FINANSES

Trīs Baltijas valstu banku nozares asociācijas ir izveidojušas vienotu Baltijas finanšu konsultantu asociāciju (Baltic Financial Advisors Association, BFAA), kas licencēs tos finanšu tirgus darbiniekus, kas sniedz investīciju konsultācijas vai starpniecības pakalpojumus uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas jomā, informē Latvijas Komercbanku asociācija. Latvijas biedrību un nodibinājumu reģistrā jaunā biedrība ir reģistrēta 2015. gada 4. decembrī, tās dibinātāji ir Latvijas Komercbanku asociācija, Igaunijas Banku asociācija un Lietuvas banku asociācija. Paredzēts, ka BFAA izstrādās nozares profesionālos standartus saskaņā ar labāko ES valstu praksi, kā arī publicēs mācību materiālus, nodrošinās visu trīs valstu uzraudzības iestāžu atzītu datorizētu zināšanu testēšanas un sertificēšanas sistēmu un regulāri publicēs jaunāko nozares informāciju. Darbība plānota trīs Baltijas valstu valodās. Pēdējos gados visās trīs Baltijas valstīs ir ievērojami pieauguši iedzīvotāju uzkrājumi un ieguldījumi. 2015. gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo laika posmu, uzkrājumi Lietuvā pieauga par 1,5 miljardiem eiro jeb 16,6%, Igaunijā – par 452 miljoniem eiro jeb 8,3%, Latvijā – par 505...

Eiropas Komisija nākusi klajā ar ierosinājumu izveidot eirozonā Eiropas banku noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS) un noteikusi turpmākus pasākumus, kas veicami, lai mazinātu riskus banku nozarē. Nesenā krīze parādīja, ka nopietni ekonomiskie un finansiālie satricinājumi var vājināt uzticēšanos banku sistēmai. Savukārt Eiropas Savienības (ES) banku savienība tika izveidota ar mērķi veicināt uzticēšanos iesaistītajām bankām. ENAS stiprinās ES banku savienību, palielinās banku noguldītāju aizsardzību, vairos finanšu stabilitāti un vājinās saikni starp bankām un tās uzraugošajām valstīm. Šī sistēma laika gaitā tiks izvērsta trīs posmos. Vispirms tajā būs paredzēta valstu noguldījumu garantiju sistēmu pārapdrošināšana, ko pēc trim gadiem nomainīs kopapdrošināšanas sistēma, kurā ENAS ieguldījums laika gaitā pakāpeniski palielināsies. Paredzams, ka tā noslēgsies ar Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas izveidi 2024. gadā. Minētajā sistēmā ietverta virkne spēcīgu aizsargpasākumu pret ļaunprātīgu un neatbilstošu izmantošanu, lai veicinātu, ka valstu sistēmas piesardzīgi pārvalda iespējamos riskus. Konkrētāk, valstu sistēmas Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmai varēs piekļūt tikai tad, ja tās pilnībā atbildīs...

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludina projektu iesniegumu pieņemšanu pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumos: "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās"; "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē"; "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā". Projektu iesniegumu pieņemšana pasākumos notiks no 2016.gada 4.janvāra līdz 2016.gada 4.februārim. Apakšpasākuma "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" pieejamais publiskais finansējums ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām - EUR 4 500 000 , bet lauku saimniecībām - EUR 65 943 771. Mērķis ir atbalstīt lauku saimniecības, lai uzlabotu to ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju, kā arī veicināt kooperācijas attīstību, nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atbalstot pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku. Apakšpasākuma ietvaros tiks atbalstītas šādas aktivitātes: investīcijas tādu jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzētas nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai, un ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu iegādei, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegādei, uzstādīšanai un stādījumu ierīkošanai; nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai,...

