FINANSES

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi "Normatīvos noteikumus par noguldītājam sniedzamo informāciju". Tie paredz, ka turpmāk noguldījumu piesaistītājam (kredītiestādei un krājaizdevu sabiedrībai) saviem noguldītājiem būs jāsniedz pilnīgāka informācija par noguldītāju tiesībām uz garantēto atlīdzību - jaunajiem klientiem pirms darījuma attiecību uzsākšanas (piemēram, konta atvēršanas), bet esošajiem klientiem šī informācija būs pieejama bankas mājas lapā. To paredz Noguldījumu garantiju likuma jaunā redakcija, kas stājās spēkā š.g. 1.jūlijā. Līdz šim noguldījumu piesaistītāji šādu informāciju sniedza vispārīgā veidā, taču turpmāk tiem būs jāaizpilda īpaša FKTK izstrādāta veidlapa, kurā klientiem jānorāda informācija par garantētās atlīdzības apmēru un valūtu, garantētās atlīdzības izmaksas termiņu, noguldījumiem, par kuriem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība, kā arī noguldījumu garantiju fonda pārvaldītājiestādes (FKTK) kontaktinformācija. Valsts garantētās standarta atlīdzības limits katram klientam katrā Latvijas bankā ir 100 000 eiro. Saskaņā ar jauno likuma redakciju ir daži darījumu veidi, kuros iesaistītajām fiziskajām personām ir tiesības pretendēt vēl uz papildu atlīdzību, t.i., kopā ar...

Otrdien, 6.oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumu likumprojektus „Grozījumi Krimināllikumā” un "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"", kas nepieciešami, lai ieviestu divas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas: vienu - par eiro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu, otru - par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Direktīvu mērķis ir visas Eiropas Savienības (ES) interesēs vērsties pret un sodīt par jebkādu darbību, kas viltošanas rezultātā var apdraudēt eiro autentiskumu. Līdz ar to ar grozījumiem Krimināllikumā tiek ieviesti vienoti noteikumi, lai stiprinātu cīņu pret valūtu viltošanu un uzlabotu šo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un nodrošinātu labāku sadarbību cīņā pret viltošanu. Grozījumi paredz kriminālatbildību arī par iekārtas, programmatūras, datu, aizsardzības (pretviltošanas) elementu vai jebkādu citu līdzekļu, kas pielāgoti Latvijas Republikā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudaszīmju, monētu, valsts finanšu instrumentu vai ārvalstu valūtas viltošanai, izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu vai izplatīšanu. Tāpat paredzēts noteikt kriminālatbildību par viltotas naudas izgatavošanu neatkarīgi no nolūka. Savukārt...

Otrdien, 6.oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā", kas paredz papildināt pastāvošo regulējumu, ieviešot mehānismu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā, vienlaikus to sabalansējot ar nekustamā īpašuma īpašnieka interesēm, lai nodrošinātu tiesisku nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Ņemot vērā ne tikai nekustamā īpašuma īpašnieka, bet arī nodrošinātā kreditora Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā garantētās pamattiesības uz īpašumu, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku, likumprojekts paredz hipotekāro kreditoru iesaistes kārtību nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā gadījumos, kad uz sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība. Minētais likumprojekts risina jautājumus, kas attiecas uz hipotekāro kreditoru informēšanu par nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai un citiem ar to saistītajiem procesiem, paredzot arī vairākus grozījumus, ar kuriem tiek panākta hipotekārā kreditora iesaiste institūcijas noteiktās atlīdzības par atsavināmo nekustamo īpašumu sadales procesā. Tiesiskajā regulējumā joprojām saglabāts princips, ka persona, kurai ir tiesības uz...

