FINANSES

Lai atbalstītu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājus, kuru būvniecības vai rekonstrukcijas finansēšanas projektiem ir nepieciešami salīdzinoši lieli kapitālieguldījumi, valdība otrdien, 13.oktobrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos Nr.1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai". Pašlaik saimnieciskās darbības veicējiem investīciju aizdevumu var piešķirt uz termiņu, kas nepārsniedz 10 gadus. Lauksaimnieki vairākkārt ir izteikuši lūgumu piešķirt aizdevumus ar atmaksas termiņu līdz 20 gadiem, lai neradītu lielu slogu uzņēmuma naudas plūsmai. Valdība ir atsaukusies lauksaimnieku lūgumam un pagarinājusi maksimālo investīciju aizdevumu atmaksas termiņu no 10 līdz 15 gadiem, ar iespēju - kas balstīta uz pamatotu informāciju - atmaksas termiņu pagarināt vēl par pieciem gadiem. Pagarinot ilgtermiņa aizdevumu atmaksas termiņu, saimnieciskās darbības veicējiem samazināsies ikmēneša aizdevuma pamatsummas maksājumi, tāpēc būs mazāk nepieciešami papildu resursi apgrozāmo līdzekļu iegādes nodrošināšanai. Aizdevumu administrēšanu veic attīstības finanšu institūcija Altum. Pēc sabiedrības Altum sniegtās informācijas, pieprasījums pēc...

Šā gada 13. oktobra Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums pagarināt investīciju un apgrozāmo līdzekļu aizdevumu sniegšanu maziem un vidējiem komersantiem, kā arī lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām līdz 2020. gada 31. decembrim. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr. 1065 „Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai” Tāpat valdība pēc komersantu, t.sk. lauksaimnieku, lūguma pagarināja maksimālo investīciju aizdevumu atmaksas termiņu no 10 līdz 15 gadiem, ar iespēju to pagarināt vēl par pieciem gadiem. Pašlaik saimnieciskās darbības veicējiem investīciju aizdevumu var piešķirt uz termiņu, kas nepārsniedz 10 gadus. Taču komersantiem, kas plāno būvēt vai rekonstruēt ražotni, ir nepieciešami ievērojami kapitālieguldījumi un optimālās ražošanas jaudas sasniegšanai - pat vairāki gadi. Vienlaikus pagarināta arī atsevišķi izveidotā garantiju un procentu likmes subsīdijas fonda darbība līdz 2020. gada 31. decembrim vai līdz brīdim, kad tiks izsmelts...

Jau drīzumā pašvaldībām būs pieejams Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums 59 milj.eiro apmērā infrastruktūras attīstībai uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos atbilstoši pašvaldību ekonomiskajai specializācijai. To nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējuma izmantošanas nosacījumi, kas ietverti Ministru kabineta noteikumos "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" īstenošanas noteikumi"" un kas tika apstiprināti valdībā 13.oktobrī. Pašreizējās ekonomiskās attīstības un privāto investīciju piesaistes tendences reģionos liecina, ka nozīmīgs šķērslis uzņēmējdarbības attīstībai un komersantu piesaistei ir nepilnīga publiskā un inženierkomunikāciju infrastruktūra. Pašvaldības varēs pieteikties uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 59 milj. eiro, ieguldot to mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam paredzētas publiskās infrastruktūras un inženierkomunikāciju attīstībā reģionos. Ar ES fondu atbalstu pašvaldības atbilstoši to ekonomiskajai specializācijai varēs veikt uzņēmējdarbībai nepieciešamo teritoriju, ēku un to infrastruktūras,...

