FINANSES

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 27.novembrī pieņēma lēmumu piemērot 55 000 eiro lielu soda naudu Bank M2M Europe AS par FKTK pārbaudē konstatētajiem tūkumiem klientu izpētē un darījumu uzraudzībā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums un FKTK noteikumi "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi" nosaka prasības bankām klientu padziļinātas izpētes nodrošināšanai, paredzot gadījumus, kad bankai jāpārliecinās par veikto darījumu būtību un ekonomisko pamatotību, klienta finanšu līdzekļu izcelsmi, norādītā patiesā labuma guvēja atbilstību utt. Atbilstoši 2014. gada maijā pieņemtajiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem, kas definēja jaunas prasības naudas sodu apmēru noteikšanai kredītiestādēm, FKTK ir tiesības piemērot soda naudu līdz pat 10% no bankas iepriekšējā gada kopējo neto ienākumu summas. Bank M2M Europe AS gadījumā tas būtu līdz 449 046 eiro. Nosakot soda naudu 55 000 eiro apmērā, FKTK ņēma vērā konstatēto trūkumu raksturu, bankas sadarbību ar FKTK administratīvās lietas ietvaros un veiktos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanā, kā arī to, ka...

Lai arī ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju noskaņojums* izteikti vērsts par labu mājokļa iegādei, nevis īrei, katram piektajam respondentam (22%), kurš pārskatāmā nākotnē vēlas iegādāties savu īpašumu, viens no šķēršļiem ir nepietiekama pirmā iemaksa. Šajā ziņā sevi ir attaisnojusi Attīstības finanšu institūcijas ALTUM programma ģimenēm ar bērniem, pēc kuras ir ievērojams pieprasījums (katrs trešais mājoklis Swedbank tiek iegādāts ar ALTUM atbalstu), tāpēc būtu nepieciešams domāt par šīs programmas paplašināšanu. "Neskatoties uz to, ka pagaidām vēl kopējais mājokļu kredītu tirgus turpina samazināties, ir redzamas pozitīvas tendences. Piemēram šī gada trešajā ceturksnī no jauna izsniegto mājokļu kredītu apjoms tirgū ir pieaudzis par 29%, salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni. Es atzinīgi novērtēju sadarbību ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM, kas nenoliedzami ir veicinājusi sava mājokļa pieejamību ģimenēm ar bērniem un ne tikai Rīgā, bet arī reģionos " stāsta Ainars Balcers, Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs. Ja salīdzina situāciju, kāda mājokļu finansēšanas tirgū bija pirms desmit...

Konkurences padome (KP) devusi atļauju veikt Danske Bank A/S filiāles Latvijā kredītiestādes uzņēmuma pāreju Swedbank AS īpašumā. Septembrī jau tika ziņots, ka Danske Bank ir noslēgusi līgumu ar Swedbank Latvijā un Swedbank Lietuvā par tās privātpersonu biznesa pārcelšanu uz Swedbank. Darījums ietver privātpersonu (izņemot individuālas apkalpošanas klientu) kontus, kredītus, noguldījumus, norēķinu kartes un vērtspapīrus. Danske Bank klientiem patlaban nekas nav jādara. Pēc Lietuvas uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanas Danske Bank nosūtīs klientiem abās valstīs detalizētu informāciju par pārejas procesu un to, kā tas ietekmēs viņu izmantotos pakalpojumus. Gaidāms, ka pakalpojumu pāreja ietekmēs aptuveni 7 000 Danske Bank klientu - privātpersonu Latvijā un 120 000 - Lietuvā. Darījuma ietvaros pārnesamo klientu kredītu apjoms sastāda aptuveni 116 miljonus eiro Latvijā un 525 miljonus eiro Lietuvā. Gada sākumā Danske Bank paziņoja par tās nodomu trīs Baltijas valstīs koncentrēt savu darbību uz korporatīvo klientu un ar šiem klientiem saistītu privātpersonu apkalpošanu, vienlaikus pakāpeniski izejot no privātpersonu masu...

Jaunais Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods Latvijai jau ir pavēris iespējas ieguldīt 4,4 miljardu eiro finansējumu valsts izaugsmē. Projekti šī plānošanas perioda ietvaros tiks īstenoti līdz pat 2020. gadam, bet jau šobrīd reāli uzsākta investīciju ieguldīšana un vairāku projektu īstenošana. Tā tiešā mērā panākta, pateicoties nozaru ministriju sekmīgi un savlaicīgi paveiktajiem priekšdarbiem. Tomēr vēl darba ir diezgan, lai ES fondu līdzekļi būtu pieejami visās jomās, informē Armands Eberhards, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Ieguvējs no prasmīgi izmantota ES finansējuma, realizējot labus projektus, īstenojot inovatīvas idejas un saņemot sociāla vai cita veida mērķētu atbalstu, var būt ikviens valsts iedzīvotājs tiešā vai netiešā veidā. ES fondu finansējums ir papildu atbalsts, kas var palīdzēt idejas un izvirzītā mērķa sasniegšanā. Lai labu ideju autoriem - uzņēmīgiem un mērķtiecīgiem indivīdiem un organizācijām - atvieglotu šķietami sarežģīto ceļu līdz projekta pieteikšanai, līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai un finansējuma saņemšanai, šajā ES fondu plānošanas periodā...

