FINANSES

Fizisko personu maksātnespējas procesa regulējums, kas ievieš tā dēvēto "nolikto atslēgu" principu, nākotnē mājsaimniecībām var būtiski mazināt finanšu pieejamību mājokļa iegādei, turklāt nerisina krīzes laikā samilzušās maksātspējas problēmas tā dēvētajos treknajos gados ņemtajiem aizdevumiem. Šādu viedokli ceturtdien, 15.janvārī, AS "Attīstības finanšu institūcija" (AFI) un ALTUM rīkotajā ekspertu diskusijā "Mājokļa iegādes perspektīvas: finanšu pieejamība un tiesiskais regulējums" pauda virkne iesaistīto pušu pārstāvju no valsts un nevalstiskajām institūcijām. Eksperti vienojās, ka AFI iesniegšanai likumdevējiem apkopos diskusijā izteiktos ekspertu priekšlikumus, lai fizisko personu maksātnespējas procesa regulējumā paredzētu iespēju kredītņēmējiem izvēlēties starp hipotekāro aizdevumu ar "nolikto atslēgtu" principu un līdz šim pierasto hipotekāro aizdevumu. Diskusijā vairums ekspertu norādīja, ka pieprasījums pēc finansējuma mājokļa iegādei ir, un nebūtu lietderīgi ierobežot tiesības izvēlēties starp "nolikto atslēgtu" principu un šā brīža kārtību, kad aizņēmējs uzņemas pilnas saistības, kas ļauj saņemt aizdevumu ar mazāku pirmo iemaksu un aizdevuma procentiem. Tāpat tika norādīts, ka, mainot maksātnespējas procesa regulējumu, nepieciešams izstrādāt precīzākus...

"Mūsu un sabiedrības izpratne par banku darbību ir mainījusies, un mēs vēlamies šo izpratni ar skatu nākotnē un efektīvā sadarbībā nostiprināt jaunā banku pašregulācijas kodeksā - Banku sociālajā hartā," - tā Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis paziņoja 15.janvāra ekspertu diskusijā "Mājokļa iegādes perspektīvas: finanšu pieejamība un tiesiskais regulējums". Pašregulācijas dokuments tiks veidots, iesaistot plašu partneru loku un izmantojot Eiropas valstu pieredzi, lai regulētu patērētāju tiesības, veicinātu godīgu komercpraksi un atbildīgu kreditēšanu, piedāvātu drošus un modernus attālinātos pakalpojums, kā arī rūpētos par kvalitatīvu servisu un klientu izglītošanu. Banku nozare ir viena no visvairāk regulētajām nozarēm no valsts institūciju puses, tomēr LKA redz, ka formālais regulējums nav pietiekams visos gadījumos un nenodrošina veiksmīgu visu pušu sadarbību un vienotu izpratni par banku darbības pamatprincipiem. Arī līdz šim Latvijā bankas ievēroja brīvprātīgu ētikas un labās prakses kodeksu, taču dokumentam ir nepieciešama būtiska atjaunošana, ietverot tajā mūsdienīgu izpratni par bankas un klienta sadarbību, attiecībām, tiesībām...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS ir veikusi pirmo Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības socioloģisko pētījumu, kurā fiksēts gan Latvijas iedzīvotāju iesaistes līmenis finanšu pakalpojumu izmantošanā, gan noskaidrotas zināšanas un ierastā praktiskā rīcība saistībā ar dažādiem finanšu jautājumiem. Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijā 2014-2020 noteikto FKTK turpmāk regulāri nodrošinās šādus pētījumus, lai varētu noteikt finanšu pratības līmeņa izmaiņas sabiedrībā noteiktā laika posmā. Aptaujas anketā iekļauti gan FKTK ekspertu izstrādāti jautājumi, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD bāzes anketa, kas ļaus Latvijai, iekļaujoties OECD, salīdzināt iedzīvotāju finanšu pratības līmeni ar citām OECD valstīm. Šī pētījuma dati ir pamats arī jaunai FKTK mērījumu sistēmai - Finanšu pratības indekss, kas tiks publiskots rītdien, 15.01.2015. Kopumā Latvijas iedzīvotāju iesaiste pamata finanšu pakalpojumu izmantošanā ir augsta - savs konts bankā ir 91% iedzīvotāju, norēķinu kartes izmanto - 89%, internetbanku klienti ir 65% iedzīvotāju. Savukārt pakalpojumus, kuri prasa papildu izmaksas...