Ministru kabineta 2015.gada 8.decembra sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas ierosinājums piešķirt 700 000 eiro papildu finansējumu Mājokļu galvojumu programmai, kuras ietvaros ģimenes ar bērniem var saņemt valsts galvojumu kredīta saņemšanai mājokļa iegādei. Papildu finansējums novirzīts no ienākumiem, kas saņemti valsts budžetā saistībā ar piešķirtajām termiņuzturēšanās atļaujām. Plānots, ka ar papildus piešķirto finansējumu 700 000 eiro apmērā kopumā varēs atbalstīt vēl aptuveni 600 ģimenes pirmā mājokļa iegādei. Līdz ar to programmas kopējais galvojumu apjoms sasniegs 2 668 000 eiro un nodrošinās atbalsta sniegšanu aptuveni 1 720 ģimenēm. Programmas līdzšinējā ieviešana Mājokļa galvojumu programmas darbība tika sākta 2015.gada janvārī. Līdz 2015.gada 7.decembrim programmas ietvaros piešķirti jau 1112 mājokļu galvojumi ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 1660 bērni. Kopējā piešķirtā galvojumu summa ir 6 914 724 eiro. Līdz šim visvairāk galvojumu piešķirts mājokļu iegādei Rīgā - 481 galvojums. Pierīgas novados - 165 galvojumi. Mājokļa iegādei Liepājā piešķirti 62 galvojumi, Jelgavā - 53, Jūrmalā - 19,...

Šā gada 8. decembra Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums piešķirt papildu finansējumu mikroaizdevumu un starta aizdevumu piešķiršanai komersantiem, vienlaikus pagarinot programmas darbības termiņu. Mikroaizdevumus un starta aizdevumus ar valsts atbalstu komersanti var saņemt Attīstības finanšu institūcijā "Altum". Mikroaizdevumu un starta aizdevumu pieejamībai komersantiem piešķirts papildu finansējums 4,3 milj. EUR apmērā. Papildu piešķirtais finansējums nodrošinās, ka arī turpmāk komersantiem būs pieejami mikroaizdevumi un starta aizdevumi, kā arī tiks nodrošināti atvieglotāki nosacījumi procentu likmju maksājumiem Papildu piešķirtais finansējums komersantiem būs pieejams līdz brīdim, kad tiks uzsākta 2014.-2020. gada ES fonda perioda jaunās atbalsta programmas "Mikrokreditēšana un aizdevumi uzsācējiem" ieviešana. Par mikroaizdevumu un starta aizdevumu saņemšanu komersantus aicina interesēties Attīstības finanšu institūcijā "Altum"; papildu informācija par Altum administrētajām programmām pieejama šeit. Detalizēti ar šā gada 8. decembrī MK apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumos Nr. 164 "Noteikumi par aizdevumiem saimnieciskās darbības uzsācējiem un...