Eiropas Savienības jaunie noteikumi par maksājumu pakalpojumiem varētu turpmāk mazināt to izmaksas, ļaujot tirgū ienākt jauniem dalībniekiem, kas piedāvā klienta vārdā veikt maksājumu ar mobilo vai tiešsaistes rīku starpniecību. Atjauninātos noteikumus EP deputāti pieņēma ceturtdienas balsojumā. Noteikumi, kam neoficiāli piekritušas arī dalībvalstis, uzlabos arī maksājumu pakalpojumu drošību, atrunājot datu aizsardzības un finansiālās atbildības noteikumus, kas jāievēro visiem tiešsaistes maksājumu pakalpojumu nodrošinātājiem. "ES maksājumu pakalpojumu tirgus joprojām ir sadrumstalots un dārgs: tas izmaksā 130 miljardus, jeb vairāk nekā 1% no ES iekšzemes kopprodukta gadā. ES ekonomika nevar atļauties šīs izmaksas, ja tā vēlas būt konkurētspējīga pasaulē”, teica par rezolūcijas izstrādi atbildīgais EP deputāts Antonio Tajani (EPP, Itālija). "Jaunie noteikumi samazinās izmaksas, uzlabos maksājumu drošību, atvieglos jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un stimulēs novatoriskas mobilās vai tiešsaistes maksājumu metodes", viņš piebilda. Trešo pušu nodrošinātāji samazināt maksājumu izmaksas Maksātājam, kas lieto tiešsaistes kontu, būs tiesības lietot maksājumu programmatūru, ierīces un lietojumprogrammas, ko nodrošina pilnvarota trešā puse...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi "Normatīvos noteikumus par noguldītājam sniedzamo informāciju". Tie paredz, ka turpmāk noguldījumu piesaistītājam (kredītiestādei un krājaizdevu sabiedrībai) saviem noguldītājiem būs jāsniedz pilnīgāka informācija par noguldītāju tiesībām uz garantēto atlīdzību - jaunajiem klientiem pirms darījuma attiecību uzsākšanas (piemēram, konta atvēršanas), bet esošajiem klientiem šī informācija būs pieejama bankas mājas lapā. To paredz Noguldījumu garantiju likuma jaunā redakcija, kas stājās spēkā š.g. 1.jūlijā. Līdz šim noguldījumu piesaistītāji šādu informāciju sniedza vispārīgā veidā, taču turpmāk tiem būs jāaizpilda īpaša FKTK izstrādāta veidlapa, kurā klientiem jānorāda informācija par garantētās atlīdzības apmēru un valūtu, garantētās atlīdzības izmaksas termiņu, noguldījumiem, par kuriem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība, kā arī noguldījumu garantiju fonda pārvaldītājiestādes (FKTK) kontaktinformācija. Valsts garantētās standarta atlīdzības limits katram klientam katrā Latvijas bankā ir 100 000 eiro. Saskaņā ar jauno likuma redakciju ir daži darījumu veidi, kuros iesaistītajām fiziskajām personām ir tiesības pretendēt vēl uz papildu atlīdzību, t.i., kopā ar...

Otrdien, 6.oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumu likumprojektus „Grozījumi Krimināllikumā” un "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"", kas nepieciešami, lai ieviestu divas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas: vienu - par eiro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu, otru - par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Direktīvu mērķis ir visas Eiropas Savienības (ES) interesēs vērsties pret un sodīt par jebkādu darbību, kas viltošanas rezultātā var apdraudēt eiro autentiskumu. Līdz ar to ar grozījumiem Krimināllikumā tiek ieviesti vienoti noteikumi, lai stiprinātu cīņu pret valūtu viltošanu un uzlabotu šo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un nodrošinātu labāku sadarbību cīņā pret viltošanu. Grozījumi paredz kriminālatbildību arī par iekārtas, programmatūras, datu, aizsardzības (pretviltošanas) elementu vai jebkādu citu līdzekļu, kas pielāgoti Latvijas Republikā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudaszīmju, monētu, valsts finanšu instrumentu vai ārvalstu valūtas viltošanai, izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu vai izplatīšanu. Tāpat paredzēts noteikt kriminālatbildību par viltotas naudas izgatavošanu neatkarīgi no nolūka. Savukārt...