Kredītinformācijas apmaiņas atbalsta asociācija (KAAA) 13.janvārī rīkoja pirmo Latvijas kredītinformācijas biroju konferenci "Kā notiks kredītinformācijas apmiņa Latvijā?", kuras mērķis bija pulcēt vienkopus kredītinformācijas apmaiņā iesaistītos dalībniekus, rosināt diskusiju viņu starpā un skaidrot, kā notiks kredītinformācijas apmaiņa Latvijā. Konferences sākuma daļā gan valsts iestādes, gan citas iesaistītās puses uzstājoties uzsvēra, konferences nozīmīgo lomu veidojot kopīgu diskusiju visām kredītinformācijas apmaiņā iesaistītajām pusēm. Vairāki runātāji, to skaitā, Pasaules Bankas vadošā ekonomiste Leora Klapper norādīja, uz pozitīvās informācijas nozīmīgo lomu informācijas apmaiņā, jo tieši tā ir noteicoša ekonomisko ieguvumu radīšanai patērētājiem. Arī Latvijas Universitātes lektors Māris Ruķers norādīja uz vairākiem vēl neskaidrajiem jautājumiem, piemēram, kredītinformācijas izvērtēšanas iespējas un personas piekrišana datu apstrādei, un pauda cerību, ka iedzīvinot likumu tie tiks risināti. Konferences laikā runātāji vairākkārt uzsvēra nepieciešamību pēc iedzīvotāju izglītošanas, kas radītu izpratni par ieguvumiem un savām tiesībām, kas saistīta ar kredītinformācijas apmaiņu, lai tā varētu attīstīties un radīt ieguvumus gan uzņēmumiem, gan patērētājiem. KAAA Valdes...

Lai sava mājokļa iegāde ģimenēm ar bērniem būtu pieejamāka, banka Citadele un Latvijas Attīstības finanšu institūcija ALTUM 13. janvārī parakstīja līgumu par sadarbību valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei. Ģimenes ar bērniem hipotekāros kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem pirmajai iemaksai varēs saņemt bankā Citadele valsts atbalsta programmas mājokļu iegādei ietvaros. Līdz ar līguma parakstīšanu Citadele ir pirmā komercbanka Latvijā, kas ir gatava izsniegt hipotekāros kredītus Latvijas ģimenēm ar bērniem, atvieglojot nosacījumus par pirmo iemaksu, kas līdz šim ģimenēm ir bijis būtiskākais šķērslis sava mājokļa iegādei. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsver: "Mājoklis ir viena no cilvēku pamatvajadzībām. Taču līdz šim dzīvokļa iegāde lielai daļai cilvēku bija finansiāli grūts vai pat neiespējams uzdevums. Tādēļ man ir īpašs prieks, ka 2015. gadu varam iesākt ar starta šāvienu šai valsts atbalsta programmai. Atbalstam dzīvokļu iegādei ģimenēm ar bērniem jau šogad esam paredzējuši 332 678 eiro. Lieki piebilst, cik svarīga šī programma ir demogrāfijas jautājumu risināšanai un valsts izaugsmei...

