FINANSES

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi "Klientu padziļinātās izpētes noteikumus kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm". Saskaņā ar noteikumiem kredītiestādēm un licencētām maksājumu iestādēm, kā arī elektroniskās naudas iestādēm ir pienākums izveidot klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmu. Šāda sistēma skaitliskā izteiksmē atbilstoši atspoguļo katram klientam piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas kopējo riska līmeni un iestāde, balstoties uz veikto risku izvērtējumu un klientam noteikto riska profilu (piešķirto punktu skaitu), nosaka nepieciešamos klienta padziļinātās izpētes pasākumus un to veikšanas regularitāti. Ievērojot labāko starptautisko praksi un standartus, noteikumi paredz, ka iestādes, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska izvērtējumu, ņem vērā vismaz šādus riska segmentus: klienta risks, valsts un ģeogrāfiskais risks, klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risks, pakalpojumu, produktu piegādes kanālu risks. Papildus noteikumi sniedz minimālo risku paaugstinošu faktoru uzskaitījumu, kas raksturīgs katram no segmentiem, taču vienlaikus kredītiestādei saglabājas pienākums veiktu risku izvērtējumu, kas risku paaugstinošu...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izstrādājusi kredītiestādēm saistošus ieteikumus klientu identifikācijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldības jomā. FKTK apstiprinājusi ieteikumus kredītiestādēm sadarbībai ar trešajām personām potenciālo kredītiestādes klientu identifikācijas prasību nodrošināšanai. Šie ieteikumi paredz, ka kredītiestādēm, kas vēlas izmantot aģentu pakalpojumus klientu identifikācijai ir jāpamato šāda pakalpojuma izmantošanas nepieciešamība, jānosaka pakalpojuma izmantošanas ģeogrāfiskie parametri, kā arī jāizvērtē ar to saistītie riski. Aģentu pakalpojumu izmantošana klientu identifikācijai ir uzskatāma par būtisku izmaiņu klientu identifikācijas procesā, tāpēc lēmumu par aģentu pakalpojumu izmantošanu jāpieņem kredītiestādes valdei. Saskaņā ar ieteikumiem kredītiestādēm ir jānodrošina atbilstošas politikas un procedūras aģentu piesaistīšanai, kritēriju noteikšanai, darba novērtēšanai un procesa aprakstam, kā arī standartizētiem līgumiem, kas tiek slēgti ar aģentu. FKTK izstrādātie ieteikumi kredītiestādēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldības personāla resursu nodrošināšanai paredz, ka kredītiestādei ir jānosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (tālāk tekstā - NILLTFN) jomas atbildīgajam...

Vienpadsmit mēnešos kopbudžetā ir vērojams pārpalikums 101,4 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2014. gada vienpadsmit mēnešiem, ir lielāks par 33,1 miljonu eiro. Tam pamatā ir laba nodokļu izpilde, ņemot vērā straujāku ekonomikas izaugsmi, nekā iepriekš prognozēts, kā rezultātā nodokļu ieņēmumi pieauga par 5% pret pagājušā gada atbilstošo periodu. Vienlaikus novembrī izdevumu kāpums attiecībā pret vidējo izdevumu apjomu iepriekšējos mēnešos ir bijis nedaudz lēnāks nekā 2014. gadā. Kopumā kopbudžeta izdevumi vienpadsmit mēnešos pret pagājušo gadu ir pieauguši par 3,6%, informē Finanšu ministrija. Decembrī Finanšu ministrija (FM) sagaida būtisku budžeta izdevumu pieaugumu, kas var pat divreiz pārsniegt mēneša ieņēmumus, taču, ņemot vērā uzkrāto pārpalikumu no gada sākuma, kopumā budžeta deficīts 2015. gadā varētu būt mazāks, nekā iepriekš prognozētie 1,4% no IKP. FM aktualizēs vispārējās valdības budžeta deficīta novērtējumu 2015. gadam nākamā gada janvāra beigās, kad būs pieejami Valsts kases oficiālie dati par decembri. Vienpadsmit mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā tika iekasēti 100,1% apmērā no...

Otrdien, 22.decembrī, Ministru kabinets (MK) izdeva noteikumus "Grozījumi Ministru kabineta(MK) 2014.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.210 "Noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss". MK noteikumi izstrādāti nolūkā noteikt pabalsta apmēru bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss. Noteikumi stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī. Pabalsta apmērs balstās uz valsts budžeta iespējām un prognozējamo patvēruma meklētāju skaita pieaugumu ilgākā laika posmā. Noteikumi paredz noteikt pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais - 139 eiro apmērā un 97 eiro apmērā katram nākamajam ģimenes loceklim. Savukārt nepilngadīgai personai bez pavadības pabalsta apjoms noteikts 97 eiro apjomā. MK noteikumi izstrādāti saskaņā ar Rīcības plānu personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 2.decembra rīkojumu Nr.759.