Šobrīd Eiropas uzņēmumi finansējuma saņemšanai joprojām salīdzinoši lielā mērā ir atkarīgi no bankām, bet mazāk – no kapitāla tirgiem, tajā skaitā arī Latvijā. Tieši alternatīviem finansējuma avotiem ir svarīga nozīme, jo īpaši jaunizveidotu, kā arī mazu, bet strauji augošu uzņēmumu novatoriskās nozarēs izaugsmes veicināšanā. Viens no alternatīvā finansējuma avotiem, kas šobrīd strauji attīstās visā Eiropas Savienībā (ES), ir kolektīvā finansēšana (crowdfunding). Arī Latvijā šobrīd darbojas atsevišķas kolektīvās finansēšanas platformas. Finanšu ministrija (FM) ir izvērtējusi ES dalībvalstu pieredzi par kolektīvās finansēšanas normatīvo regulējumu nacionālā līmenī. Jānorāda, ka Latvijā kolektīvās finansēšanas nozarē nepieciešams pilnveidot regulējumu tādiem platformu modeļiem kā savstarpējo aizdevumu platformām un uz investīcijām balstītas kolektīvās finansēšanas platformām. Latvijā kolektīvās finansēšanas nozarē nepieciešams izstrādāt jaunu regulējumu un attīstīt savstarpējo aizdevumu platformas. Savukārt attiecībā uz investīcijām balstītām kolektīvās finansēšanas platformām to attīstību nepieciešams veicināt ar esošā regulējuma pilnveidošanu, atvieglojot prasības attiecībā uz emisijām. Vienlaikus jāatzīmē, ka ziedojumu un sociālu projektu kolektīvās finansēšanas iniciatīvas, kurām...

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti otrdien, 6.oktobrī, iztaujās atbildīgās amatpersonas par situāciju komercbanku sektorā, tostarp kreditēšanas tirgū. “Vēlamies noskaidrot, cik lielā mērā saspringtā ģeopolitiskā situācija kaimiņos ir atstājusi ietekmi uz mūsu valsts komercbanku sektora darbības rādītājiem. No banku uzraugiem gribam saņemt nepārprotamu apliecinājumu, ka banku sektors ir stabils un tuvākajos gados nepiedzīvosim līdzīgus pārsteigumus kā bija ar Parex banku un Latvijas Krājbanku,” norāda komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. “Tāpat aktuāls jautājums ir par Latvijas kreditēšanas tirgu. Lai gan 2015.gada pirmajā pusgadā ir vērojamas nelielas tā atdzīvošanās pazīmes, tomēr pēdējo gadu stagnācija liek uzdot jautājumu – vai tas ir banku kreditēšanas politikas izmaiņu rezultāts, valsts ekonomiskās vides uzlabošanās iezīme, mājokļu iegādes atbalsta programmu panākums vai arī citu apstākļu kopums,” komisijas sēdes galvenos jautājumus iezīmē A.Bērziņš. Saskaņā ar komercbanku uzraugu apkopoto informāciju jauno kredītu apmērs uzņēmumiem šī gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 600 miljonus eiro, kas bija par 90 miljoniem eiro jeb 18...

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR) rīkotās diskusijas par ilgtspējīgu valsts budžetu ietvaros, kas tika rīkota 30.septembrī, eksperti norādīja, ka Latvijā nekad nav bijis ilgtspējīgs budžets, vienlaikus atzīstot, ka atbildīgs budžets bez ilgtermiņa plānošanas nerisinās valstī samilzušās problēmas. Izceļot trūkumus darba ražīguma, plānošanas un intelektuālā kapitāla jautājumos, eksperti uzsvēra, ka valsts budžets nav atraujams no politiskās un sabiedriskās vides attieksmes pret valsti, tās iedzīvotājiem. "Ilgtspēja parādīsies tikai tad, kad politikā tiks ievēroti labturības principi pret uzņēmējiem," norādīja Edgars Zalāns, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis. Zalāns problēmas budžeta un valsts attīstības veidošanā skaidroja ar kopēja ilgtspējas ietvara trūkumu. Līdz šim budžets ticis skatīts pēc "cik iekasē un cik izdod" principa, taču būtiski esot mainīt attieksmi pret nodokļu maksātājiem un uzņēmējiem. Kā uzsvēra E. Zalāns, šobrīd valdošā attieksme pret uzņēmējiem, esot "kā pret cērpamām aitām" - tā ir jāmaina, radot vidi, kurā nodokļus ir jāspēj un jāgrib samaksāt, pretējā gadījumā...