Otrdien, 8.decembrī, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikās ar Norvēģijas Ārlietu ministrijas Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Savienības (EEZ un ES) lietu valsts sekretāri Elsbeti Tronstadu (Elsbeth Tronstad). Tikšanās laikā tika pārrunāta abu valstu līdzšinējā sadarbība EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu 2009.-2014. gada plānošanas perioda ieviešanā, kā arī apspriests jaunā finanšu instrumentu perioda sagatavošanas process. A. Ašeradens uzsvēra, ka augstu novērtē un pateicas par ļoti veiksmīgo un profesionālo sadarbību ar Norvēģiju EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanā. Abas puses norādīja, ka līdzšinējā sadarbība ir bijusi ļoti veiksmīga un EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenti būtiski stiprina Latvijas un Norvēģijas bilaterālo sadarbību. Šie finanšu instrumenti snieguši ieguldījumu tādu Latvijas attīstībai būtisku nozaru kā tieslietas, zinātne un inovācijas, vide, pilsoniskā sabiedrība un citu attīstībā. EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu ieguldījums ir bijis nozīmīgs arī vairāku Latvijas Prezidentūras ES Padomē pasākumu organizēšanā. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs apsveica valsts sekretāri ar drīzumā gaidāmo Eiropas Komisijas un Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas vienošanos par jauno finanšu...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome deva atļauju veikt Nordea Bank AB Latvijas filiāles maksājumu karšu pieņemšanas biznesa kā kredītiestādes uzņēmuma daļas pāreju Kortaccept Nordic AB Latvijas filiālei. Kortaccept Nordic AB Latvijas filiāle ir maksājumu iestāde, kas tiesīga izlaist maksājumu instrumentus un nodrošināt karšu maksājumu pieņemšanu. Izvērtējot Nordea Bank AB iesniegto kredītiestādes uzņēmuma daļas pārejas priekšlikumu un tam pievienotos dokumentus atbilstoši Kredītiestāžu likuma 59.2 panta pirmajai daļai, FKTK secināja, ka kredītiestādes uzņēmuma daļas pārejai nebūs negatīva ietekme uz Nordea Bank AB Latvijas filiāles un Kortaccept Nordic AB Latvijas filiāles finansiālo situāciju, kā arī klientu interešu aizsardzību. Tāpat netiks radīts maksājumu pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas risks, kā arī tiks nodrošināta finanšu sistēmas stabilitāte kopumā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2.decembrī apstiprinājusi trīs tirgus dalībniekiem saistošus noteikumus. "Noguldījumu piesaistītāju maksājumu saistību iekļaušanas noguldījumu garantiju fondā normatīvie noteikumi" ir saistoši noguldītāju piesaistītājiem un tie izstrādāti, lai īstenotu Noguldījumu garantiju likumā ietvertās noguldījumu piesaistītāja tiesības aizstāt daļu no iemaksām noguldījumu garantiju fondā ar maksājumu saistībām. Saskaņā ar šiem noteikumiem par maksājumu saistību nodrošinājumu var būt naudas līdzekļi, kas pārskaitīti uz atsevišķu kontu, kurš atvērts uz FKTK vārda Latvijas Bankā maksājumu saistību nodrošinājuma izvietošanai. FKTK ir tiesības jebkurā laikā pārvērst maksājumu saistību nodrošinājumu par fondā iemaksātajiem līdzekļiem. Maksājumu saistību kopsumma nedrīkst pārsniegt 30% no noguldījumu garantiju fondu līdzekļiem. Tāpat maksājumu saistības nedrīkst pārsniegt 30% no katra noguldījumu piesaistītāja ceturkšņa maksājuma. Noteikumu projekts tika izstrādāts, ieviešot Eiropas Banku iestādes vadlīnijas par maksājumu saistībām. "Iemaksu vienotā noregulējuma fondā 2015. gadā aprēķināšanas normatīvie noteikumi" ir saistoši noguldītāju piesaistītājiem, un to mērķis ir nodrošināt konsekventu un visām kredītiestādēm līdzvērtīgu iemaksu fondā aprēķinu...

Aizvien augošais pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka rada spiedienu uz darba algām, kā arī minimālās algas paaugstināšana no 2015. gada 1.janvāra ietekmē vidējās bruto darba samaksas pieaugumu, informē Laura Stelmaka-Leja, Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākā referente. Šī gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 829 eiro, kas bija par 7,3% lielāka nekā pirms gada. Kopumā vidējās bruto darba samaksa šogad trīs ceturkšņos pieauga par 6,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Lai arī iepriekšējos gados darba samaksas dinamika bija līdzīga, šī gada pēdējos ceturkšņos privātajā sektorā darba samaksa aug straujāk nekā sabiedriskajā sektorā. Šī gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, darba samaksa privātajā sektorā pieauga par 8,3%, savukārt sabiedriskajā - par 5,4%, līdz ar to turpina samazināties darba samaksas atšķirības privātajā un sabiedriskajā sektorā. Darba samaksa visās tautsaimniecības pamatnozarēs ir pieaugusi, tomēr to dinamika bija atšķirīga. Straujākais darba samaksas pieaugums 2015. gada 3....

