskajā sektorā - par 8,2%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2017.gada 2.ceturksnī bija par 4,3% lielāka nekā privātajā sektorā (attiecīgi 954 eiro un 915 eiro). Darba samaksa 2017.gadā turpina pieaugt visās tautsaimniecības pamatnozarēs. Gada laikā straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, izglītībā, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē un ieguves rūpniecībā. Latvijas galvenajā eksporta nozarē apstrādes rūpniecībā šogad 2.ceturksnī darba samaksa pieauga...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka 2018.gada valsts budžeta veidošanai jānotiek atbildīgi, vispirms pārskatot izdevumus un atsakoties no liekajiem tēriņiem, lai pēc tam lemtu par papildu iniciatīvu realizēšanu. Biedrība valdību aicina izvērtēt iespēju izstrādāt nulles budžetu. Lai arī pirmdien, 28.augustā, pēc ārkārtas valdības sēdes tika paziņots, ka atrasti 61,3 miljoni eiro, pārskatot ministriju izdevumus, LTRK uzskata, ka lieko tēriņu ir vairāk un jāturpina strādāt pie valsts izmaksu samazinājuma. “Mums ir prieks, ka vismaz kaut kādu naudu ir izdevies atrast, bet uzsāktais darbs ir jāturpina, samazinot gan budžeta izdevumus, gan publiskajā sektorā strādājošo skaitu, gan veicot citas reformas, kas vērstas uz atteikšanos no liekā,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis. LTRK jau vairākus gadus norāda, ka ministrijām un atbildīgajām iestādēm vajadzētu atteikties no tiem tēriņiem, kuri nav nepieciešami. LTRK aicina izturēties pret valsts budžetu atbildīgi un neprasīt papildu līdzekļus jaunām iniciatīvām, bet gan censties strādāt efektīvi un izlietot piešķirto finansējumu saimnieciski un...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir apstiprinājusi Kredītiestāžu korespondentattiecību nodibināšanas un uzturēšanas normatīvos noteikumus. Tajos ir noteiktas prasības kredītiestādēm veikt atbilstošus izpētes pasākumus pirms korespondentattiecību uzsākšanas un visā to laikā. Arī pašreiz spēkā ir FKTK normatīvie noteikumi "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm", taču jauni noteikumi izstrādāti, lai pilnībā nodrošinātu skaidru izpratni, kā, kam un kādā apmērā kredītiestādei jāpievērš uzmanība, veicot klienta - respondenta un tā veikto darījumu izpēti, ņemot vērā klienta - respondenta un kredītiestādes darījumu attiecību specifiku un ar klienta - respondenta darbību saistītos riskus. Noteikumu prasībām stājoties spēkā, kredītiestādei var būt nepieciešami papildu resursi, lai nodrošinātu atbilstošu klientu - respondentu izpēti un darījumu uzraudzību. FKTK apstiprinājusi Maksājumu pakalpojumu sniedzēju izpētes un darījumu uzraudzības normatīvos noteikumus, kuri izstrādāti kredītiestādēm, dalībvalstu un trešo valstu kredītiestāžu filiālēm, licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm un dalībvalstu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu filiālēm,...