Šā gada 22. septembrī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, līdz ar to konsekventi tiek turpināts pie administratīvā sloga samazināšanas “ātro kredītu” nozares uzņēmējiem, atceļot pienākumu veikt patērētāju kreditēšanai izsniegtās licences ikgadēju pārreģistrāciju. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Patērētāju tiesību aizsardzības likumu (PTAL) un likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kreditēšanas pakalpojuma sniedzējam jāmaksā valsts nodeva par pirmreizējo licences izsniegšanu, kā arī ikgadēja valsts nodeva par licences pārreģistrāciju. 2015. gada 28. maijā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus PTAL, līdz ar kuriem tika atcelta licences pārreģistrācija katru gadu, tādējādi mazinot administratīvo slogu nozares uzņēmējiem. Likumā noteikts, ka licences kapitālsabiedrībām, kas sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, no 2016.gada 1.janvāra tiks izsniegtas uz nenoteiktu laiku. Tāpat nozares uzraudzības nepārtrauktības nodrošināšanai tika noteikta ikgadēja valsts nodeva par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību. Saskaņā ar šā gada maijā veiktajiem grozījumiem PTAL, Ekonomikas ministrija sagatavoja un MK akceptēja grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām”,...

Lai uzlabotu personas kredītspējas vērtēšanai nepieciešamo ziņu pieejamību, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpmāk būs pienākums sniegt kredītinformācijas birojam informāciju par nodokļu maksātāja ienākumiem. To paredz Saeimā ceturtdien, 17.septembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”. Likums grozīts, lai saskaņā ar pagājušā gada septembrī pieņemto Kredītbiroju likumu noteiktu kārtību, kādā kredītinformācijas birojam nodokļu administrācija sniedz ierobežotas pieejamības informāciju no valsts informācijas sistēmas. Grozījumi noteic, ka VID informāciju par fiziskās personas ienākumiem varēs sniegt pēc attiecīgā kredītinformācijas biroja pieprasījuma un tajā norādītajā apmērā, ja tam būs piekritis kredītinformācijas lietotāja esošais vai iespējamais klients. Informāciju varēs pieprasīt, ja tā nepieciešama personas kredītspējas vērtēšanai vai kredītinformācijas lietotāja kredītriska pārvaldībai. VID pirms informācijas sniegšanas būs jāpārbauda, vai attiecīgajai kapitālsabiedrībai ir derīga Datu valsts inspekcijas izsniegtā licence kredītinformācijas biroja funkciju veikšanai, kā arī tas, vai inspekcija nav pieņēmusi lēmumu par licences apturēšanu vai anulēšanu. Attiecībā uz saņemto datu apstrādi ar grozījumiem kredītinformācijas birojiem noteikti papildu pienākumi,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēma lēmumu izsniegt licenci maksājumu iestādei SIA "Baltic Payment Solutions". Iepriekš FKTK SIA "Baltic Payment Solutions" bija reģistrējusi kā elektroniskās naudas iestādi ar tiesībām papildus sniegt maksājumu pakalpojumus. Tagad tā ir licencēta maksājumu iestāde, kas var sniegt licencē noteiktos maksājumu pakalpojumus, tajā skaitā maksājumus no/uz maksājumu kontu un bezkonta naudas pārveduma maksājumus. Šī ir trešā FKTK licencētā maksājumu iestāde (tirgū patlaban darbojas SIA "Monetizator", SIA "SOLLO LV", SIA "Baltic Payment Solutions"); 35 maksājumu iestādes ir reģistrētas un ir tiesīgas sniegt maksājumu pakalpojumus tikai Latvijā, un to veikto/plānoto maksājumu vidējā aritmētiskā vērtība nedrīkst pārsniegt Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteikto slieksni. Vairāk par maksājumu iestādēm uzziniet šeit. FKTK padome nolēma izsniegt licenci arī alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka (AIFP) darbībai AS "NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība". Šobrīd šī ir piektā licence, ko FKTK izsniegusi alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai. Patlaban tirgū darbojas: Akciju sabiedrība "NORVIK ieguldījumu pārvaldes...

