FINANSES

Pirmdien, 16.novembrī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika atbalstīti vairāki ministriju priekšlikumi 2016.gada valsts budžeta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā. Valdība vienojās, ka nākamajā gadā papildus tiks piešķirti 10 miljoni eiro veselības nozarē strādājošajiem, lai izlīdzinātu personāla atalgojumu pēc minimālās algas palielināšanas. Tāpat tika atbalstīts priekšlikums par finansējuma pārdali labklājības, izglītības un vides aizsardzības nozarē strādājošajiem. Valdība izskatīja arī Saeimas deputātu iesniegtos priekšlikumus valsts budžetam uz otro lasījumu un nolēma tos neatbalstīt, atstājot Saeimas kompetencē. Kopā Saeimas deputāti bija iesnieguši vairāk nekā 900 priekšlikumus valsts budžetam. 620 priekšlikumi bija saistīti ar 2016. gada budžeta un 2016.-2018. gada vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojektiem, savukārt pārējie bija valsts budžeta pavadošajiem likumprojektiem. Valdība apbalstīja priekšlikumu pārdalīt finansējumu Nodarbinātības valsts aģentūrai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, lai izlīdzinātu atalgojumu strādājošajiem pēc minimālās algas palielināšanas, kā arī tika pieņemts lēmums paaugstināt finansējumu no prettiesiskām darbībām cietušo bērnu sociālajai rehabilitācijai. Tāpat tika atbalstīti priekšlikumi par iekšējo finansējuma pārdali Labklājības ministrijas,...

Tuvojoties valsts svētkiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apkopojusi statistisko informāciju līdz šim nebijušā skatījumā - "Viena diena Latvijas finanšu un kapitāla tirgū". Dati par būtiskākajiem darījumiem un naudas plūsmām - jauni banku klienti, apdrošināšanas prēmijas un atlīdzības, darījumi biržā, maksājumi, norēķini ar kartēm, skaidras naudas darījumi, valūtu maiņa bankās u.c. - attēloti vienotā infografikā ar vidējo apmēru vienā dienā.FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: "Šādā skatījumā mēs ieraugām, cik daudzveidīgs un dinamisks ir mūsu finanšu tirgus parastā darba dienā. Lai šis tirgus veidotos un augtu atbilstoši globālajiem izaicinājumiem un sabiedrības vajadzībām, gan normatīvās bāzes veidotājiem, gan uzraugiem un pašiem tirgus dalībniekiem ir bijis jāiegulda daudz darba un inovatīvas domāšanas, un tas nav bijis paveicams vienā dienā. Vairāk nekā 20 gadus mūsu valstij attīstoties brīvā tirgus ekonomikā, ir izveidojies ietekmīgs un sarežģīts finanšu mehānisms, kas nodrošina simtiem tūkstošu darījumu dienā katrā tirgus segmentā. Turklāt ik pa laikam nāk klāt jauni pakalpojumi un...

Noslēdzies termiņš, līdz kuram Saeimā varēja iesniegt priekšlikumus valsts budžeta pilnveidošanai, un šajā laikā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir tikusies ar visām Saeimas frakcijām, lai informētu par akūtākajām problēmām nozarēs, lai sniegtus savus ierosinājumus gan nodokļu politikas uzlabošanai, gan atbildētu uz jautājumu “kur ņemt naudu?” izglītības, veselības aprūpes, kultūras un valsts iestāžu, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) darbinieku darba samaksas pieaugumam.LBAS atkārtoti norāda, ka, lai palielinātu budžeta ieņēmumu daļu, būtu nepieciešams solidāri paaugstināt ienākuma nodokli arī no kapitāla, šo nodokli palielinot kaut vai par 1 vai 2%, kas budžeta ieņēmumu daļu papildinātu par vērā ņemamu summu. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem - 2014.gadā iekasēts kapitāla nodoklis - 48,6 mlj. EUR, dividendes - 45,2 mlj. EUR, kapitāla pieauguma nod. - 24,5 mlj. EUR, taču iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no darbiniekiem 2014.gadā ir iekasēts - 1 miljards 132 mlj. EUR. Vēl aizvien nav atbildes uz jautājumu – kur un kam tiks...

