FINANSES

Pēc negaidītas deflācijas šā gada sākumā, februārī patēriņa cenu izmaiņas ir kļuvušas pozitīvākas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija, februārī patēriņa cenas augušas vidēji par 0,3%. To galvenokārt noteica sezonāls dārzeņu cenu kāpums, neliels degvielas cenu pieaugums, kā arī paaugstinātās braukšanas cenas Rīgas sabiedriskajā transportā no šā gada 1.februāra. Tādējādi Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas ir vērojama deflācija gada griezumā. Salīdzinājumā ar pērnā gada februāri cenas samazinājušās par 0,1%, secina Finanšu ministrija (FM). Kopumā patēriņu cenu attīstību Latvijā turpina noteikt ārējie faktori, kā rezultātā preču cenas salīdzinājumā ar pērnā gada februāri samazinājušās par 1,0%. Savukārt pakalpojumu cenas, kas vairāk atspoguļo izmaiņas Latvijas ekonomikā, ir augušās par 2,4%. Jāatzīmē, ka inflācijas izmaiņas Latvijā lielā mērā sakrīt ar tendencēm eirozonā, kur patēriņa cenas februārī mazinājušās par 0,3%, tai skaitā preču cenas kritās par 1,4%, bet pakalpojumu cenas pieauga par 1,1%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi degvielas cenu pieaugumu ietekmēja gan mērens pasaules naftas...

Valdība otrdien, 3. martā, pieņēma noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.225 "Noteikumi par valsts nodevu par preču zīmju tiesisko aizsardzību"", kurš paredz izmaiņas komercķīlas reģistrācijas, dzēšanas un apmaksas kārtībā. Grozījumi paredz turpmāk valsts nodevu piemērot nevis par komercķīlas reģistrāciju, jo šādu pakalpojumu Patentu valde vairs neveic, bet gan par komercķīlas atzīmes reģistrāciju. Taču svarīgāk par šīm vārdiska rakstura izmaiņām ir tas, ka šajā valsts nodevas apmērā turpmāk jau būs iekļauta arī maksa par komercķīlas dzēšanu (dzēšanas atzīmes reģistrāciju) vai grozīšanu (grozījuma atzīmes reģistrāciju). Tādējādi par visām šīm darbībām klients būs samaksājis jau pirmajā reizē (līdz šim par komercķīlas dzēšanu vai grozīšanu bija jāmaksā atsevišķi, saskaņā ar noteikumu 2.15. punktu). Minētā valsts nodeva noteikumos tagad izdalīta atsevišķi zem 2.14. punkta kā 2.14.1. apakšpunkts. Tas paredz, ka šīs nodevas apmērs būs 28,46 eiro.

Arī jaunajā 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā tāpat kā līdz šim viena no Latvijas prioritātēm ir uzņēmējdarbības veicināšana. Tieši tāpēc būtiska daļa no kopējā jaunā perioda fondu finansējuma būs pieejama uzņēmējiem, un šīs aktivitātes turpinās pārraudzīt Ekonomikas ministrija (EM). Fondu ieguldījuma prioritātes saglabājas līdzīgas kā iepriekš, bet jaunajā periodā nozīmīgas pārmaiņas skārušas fondu administrēšanu. Izstrādājot jaunā perioda vadības sistēmu, atbildīgās iestādes īpašu uzmanību pievērsa tam, lai uzņēmējiem, un citiem potenciālajiem projektu īstenotājiem tiktu vienkāršots finansējuma saņemšanas process. Tādējādi tiktu ievērojami atvieglots un saīsināts ceļš no projekta idejas un konsultācijas līdz pat reālai fondu finansējuma saņemšanai un projekta īstenošanai. Līdz šim projektu iesniedzēji jeb potenciālie finansējuma saņēmēji devās uz kādu no sešām sadarbības iestādēm, lai konsultētos par projekta iesniegumu un pieejamajām fondu programmām konkrētajā nozarē. Jaunajā periodā sistēma ir vienkāršota un izveidota klientiem draudzīgāka, tāpēc šāda sadarbības iestāde būs tikai viena – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Tajā ikvienu nozari...

Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk - Padome) trešdien tikās ar finanšu ministru Jāni Reiru un citiem Finanšu ministrijas vadības pārstāvjiem. Tikšanās darba kārtībā bija jautājumi par Padomes 2014.gada uzraudzības ziņojumā (pieejams Padomes mājaslapā) izteikto rekomendāciju turpmāko gaitu un diskusija par fiskālās politikas aktualitātēm, kā arī ciešāku sadarbību starp Padomi un Finanšu ministriju. Īpaša uzmanība tika veltīta jautājumiem ar būtisku fiskālo ietekmi - nodokļu politikas jautājumi, budžeta izdevumu prioritātes un jaunās politikas iniciatīvas valdības darba kārtībā. "Pēc tikšanās un arī sekojot līdzi Ministru kabineta lēmumiem, varam secināt, ka nozaru ministrijas nāk ar jauniem budžeta pieprasījumiem nākamajiem periodiem pārsniedzot budžeta iespējas 2015. un 2016. gados. Šie budžeta pieprasījumi nav fiskāli sabalansēti, jo papildus izdevumiem nav pievienoti kompensējoši ieņēmumus palielinoši vai izdevumus samazinoši pasākumi. Jauno prioritāšu saraksts sāk pārsniegt tās resursu iespējas, kuras pieļauj pašreizējā nodokļu politika", sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Padome īsteno sekojošas funkcijas: uzrauga Fiskālās disciplīnas likumā (turpmāk - FDL) noteikto...

Lai pēc iespējas efektīvāk īstenotu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) funkcijas, veicinot finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti, kā arī ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību, FKTK padome apstiprinājusi "Finanšu un kapitāla tirgus regulēšanas un pārraudzības stratēģiju 2015.–2017. gadam", izvirzot sešas stratēģiskās prioritātes, kurām nākamajos trīs gados tiks pievērsta īpaša uzmanība. FKTK stratēģiskās prioritātes 2015.-2017. gadam: Pilnveidot Latvijas finanšu sektora regulatīvo vidi ES vienotā tirgus kontekstā Finanšu sektora regulējuma pilnveidošana paredz Latvijas finanšu sektoram un uzraudzības mērķiem atbilstošas un samērīgas regulatīvās vides pilnveidošanu ES vienotā tirgus kontekstā. Radīt efektīvi funkcionējošu makrouzraudzības mehānismu sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu ministriju Makrouzraudzības būtiska stiprināšana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem uzraudzības ietvara stiprināšanas procesā, lai savlaicīgi identificētu sistēmiskos riskus un veiktu šo risku novēršanas vai mazināšanas pasākumus, piemērojot atbilstošos instrumentus. Attīstīt un padarīt efektīvākas finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības metodes, instrumentus un praksi Līdz ar Latvijas iestāšanos eirozonā Latvija automātiski pievienojās vienotajam...

Finanšu ministrija informē, ka 2015. gads sācies ar pārpalikumu konsolidētajā kopbudžetā. Tā ir raksturīga tendence pēdējos trīs gados. Pārpalikums šā gada janvārī saglabājies pērnā gada attiecīgā perioda līmenī, ieņēmumiem pārsniedzot izdevumus par 89,1 miljonu eiro. Pārpalikums bija vērojams gan valsts konsolidētajā budžetā 70,4 miljonu eiro apmērā, gan pašvaldību budžetos 18,6 miljonu eiro apmērā. Ieņēmumu pieaugumu sekmēja lielāki nodokļu un ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī bija 739,9 miljoni eiro, pārsniedzot pagājušā gada ieņēmumus par 70,8 miljoniem eiro jeb 10,6%. Pieaugumu galvenokārt veidoja nodokļu ieņēmumu kāpums par 33,2 miljoniem eiro jeb 5,9%, kā arī ārvalstu finanšu palīdzības pieaugums par 26,8 miljoniem eiro jeb 50,4%. Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu pieaugums janvārī skaidrojams ar Eiropas Komisijas veiktajām atmaksām par Eiropas Lauksaimniecības Garantiju fonda un Kohēzijas fonda īstenotajiem projektiem. Savukārt, pateicoties mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumam 2014. gada nogalē, lielākos kopbudžeta nodokļu ieņēmumus 195,9 miljonu eiro apmērā janvārī nodrošināja pievienotās vērtības nodoklis, kas salīdzinājumā...