Trīs Baltijas valstu banku nozares asociācijas ir izveidojušas vienotu Baltijas finanšu konsultantu asociāciju (Baltic Financial Advisors Association, BFAA), kas licencēs tos finanšu tirgus darbiniekus, kas sniedz investīciju konsultācijas vai starpniecības pakalpojumus uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas jomā, informē Latvijas Komercbanku asociācija. Latvijas biedrību un nodibinājumu reģistrā jaunā biedrība ir reģistrēta 2015. gada 4. decembrī, tās dibinātāji ir Latvijas Komercbanku asociācija, Igaunijas Banku asociācija un Lietuvas banku asociācija. Paredzēts, ka BFAA izstrādās nozares profesionālos standartus saskaņā ar labāko ES valstu praksi, kā arī publicēs mācību materiālus, nodrošinās visu trīs valstu uzraudzības iestāžu atzītu datorizētu zināšanu testēšanas un sertificēšanas sistēmu un regulāri publicēs jaunāko nozares informāciju. Darbība plānota trīs Baltijas valstu valodās. Pēdējos gados visās trīs Baltijas valstīs ir ievērojami pieauguši iedzīvotāju uzkrājumi un ieguldījumi. 2015. gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo laika posmu, uzkrājumi Lietuvā pieauga par 1,5 miljardiem eiro jeb 16,6%, Igaunijā – par 452 miljoniem eiro jeb 8,3%, Latvijā – par 505...

Eiropas Komisija nākusi klajā ar ierosinājumu izveidot eirozonā Eiropas banku noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS) un noteikusi turpmākus pasākumus, kas veicami, lai mazinātu riskus banku nozarē. Nesenā krīze parādīja, ka nopietni ekonomiskie un finansiālie satricinājumi var vājināt uzticēšanos banku sistēmai. Savukārt Eiropas Savienības (ES) banku savienība tika izveidota ar mērķi veicināt uzticēšanos iesaistītajām bankām. ENAS stiprinās ES banku savienību, palielinās banku noguldītāju aizsardzību, vairos finanšu stabilitāti un vājinās saikni starp bankām un tās uzraugošajām valstīm. Šī sistēma laika gaitā tiks izvērsta trīs posmos. Vispirms tajā būs paredzēta valstu noguldījumu garantiju sistēmu pārapdrošināšana, ko pēc trim gadiem nomainīs kopapdrošināšanas sistēma, kurā ENAS ieguldījums laika gaitā pakāpeniski palielināsies. Paredzams, ka tā noslēgsies ar Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas izveidi 2024. gadā. Minētajā sistēmā ietverta virkne spēcīgu aizsargpasākumu pret ļaunprātīgu un neatbilstošu izmantošanu, lai veicinātu, ka valstu sistēmas piesardzīgi pārvalda iespējamos riskus. Konkrētāk, valstu sistēmas Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmai varēs piekļūt tikai tad, ja tās pilnībā atbildīs...

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludina projektu iesniegumu pieņemšanu pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumos: "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās"; "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē"; "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā". Projektu iesniegumu pieņemšana pasākumos notiks no 2016.gada 4.janvāra līdz 2016.gada 4.februārim. Apakšpasākuma "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" pieejamais publiskais finansējums ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām - EUR 4 500 000 , bet lauku saimniecībām - EUR 65 943 771. Mērķis ir atbalstīt lauku saimniecības, lai uzlabotu to ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju, kā arī veicināt kooperācijas attīstību, nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atbalstot pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku. Apakšpasākuma ietvaros tiks atbalstītas šādas aktivitātes: investīcijas tādu jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzētas nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai, un ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu iegādei, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegādei, uzstādīšanai un stādījumu ierīkošanai; nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai,...

Ministru kabineta 2015.gada 8.decembra sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas ierosinājums piešķirt 700 000 eiro papildu finansējumu Mājokļu galvojumu programmai, kuras ietvaros ģimenes ar bērniem var saņemt valsts galvojumu kredīta saņemšanai mājokļa iegādei. Papildu finansējums novirzīts no ienākumiem, kas saņemti valsts budžetā saistībā ar piešķirtajām termiņuzturēšanās atļaujām. Plānots, ka ar papildus piešķirto finansējumu 700 000 eiro apmērā kopumā varēs atbalstīt vēl aptuveni 600 ģimenes pirmā mājokļa iegādei. Līdz ar to programmas kopējais galvojumu apjoms sasniegs 2 668 000 eiro un nodrošinās atbalsta sniegšanu aptuveni 1 720 ģimenēm. Programmas līdzšinējā ieviešana Mājokļa galvojumu programmas darbība tika sākta 2015.gada janvārī. Līdz 2015.gada 7.decembrim programmas ietvaros piešķirti jau 1112 mājokļu galvojumi ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 1660 bērni. Kopējā piešķirtā galvojumu summa ir 6 914 724 eiro. Līdz šim visvairāk galvojumu piešķirts mājokļu iegādei Rīgā - 481 galvojums. Pierīgas novados - 165 galvojumi. Mājokļa iegādei Liepājā piešķirti 62 galvojumi, Jelgavā - 53, Jūrmalā - 19,...