Pirmdien, 16.novembrī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika atbalstīti vairāki ministriju priekšlikumi 2016.gada valsts budžeta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā. Valdība vienojās, ka nākamajā gadā papildus tiks piešķirti 10 miljoni eiro veselības nozarē strādājošajiem, lai izlīdzinātu personāla atalgojumu pēc minimālās algas palielināšanas. Tāpat tika atbalstīts priekšlikums par finansējuma pārdali labklājības, izglītības un vides aizsardzības nozarē strādājošajiem. Valdība izskatīja arī Saeimas deputātu iesniegtos priekšlikumus valsts budžetam uz otro lasījumu un nolēma tos neatbalstīt, atstājot Saeimas kompetencē. Kopā Saeimas deputāti bija iesnieguši vairāk nekā 900 priekšlikumus valsts budžetam. 620 priekšlikumi bija saistīti ar 2016. gada budžeta un 2016.-2018. gada vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojektiem, savukārt pārējie bija valsts budžeta pavadošajiem likumprojektiem. Valdība apbalstīja priekšlikumu pārdalīt finansējumu Nodarbinātības valsts aģentūrai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, lai izlīdzinātu atalgojumu strādājošajiem pēc minimālās algas palielināšanas, kā arī tika pieņemts lēmums paaugstināt finansējumu no prettiesiskām darbībām cietušo bērnu sociālajai rehabilitācijai. Tāpat tika atbalstīti priekšlikumi par iekšējo finansējuma pārdali Labklājības ministrijas,...

Tuvojoties valsts svētkiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apkopojusi statistisko informāciju līdz šim nebijušā skatījumā - "Viena diena Latvijas finanšu un kapitāla tirgū". Dati par būtiskākajiem darījumiem un naudas plūsmām - jauni banku klienti, apdrošināšanas prēmijas un atlīdzības, darījumi biržā, maksājumi, norēķini ar kartēm, skaidras naudas darījumi, valūtu maiņa bankās u.c. - attēloti vienotā infografikā ar vidējo apmēru vienā dienā.FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: "Šādā skatījumā mēs ieraugām, cik daudzveidīgs un dinamisks ir mūsu finanšu tirgus parastā darba dienā. Lai šis tirgus veidotos un augtu atbilstoši globālajiem izaicinājumiem un sabiedrības vajadzībām, gan normatīvās bāzes veidotājiem, gan uzraugiem un pašiem tirgus dalībniekiem ir bijis jāiegulda daudz darba un inovatīvas domāšanas, un tas nav bijis paveicams vienā dienā. Vairāk nekā 20 gadus mūsu valstij attīstoties brīvā tirgus ekonomikā, ir izveidojies ietekmīgs un sarežģīts finanšu mehānisms, kas nodrošina simtiem tūkstošu darījumu dienā katrā tirgus segmentā. Turklāt ik pa laikam nāk klāt jauni pakalpojumi un...

Noslēdzies termiņš, līdz kuram Saeimā varēja iesniegt priekšlikumus valsts budžeta pilnveidošanai, un šajā laikā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir tikusies ar visām Saeimas frakcijām, lai informētu par akūtākajām problēmām nozarēs, lai sniegtus savus ierosinājumus gan nodokļu politikas uzlabošanai, gan atbildētu uz jautājumu “kur ņemt naudu?” izglītības, veselības aprūpes, kultūras un valsts iestāžu, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) darbinieku darba samaksas pieaugumam.LBAS atkārtoti norāda, ka, lai palielinātu budžeta ieņēmumu daļu, būtu nepieciešams solidāri paaugstināt ienākuma nodokli arī no kapitāla, šo nodokli palielinot kaut vai par 1 vai 2%, kas budžeta ieņēmumu daļu papildinātu par vērā ņemamu summu. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem - 2014.gadā iekasēts kapitāla nodoklis - 48,6 mlj. EUR, dividendes - 45,2 mlj. EUR, kapitāla pieauguma nod. - 24,5 mlj. EUR, taču iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no darbiniekiem 2014.gadā ir iekasēts - 1 miljards 132 mlj. EUR. Vēl aizvien nav atbildes uz jautājumu – kur un kam tiks...