Publiskajā telpā apspriesto priekšlikumu - paredzēt īpašu tirdzniecības un nodokļu režīmu nerezidentu izveidotiem "čaulas" uzņēmumiem Latvijā, kuri veic darbības ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas, pēc būtības var uzskatīt par ofšoru režīma legalizāciju Latvijā. Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka tas rada nopietnus riskus finanšu sektora stabilitātei, drošai un stabilai investīciju videi valstī, kā arī grauj Latvijas kā uzticama sadarbības partnera tēlu. FM ir identificējusi šādus būtiskākos riskus tā saucamā "ofšoru nodokļa" ieviešanā: 1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija - apkalpojot nerezidentu biznesu ir augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Bankām, apkalpojot klientus nerezidentus, vienmēr pastāv augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Strādājot ar šādiem klientiem, ir apgrūtinātas iespējas pilnībā pārliecināties par līdzekļu izcelsmi, tāpēc, nerezidentus pārreģistrējot kā rezidentus, saglabājas risks, ka kredītiestāde var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma finansēšanā vai šādu darbību mēģinājumā un šis...

Šā gada desmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā vērojams pārpalikums 201,7 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri - oktobri ir sarucis par 38,7 miljoniem eiro jeb 16,1%. Kopbudžeta ieņēmumu pieaugums šajā periodā ir mazāks (3,9%) nekā izdevumu pieaugums (4,6%). Lai arī pašreiz konsolidētajā kopbudžetā ir pārpalikums, vēsturiski ir novērota situācija, kad izdevumi gada pēdējos mēnešos pieaug gandrīz divkārt straujāk nekā ieņēmumi, kā rezultātā sagaidāms, ka šogad vispārējās valdības budžeta deficīts sasniegs 1,4% no IKP, informē Finanšu ministrija. Kopumā kopbudžeta ieņēmumu puse ir par 279,5 miljoniem eiro lielāka nekā pagājušā gada desmit mēnešos un sastāda 7 429,1 miljonus eiro. Neskatoties uz zemāku ekonomikas izaugsmi šogad nekā tika prognozēts, apstiprinot budžetu 2015.gadam, nodokļu ieņēmumu izpilde ir tuvu plānotajam līmenim. Šā gada desmit mēnešos nodokļu ieņēmumi iekasēti 5 975,7 miljonu eiro apmērā, kas ir 99,7% no plānotajiem ieņēmumiem jeb par 18 miljoniem eiro mazāk salīdzinājumā ar plānoto apjomu šajā periodā, taču par 265,9 miljoniem...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 27.novembrī pieņēma lēmumu piemērot 55 000 eiro lielu soda naudu Bank M2M Europe AS par FKTK pārbaudē konstatētajiem tūkumiem klientu izpētē un darījumu uzraudzībā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums un FKTK noteikumi "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi" nosaka prasības bankām klientu padziļinātas izpētes nodrošināšanai, paredzot gadījumus, kad bankai jāpārliecinās par veikto darījumu būtību un ekonomisko pamatotību, klienta finanšu līdzekļu izcelsmi, norādītā patiesā labuma guvēja atbilstību utt. Atbilstoši 2014. gada maijā pieņemtajiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem, kas definēja jaunas prasības naudas sodu apmēru noteikšanai kredītiestādēm, FKTK ir tiesības piemērot soda naudu līdz pat 10% no bankas iepriekšējā gada kopējo neto ienākumu summas. Bank M2M Europe AS gadījumā tas būtu līdz 449 046 eiro. Nosakot soda naudu 55 000 eiro apmērā, FKTK ņēma vērā konstatēto trūkumu raksturu, bankas sadarbību ar FKTK administratīvās lietas ietvaros un veiktos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanā, kā arī to, ka...