Finanšu ministrija informē, ka pasaulē krītošo naftas cenu ietekmē arī Latvijā strauji mazinājusies patēriņu cenu inflācija. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes sniegto informāciju pērnā gada decembrī patēriņa cenas samazinājušās par 0,6% salīdzinājumā ar novembri. Tā rezultātā gada inflācija decembrī bija vien 0,2%, savukārt 2014.gadā kopumā patēriņa cenas augušas tikai par 0,6%. Tādējādi patēriņa cenu inflācija Latvijā saglabājas zemā līmenī jau kopš 2013.gada sākuma un straujas cenu izmaiņas nav gaidāmas arī turpmākajos mēnešos. Vērtējot inflācijas dinamiku pērn, jāatzīmē arī veiksmīgā eiro ieviešana, kā rezultātā nepiepildījās bažas par eiro ieviešanas negatīvo ietekmi uz inflāciju. Vienlaikus jāatzīmē, ka vidējie skaitļi neatspoguļo visu preču un pakalpojumu cenu izmaiņu tendences, un īpaši 2014.gada nogalē zemo inflāciju noteikuši ārējie faktori. Straujā pasaules naftas cenu samazinājuma ietekmē ievērojami kritušās degvielas cenas, kas pērnā gada decembrī bija par 12,3% zemākas nekā 2013.gada nogalē. Tāpat daļēji saistībā ar Krievijas noteiktajiem importa ierobežojumiem gada laikā par 0,8% mazinājušās arī pārtikas cenas, ko...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs izskata iespēju, kā arī izvērtē riskus un ieguvumus, ja nākotnē izlems pievērsties darījumiem ar virtuālo valūtu Latvijas Republikā. Iesniedzējs lūdz Valsts ieņēmumu dienestu sniegt uzziņu par to, vai darījumiem ar virtuālo valūtu ir piemērojams Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 21.apakšpunkts. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka Latvijas Republikā komercapgrozījumā jau sen ir plaši izmantojama Webmoney Transfer maksājumu sistēmas emitēta virtuālā valūta WMT, kas tiek denominēta ASV dolāros (WMZ), Krievijas rubļos (WMR), euro (WME). Operācijas ar virtuālo valūtu ir iespējams veikt, izmantojot, piemēram, interneta vietni https://nettransfer.eu/, http://www.wmz.lv, u.c. interneta vietņu piedāvātās iespējas. Iesniedzējs lūdz VID sniegt uzziņu par šādiem jautājumiem: 1) vai Latvijas Republikā tāds darījums ar virtuālo valūtu kā vienas virtuālās valūtas maiņa pret citu virtuālo valūtu ir uzskatāms par darījumu, kurš nav apliekams ar pievienotās vērtības nodokli; 2) vai Latvijas Republikā tāds darījums ar virtuālo valūtu kā virtuālās valūtas maiņa...

Līdz ar Latvijas integrāciju eirozonā un atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.260/2012 prasībām, turpmāk iekšzemes tiešā debeta maksājumiem jāatbilst Vienotās Eiropas maksājumu telpas (SEPA - Single Euro Payments Area) prasībām. Bankas ir izstrādājušas un piedāvā jaunu pakalpojumu - E-rēķina regulāro apmaksu, kas aizstās līdzšinējo automātisko rēķinu apmaksas jeb tiešā debeta pakalpojumu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus pievērst īpašu uzmanību un pārliecināties savās bankās, vai līdz šim esošie pakalpojumu sniedzēji, kuri piedāvāja saviem klientiem rēķinu (par komunālajiem pakalpojumiem, telekomunikācijām u.c.) automātisko apmaksu, turpina to darīt arī pēc 2015.gada 1.janvāra. Šīs izmaiņas attieksies gan uz patērētājiem, kuri izmantoja automātiskā maksājuma jeb tiešā debeta pakalpojumu, gan patērētājiem, kuri pieteiksies e-rēķinu regulārajai apmaksai no šī gada 1.janvāra. PTAC paskaidro, ka turpmāk pakalpojumu sniedzējs (uzņēmums) nosūtīs maksājumu pakalpojumu sniedzējam (bankai) apmaksājamo rēķinu, uzticot bankai savā vārdā sagatavot un izpildīt maksājumu rēķina apmaksai. Patērētājs pats būs iniciators rēķina apmaksai un izmantojot interneta banku varēs: aplūkot...