Otrdien, 6.oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā", kas paredz papildināt pastāvošo regulējumu, ieviešot mehānismu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā, vienlaikus to sabalansējot ar nekustamā īpašuma īpašnieka interesēm, lai nodrošinātu tiesisku nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Ņemot vērā ne tikai nekustamā īpašuma īpašnieka, bet arī nodrošinātā kreditora Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā garantētās pamattiesības uz īpašumu, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku, likumprojekts paredz hipotekāro kreditoru iesaistes kārtību nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā gadījumos, kad uz sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība. Minētais likumprojekts risina jautājumus, kas attiecas uz hipotekāro kreditoru informēšanu par nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai un citiem ar to saistītajiem procesiem, paredzot arī vairākus grozījumus, ar kuriem tiek panākta hipotekārā kreditora iesaiste institūcijas noteiktās atlīdzības par atsavināmo nekustamo īpašumu sadales procesā. Tiesiskajā regulējumā joprojām saglabāts princips, ka persona, kurai ir tiesības uz...

Šobrīd Eiropas uzņēmumi finansējuma saņemšanai joprojām salīdzinoši lielā mērā ir atkarīgi no bankām, bet mazāk – no kapitāla tirgiem, tajā skaitā arī Latvijā. Tieši alternatīviem finansējuma avotiem ir svarīga nozīme, jo īpaši jaunizveidotu, kā arī mazu, bet strauji augošu uzņēmumu novatoriskās nozarēs izaugsmes veicināšanā. Viens no alternatīvā finansējuma avotiem, kas šobrīd strauji attīstās visā Eiropas Savienībā (ES), ir kolektīvā finansēšana (crowdfunding). Arī Latvijā šobrīd darbojas atsevišķas kolektīvās finansēšanas platformas. Finanšu ministrija (FM) ir izvērtējusi ES dalībvalstu pieredzi par kolektīvās finansēšanas normatīvo regulējumu nacionālā līmenī. Jānorāda, ka Latvijā kolektīvās finansēšanas nozarē nepieciešams pilnveidot regulējumu tādiem platformu modeļiem kā savstarpējo aizdevumu platformām un uz investīcijām balstītas kolektīvās finansēšanas platformām. Latvijā kolektīvās finansēšanas nozarē nepieciešams izstrādāt jaunu regulējumu un attīstīt savstarpējo aizdevumu platformas. Savukārt attiecībā uz investīcijām balstītām kolektīvās finansēšanas platformām to attīstību nepieciešams veicināt ar esošā regulējuma pilnveidošanu, atvieglojot prasības attiecībā uz emisijām. Vienlaikus jāatzīmē, ka ziedojumu un sociālu projektu kolektīvās finansēšanas iniciatīvas, kurām...

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti otrdien, 6.oktobrī, iztaujās atbildīgās amatpersonas par situāciju komercbanku sektorā, tostarp kreditēšanas tirgū. “Vēlamies noskaidrot, cik lielā mērā saspringtā ģeopolitiskā situācija kaimiņos ir atstājusi ietekmi uz mūsu valsts komercbanku sektora darbības rādītājiem. No banku uzraugiem gribam saņemt nepārprotamu apliecinājumu, ka banku sektors ir stabils un tuvākajos gados nepiedzīvosim līdzīgus pārsteigumus kā bija ar Parex banku un Latvijas Krājbanku,” norāda komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. “Tāpat aktuāls jautājums ir par Latvijas kreditēšanas tirgu. Lai gan 2015.gada pirmajā pusgadā ir vērojamas nelielas tā atdzīvošanās pazīmes, tomēr pēdējo gadu stagnācija liek uzdot jautājumu – vai tas ir banku kreditēšanas politikas izmaiņu rezultāts, valsts ekonomiskās vides uzlabošanās iezīme, mājokļu iegādes atbalsta programmu panākums vai arī citu apstākļu kopums,” komisijas sēdes galvenos jautājumus iezīmē A.Bērziņš. Saskaņā ar komercbanku uzraugu apkopoto informāciju jauno kredītu apmērs uzņēmumiem šī gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 600 miljonus eiro, kas bija par 90 miljoniem eiro jeb 18...