Lai arī ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju noskaņojums* izteikti vērsts par labu mājokļa iegādei, nevis īrei, katram piektajam respondentam (22%), kurš pārskatāmā nākotnē vēlas iegādāties savu īpašumu, viens no šķēršļiem ir nepietiekama pirmā iemaksa. Šajā ziņā sevi ir attaisnojusi Attīstības finanšu institūcijas ALTUM programma ģimenēm ar bērniem, pēc kuras ir ievērojams pieprasījums (katrs trešais mājoklis Swedbank tiek iegādāts ar ALTUM atbalstu), tāpēc būtu nepieciešams domāt par šīs programmas paplašināšanu. "Neskatoties uz to, ka pagaidām vēl kopējais mājokļu kredītu tirgus turpina samazināties, ir redzamas pozitīvas tendences. Piemēram šī gada trešajā ceturksnī no jauna izsniegto mājokļu kredītu apjoms tirgū ir pieaudzis par 29%, salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni. Es atzinīgi novērtēju sadarbību ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM, kas nenoliedzami ir veicinājusi sava mājokļa pieejamību ģimenēm ar bērniem un ne tikai Rīgā, bet arī reģionos " stāsta Ainars Balcers, Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs. Ja salīdzina situāciju, kāda mājokļu finansēšanas tirgū bija pirms desmit...

Konkurences padome (KP) devusi atļauju veikt Danske Bank A/S filiāles Latvijā kredītiestādes uzņēmuma pāreju Swedbank AS īpašumā. Septembrī jau tika ziņots, ka Danske Bank ir noslēgusi līgumu ar Swedbank Latvijā un Swedbank Lietuvā par tās privātpersonu biznesa pārcelšanu uz Swedbank. Darījums ietver privātpersonu (izņemot individuālas apkalpošanas klientu) kontus, kredītus, noguldījumus, norēķinu kartes un vērtspapīrus. Danske Bank klientiem patlaban nekas nav jādara. Pēc Lietuvas uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanas Danske Bank nosūtīs klientiem abās valstīs detalizētu informāciju par pārejas procesu un to, kā tas ietekmēs viņu izmantotos pakalpojumus. Gaidāms, ka pakalpojumu pāreja ietekmēs aptuveni 7 000 Danske Bank klientu - privātpersonu Latvijā un 120 000 - Lietuvā. Darījuma ietvaros pārnesamo klientu kredītu apjoms sastāda aptuveni 116 miljonus eiro Latvijā un 525 miljonus eiro Lietuvā. Gada sākumā Danske Bank paziņoja par tās nodomu trīs Baltijas valstīs koncentrēt savu darbību uz korporatīvo klientu un ar šiem klientiem saistītu privātpersonu apkalpošanu, vienlaikus pakāpeniski izejot no privātpersonu masu...

Jaunais Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods Latvijai jau ir pavēris iespējas ieguldīt 4,4 miljardu eiro finansējumu valsts izaugsmē. Projekti šī plānošanas perioda ietvaros tiks īstenoti līdz pat 2020. gadam, bet jau šobrīd reāli uzsākta investīciju ieguldīšana un vairāku projektu īstenošana. Tā tiešā mērā panākta, pateicoties nozaru ministriju sekmīgi un savlaicīgi paveiktajiem priekšdarbiem. Tomēr vēl darba ir diezgan, lai ES fondu līdzekļi būtu pieejami visās jomās, informē Armands Eberhards, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Ieguvējs no prasmīgi izmantota ES finansējuma, realizējot labus projektus, īstenojot inovatīvas idejas un saņemot sociāla vai cita veida mērķētu atbalstu, var būt ikviens valsts iedzīvotājs tiešā vai netiešā veidā. ES fondu finansējums ir papildu atbalsts, kas var palīdzēt idejas un izvirzītā mērķa sasniegšanā. Lai labu ideju autoriem - uzņēmīgiem un mērķtiecīgiem indivīdiem un organizācijām - atvieglotu šķietami sarežģīto ceļu līdz projekta pieteikšanai, līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai un finansējuma saņemšanai, šajā ES fondu plānošanas periodā...