Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

FINANSES

Pārskats par tirgus situāciju hipotekārās kreditēšanas jomā
Pārskats par tirgus situāciju hipotekārās kreditēšanas jomā
2016.gada 13.decembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.772 “Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.772) ar mērķi nodrošināt patērētājiem papildu aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā. Piemēram, dot patērētājiem iespēju noskaidrot, vai attiecīgais kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis atbilst noteiktām kvalitātes prasībām, kā arī vai tas ir tiesīgs nodarboties ar kredīta starpniecības pakalpojumiem. Noteikumi Nr.772 kontekstā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pārejas noteikumu 32.punktu paredz, ka no 2017.gada 1.marta visiem kredīta starpniekiem un kredīta starpnieku pārstāvjiem, kuri piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, ir jābūt reģistrētiem Kredītu starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrā (turpmāk – Reģistrs). Reģistru uztur Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) un tajā ietvertā informācija ir publiski, elektroniskā veidā un bez maksas pieejama PTAC mājaslapā. Līdz ar to pēc 2017.gada 1.marta kredīta starpnieka un kredīta starpnieka pārstāvja pakalpojumus patērētājam...
NVA aicina darba devējus nodarbināt jauniešus ar profesionālo vai augstāko izglītību, saņemot ESF finansiālu atbalstu
NVA aicina darba devējus nodarbināt jauniešus ar profesionālo vai augstāko izglītību, saņemot ESF finansiālu atbalstu
Līdz šī gada 22.septembrim darba devēji Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs var iesniegt pieteikumus Eiropas Savienības fondu (ESF) projekta "Jauniešu garantijas" pasākuma "Pirmā darba pieredze jaunietim" īstenošanai un nodarbināt savā uzņēmumā jauniešus bezdarbniekus ar profesionālo vai augstāko izglītību. Pirmo pusgadu NVA ik mēnesi darba devējam maksā dotāciju 200 eiro apmērā nodarbinātā jaunieša algai (jaunietim ar invaliditāti - 300 eiro). Darba devējam ir jānodrošina arī līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu. NVA ik mēnesi dotē arī algu jauniešu darba vadītājam - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Nepieciešamības gadījumos NVA piešķir vienreizēju dotāciju (līdz 50 eiro) individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, uzsākot darbu, kā arī apmaksā jauniešu veselības pārbaudes. Tāpat NVA apmaksā izdevumus, kas saistīti ar darba vietas pielāgošanu jaunietim ar invaliditāti, - līdz 711 eiro. ESF projekta "Jauniešu garantijas” pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim" tiek iesaistīti NVA reģistrētie jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuriem...
Izstrādāts likumprojekts kopfinansējuma platformu darbības regulējumam
Izstrādāts likumprojekts kopfinansējuma platformu darbības regulējumam
Valsts sekretāru sanāksmē 7. septembrī starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts “Kopfinansējuma pakalpojumu likums”, kura mērķis ir attīstīt finanšu un kapitāla tirgū savstarpējo aizdevumu pakalpojumus. Paredzēts, ka likumprojektā ietvertais darbības modelis aizstās pašreizējo praksi, kādu piekopj komersanti, kuri sevi definējuši, kā kopfinansējuma platformas. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, mūsdienās līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, strauji pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts. Finanšu tirgi kā mehānisms saved kopā tos, kam ir līdzekļi, ar tiem, kuriem tie ir nepieciešami, pastāvīgi attīstās. Pašreizējā brīdī, kad depozītu likmes bankās ir sasniegušas vēsturiski zemu līmeni, savukārt banku kredītpolitika ir izteikti konservatīva, gan potenciālajiem ieguldītājiem, gan kredītņēmējiem ir papildu motivācija meklēt citus risinājumus ārpus banku sektora un arvien vairāk tiek pavērtas iespējas finanšu inovācijām. Viena no šādām finanšu inovācijām Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ir kopfinansējuma pakalpojumi jeb kolektīvās finansēšanas platformas, kuras aktīvi savu darbību izvērš arī Latvijā. Likumprojekts paredz regulēt tikai tiesiskās attiecības, kas izriet...