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR) rīkotās diskusijas par ilgtspējīgu valsts budžetu ietvaros, kas tika rīkota 30.septembrī, eksperti norādīja, ka Latvijā nekad nav bijis ilgtspējīgs budžets, vienlaikus atzīstot, ka atbildīgs budžets bez ilgtermiņa plānošanas nerisinās valstī samilzušās problēmas. Izceļot trūkumus darba ražīguma, plānošanas un intelektuālā kapitāla jautājumos, eksperti uzsvēra, ka valsts budžets nav atraujams no politiskās un sabiedriskās vides attieksmes pret valsti, tās iedzīvotājiem. "Ilgtspēja parādīsies tikai tad, kad politikā tiks ievēroti labturības principi pret uzņēmējiem," norādīja Edgars Zalāns, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis. Zalāns problēmas budžeta un valsts attīstības veidošanā skaidroja ar kopēja ilgtspējas ietvara trūkumu. Līdz šim budžets ticis skatīts pēc "cik iekasē un cik izdod" principa, taču būtiski esot mainīt attieksmi pret nodokļu maksātājiem un uzņēmējiem. Kā uzsvēra E. Zalāns, šobrīd valdošā attieksme pret uzņēmējiem, esot "kā pret cērpamām aitām" - tā ir jāmaina, radot vidi, kurā nodokļus ir jāspēj un jāgrib samaksāt, pretējā gadījumā...

Šā gada 22. septembrī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, līdz ar to konsekventi tiek turpināts pie administratīvā sloga samazināšanas “ātro kredītu” nozares uzņēmējiem, atceļot pienākumu veikt patērētāju kreditēšanai izsniegtās licences ikgadēju pārreģistrāciju. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Patērētāju tiesību aizsardzības likumu (PTAL) un likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kreditēšanas pakalpojuma sniedzējam jāmaksā valsts nodeva par pirmreizējo licences izsniegšanu, kā arī ikgadēja valsts nodeva par licences pārreģistrāciju. 2015. gada 28. maijā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus PTAL, līdz ar kuriem tika atcelta licences pārreģistrācija katru gadu, tādējādi mazinot administratīvo slogu nozares uzņēmējiem. Likumā noteikts, ka licences kapitālsabiedrībām, kas sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, no 2016.gada 1.janvāra tiks izsniegtas uz nenoteiktu laiku. Tāpat nozares uzraudzības nepārtrauktības nodrošināšanai tika noteikta ikgadēja valsts nodeva par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību. Saskaņā ar šā gada maijā veiktajiem grozījumiem PTAL, Ekonomikas ministrija sagatavoja un MK akceptēja grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām”,...

Lai uzlabotu personas kredītspējas vērtēšanai nepieciešamo ziņu pieejamību, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpmāk būs pienākums sniegt kredītinformācijas birojam informāciju par nodokļu maksātāja ienākumiem. To paredz Saeimā ceturtdien, 17.septembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”. Likums grozīts, lai saskaņā ar pagājušā gada septembrī pieņemto Kredītbiroju likumu noteiktu kārtību, kādā kredītinformācijas birojam nodokļu administrācija sniedz ierobežotas pieejamības informāciju no valsts informācijas sistēmas. Grozījumi noteic, ka VID informāciju par fiziskās personas ienākumiem varēs sniegt pēc attiecīgā kredītinformācijas biroja pieprasījuma un tajā norādītajā apmērā, ja tam būs piekritis kredītinformācijas lietotāja esošais vai iespējamais klients. Informāciju varēs pieprasīt, ja tā nepieciešama personas kredītspējas vērtēšanai vai kredītinformācijas lietotāja kredītriska pārvaldībai. VID pirms informācijas sniegšanas būs jāpārbauda, vai attiecīgajai kapitālsabiedrībai ir derīga Datu valsts inspekcijas izsniegtā licence kredītinformācijas biroja funkciju veikšanai, kā arī tas, vai inspekcija nav pieņēmusi lēmumu par licences apturēšanu vai anulēšanu. Attiecībā uz saņemto datu apstrādi ar grozījumiem kredītinformācijas birojiem noteikti papildu pienākumi,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēma lēmumu izsniegt licenci maksājumu iestādei SIA "Baltic Payment Solutions". Iepriekš FKTK SIA "Baltic Payment Solutions" bija reģistrējusi kā elektroniskās naudas iestādi ar tiesībām papildus sniegt maksājumu pakalpojumus. Tagad tā ir licencēta maksājumu iestāde, kas var sniegt licencē noteiktos maksājumu pakalpojumus, tajā skaitā maksājumus no/uz maksājumu kontu un bezkonta naudas pārveduma maksājumus. Šī ir trešā FKTK licencētā maksājumu iestāde (tirgū patlaban darbojas SIA "Monetizator", SIA "SOLLO LV", SIA "Baltic Payment Solutions"); 35 maksājumu iestādes ir reģistrētas un ir tiesīgas sniegt maksājumu pakalpojumus tikai Latvijā, un to veikto/plānoto maksājumu vidējā aritmētiskā vērtība nedrīkst pārsniegt Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteikto slieksni. Vairāk par maksājumu iestādēm uzziniet šeit. FKTK padome nolēma izsniegt licenci arī alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka (AIFP) darbībai AS "NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība". Šobrīd šī ir piektā licence, ko FKTK izsniegusi alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai. Patlaban tirgū darbojas: Akciju sabiedrība "NORVIK ieguldījumu pārvaldes...