Šā gada 8. decembra Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums piešķirt papildu finansējumu mikroaizdevumu un starta aizdevumu piešķiršanai komersantiem, vienlaikus pagarinot programmas darbības termiņu. Mikroaizdevumus un starta aizdevumus ar valsts atbalstu komersanti var saņemt Attīstības finanšu institūcijā "Altum". Mikroaizdevumu un starta aizdevumu pieejamībai komersantiem piešķirts papildu finansējums 4,3 milj. EUR apmērā. Papildu piešķirtais finansējums nodrošinās, ka arī turpmāk komersantiem būs pieejami mikroaizdevumi un starta aizdevumi, kā arī tiks nodrošināti atvieglotāki nosacījumi procentu likmju maksājumiem Papildu piešķirtais finansējums komersantiem būs pieejams līdz brīdim, kad tiks uzsākta 2014.-2020. gada ES fonda perioda jaunās atbalsta programmas "Mikrokreditēšana un aizdevumi uzsācējiem" ieviešana. Par mikroaizdevumu un starta aizdevumu saņemšanu komersantus aicina interesēties Attīstības finanšu institūcijā "Altum"; papildu informācija par Altum administrētajām programmām pieejama šeit. Detalizēti ar šā gada 8. decembrī MK apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumos Nr. 164 "Noteikumi par aizdevumiem saimnieciskās darbības uzsācējiem un...

Otrdien, 8.decembrī, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikās ar Norvēģijas Ārlietu ministrijas Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Savienības (EEZ un ES) lietu valsts sekretāri Elsbeti Tronstadu (Elsbeth Tronstad). Tikšanās laikā tika pārrunāta abu valstu līdzšinējā sadarbība EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu 2009.-2014. gada plānošanas perioda ieviešanā, kā arī apspriests jaunā finanšu instrumentu perioda sagatavošanas process. A. Ašeradens uzsvēra, ka augstu novērtē un pateicas par ļoti veiksmīgo un profesionālo sadarbību ar Norvēģiju EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanā. Abas puses norādīja, ka līdzšinējā sadarbība ir bijusi ļoti veiksmīga un EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenti būtiski stiprina Latvijas un Norvēģijas bilaterālo sadarbību. Šie finanšu instrumenti snieguši ieguldījumu tādu Latvijas attīstībai būtisku nozaru kā tieslietas, zinātne un inovācijas, vide, pilsoniskā sabiedrība un citu attīstībā. EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu ieguldījums ir bijis nozīmīgs arī vairāku Latvijas Prezidentūras ES Padomē pasākumu organizēšanā. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs apsveica valsts sekretāri ar drīzumā gaidāmo Eiropas Komisijas un Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas vienošanos par jauno finanšu...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome deva atļauju veikt Nordea Bank AB Latvijas filiāles maksājumu karšu pieņemšanas biznesa kā kredītiestādes uzņēmuma daļas pāreju Kortaccept Nordic AB Latvijas filiālei. Kortaccept Nordic AB Latvijas filiāle ir maksājumu iestāde, kas tiesīga izlaist maksājumu instrumentus un nodrošināt karšu maksājumu pieņemšanu. Izvērtējot Nordea Bank AB iesniegto kredītiestādes uzņēmuma daļas pārejas priekšlikumu un tam pievienotos dokumentus atbilstoši Kredītiestāžu likuma 59.2 panta pirmajai daļai, FKTK secināja, ka kredītiestādes uzņēmuma daļas pārejai nebūs negatīva ietekme uz Nordea Bank AB Latvijas filiāles un Kortaccept Nordic AB Latvijas filiāles finansiālo situāciju, kā arī klientu interešu aizsardzību. Tāpat netiks radīts maksājumu pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas risks, kā arī tiks nodrošināta finanšu sistēmas stabilitāte kopumā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2.decembrī apstiprinājusi trīs tirgus dalībniekiem saistošus noteikumus. "Noguldījumu piesaistītāju maksājumu saistību iekļaušanas noguldījumu garantiju fondā normatīvie noteikumi" ir saistoši noguldītāju piesaistītājiem un tie izstrādāti, lai īstenotu Noguldījumu garantiju likumā ietvertās noguldījumu piesaistītāja tiesības aizstāt daļu no iemaksām noguldījumu garantiju fondā ar maksājumu saistībām. Saskaņā ar šiem noteikumiem par maksājumu saistību nodrošinājumu var būt naudas līdzekļi, kas pārskaitīti uz atsevišķu kontu, kurš atvērts uz FKTK vārda Latvijas Bankā maksājumu saistību nodrošinājuma izvietošanai. FKTK ir tiesības jebkurā laikā pārvērst maksājumu saistību nodrošinājumu par fondā iemaksātajiem līdzekļiem. Maksājumu saistību kopsumma nedrīkst pārsniegt 30% no noguldījumu garantiju fondu līdzekļiem. Tāpat maksājumu saistības nedrīkst pārsniegt 30% no katra noguldījumu piesaistītāja ceturkšņa maksājuma. Noteikumu projekts tika izstrādāts, ieviešot Eiropas Banku iestādes vadlīnijas par maksājumu saistībām. "Iemaksu vienotā noregulējuma fondā 2015. gadā aprēķināšanas normatīvie noteikumi" ir saistoši noguldītāju piesaistītājiem, un to mērķis ir nodrošināt konsekventu un visām kredītiestādēm līdzvērtīgu iemaksu fondā aprēķinu...