Latvijas Banka ir izveidojusi sistēmu, lai bankas var piedāvāt saviem klientiem ātros maksājumus jeb zibmaksājumus - iespēju pārskaitīt naudu no konta vienā bankā uz kontu citā bankā dažās sekundēs jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā. Banku klienti - privātpersonas un uzņēmumi varēs veikt zibmaksājumus ar brīdi, kad Latvijas Bankas sistēmai vai citai ar to savienotai Eiropas zibmaksājumu sistēmai būs pieslēgušās vairākas Latvijas bankas. Zibmaksājumi ir naudas pārskaitījumi 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, 365 dienas gadā, ieskaitot svētku dienas, izpildot banku klientu maksājumus dažu sekunžu laikā un dodot iespēju saņemto naudu uzreiz izmantot tālāk. Šī ir ļoti būtiska pārmaiņa, jo līdz šim maksājumi starp bankām Eiropā bija iespējami tikai darbadienās un naudas pārskaitījums prasīja vairākas stundas. Moderno tehnoloģiju valodā runājot, zibmaksājumi ir WhatsApp naudai! "Noslēdzies pirmais svarīgais posms, lai bankas un to klienti varētu izmantot patiešām ātru un mūsdienīgu maksājumu servisu. Nacionālā centrālā banka ir izveidojusi modernu mūsdienu tehnoloģiju laikmetam atbilstošu infrastruktūru...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS "Latvijas Centrālais depozitārijs" no šā gada 18.septembra sniegt centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumus. Latvijas Centrālais depozitārijs jau līdz šim Latvijā ir nodrošinājis vērtspapīru uzskaiti un norēķinus, tomēr šāda atļauja nepieciešama, jo stājies spēkā jauns Eiropas Savienības (ES) regulējums. Līdz ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 909/2014 (23.07.2014.) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (turpmāk - CSDR) stāšanos spēkā, tiek noteiktas apjomīgākas un detalizētākas prasības vērtspapīru depozitārijiem visā ES, tai skaitā nepieciešamība saņemt atļauju pakalpojumu sniegšanai. Galvenās izmaiņas no šā gada 18.septembra Lai arī līdz šim Latvijas Centrālā depozitārija regulējošās prasības pamatā bija noteiktas Finanšu instrumentu tirgus likumā (FITL), šo varēja uzskatīt par pašregulējošu jomu. Līdz ar jaunajām CSDR prasībām visā ES tiek noteikta virkne vienotu jaunu regulējošo prasību depozitāriju darbībai. Latvijas Centrālais depozitārijs ir vienīgais, kas...

Ministru kabinets 22. augustā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumos Nr.250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā"" , kas paredz daudzbērnu ģimenei par nekustamo īpašumu četrkārtīgi samazināt valsts nodevu īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā – līdzšinējo 2% vietā noteikt 0,5%. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka valstij jānodrošina plaši atbalsta pasākumi daudzbērnu ģimenēm, tostarp, arī būtisku atbalstu ģimenēm ar bērniem sava mājokļa iegādei. Vienlaikus Dz.Rasnačs norāda, ka stipras daudzbērnu ģimenes ir labākā investīcija Latvijas nākotnei. Nepieciešamība pēc mājokļa ir viena no cilvēka pamatvajadzībām. Lai arī Latvijas tautsaimniecībā pēdējos gados ir vērojama stabila izaugsme, mājokļa iegāde, jo īpaši daudzbērnu ģimenēm, ir finansiāli apgrūtināta, ko var ietekmēt arī valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Pēc grozījumu spēkā stāšanās daudzbērnu ģimenei, ja tā, piemēram, iegādāsies nekustamo īpašumu par vērtību 60 000 eiro, būs maksājama valsts nodeva 300 eiro apmērā, līdzšinējo 1200 eiro...