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors 2014.gada decembrī tiesai nosūtījis lietu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kurā persona laika posmā no 2012.gada aprīļa līdz 2013.gada oktobrim, izmantojot vairākas fiktīvas firmas, izvairījās no PVN nomaksas 863836,33 euro apmērā. Apsūdzētajam vīrietim celta apsūdzība par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā. Ar šīm darbībām apsūdzētais nodarīja kaitējumu valsts budžetam 863836.33 EUR apmērā. Lieta nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Valsts kases (VK) operatīvajiem datiem valsts budžeta (valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā) 2014. gada deficīts ir 308,3 miljoni eiro, kas ir par 44,2 miljoniem eiro mazāks nekā apstiprinātais gada plāns. Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī 2014. gada decembrī bija vērojams izdevumu pieaugums salīdzinājumā ar citiem mēnešiem. Tomēr, analizējot kopējos izdevumus 2014. gadā valsts pamatbudžetā tie bija mazāki par aptuveni 3% jeb 173,8 miljoniem eiro nekā plānots. Operatīvā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu izpilde 2014. gadā vērtējama pozitīvi, jo gada plāns ir pārsniegts. Otrajā pusgadā nodokļu ieņēmumu pieauguma temps kopumā kļuvis lēnāks, taču ekonomiskās situācijas negatīvo ietekmi mazināja efektīvāka nodokļu administrēšana un laba izpilde atsevišķās nodokļu pozīcijās. Pateicoties vidējās darba samaksas pieaugumam, kas sekmēja mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu, operatīvā izpilde liecina par labāku ieņēmumu izpildi. Savukārt, saskaņā ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas apstiprināto apropriāciju 2014. gadā tika pārdalīts papildu finansējums vairākām valstiski svarīgām jomām, piemērām, atbalsts 8 miljonu eiro apmērā Latvijas lauksaimniekiem,...

Aizvadītā gada nogalē valdības apstiprinātā bankas "Citadele" investora "Ripplewood Advisors LLC" meitas kompānija "RA Citadele Holdings LLC" iesniedza Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) iesniegumu un dokumentus būtiskas līdzdalības atļaujas saņemšanai. Saskaņā ar 2014. gada 5.novembrī parakstīto bankas "Citadele" akciju pirkuma līgumu, "RA Citadele Holdings LLC" un divpadsmit starptautisku investoru grupa vēlas iegūt visu valsts īpašumā esošo bankas daļu jeb 75% akciju mīnuss 1 akcija. Nodrošinot rūpīgu investora izvērtēšanas procesu, FKTK balstās uz pieciem galvenajiem likumā noteiktajiem kritērijiem - brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, ieguldīšanai paredzēto līdzekļu izcelsmes legalitāti, investora reputāciju un biznesa plānu, kurā ir atklāts redzējums un stratēģija bankas turpmākajai darbībai. 2014. gada 4.novembrī stājās spēkā vienotais uzraudzības mehānisms, kas paredz, ka visi būtiski lēmumi Eiropas banku uzraudzības nodrošināšanai tiek pieņemti valsts kompetentajām iestādēm sadarbojoties ar Eiropas Centrālo banku (ECB). Tāpēc turpmāko nedēļu laikā norisināsies darbs pie minēto dokumentu izvērtēšanas, paralēli strādājot gan FKTK, gan ECB ekspertiem. Pēc izvērtēšanas procesa...

Ieviešot Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) vadlīnijās* noteiktās prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izstrādājusi "Ieteikumus iekšējo modeļu pirms-pieteikuma procesā". Ieteikumi izstrādāti apdrošināšanas sabiedrībām, kas plāno saņemt atļauju izmantot iekšējo modeli maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai, stājoties spēkā Maksātspēja II prasībām. Iespēja iesaistīties pirms-pieteikuma procesā ir paredzēta, lai atvieglotu dokumentu izskatīšanu pēc tam, kad apdrošināšanas sabiedrība ir iesniegusi FKTK pieteikumu atļaujas saņemšanai. Ieteikumi sniedz norādījumus, kā sagatavot nepieciešamo informāciju, lai FKTK varētu spriest par apdrošināšanas sabiedrības sagatavotību iesniegt pieteikumu par iekšējā modeļa lietošanu. Katrā atsevišķā gadījumā apdrošināšanas sabiedrība vienojas ar FKTK par individuālu iekšējā modeļa pirms-pieteikuma procesa grafiku. * "Iekšējo modeļu pirms-pieteikuma procesa pamatnostādnes" (Guidelines on Pre Application of Internal Models)https://eiopa.europa.eu/Pages/Guidelines/Guidelines-on-pre-application-of-internal-models-.aspx. Par "Maksātspēja II" "Maksātspēja II"(Solvency II) ir jauna apdrošināšanas uzņēmumu uzraudzības sistēma, kuras nosacījumi stāsies spējā 2016. gada 1. janvārī. Tās galvenais mērķis ir uzlabot apdrošināšanas nozares finanšu stabilitāti, stiprinot apdrošināšanas sektoru un paaugstinot apdrošināšanas ņēmēju aizsardzību. Gan apdrošināšanas sektors, gan...