Ja valdība definēs minimālo finanšu pakalpojumu grozu un parametrus, pēc kādiem šiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem reģionos, tam ir jābūt finansētam no valsts budžeta. Finanšu pakalpojumu sniegšana ir tāds pats uzņēmējdarbības veids kā mazumtirdzniecība, aptiekas vai būvniecība, nevis valsts bezmaksas pakalpojums, uzskata Latvijas Komercbanku asociācija. Jaunu fondu veidošana un pienākums bankās tajos iemaksāt patiesībā būtu jauna nodokļa ieviešana, un rezultātā šo nodokli maksātu visi banku klienti - tas ir, uzņēmēji un mājsaimniecības maksātu par bankas pakalpojumiem vēl vairāk nekā līdz šim, un vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Bankas atbalsta sadarbību ar Latvijas Pastu, pastam nodrošinot daudzus finanšu pakalpojumus vietās, kur nav banku filiāļu. Taču bankas nevar atbalstīt priekšlikumus, ka no banku finansēta fonda tiktu uzturēts Latvijas Pasts, šādas subsīdijas nav pieļaujamas. Turklāt Latvijas Pasts eiro ieviešanas kontekstā saņēma papildu finansējumu no valsts budžeta, lai tieši stiprinātu tā spējas finanšu pakalpojumu sniegšanā. Turklāt atsevišķus gadījumus nebūtu vēlams vispārināt, banku vidē pastāv arī pietiekami sīva...

Lai uzlabotu suņu, kaķu un mājas sesku reģistrēšanu mājas (istabas) dzīvnieku vienotās informācijas sistēmā, ko uztur Lauksaimniecības datu centrs, valdības otrdien, 24.februārī, apstiprināja noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumos Nr.491 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība"" . Grozījumi precizē, kā jānodrošina mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācija un jāsniedz informācija par reģistrēto mājas (istabas) dzīvnieku, izmantojot valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv, kā arī noteic lielākas pilnvaras pašvaldībai un jaunus pienākumus dzīvnieku īpašniekiem, informē Zemkopības ministrija. Līdz šim noteikumi "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" paredzēja, ka visiem suņiem, ir jāimplantē mikroshēma un dzīvnieks jāreģistrē vienotajā mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā līdz 2016.gada 1.jūlijam. Grozījumi noteikumos paredz, ka vietējā pašvaldība ar saviem saistošajiem noteikumiem var noteikt agrāku termiņu suņu reģistrēšanai mājas (istabas) dzīvnieku vienotās informācijas sistēmā. Suņus, kuri piedalās izstādēs vai ko uz laiku izved ārpus valsts, jau reģistrē datubāzē no 2012.gada 1.jūlija. Noteikumi arī papildināti ar nosacījumu, ka no 2015.gada 1.jūlija dzīvnieku īpašnieks suņa...

Finanšu ministrs Jānis Reirs trešdien, 25.februārī, atklāja Eiropas Komisijas organizēto Baltijas valstu semināru pret krāpšanu un korupciju Eiropas Savienības (ES) strukturālo un investīciju fondu līdzekļu izlietojumā. Uzrunājot klātesošos, ministrs norādīja, ka godprātīgam ES fondu līdzekļu izlietojumam, kā arī krāpšanas novēršanai jāpievērš īpaša uzmanība. Tas ir ieguldījums visas ES labklājībā. "ES fondu līdzekļi ir ikviena nodokļu maksātāja ieguldījums mūsu kopējā nākotnē un labklājībā. Tādēļ Finanšu ministrija kā ES fondu vadošā un revīzijas iestāde Latvijā rūpējas par godprātīgu un caurspīdīgu līdzekļu izlietojumu ES fondu projektos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta krāpniecības novēršanai," norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs. Kā uzsvēra ministrs, visas ES dalībvalstis, kas apgūst ES fondu finansējumu, saskaras ar tā negodprātīgas izlietošanas jautājumiem. Tomēr kopīgiem spēkiem un mācoties no citu pieredzes, iespējams sasniegt izvirzītos mērķus krāpniecības novēršanā, jo tas skar ne tikai nacionālo, bet arī visas ES budžeta finansējumu. Līdz šim Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests Latvijā aktīvi izrādījis atbalstu Eiropas krāpšanas apkarošanas birojam. Tāpat...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 25.februārī tiesas sēdē paplašinātā sastāvā uzklausīja lietas dalībnieku - SIA "Izdevniecība STILUS" tiesību pārņēmēja SIA "Private Equity Insurance Group" un AS Swedbank pārstāvju viedokli par iespēju uzdot lietā prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības tiesai (EST) un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Tiesa lūdza lietas dalībniekiem sniegt savu viedokli, jo, skatot lietu rakstveida procesā, Civillietu departaments konstatēja iespējamu piemērojamās Finanšu nodrošinājuma likuma normas neatbilstību Satversmei. Tā kā minētā likuma norma ir ieviesta, transponējot ES direktīvu, tiesas ieskatā apsverama arī prejudiciāla jautājuma uzdošana Eiropas Savienības tiesai. Šā iemesla dēļ lieta no rakstveida procesa tika nodota izskatīšanai mutvārdu procesā. Tiesas sēdē tiesa uzklausīja pušu pārstāvjus un noteica, ka lēmumu paziņos 11.martā plkst. 14.00. Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē pauda viedokli, ka nebūtu nepieciešams uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus vai vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā, jo strīdu var izšķirt, interpretējot piemērojamās tiesību normas, ko var izdarīt Latvijas tiesa. Atbildētājas pārstāvis savukārt norādīja, ka,...