Šā gada pirmo sešu mēnešu laikā, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu, darījumu skaits ar Latvijas banku izdotajām maksājumu kartēm ir pieaudzis par 10%, sasniedzot 130,1 miljonu darījumu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) apkopotie dati. Pirmajā pusgadā ar kartēm veikto darījumu apjoms sasniedzis 4,7 miljardus eiro - tas ir par 6% jeb 264 miljoniem eiro vairāk nekā 2014.gada pirmajā pusgadā. Būtisks kāpums 2015.gada pirmajā pusē, salīdzinot ar pērno gadu, bijis pirkumu skaita un apjoma ziņā - pirkumu skaits pieaudzis par 13%, sasniedzot 102,6 miljonus darījumu, savukārt pirkumu apjoms audzis par 12%, sasniedzot 2 miljardu eiro apjomu sešos mēnešos. Skaidras naudas izmaksu reižu skaits bankomātos šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2014.gadu, ir samazinājies par 2%, sasniedzot 27,3 miljonus darījumu, savukārt no bankomātiem izņemtā summa ir nedaudz augusi - par 2%, sasniedzot 2,7 miljardus eiro. Savukārt skaidrās naudas izmaksas pakalpojumam, izmantojot karšu pieņemšanas termināļus, turpinājies pieaugums - darījumu skaits 6 mēnešos sasniedzis...

Lai pilnveidotu personas kredītspējas vērtēšanai nepieciešamo ziņu pieejamību, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpmāk būs pienākums sniegt kredītinformācijas birojam informāciju par nodokļu maksātāja ienākumiem. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrdien, 8.septembrī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Grozījumi nepieciešami, lai saskaņā ar pagājušā gada septembrī pieņemto Kredītbiroju likumu noteiktu kārtību, kādā kredītinformācijas birojam nodokļu administrācija sniedz ierobežotas pieejamības informāciju no valsts informācijas sistēmas. Likumprojekts noteic, ka VID informāciju par fiziskās personas ienākumiem varēs sniegt pēc attiecīgā kredītinformācijas biroja pieprasījuma un tajā norādītajā apmērā, ja tam piekritis kredītinformācijas lietotāja esošais vai iespējamais klients. Informāciju varēs pieprasīt, ja tā nepieciešama personas kredītspējas vērtēšanai vai kredītinformācijas lietotāja kredītriska pārvaldībai. Izmaiņas paredz, ka VID pirms informācijas sniegšanas pārbaudīs, vai attiecīgajai kapitālsabiedrībai ir derīga Datu valsts inspekcijas izsniegtā licence kredītinformācijas biroja funkciju veikšanai, kā arī to, vai inspekcija nav pieņēmusi lēmumu par licences apturēšanu vai anulēšanu. Attiecībā uz saņemto datu apstrādi likumprojektā...