Šā gada 1.janvārī stājās spēkā 2015. gada valsts budžets. Cik naudas šogad piešķirts ugunsdzēsējiem, policistiem? Cik līdzekļu tiks izlietoti, lai mūsu valsts būtu drošībā? Kāda nauda atvēlēta, lai mēs varētu pilnvērtīgi iegūt izglītību? Cik eiro šogad izlietos medicīnas jomā, lai mēs saņemtu veselības aprūpi? Cik daudz līdzekļu aizies tam, lai sakārtotu ielas un ceļus? Finanšu ministrija aicina iepazīties ar šā gada valsts budžeta izlietojumu, kas attēlots infografikā. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi ir 7,3 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi 7,5 miljardu eiro apmērā. Konsolidētā kopbudžeta (ieskaitot atvasināto publisko personu budžetu un pašvaldību budžetu) ieņēmumi 2015. gadā ir 8,9 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 9,2 miljardi eiro. Vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai šogad ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Finanšu ministrija plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. - 2017. gadam nepārsniegs pieļaujamo deficīta, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, apmēru: 2015. gadā 1% no IKP; 2016....

Latvija veiksmīgi novērsusi Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma zaudējuma riskus 2007-2013.gada plānošanas perioda darbības programmā "Uzņēmējdarbība un inovācijas", iesniedzot Eiropas Komisijā (EK) maksājuma pieteikumu nepieciešamajā apjomā līdz 2014.gada beigām. "Darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" ietvaros risks Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma daļējai zaudēšanai tika identificēts jau 2013.gada vasarā. Atbildīgo iestāžu operatīvas, efektīvas un konstruktīvas sadarbības rezultātā šobrīd risks ir novērsts, un var droši paredzēt, ka ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā pieejamo ES fondu finansējumu Latvija spēs ieguldīt izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanai pilnā apmērā," norāda Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards. Līdz 2014.gada beigām darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" ietvaros Latvijai bija jāiesniedz EK maksājumu pieprasījumi par vismaz 591,4 miljoniem eiro. Līdz ar pēdējo 2014.gadā iesniegto izdevumu deklarāciju Latvija kopumā EK ir pieprasījusi 612,8 miljonus eiro, tādējādi izvairoties no neto zaudējumiem un pārsniedzot minimālo mērķi par 21,4 miljoniem eiro. Kā jau iepriekš skaidrots, valdības lēmums...

2015.gadā par 40 eiro pieaugs bruto minimālā darba alga, līdz 23% samazināsies iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, - tie ir tikai daži no sabiedrības ieguvumiem 2015.gadā, ko apkopojusi Valsts kanceleja. 2015.gada 1.janvārī stāsies spēkā virkne normatīvo aktu, kas paredz gan jau iepriekš pieminēto minimālās darba algas pieaugumu, gan arī slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu izmaksu bez ierobežojumiem, gan arī zemāku samaksu par ārstēšanos slimnīcā - līdzšinējo 13,52 eiro vietā būs jāmaksā 10 eiro par vienu ārstēšanās dienu slimnīcā. Sociālajā jomā 2015.gadā būs arī citi ieguvumi sabiedrībai - ģimenes valsts pabalsta izmaksa atkarībā no bērnu skaita ģimenē, papildus atbalsts ar celiakiju slimajiem bērniem, paaugstināts pabalsts Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem u.c. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme ik gadus samazināsies - no 24% 2014.gadā uz 23% 2015.gadā un 22% 2016.gadā, tādējādi paaugstinoties darba samaksai visiem nodokļu maksātājiem. Nākamajā gadā tiks izveidota publiski pieejama datu bāze, kurā iekļaus uzturlīdzekļu nemaksātājus - Uzturlīdzekļu garantiju fonda...