Pensiju 2. līmenī uzkrātais pensiju kapitāls pārsniedzis trīs miljardus eiro
Pensiju 2. līmenī uzkrātais pensiju kapitāls pārsniedzis trīs miljardus eiro
Šā gada pirmajā pusgadā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 9% jeb 248.3 miljoniem eiro, un jūnija beigās jau nedaudz pārsniedza trīs mljrdus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. (FKTK) Pirmajā pusgadā gan Eiropas, gan ASV, kā arī pasaules akciju tirgū bija vērojams pozitīvs investoru noskaņojums un pieaugums, ko lielā mērā ietekmēja Francijas prezidenta balsojuma rezultāts. Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 pusgada laikā pieauga par 5%, ASV akciju tirgus indekss S&P 500 par 8.2%, savukārt pasaules akciju indekss MXWD Index par 10.3%. Tas atspoguļojās ieguldījumu plānu darbības rezultātos, un gada pirmajā pusgadā labāki rezultāti bija aktīvajiem plāniem un sabalansētajiem plāniem. Visi aktīvie un sabalansētie plāni pirmo pusgadu noslēdza ar pozitīvu ienesīgumu (aktīvajiem plāniem tas bija robežās no 1.4% līdz 7.6%, savukārt sabalansētajiem no 0.5% līdz 5%). Zemo procentu likmju vidē konservatīvo plānu pelnītspēja saglabājās ierobežota un to ienesīgums bija no -0.7%...
Vairums ieguldījumu fondu 2017. gada pirmajā pusgadā darbojās ar negatīvu ienesīgumu
Vairums ieguldījumu fondu 2017. gada pirmajā pusgadā darbojās ar negatīvu ienesīgumu
Līdz ar straujām valūtu kursu svārstībām mainījās iepriekšējā ceturkšņa tendence un vairums ieguldījumu fondu 2017. gada 1. pusgadā darbojās ar negatīvu ienesīgumu, ko galvenokārt ietekmēja ASV dolāra kursa kritums pret eiro pusgada laikā par gandrīz 8%, ziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Obligāciju fondi 2017. gada 30. jūnijā obligāciju fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -7.3% līdz 4.1%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 4.2% un jūnija beigās sasniedza 172.8 milj. eiro. Jauktie fondi Jaukto fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -3.5% līdz 5.2%. Šo fondu aktīvi jūnija beigās sasniedza 13.2 milj. eiro un pusgada laikā tie pieauga par 0.5%. Akciju fondi Akciju fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -12.9% līdz 6.6%. Jūnija beigās šo fondu kopējie aktīvi sasniedza 23.8 milj. eiro, kopš gada sākuma samazinoties par 3.7%. Bankās turēto naudas līdzekļu īpatsvars kopējos akciju fondu aktīvos pusgada laikā samazinājās no 13.5% līdz 12.6%. Alternatīvie...
Jauns valsts atbalsts komersantiem - portfeļgarantija
Jauns valsts atbalsts komersantiem - portfeļgarantija
Ministru kabinets 5.septembra sēdē apstiprināja Latvijā vēl nebijušas valsts atbalsta programmas nosacījumus jauna finanšu instrumenta - portfeļgarantiju - ieviešanai. Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: “Portfeļgarantijas Latvijā būs jauns finanšu instruments, kas uzlabos finanšu resursu pieejamību sīkiem, maziem un vidējiem komersantiem nepietiekama nodrošinājuma gadījumā. Jaunā atbalsta programma sekmēs ne tikai jaunu uzņēmumu veidošanos un esošo darbības paplašināšanos, bet arī kreditēšanas tempa palielināšanos. Atbalsta programmas finansēšanai esam raduši iespēju piesaistīt ES fondu atmaksātos līdzekļus 8 miljonu EUR apmērā, kas ļaus sniegt atbalstu aptuveni 250 uzņēmumiem.” Portfeļgarantijas ir valsts atbalsts garantiju veidā par kredītiestādes izsniegtiem aizdevumiem investīciju veikšanai, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai kā arī finanšu līzingam, ar termiņu no 1-10 gadiem. Atbalsta programmu ieviesīs Attīstības finanšu institūcija Altum (ALTUM), kas atklātas atlases procesā izraudzīsies kredītiestādes, kuras pašas, bez ALTUM tiešas iesaistes, noteikta finansējuma apjoma ietvaros varēs uzņēmumiem piešķirt aizdevumu ar valsts garantiju. Atlasē varēs pieteikties jebkura kredītiestāde kopā vai atsevišķi ar tās meitas sabiedrību,...