Lai pārrunātu komercbanku lēmumus slēgt filiāles lauku reģionos un spriestu par risinājumiem finanšu pakalpojumu pieejamībai visā valstī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uz komisijas sēdi trešdien, 25.februārī, uzaicinājusi komercbanku, atbildīgo institūciju, kā arī sociālo partneru pārstāvjus. "Raugoties valsts līmenī, fakts, ka finanšu pakalpojumu sniedzēji pamet lauku reģionus, degradē sociālo un tautsaimniecības vidi. Finanšu pakalpojumu pieejamība ir svarīgs priekšnoteikums reģionu ekonomikas izaugsmes potenciālam un kvalitatīviem dzīves apstākļiem ikvienam cilvēkam. Diemžēl esošā tendence samazināt finanšu pakalpojumus lauku reģionos rada negatīvu vidi gan līdzsvarotai novadu tautsaimniecības aktivitātei, gan dzīves kvalitātei, turklāt risku samazināties pašvaldību un valsts nodokļu ieņēmumiem," norāda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Komisijas sēdē aicināti piedalīties pārstāvji no Latvijas Komercbanku asociācijas, SEB bankas, Latvijas Pasta, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latgales plānošanas reģiona, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Deputāti plānojuši uzklausīt pušu viedokļus, analizēt iespējamos nākotnes riskus un sniegt priekšlikumus...

Otrdien, 24.februārī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika pieņemts MK noteikumu projekts "Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanas uzraudzības, izvērtēšanas un Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas 2014.-2020.gadam izveides un izmantošanas kārtība" , informē Finanšu ministrija. Arī jaunajā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā uzraudzības un izvērtēšanas uzdevums, līdzīgi kā iepriekšējā plānošanas periodā, ir nodrošināt izsekojamas, efektīvas un ES fondu plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem atbilstošas ES fondu investīcijas Latvijā. Ņemot vērā, ka ES fondu izvērtēšanas un uzraudzības pamatavots ir vadības informācijas sistēma, atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda, regulējums par ES fondu izvērtēšanu un uzraudzību, kā arī vadības informācijas sistēmu ir apvienots vienā normatīvajā aktā. Atšķirībā no ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda, tiesiskais regulējums paredz samazināt ES fondu administrēšanā iesaistīto institūciju skaitu, tai skaitā optimizēt apkopojamās un iesniedzamās informācijas apjomu un stiprināt ES fondu izvērtēšanas procesu. Izvērtēšanas procesa stiprināšanai paplašināts Konsultatīvās izvērtēšanas darba grupas dalībnieku loks, kas palīdzēs veikt kvalitatīvu ES fondu efektivitātes, lietderības...