Lai turpmāk valsts budžeta bāzes izdevumi būtu caurskatāmāki, tiktu nodrošināta lielāka parlamentārā kontrole pār budžeta veidošanu un izpildi, Valsts prezidents Raimonds Vējonis šī gada 6.novembrī rosina Saeimu papildināt Likumu par budžetu un finanšu vadību, nosakot, ka valdībai jāveic pastāvīga valsts budžeta izdevumu un funkciju izvērtēšana atbilstoši valsts attīstības mērķiem. "Manā ieskatā, ikgadējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes process nav efektīvs. Tas nenodrošina iespēju veikt visaptverošu valsts budžeta izdevumu izvērtēšanu. Netiek identificēta fiskālā telpa, kuras ietvaros varētu tikt finansētas nacionālā attīstības plānā un citos attīstības plānošanas dokumentos noteiktās prioritātes. Tāpat nepilnīgi tiek izvērtētas un īstenotas iespējas atbrīvoties no neefektīviem un nevajadzīgiem izdevumiem," uzsver Raimonds Vējonis. Likuma papildinājumi nodrošinātu valsts budžeta izdevumu stratēģisku izvērtēšanu, kā arī dotu iespēju īstenot sistēmisku pieeju mērķtiecīgai un efektīvai ierobežoto valsts budžeta līdzekļu sadalei. Valsts prezidenta iniciatīva paredz, ka Ministru kabinetam atbilstoši noteikumi jāizdod un prioritāri vērtējamo valsts politikas jomu, nozaru un valsts funkciju saraksts jānosaka līdz 2016.gada 1.martam.

Ieviešot Eiropas banku iestādes Pamatnostādnes, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi normatīvos noteikumus "Apstākļu, kādos iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās, vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, konstatēšanas normatīvie noteikumi". Normatīvie noteikumi nosaka apstākļus un kārtību, kā kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības valdei konstatēt, ka iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās. Tāpat noteikumi nosaka ar iestādes finanšu stāvokli tieši un netieši saistītus kritērijus, pēc kuru novērtēšanas konstatēt, ka ir iestājušās finanšu grūtībās. Šie kritēriji attiecas uz šādām jomām - pašu kapitāls, likviditāte, pārvaldība un spēja darboties parastā ikdienas darba režīmā. Vērtējot, vai iestāde nonākusi finanšu grūtībās, papildus ņem vērā arī makroekonomikas attīstību un tirgus rādītājus (piemēram, iestādes iespēju piesaistīt resursus starpbanku tirgū ar citiem tirgus dalībniekiem līdzvērtīgiem nosacījumiem). Šie noteikumi izstrādāti, ieviešot Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumu, un ir viens no procesa soļiem Eiropas banku savienības izveidē, turpinot pilnveidot t.s. vienoto noregulējuma...

Šā gada 3.novembra Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, pagarinot programmas „Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projekta īstenošanas termiņu. Apstiprinātie grozījumi paredz, ka akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – sabiedrība Altum) var slēgt līgumus par aizdevumu piešķiršanu līdz 2015.gada 31.decembrim, savukārt 2016.gada pirmajā pusē var notikt maksājumu veikšana aizdevumu saņēmējiem. Papildus tam apstiprināti grozījumi mezanīna aizdevumu programmā, lemjot pagarināt mezanīna aizdevumu piešķiršanas termiņu līdz 2016.gada 29.februārim, savukārt mezanīna aizdevuma izmaksas termiņu pagarinot līdz 2016.gada 30.jūnijam. Interesentus aicina vērsties sabiedrībā Altum. Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 10.marta noteikumos Nr. 238 „Noteikumi par darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.2.1.4.1.apakšaktivitāti „Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai” var iepazīties MK mājaslapā. “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 13.maija noteikumos Nr.241 „Noteikumi par mezanīna aizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai”. Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 2.augusta noteikumos Nr.614 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība...

Latvijas pensiju fondi šā gada pirmajos trīs ceturkšņos ir saglabājuši pozitīvu ienesīgumu gan valsts fondēto pensiju, gan privāto pensiju fondiem, kaut arī pasaules finanšu tirgos bijušas ļoti būtiskas svārstības, ziņo Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2015. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Pirmā ceturkšņa straujajam cenu pieaugumam attīstīto valstu akciju tirgos ir sekojuši cenu kritumi nākamajos divos ceturkšņos. "Tomēr nevajadzētu pārspīlēt viena vai divu ceturkšņu ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas darbību. Maratona skrējējus nevērtē pēc tā, kā viņi skrien 100m sprintu," norāda LKA Pensiju fondu apskata autori. LKA Pensiju fondu apskats par 2015. gada 3. ceturksni pieejams LKA mājas lapā šeit. Valsts fondētās pensijas - pensiju 2. līmenis Visu 2.līmeņa plānu vidējais ienesīgums kopš 2015. gada sākuma sasniedz 0,28%. Aktīvo un sabalansēto plānu vērtības, atbilstoši augstākam riska līmenim, ir bijušas pakļautas daudz straujākām svārstībām, tādēļ konservatīvo plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma bijis 0,75%, aktīvo plānu - 0,13%. Tomēr pensiju...