Šā gada pirmo sešu mēnešu laikā, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu, darījumu skaits ar Latvijas banku izdotajām maksājumu kartēm ir pieaudzis par 10%, sasniedzot 130,1 miljonu darījumu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) apkopotie dati. Pirmajā pusgadā ar kartēm veikto darījumu apjoms sasniedzis 4,7 miljardus eiro - tas ir par 6% jeb 264 miljoniem eiro vairāk nekā 2014.gada pirmajā pusgadā. Būtisks kāpums 2015.gada pirmajā pusē, salīdzinot ar pērno gadu, bijis pirkumu skaita un apjoma ziņā - pirkumu skaits pieaudzis par 13%, sasniedzot 102,6 miljonus darījumu, savukārt pirkumu apjoms audzis par 12%, sasniedzot 2 miljardu eiro apjomu sešos mēnešos. Skaidras naudas izmaksu reižu skaits bankomātos šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2014.gadu, ir samazinājies par 2%, sasniedzot 27,3 miljonus darījumu, savukārt no bankomātiem izņemtā summa ir nedaudz augusi - par 2%, sasniedzot 2,7 miljardus eiro. Savukārt skaidrās naudas izmaksas pakalpojumam, izmantojot karšu pieņemšanas termināļus, turpinājies pieaugums - darījumu skaits 6 mēnešos sasniedzis...

Lai pilnveidotu personas kredītspējas vērtēšanai nepieciešamo ziņu pieejamību, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpmāk būs pienākums sniegt kredītinformācijas birojam informāciju par nodokļu maksātāja ienākumiem. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrdien, 8.septembrī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Grozījumi nepieciešami, lai saskaņā ar pagājušā gada septembrī pieņemto Kredītbiroju likumu noteiktu kārtību, kādā kredītinformācijas birojam nodokļu administrācija sniedz ierobežotas pieejamības informāciju no valsts informācijas sistēmas. Likumprojekts noteic, ka VID informāciju par fiziskās personas ienākumiem varēs sniegt pēc attiecīgā kredītinformācijas biroja pieprasījuma un tajā norādītajā apmērā, ja tam piekritis kredītinformācijas lietotāja esošais vai iespējamais klients. Informāciju varēs pieprasīt, ja tā nepieciešama personas kredītspējas vērtēšanai vai kredītinformācijas lietotāja kredītriska pārvaldībai. Izmaiņas paredz, ka VID pirms informācijas sniegšanas pārbaudīs, vai attiecīgajai kapitālsabiedrībai ir derīga Datu valsts inspekcijas izsniegtā licence kredītinformācijas biroja funkciju veikšanai, kā arī to, vai inspekcija nav pieņēmusi lēmumu par licences apturēšanu vai anulēšanu. Attiecībā uz saņemto datu apstrādi likumprojektā...