Vēl stingrāk grib regulēt nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumus
Vēl stingrāk grib regulēt nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumus
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija ir nosūtījusi lūgumu gan Finanšu ministrijai, gan Ekonomikas ministrijai, kurā asociācija lūdz iepazīstināt nozares uzņēmumus ar plānotajām izmaiņām. "Šobrīd informācija par sagatavotajiem priekšlikumiem nav saņemta, līdz ar to grūti tos komentēt," norāda Gints Āboltiņš, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs. Turklāt medijos izskan savstarpēji pretrunīgi priekšlikumi - nav skaidrs, vai plānots ierobežot nebanku kreditēšanas apjomu pieaugumu, tādējādi radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem finanšu tirgus dalībniekiem, vai plānots ieviest jaunu nodevu. Valdība 5. septembrī sēdes slēgtajā daļā skatīja Informatīvo ziņojumu "Par iespēju ieviest pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai" , kura saturs nav publiskots. Vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir piedzīvojuši neskaitāmas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, līdz ar to nav skaidrs, kāpēc jau atkal tiek virzītas jaunas izmaiņas. Ja tiek plānots ieviest jaunu nodevu, tad ir jābūt skaidram mērķim, kāpēc to ievieš un kāds ir sagaidāmais rezultāts. Jauna nodeva nedrīkst...
Cik izmaksās minimālās algas palielināšana?
Cik izmaksās minimālās algas palielināšana?
Minimālās algas palielināšana no pašreizējiem 380 līdz 430 eiro, ko pagājušajā nedēļā pieņēma Ministru kabinets, palielinās darba devēju izdevumus arī nodokļu izteiksmē. Paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi darbinieku darba algas paaugstināšanai - no darbinieku darba algas 430 euro apmērā darba devējam paaugstināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas (24,09%) par 13,95 euro un papildus darba algas izmaksas darbiniekam – par 50,00 euro, teikts MK noteikumu anotācijā. Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs tikai par tiem darbiniekiem, kuriem šobrīd ir minimālā mēneša darba alga (380 euro/mēn.) vai alga, kas ir zemāka par nodokļu reformā noteikto minimālo mēneša darba algu (430 euro/mēn.). Savukārt darbinieks, kuram palielināsies darba alga no 380 euro mēnesī līdz 430 euro mēnesī, iegūs par 57,83 euro mēnesī vairāk “uz rokas” (aprēķins strādājošajam bez apgādājamajām personām). Minimālās mēneša darba algas paaugstinājums tiek realizēts vienlaikus ar darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, būtiski mazinot šī lēmuma ietekmi uz darbaspēka izmaksu pieaugumu, uzskata Finanšu ministrija....
FM: Nodokļu ieņēmumiem kopbudžetā septiņos mēnešos 7,1% kāpums
FM: Nodokļu ieņēmumiem kopbudžetā septiņos mēnešos 7,1% kāpums
Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos veidojās 293,6 milj. eiro pārpalikums, kamēr 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums bija 207,6 milj. eiro. Nodokļu ieņēmumu kāpums, ko sekmē straujāka ekonomiskā izaugsme, tostarp algu un privātā patēriņa pieaugums, nodrošināja straujāku kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu. Vienlaikus jāņem vērā, ka arī vēsturiski līdz pat gada nogalei kopbudžetā veidojies pārpalikums, bet pēdējos gada mēnešos, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā, kopbudžetā veidojies finansiālais deficīts. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, atbilstoši aktuālajam novērtējumam, tiek prognozēts 0,4% no IKP apmērā jeb 101,8 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas). Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija 5 615,9 milj. eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešu periodu palielinoties par 318,2 milj. eiro jeb 6,0%. Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā septiņos mēnešos veidoja 4 533,4 milj. eiro un tiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, vērojams 298,7 milj. eiro jeb 7,1% pieaugums. Jāatzīmē, ka šā gada septiņos mēnešos...