Saeimā iesniegto priekšlikumu - paredzēt īpašu tirdzniecības un nodokļu režīmu nerezidentu izveidotiem "čaulas" uzņēmumiem Latvijā, kuri veic darbības ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas, pēc būtības var uzskatīt par ofšoru režīma legalizāciju Latvijā. Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka tas rada nopietnus riskus finanšu sektora stabilitātei, drošai un stabilai investīciju videi valstī, kā arī grauj Latvijas kā uzticama sadarbības partnera tēlu. FM ir identificējusi šādus būtiskākos riskus tā saucamā "ofšoru nodokļa" ieviešanā: 1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija - apkalpojot nerezidentu biznesu ir augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Bankām, apkalpojot klientus nerezidentus, vienmēr pastāv augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Strādājot ar šādiem klientiem, ir apgrūtinātas iespējas pilnībā pārliecināties par līdzekļu izcelsmi, tāpēc, nerezidentus pārreģistrējot kā rezidentus, saglabājas risks, ka kredītiestāde var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma finansēšanā vai šādu darbību mēģinājumā un šis risks...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome deva atļauju veikt Danske Bank AS filiāles Latvijā kredītiestādes uzņēmuma pāreju Swedbank AS īpašumā saskaņā ar 06.oktobrī iesniegto priekšlikumu. Izvērtējot Danske Bank AS filiāles Latvijā iesniegto kredītiestādes uzņēmuma pārejas priekšlikumu un tam pievienotos dokumentus, FKTK secina, ka ir izpildītas visas Kredītiestāžu likuma 59.2 panta pirmajā daļā noteiktās prasības un kredītiestādes uzņēmuma pārejas rezultātā netiek apdraudēta Danske Bank AS filiāles Latvijā un Swedbank AS stabilitāte un maksātspēja. Tāpat FKTK secina, ka uzņēmuma pāreja neietekmēs noguldītāju, aizņēmēju un citu klientu interešu aizsardzību, tas nozīmē, ka saglabājas tiesības un pienākumi, kas izriet no līgumiem, kuri noslēgti ar Danske Bank AS filiāli Latvijā. Par pārejas procesu klientus detalizētāk informēs Danske Bank AS filiāle Latvijā.

Pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma šā gada 27. oktobra Ministru kabineta sēdē piešķirti papildu 2,2 miljoni eiro uzņēmēju atbalstam jaunu eksporta tirgu apgūšanai programmas "Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings" ietvaros. Atbalsta programmas 79.kārtā kopumā saņemti 429 projekti. "Ar papildu piešķirto finansējumus mums būs iespēja sniegt atbalstu visiem saņemtajiem projektiem kopumā par 3,1 miljonu eiro. Eksports ir Latvijas ekonomikas izaugsmes balsts. Atbalsts jaunu tirgu atrašanai pēc Krievijas embargo ieviešanas un rubļa vērtības krišanās uzņēmējiem ir īpaši svarīgs," norāda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Kopumā atbalsta programmas ietvaros atbalsts sniegts 3800 projektiem 22 miljonu eiro apmērā. Papildu finansējums 2 200 000 eiro apmērā rasts, pārdalot neizmantoto finansējumu no programmas "Augstas pievienotās vērtības investīcijas". Detalizēti ar MK apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 17. jūnija noteikumos Nr.582 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings" sesto un turpmākajām kārtām"" var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem", kas paredz tiešo finanšu instrumentu - mikroaizdevumu un starta aizdevumu - piešķiršanas kārtību jaundibinātiem komersantiem, mikro un mazajiem komersantiem. Programma izstrādāta ar mērķi veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos komercdarbībā un palielināt komersantu iespēju saņemt finansiālo atbalstu komercdarbības uzsākšanai un attīstībai. Programmas ietvaros būs iespēja saņemt mikroaizdevumu līdz 25 000 eiro, savukārt starta aizdevumu no 2 000 līdz 150 000 eiro. Aizdevumus piešķirs akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” (Altum). Plānots, ka jaunās programmas darbība tiks sākta 2016. gadā 1. pusē. Jaunā valsts atbalsta programma būs 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas perioda mikroaizdevumu un starta aizdevumu programmas turpinājums. Kopējais aizdevumos izsniedzamā finansējuma apmērs ir 30 000 000 eiro: Mikroaizdevumiem pieejamais finansējums ir 10 000 000 eiro (t.sk. ERAF finansējums 3 000 000 eiro un Altum piesaistītais finansējums 7 000 000 eiro);Starta aizdevumiem pieejamais finansējums ir 20 000 000 eiro...