Aizvien augošais pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka rada spiedienu uz darba algām, kā arī minimālās algas paaugstināšana no 2015. gada 1.janvāra ietekmē vidējās bruto darba samaksas pieaugumu, informē Laura Stelmaka-Leja, Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākā referente. Šī gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 829 eiro, kas bija par 7,3% lielāka nekā pirms gada. Kopumā vidējās bruto darba samaksa šogad trīs ceturkšņos pieauga par 6,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Lai arī iepriekšējos gados darba samaksas dinamika bija līdzīga, šī gada pēdējos ceturkšņos privātajā sektorā darba samaksa aug straujāk nekā sabiedriskajā sektorā. Šī gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, darba samaksa privātajā sektorā pieauga par 8,3%, savukārt sabiedriskajā - par 5,4%, līdz ar to turpina samazināties darba samaksas atšķirības privātajā un sabiedriskajā sektorā. Darba samaksa visās tautsaimniecības pamatnozarēs ir pieaugusi, tomēr to dinamika bija atšķirīga. Straujākais darba samaksas pieaugums 2015. gada 3....

Publiskajā telpā apspriesto priekšlikumu - paredzēt īpašu tirdzniecības un nodokļu režīmu nerezidentu izveidotiem "čaulas" uzņēmumiem Latvijā, kuri veic darbības ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas, pēc būtības var uzskatīt par ofšoru režīma legalizāciju Latvijā. Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka tas rada nopietnus riskus finanšu sektora stabilitātei, drošai un stabilai investīciju videi valstī, kā arī grauj Latvijas kā uzticama sadarbības partnera tēlu. FM ir identificējusi šādus būtiskākos riskus tā saucamā "ofšoru nodokļa" ieviešanā: 1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija - apkalpojot nerezidentu biznesu ir augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Bankām, apkalpojot klientus nerezidentus, vienmēr pastāv augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Strādājot ar šādiem klientiem, ir apgrūtinātas iespējas pilnībā pārliecināties par līdzekļu izcelsmi, tāpēc, nerezidentus pārreģistrējot kā rezidentus, saglabājas risks, ka kredītiestāde var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma finansēšanā vai šādu darbību mēģinājumā un šis...

Šā gada desmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā vērojams pārpalikums 201,7 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri - oktobri ir sarucis par 38,7 miljoniem eiro jeb 16,1%. Kopbudžeta ieņēmumu pieaugums šajā periodā ir mazāks (3,9%) nekā izdevumu pieaugums (4,6%). Lai arī pašreiz konsolidētajā kopbudžetā ir pārpalikums, vēsturiski ir novērota situācija, kad izdevumi gada pēdējos mēnešos pieaug gandrīz divkārt straujāk nekā ieņēmumi, kā rezultātā sagaidāms, ka šogad vispārējās valdības budžeta deficīts sasniegs 1,4% no IKP, informē Finanšu ministrija. Kopumā kopbudžeta ieņēmumu puse ir par 279,5 miljoniem eiro lielāka nekā pagājušā gada desmit mēnešos un sastāda 7 429,1 miljonus eiro. Neskatoties uz zemāku ekonomikas izaugsmi šogad nekā tika prognozēts, apstiprinot budžetu 2015.gadam, nodokļu ieņēmumu izpilde ir tuvu plānotajam līmenim. Šā gada desmit mēnešos nodokļu ieņēmumi iekasēti 5 975,7 miljonu eiro apmērā, kas ir 99,7% no plānotajiem ieņēmumiem jeb par 18 miljoniem eiro mazāk salīdzinājumā ar plānoto apjomu šajā periodā, taču par 265,9 miljoniem...