Valdība 22.augustā apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 27.jūnija noteikumos Nr.371 "Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi" , kas paredz, ka no 1.septembra daudzbērnu ģimenes varēs saņemt atlaidi 20% apmērā, iegādājoties arī abonementa biļeti braucienam reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos. Šī atlaide summēsies ar šobrīd jau esošajām autobusu un vilcienu abonementa biļešu atlaidēm. Tāpat no 1.septembra bērni vecumā līdz 15 gadiem biļetes iegādes brīdī kopā ar 3+ Ģimenes karti varēs uzrādīt arī skolēnu apliecību. Iegādājoties abonementa biļeti vai biļeti vienam braucienam, daudzbērnu ģimenes locekļiem arī turpmāk būs jāuzrāda 3+ Ģimenes karte un dokuments, kas apliecina, ka konkrētais pasažieris ir tiesīgs atlaidi saņemt. No 1.septembra bērni līdz 15 gadu vecumam atlaidi varēs saņemt, uzrādot ne tikai pasi vai ID karti, bet arī skolēnu apliecību. Attiecīgajiem dokumentiem jābūt līdzi arī brauciena laikā, lai gadījumā, ja sabiedriskā transporta kontrolieri lūdz uzrādīt biļeti un apliecināt pasažieri tiesības saņemt atlaidi. Sākot ar šā gada 1.jūliju, daudzbērnu ģimenes locekļi varēja saņemt...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākumā „Apmācība pie darba devēja”. Tā ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju. NVA darba devējam nodrošina ikmēneša darba algas dotāciju bezdarbniekam: pirmo divu mēnešu laikā tiek maksāti 160 eiro mēnesī, nākamo divu mēnešu periodā – 120 eiro un pēdējos divos mēnešos - 90 eiro. Darba devējam, īstenojot praktisko apmācību, jānodrošina darba alga tādā apmērā, lai kopā ar NVA dotāciju tās apmērs būtu ne mazāks par valstī noteiktās minimālās algas apmēru, darba devējam jāveic arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. NVA nodrošina arī ikmēneša darba algas dotāciju darba vadītājam 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Tāpat NVA apmaksā izdevumus (līdz 28,46 eiro) par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaudi bezdarbniekam un piešķir vienreizēju dotāciju normatīvajos aktos paredzētajiem...

Ministru kabinets 8.augusta sēdē pieņēma lēmumu piešķirt papildu finansējumu 2,5 miljoni eiro apmērā Attīstības finanšu institūcijai Altum mājokļu galvojumu atbalsta programmas finansēšanai, kas nodrošinās programmas turpināšanu līdz šā gada beigām. Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: “Mājokļu galvojumu programma jau no pirmās dienas bijusi ļoti pieprasīta - kopš programmas uzsākšanas 2014. gadā Altum sniedzis 6 063 galvojumus gandrīz 41 miljona eiro apmērā. Šodien piešķirtais papildu finansējums ļaus vēl aptuveni 1530 ģimenēm ar bērniem iegādāties mājokli ar valsts atbalstu. Iedzīvotāju interese par programmu nemazinās, līdz ar to valdībai jārod risinājums programmas turpināšanai.” Lai ģimenēm ar bērniem atvieglotu iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai, Ministru kabinets 2014. gada 5. augustā apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto valsts atbalsta programmu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni. Atbalsta programmas ietvaros a/s “Attīstības finanšu institūcija ALTUM” izsniedz (uz laiku līdz 10 gadiem) un administrē galvojumu personai, ar kuru kopā dzīvo...

Ministru kabineta 8.augusta sēdē, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr.469 "Noteikumi par paralēlajiem aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai", pieņemts lēmums paplašināt potenciālo atbalsta saņēmēju loku. Paralēlais aizdevums ir ilgtermiņa investīciju aizdevums ar paaugstinātu kredīta risku. Paralēlo aizdevumu komersanti var saņemt Attīstības finanšu institūcijā Altum kopā ar Latvijā reģistrētas kredītiestādes vai tās meitas sabiedrības finansējumu. Turpmāk valsts atbalsts paralēlo aizdevumu veidā būs pieejams arī lielajiem saimnieciskās darbības veicējiem. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Altum ir izvērtējusi situāciju ar finansējuma pieejamību lielajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī saņemtā informācija no komercbankām liecina, ka arī lielie saimnieciskās darbības veicēji sastopas ar finansējuma nepieejamību dažādu investīciju projektu realizācijai. Atbalstam pieejamais kopējais apjoms būs EUR 5 980 000. Atbilstoši sabiebrības Altum pieņēmumiem, vidējā aizdevuma summa (līdz 35% no kopējās aizdevuma summas) būs EUR 400 000 - 500 000, tādejādi kopumā atbalstu varēs saņemt 12-15 lielie saimnieciskās darbības veicēji konkurētspējas uzlabošanas pasākumu īstenošanai. Tāpat...