Lai atbalstītu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājus, kuru būvniecības vai rekonstrukcijas finansēšanas projektiem ir nepieciešami salīdzinoši lieli kapitālieguldījumi, valdība otrdien, 13.oktobrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos Nr.1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai". Pašlaik saimnieciskās darbības veicējiem investīciju aizdevumu var piešķirt uz termiņu, kas nepārsniedz 10 gadus. Lauksaimnieki vairākkārt ir izteikuši lūgumu piešķirt aizdevumus ar atmaksas termiņu līdz 20 gadiem, lai neradītu lielu slogu uzņēmuma naudas plūsmai. Valdība ir atsaukusies lauksaimnieku lūgumam un pagarinājusi maksimālo investīciju aizdevumu atmaksas termiņu no 10 līdz 15 gadiem, ar iespēju - kas balstīta uz pamatotu informāciju - atmaksas termiņu pagarināt vēl par pieciem gadiem. Pagarinot ilgtermiņa aizdevumu atmaksas termiņu, saimnieciskās darbības veicējiem samazināsies ikmēneša aizdevuma pamatsummas maksājumi, tāpēc būs mazāk nepieciešami papildu resursi apgrozāmo līdzekļu iegādes nodrošināšanai. Aizdevumu administrēšanu veic attīstības finanšu institūcija Altum. Pēc sabiedrības Altum sniegtās informācijas, pieprasījums pēc...

Šā gada 13. oktobra Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums pagarināt investīciju un apgrozāmo līdzekļu aizdevumu sniegšanu maziem un vidējiem komersantiem, kā arī lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām līdz 2020. gada 31. decembrim. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr. 1065 „Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai” Tāpat valdība pēc komersantu, t.sk. lauksaimnieku, lūguma pagarināja maksimālo investīciju aizdevumu atmaksas termiņu no 10 līdz 15 gadiem, ar iespēju to pagarināt vēl par pieciem gadiem. Pašlaik saimnieciskās darbības veicējiem investīciju aizdevumu var piešķirt uz termiņu, kas nepārsniedz 10 gadus. Taču komersantiem, kas plāno būvēt vai rekonstruēt ražotni, ir nepieciešami ievērojami kapitālieguldījumi un optimālās ražošanas jaudas sasniegšanai - pat vairāki gadi. Vienlaikus pagarināta arī atsevišķi izveidotā garantiju un procentu likmes subsīdijas fonda darbība līdz 2020. gada 31. decembrim vai līdz brīdim, kad tiks izsmelts...

Jau drīzumā pašvaldībām būs pieejams Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums 59 milj.eiro apmērā infrastruktūras attīstībai uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos atbilstoši pašvaldību ekonomiskajai specializācijai. To nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējuma izmantošanas nosacījumi, kas ietverti Ministru kabineta noteikumos "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" īstenošanas noteikumi"" un kas tika apstiprināti valdībā 13.oktobrī. Pašreizējās ekonomiskās attīstības un privāto investīciju piesaistes tendences reģionos liecina, ka nozīmīgs šķērslis uzņēmējdarbības attīstībai un komersantu piesaistei ir nepilnīga publiskā un inženierkomunikāciju infrastruktūra. Pašvaldības varēs pieteikties uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 59 milj. eiro, ieguldot to mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam paredzētas publiskās infrastruktūras un inženierkomunikāciju attīstībā reģionos. Ar ES fondu atbalstu pašvaldības atbilstoši to ekonomiskajai specializācijai varēs veikt uzņēmējdarbībai nepieciešamo teritoriju, ēku un to infrastruktūras,...

Eiropas Savienības jaunie noteikumi par maksājumu pakalpojumiem varētu turpmāk mazināt to izmaksas, ļaujot tirgū ienākt jauniem dalībniekiem, kas piedāvā klienta vārdā veikt maksājumu ar mobilo vai tiešsaistes rīku starpniecību. Atjauninātos noteikumus EP deputāti pieņēma ceturtdienas balsojumā. Noteikumi, kam neoficiāli piekritušas arī dalībvalstis, uzlabos arī maksājumu pakalpojumu drošību, atrunājot datu aizsardzības un finansiālās atbildības noteikumus, kas jāievēro visiem tiešsaistes maksājumu pakalpojumu nodrošinātājiem. "ES maksājumu pakalpojumu tirgus joprojām ir sadrumstalots un dārgs: tas izmaksā 130 miljardus, jeb vairāk nekā 1% no ES iekšzemes kopprodukta gadā. ES ekonomika nevar atļauties šīs izmaksas, ja tā vēlas būt konkurētspējīga pasaulē”, teica par rezolūcijas izstrādi atbildīgais EP deputāts Antonio Tajani (EPP, Itālija). "Jaunie noteikumi samazinās izmaksas, uzlabos maksājumu drošību, atvieglos jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un stimulēs novatoriskas mobilās vai tiešsaistes maksājumu metodes", viņš piebilda. Trešo pušu nodrošinātāji samazināt maksājumu izmaksas Maksātājam, kas lieto tiešsaistes kontu, būs tiesības lietot maksājumu programmatūru, ierīces un lietojumprogrammas, ko nodrošina pilnvarota trešā puse...