Visstraujāk darba samaksa pieaug privātajā sektorā
Visstraujāk darba samaksa pieaug privātajā sektorā
Vidējā bruto darba samaksa 2017.gadā turpina pieaugt, un tās pieauguma temps ir būtiski straujāks nekā iepriekšējos divos gados, informē Ekonomikas ministrija. Šogad 2.ceturksnī darba samaksa bija par 8,7% lielāka nekā pirms gada, un bija 927 eiro. Papildus spiedienu uz darba samaksas kāpumu rada situācija darba tirgū, galvenokārt atbilstoši kvalificēta darbaspēka trūkums atsevišķos darba tirgus segmentos. Straujāk darba samaksa 2.ceturksnī pieauga privātajā sektorā - par 9,1%, savukārt sabiedriskajā sektorā - par 8,2%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2017.gada 2.ceturksnī bija par 4,3% lielāka nekā privātajā sektorā (attiecīgi 954 eiro un 915 eiro). Darba samaksa 2017.gadā turpina pieaugt visās tautsaimniecības pamatnozarēs. Gada laikā straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, izglītībā, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē un ieguves rūpniecībā. Latvijas galvenajā eksporta nozarē apstrādes rūpniecībā šogad 2.ceturksnī darba samaksa pieauga...
LTRK aicina izvērtēt iespēju izstrādāt nulles budžetu
LTRK aicina izvērtēt iespēju izstrādāt nulles budžetu
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka 2018.gada valsts budžeta veidošanai jānotiek atbildīgi, vispirms pārskatot izdevumus un atsakoties no liekajiem tēriņiem, lai pēc tam lemtu par papildu iniciatīvu realizēšanu. Biedrība valdību aicina izvērtēt iespēju izstrādāt nulles budžetu. Lai arī pirmdien, 28.augustā, pēc ārkārtas valdības sēdes tika paziņots, ka atrasti 61,3 miljoni eiro, pārskatot ministriju izdevumus, LTRK uzskata, ka lieko tēriņu ir vairāk un jāturpina strādāt pie valsts izmaksu samazinājuma. “Mums ir prieks, ka vismaz kaut kādu naudu ir izdevies atrast, bet uzsāktais darbs ir jāturpina, samazinot gan budžeta izdevumus, gan publiskajā sektorā strādājošo skaitu, gan veicot citas reformas, kas vērstas uz atteikšanos no liekā,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis. LTRK jau vairākus gadus norāda, ka ministrijām un atbildīgajām iestādēm vajadzētu atteikties no tiem tēriņiem, kuri nav nepieciešami. LTRK aicina izturēties pret valsts budžetu atbildīgi un neprasīt papildu līdzekļus jaunām iniciatīvām, bet gan censties strādāt efektīvi un izlietot piešķirto finansējumu saimnieciski un...
FKTK apstiprinājusi divus jaunus normatīvos aktus atbilstības kontroles jomā
FKTK apstiprinājusi divus jaunus normatīvos aktus atbilstības kontroles jomā
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir apstiprinājusi Kredītiestāžu korespondentattiecību nodibināšanas un uzturēšanas normatīvos noteikumus. Tajos ir noteiktas prasības kredītiestādēm veikt atbilstošus izpētes pasākumus pirms korespondentattiecību uzsākšanas un visā to laikā. Arī pašreiz spēkā ir FKTK normatīvie noteikumi "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm", taču jauni noteikumi izstrādāti, lai pilnībā nodrošinātu skaidru izpratni, kā, kam un kādā apmērā kredītiestādei jāpievērš uzmanība, veicot klienta - respondenta un tā veikto darījumu izpēti, ņemot vērā klienta - respondenta un kredītiestādes darījumu attiecību specifiku un ar klienta - respondenta darbību saistītos riskus. Noteikumu prasībām stājoties spēkā, kredītiestādei var būt nepieciešami papildu resursi, lai nodrošinātu atbilstošu klientu - respondentu izpēti un darījumu uzraudzību. FKTK apstiprinājusi Maksājumu pakalpojumu sniedzēju izpētes un darījumu uzraudzības normatīvos noteikumus, kuri izstrādāti kredītiestādēm, dalībvalstu un trešo valstu kredītiestāžu filiālēm, licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm un dalībvalstu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu filiālēm,...