No 17.septembra atbilstoši Eiropas Padomes prasībām, stāsies spēkā jauna kārtība norēķiniem par pirkumiem internetā ar Swedbank kartēm. Tie kļūs vēl drošāki, jo statiskas paroles vietā tagad pirkumu apstiprināšanai tiks atvērts internetbankas autorizācijas logs, kur jāievada jau esošie internetbankas rekvizīti. Lai pēc 17.septembra veiktu pirkumus internetā, klientiem karti no jauna jāreģistrē drošiem pirkumiem internetā Swedbank internetbankā (proti, jāatceļ esošā reģistrācija un jāpiereģistrē karti no jauna). Izmaiņas ir veiktas, izpildot Eiropas Centrālās Bankas ieteikumus drošiem pirkumiem internetā, kā arī Eiropas Padomes Foruma SecuRe Pay obligātās prasības par E-komercijas darījumu apstiprināšanai izmantotās statiskā paroles aizstāšanu ar dinamisku autentifikācijas metodi. Swedbank ir izsniegusi 990 000 aktīvas kartes. Kā darbojas droši pirkumi internetā? Drošo interneta pirkumu risinājumi MasterCard SecureCode un Verified by Visa nodrošina, ka iepērkoties klienta maksājumi tiek autorizēti divas reizes. 1. Internetveikalos, kuri ir pievienojušies šai programmai, ir redzami logotipi MasterCard SecureCode un/vai Verified by VISA. 2. Pēc kartes datu ievadīšanas tiek parādīts pirkuma kopsavilkums...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) 2015. gada 2. ceturkšņa dati liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā uzņēmumu kreditēšana pakāpeniski pieņemas spēkā. Sākot pieaugt Latvijas uzņēmumu pieprasījumam pēc banku kredītiem, jauno kredītu apmērs šī gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 600 milj. eiro, kas ir par apmēram 90 milj. eiro jeb 18% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Nozaru dalījumā vairāk jaunu kredītu pieprasīts un saņemts nekustamo īpašumu, būvniecības, kā arī tirdzniecības, lauksaimniecības, IT nozarēm. Savukārt kredītportfelis visstraujāk pieaudzis informācijas tehnoloģiju (par 31 milj. eiro), nekustamā īpašuma un būvniecības (21 milj. eiro), citu pakalpojumu (17 milj. eiro), lauksaimniecības (16 milj. eiro) un apstrādes rūpniecības (4.5 milj. eiro) nozarēs. Šajā periodā bankas visvairāk kreditējušas mikro, mazos un vidējos Latvijas uzņēmumus. Arī mājsaimniecību jaunie kredīti mājokļa iegādei turpināja mēreni pieaugt - šī gada pirmajos sešos mēnešos mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam izsniegti kredīti 127 milj. eiro apmērā (par 2.4% vairāk salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn). Pirmajā...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome informē, ka tā reģistrējusi jaunu elektroniskās naudas iestādi SIA "LRG Service". Tā ir tiesīga emitēt elektronisko naudu, kā arī papildus sniegt maksājumu pakalpojumus atbilstoši FKTK padomes lēmumam. Elektroniskā nauda jeb E-nauda ir virtuāls norēķinu līdzeklis, kura segums ir īsta nauda. E-naudas vērtība parasti tiek uzglabāta viedkartē. Maksājumu iestādes tiek reģistrētas maksājumu iestāžu reģistrā, kurš regulāri tiek atjaunināts un ir pieejams FKTK mājas lapā: Maksājumu iestādes. Sniedzot maksājumu pakalpojumus, maksājumu iestādei ir jāievēro likuma prasības, kas attiecas uz maksājumu pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem un informēšanas prasībām, maksājumu pakalpojumu sniedzēja un pakalpojuma izmantotāja tiesībām un pienākumiem, maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildību. Likums arī paredz ārpustiesas sūdzību izskatīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas kārtību, līdz ar to gadījumā, ja kāda maksājumu iestāde neievēro likuma prasības, Tev kā tās klientam ir tiesības vērsties ar sūdzību kompetentajās iestādēs, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, FKTK un Latvijas Komercbanku asociācijas...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātiem 2015.gada 1.pusgadā liecina, ka visi atvērtie ieguldījumu fondi darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegums atspoguļoja straujos aktīvu cenu kāpumus finanšu tirgos, kas bija īpaši izteikti gada pirmajā ceturksnī. Tā kā nozīmīgu daļu no fondu portfeļa veido ieguldījumi ASV dolāros denominētos finanšu instrumentos, tad ienesīguma kāpumu veicināja arī tas, ka pusgada laikā ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro pieauga par 8.6%. Atvērtie obligāciju un naudas tirgus fondi Jūnija beigās atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no 0.04% līdz 37.3%. Kaut gan obligāciju fondu aktīvi pusgada laikā uzrādīja vislielāko pieaugumu (par 35.3 milj. eiro jeb par 26.6%), kopumā obligāciju un naudas tirgus fondu grupā aktīvi nedaudz samazinājās, jūnija beigās sasniedzot 173.8 milj. eiro, ko ietekmēja viena naudas tirgus fonda likvidācijas process. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/...