Lai turpmāk valsts budžeta bāzes izdevumi būtu caurskatāmāki, tiktu nodrošināta lielāka parlamentārā kontrole pār budžeta veidošanu un izpildi, Valsts prezidents Raimonds Vējonis šī gada 6.novembrī rosina Saeimu papildināt Likumu par budžetu un finanšu vadību, nosakot, ka valdībai jāveic pastāvīga valsts budžeta izdevumu un funkciju izvērtēšana atbilstoši valsts attīstības mērķiem. "Manā ieskatā, ikgadējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes process nav efektīvs. Tas nenodrošina iespēju veikt visaptverošu valsts budžeta izdevumu izvērtēšanu. Netiek identificēta fiskālā telpa, kuras ietvaros varētu tikt finansētas nacionālā attīstības plānā un citos attīstības plānošanas dokumentos noteiktās prioritātes. Tāpat nepilnīgi tiek izvērtētas un īstenotas iespējas atbrīvoties no neefektīviem un nevajadzīgiem izdevumiem," uzsver Raimonds Vējonis. Likuma papildinājumi nodrošinātu valsts budžeta izdevumu stratēģisku izvērtēšanu, kā arī dotu iespēju īstenot sistēmisku pieeju mērķtiecīgai un efektīvai ierobežoto valsts budžeta līdzekļu sadalei. Valsts prezidenta iniciatīva paredz, ka Ministru kabinetam atbilstoši noteikumi jāizdod un prioritāri vērtējamo valsts politikas jomu, nozaru un valsts funkciju saraksts jānosaka līdz 2016.gada 1.martam.

Ieviešot Eiropas banku iestādes Pamatnostādnes, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi normatīvos noteikumus "Apstākļu, kādos iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās, vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, konstatēšanas normatīvie noteikumi". Normatīvie noteikumi nosaka apstākļus un kārtību, kā kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības valdei konstatēt, ka iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās. Tāpat noteikumi nosaka ar iestādes finanšu stāvokli tieši un netieši saistītus kritērijus, pēc kuru novērtēšanas konstatēt, ka ir iestājušās finanšu grūtībās. Šie kritēriji attiecas uz šādām jomām - pašu kapitāls, likviditāte, pārvaldība un spēja darboties parastā ikdienas darba režīmā. Vērtējot, vai iestāde nonākusi finanšu grūtībās, papildus ņem vērā arī makroekonomikas attīstību un tirgus rādītājus (piemēram, iestādes iespēju piesaistīt resursus starpbanku tirgū ar citiem tirgus dalībniekiem līdzvērtīgiem nosacījumiem). Šie noteikumi izstrādāti, ieviešot Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumu, un ir viens no procesa soļiem Eiropas banku savienības izveidē, turpinot pilnveidot t.s. vienoto noregulējuma...

Šā gada 3.novembra Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, pagarinot programmas „Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projekta īstenošanas termiņu. Apstiprinātie grozījumi paredz, ka akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – sabiedrība Altum) var slēgt līgumus par aizdevumu piešķiršanu līdz 2015.gada 31.decembrim, savukārt 2016.gada pirmajā pusē var notikt maksājumu veikšana aizdevumu saņēmējiem. Papildus tam apstiprināti grozījumi mezanīna aizdevumu programmā, lemjot pagarināt mezanīna aizdevumu piešķiršanas termiņu līdz 2016.gada 29.februārim, savukārt mezanīna aizdevuma izmaksas termiņu pagarinot līdz 2016.gada 30.jūnijam. Interesentus aicina vērsties sabiedrībā Altum. Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 10.marta noteikumos Nr. 238 „Noteikumi par darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.2.1.4.1.apakšaktivitāti „Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai” var iepazīties MK mājaslapā. “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 13.maija noteikumos Nr.241 „Noteikumi par mezanīna aizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai”. Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 2.augusta noteikumos Nr.614 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība...

Latvijas pensiju fondi šā gada pirmajos trīs ceturkšņos ir saglabājuši pozitīvu ienesīgumu gan valsts fondēto pensiju, gan privāto pensiju fondiem, kaut arī pasaules finanšu tirgos bijušas ļoti būtiskas svārstības, ziņo Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2015. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Pirmā ceturkšņa straujajam cenu pieaugumam attīstīto valstu akciju tirgos ir sekojuši cenu kritumi nākamajos divos ceturkšņos. "Tomēr nevajadzētu pārspīlēt viena vai divu ceturkšņu ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas darbību. Maratona skrējējus nevērtē pēc tā, kā viņi skrien 100m sprintu," norāda LKA Pensiju fondu apskata autori. LKA Pensiju fondu apskats par 2015. gada 3. ceturksni pieejams LKA mājas lapā šeit. Valsts fondētās pensijas - pensiju 2. līmenis Visu 2.līmeņa plānu vidējais ienesīgums kopš 2015. gada sākuma sasniedz 0,28%. Aktīvo un sabalansēto plānu vērtības, atbilstoši augstākam riska līmenim, ir bijušas pakļautas daudz straujākām svārstībām, tādēļ konservatīvo plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma bijis 0,75%, aktīvo plānu - 0,13%. Tomēr pensiju...