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (Administratoru asociācija) turpmāk būs tiesīga lemt par maksātnespējas procesa administratoru sertifikāta darbības izbeigšanu, ja tiks rupji pārkāpts Maksātnespējas procesa administratoru profesionālās ētikas kodekss (Ētikas kodekss). Turklāt jaunais Ētikas kodekss no 1.marta būs saistošs visiem maksātnespējas procesa administratoriem, kā to paredz grozījumi Maksātnespējas likumā. "Šis ir vēsturisks lēmums maksātnespējas procesa administratoru vides sakārotošanai Latvijā, jo līdz šim Administratoru asociācijai šādu tiesību nebija. Jaunajā Ētikas kodeksā īpaši akcentēts jautājums par maksātnespējas procesa administratoru objektivitāti un godīgumu, uzliekot administratoram pienākumu atturēties no tādas rīcības vai uzvedības, kas var radīt šaubas par viņa objektivitāti, godīgumu vai taisnīgumu," jauno Ētikas kodeksu komentēja Olavs Cers, Administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs. "Pieņemot šo dokumentu, Administratoru asociācija vienlaicīgi vēlas norobežoties no maksātnespējas procesu izmantošanas ļaunprātīgiem mērķiem un izvairīšanās no saistību izpildes. Maksātnespējas procesa administratora profesionālajai darbībai ir jāvairo uzticība profesijai," piebilda Cers. Ētikas kodeksu apstiprināja Administratoru asociācijas biedru sapulcē 20.februārī. Tās laikā tika ievēlēta arī...

Kā liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja ( LTAB) dati, 2014.gadā ir pieņemti 1 137 lēmumi par atlīdzību izmaksu no Garantijas fonda un kopējā izmaksātā summa ir par 107,7 % vairāk nekā 2013. gada 12 mēnešos. “Palielinājums ir saistīts ar to, ka Garantijas fondam jāveic atlīdzības izmaksas LAAS Balva vietā ārvalstu CSNg gadījumos. Tajā pat laikā jāatzīmē, ka pateicoties sekmīgajam LTAB darbam, līdz šim izdevies atgūt vairāk kā 9 miljonus no līdzekļiem, kas kopš 1997.gada izmaksāti no Garantijas fonda,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics. Zaudējumu atlīdzība no Garantijas fonda tiek izmaksāta saskaņā ar OCTA likuma un starptautisko normatīvo aktu prasībām. Lielāko Garantijas fonda atlīdzību izmaksu daļu sastāda atlīdzību izmaksas par CSNg, kurus ir izraisījuši transportlīdzekļi bez OCTA apdrošināšanas. Ievērojama daļa no Garantijas fonda izmaksām ir par personas veselībai vai dzīvībai nodarītajiem kaitējumiem un autovadītājs, kas izraisījis CSNg, nav identificēts. “Pērnajā gadā vidējās izmaksas lielums uz vienu apdrošināšanas gadījumu sastādīja 2 597 EUR,...

Latvijas iedzīvotāju uzkrātais pensiju 2. līmeņa kapitāls sasniedzis līdz šim nebijušu apmēru - vairāk nekā divus miljardus eiro, tomēr lielākā daļa iedzīvotāju jeb 66% neseko līdzi un nezina, cik viņiem personīgi ir spējis nopelnīt viņa izvēlētais pensiju 2. līmeņa pārvaldnieks, liecina bankas Citadele sadarbībā ar snapshots.lv veiktā iedzīvotāju aptauja. Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls 2014. gadā ir pieaudzis par 329,5 miljoniem eiro, sasniedzot līdz šim nebijušu apmēru - vairāk nekā divus miljardus eiro. Šādu pieaugumu nodrošinājušas gan iedzīvotāju veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan aktīvu pārvaldītāju sniegums. Lai arī iedzīvotāji kā vienu no galvenajiem pensiju 2. līmeņa pārvaldnieka izvēles kritērijiem atzīst pensiju plānu ienesīgumu, tomēr aptauja liecina, ka cilvēki neseko līdzi sava pensiju plāna ienesīgumam. Aptauja liecina, ka svarīgākie kritēriji pensiju 2. līmeņa pārvaldītāja izvēlē ir drošs un uzticams pārvaldnieks (šādu atbildi snieguši 66% respondentu) un pensiju plānu ienesīgums (šādu atbildi snieguši 57% respondentu). Vienlaikus tikai 12% aptaujāto atzīst, ka zina,...