Pārskaitījumi no vienas bankas konta un citas bankas kontu varēs notikt zibenīgi
Pārskaitījumi no vienas bankas konta un citas bankas kontu varēs notikt zibenīgi
Latvijas Banka ir izveidojusi sistēmu, lai bankas var piedāvāt saviem klientiem ātros maksājumus jeb zibmaksājumus - iespēju pārskaitīt naudu no konta vienā bankā uz kontu citā bankā dažās sekundēs jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā. Banku klienti - privātpersonas un uzņēmumi varēs veikt zibmaksājumus ar brīdi, kad Latvijas Bankas sistēmai vai citai ar to savienotai Eiropas zibmaksājumu sistēmai būs pieslēgušās vairākas Latvijas bankas. Zibmaksājumi ir naudas pārskaitījumi 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, 365 dienas gadā, ieskaitot svētku dienas, izpildot banku klientu maksājumus dažu sekunžu laikā un dodot iespēju saņemto naudu uzreiz izmantot tālāk. Šī ir ļoti būtiska pārmaiņa, jo līdz šim maksājumi starp bankām Eiropā bija iespējami tikai darbadienās un naudas pārskaitījums prasīja vairākas stundas. Moderno tehnoloģiju valodā runājot, zibmaksājumi ir WhatsApp naudai! "Noslēdzies pirmais svarīgais posms, lai bankas un to klienti varētu izmantot patiešām ātru un mūsdienīgu maksājumu servisu. Nacionālā centrālā banka ir izveidojusi modernu mūsdienu tehnoloģiju laikmetam atbilstošu infrastruktūru...
Jaunas prasības Latvijas Centrālā depozitārija regulējumam
Jaunas prasības Latvijas Centrālā depozitārija regulējumam
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS "Latvijas Centrālais depozitārijs" no šā gada 18.septembra sniegt centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumus. Latvijas Centrālais depozitārijs jau līdz šim Latvijā ir nodrošinājis vērtspapīru uzskaiti un norēķinus, tomēr šāda atļauja nepieciešama, jo stājies spēkā jauns Eiropas Savienības (ES) regulējums. Līdz ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 909/2014 (23.07.2014.) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (turpmāk - CSDR) stāšanos spēkā, tiek noteiktas apjomīgākas un detalizētākas prasības vērtspapīru depozitārijiem visā ES, tai skaitā nepieciešamība saņemt atļauju pakalpojumu sniegšanai. Galvenās izmaiņas no šā gada 18.septembra Lai arī līdz šim Latvijas Centrālā depozitārija regulējošās prasības pamatā bija noteiktas Finanšu instrumentu tirgus likumā (FITL), šo varēja uzskatīt par pašregulējošu jomu. Līdz ar jaunajām CSDR prasībām visā ES tiek noteikta virkne vienotu jaunu regulējošo prasību depozitāriju darbībai. Latvijas Centrālais depozitārijs ir vienīgais, kas...
Daudzbērnu ģimenēm četrkārtīgi samazināsies valsts nodeva mājokļa iegādei
Daudzbērnu ģimenēm četrkārtīgi samazināsies valsts nodeva mājokļa iegādei
Ministru kabinets 22. augustā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumos Nr.250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā"" , kas paredz daudzbērnu ģimenei par nekustamo īpašumu četrkārtīgi samazināt valsts nodevu īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā – līdzšinējo 2% vietā noteikt 0,5%. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka valstij jānodrošina plaši atbalsta pasākumi daudzbērnu ģimenēm, tostarp, arī būtisku atbalstu ģimenēm ar bērniem sava mājokļa iegādei. Vienlaikus Dz.Rasnačs norāda, ka stipras daudzbērnu ģimenes ir labākā investīcija Latvijas nākotnei. Nepieciešamība pēc mājokļa ir viena no cilvēka pamatvajadzībām. Lai arī Latvijas tautsaimniecībā pēdējos gados ir vērojama stabila izaugsme, mājokļa iegāde, jo īpaši daudzbērnu ģimenēm, ir finansiāli apgrūtināta, ko var ietekmēt arī valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Pēc grozījumu spēkā stāšanās daudzbērnu ģimenei, ja tā, piemēram, iegādāsies nekustamo īpašumu par vērtību 60 000 eiro, būs maksājama valsts nodeva 300 eiro apmērā, līdzšinējo 1200 eiro...