Saeimā iesniegto priekšlikumu - paredzēt īpašu tirdzniecības un nodokļu režīmu nerezidentu izveidotiem "čaulas" uzņēmumiem Latvijā, kuri veic darbības ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas, pēc būtības var uzskatīt par ofšoru režīma legalizāciju Latvijā. Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka tas rada nopietnus riskus finanšu sektora stabilitātei, drošai un stabilai investīciju videi valstī, kā arī grauj Latvijas kā uzticama sadarbības partnera tēlu. FM ir identificējusi šādus būtiskākos riskus tā saucamā "ofšoru nodokļa" ieviešanā: 1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija - apkalpojot nerezidentu biznesu ir augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Bankām, apkalpojot klientus nerezidentus, vienmēr pastāv augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Strādājot ar šādiem klientiem, ir apgrūtinātas iespējas pilnībā pārliecināties par līdzekļu izcelsmi, tāpēc, nerezidentus pārreģistrējot kā rezidentus, saglabājas risks, ka kredītiestāde var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma finansēšanā vai šādu darbību mēģinājumā un šis risks...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome deva atļauju veikt Danske Bank AS filiāles Latvijā kredītiestādes uzņēmuma pāreju Swedbank AS īpašumā saskaņā ar 06.oktobrī iesniegto priekšlikumu. Izvērtējot Danske Bank AS filiāles Latvijā iesniegto kredītiestādes uzņēmuma pārejas priekšlikumu un tam pievienotos dokumentus, FKTK secina, ka ir izpildītas visas Kredītiestāžu likuma 59.2 panta pirmajā daļā noteiktās prasības un kredītiestādes uzņēmuma pārejas rezultātā netiek apdraudēta Danske Bank AS filiāles Latvijā un Swedbank AS stabilitāte un maksātspēja. Tāpat FKTK secina, ka uzņēmuma pāreja neietekmēs noguldītāju, aizņēmēju un citu klientu interešu aizsardzību, tas nozīmē, ka saglabājas tiesības un pienākumi, kas izriet no līgumiem, kuri noslēgti ar Danske Bank AS filiāli Latvijā. Par pārejas procesu klientus detalizētāk informēs Danske Bank AS filiāle Latvijā.

Pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma šā gada 27. oktobra Ministru kabineta sēdē piešķirti papildu 2,2 miljoni eiro uzņēmēju atbalstam jaunu eksporta tirgu apgūšanai programmas "Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings" ietvaros. Atbalsta programmas 79.kārtā kopumā saņemti 429 projekti. "Ar papildu piešķirto finansējumus mums būs iespēja sniegt atbalstu visiem saņemtajiem projektiem kopumā par 3,1 miljonu eiro. Eksports ir Latvijas ekonomikas izaugsmes balsts. Atbalsts jaunu tirgu atrašanai pēc Krievijas embargo ieviešanas un rubļa vērtības krišanās uzņēmējiem ir īpaši svarīgs," norāda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Kopumā atbalsta programmas ietvaros atbalsts sniegts 3800 projektiem 22 miljonu eiro apmērā. Papildu finansējums 2 200 000 eiro apmērā rasts, pārdalot neizmantoto finansējumu no programmas "Augstas pievienotās vērtības investīcijas". Detalizēti ar MK apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 17. jūnija noteikumos Nr.582 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings" sesto un turpmākajām kārtām"" var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem", kas paredz tiešo finanšu instrumentu - mikroaizdevumu un starta aizdevumu - piešķiršanas kārtību jaundibinātiem komersantiem, mikro un mazajiem komersantiem. Programma izstrādāta ar mērķi veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos komercdarbībā un palielināt komersantu iespēju saņemt finansiālo atbalstu komercdarbības uzsākšanai un attīstībai. Programmas ietvaros būs iespēja saņemt mikroaizdevumu līdz 25 000 eiro, savukārt starta aizdevumu no 2 000 līdz 150 000 eiro. Aizdevumus piešķirs akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” (Altum). Plānots, ka jaunās programmas darbība tiks sākta 2016. gadā 1. pusē. Jaunā valsts atbalsta programma būs 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas perioda mikroaizdevumu un starta aizdevumu programmas turpinājums. Kopējais aizdevumos izsniedzamā finansējuma apmērs ir 30 000 000 eiro: Mikroaizdevumiem pieejamais finansējums ir 10 000 000 eiro (t.sk. ERAF finansējums 3 000 000 eiro un Altum piesaistītais finansējums 7 000 000 eiro);Starta aizdevumiem pieejamais finansējums ir 20 000 000 eiro...