FINANSES

Uzturlīdzekļu garantiju fondsinformē, ka no 2015.gada 1.janvāra palielinās izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs un uzturlīdzekļi tiks izmaksāti EUR 90 bērniem līdz 7 gadu vecumam un EUR 108 bērniem no 7 līdz 18 gadu vecumam. No Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiks izmaksāts EUR 90 un attiecīgi EUR 108 tikai tādā gadījumā, ja tiesas nolēmumā ir noteikts minimālais uzturlīdzekļu apmērs, tas ir, 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas bērnam līdz 7 gadu vecumam un 30% apmērā bērnam no 7 līdz 18 gadu vecumam. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija nodrošina bērnam uzturlīdzekļus: ja tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpildi zvērināts tiesu izpildītājs atzinis par neiespējamu; ja vecāks, kuram ar tiesas nolēmumu noteikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam, tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda apmērā, kas ir mazāks par minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Informējam, ka uzturlīdzekļu izmaksa tiek veikta par iepriekšējo mēnesi. Tas nozīmē, ka uzturlīdzekļi par janvāri tiks izmaksāti februāra beigās, tādejādi EUR 90 un...

Saeima ceturtdien, 11.decembrī, pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Par valsts budžetu 2015.gadam", likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam", kā arī 19 likumprojektus, kas saistīti ar nākamā gada budžetu. Valsts budžeta projektam noteikta steidzamība, un to galīgajā lasījumā Saeima skatīs 17.decembrī. Nākamā gada budžeta projektā konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 7,25 miljardu eiro, bet izdevumi 7,47 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinājumā ar 2014.gadu nākamajā gadā paredzēts 283 miljonu eiro liels izdevumu palielinājums, ņemot vērā gan pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus, gan arī jaunās iniciatīvas. Savukārt ieņēmumu palielinājums - 208 miljonu eiro apmērā. 2015.gada valsts budžeta projektā paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu politiku un necelt nodokļu likmes, ieņēmumus nodrošinot galvenokārt no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un uzlabojot nodokļu administrēšanu. Lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, nākamgad no līdzšinējiem 320 uz 360 eiro plānots palielināt minimālās darba algas apmēru. 2015.gadā no valsts budžeta tam būs nepieciešami...

Saeima ceturtdien, 11.decembrī, lems par 2015.gada valsts budžeta projekta iekļaušanu parlamenta sēdes darba kārtībā un nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās. Tāpat Saeima šodien lems par vidēja termiņa budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem un budžeta projekta pavadošo likumprojektu paketi. Deputāti ceturtdien otrajā lasījumā skatīs grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas visā Eiropas Savienībā paredz ieviest vienotu mehānismu cietušo personu aizsardzībai. Parlaments arī lems, vai turpināt darbu pie Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekta, kas noteiks pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību. Darba kārtībā iekļauti arī deputātu un valdības iesniegtu likumprojektu nodošana izskatīšanai komisijās. Vienā no tiem deputāti rosina no 2016.gada ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi pienam, dārzeņiem un graudaugiem. Tāpat Saeimai iesniegti Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi, kas paredz atcelt iepriekš pieņemtās mikrouzņēmumu nodokļa likmes izmaiņas. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūgusi Saeimu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā Autortiesību likuma grozījumus. Tie paredz аtļaut izmantot nenosakāmu autortiesību subjektu darbus bez autortiesību īpašnieku piekrišanas. Savukārt Juridiskā...

Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk - Padome) vakar, 10. decembrī, iesniedza Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā papildināto Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma papildinājumu par 2015. gada valsts budžeta un 2016.-2017. gadu budžeta ietvara projektiem (pieejams Padomes interneta vietnē fdp.gov.lv). Uzraudzības ziņojuma papildinājumā ir izceltas četras galvenās rekomendācijas budžeta veidošanā, t.sk. nepieciešamība 2016. gadam izveidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta, kā to paredz Fiskālās disciplīnas likums, pretēji valdības priekšlikumam fiskālā nodrošinājuma rezervi 2016. gadam neveidot. Padome arī norāda uz riskiem nesasniegt budžeta bilances mērķus un nepieciešamību izstrādāt atbilstošus kompensējošus pasākumus. "Fiskālās disciplīnas padome ir vienīgā neatkarīgā ar likumu pilnvarotā institūcija, kas novērtē valsts budžeta un budžeta ietvara likuma projektus. Izskatot Finanšu ministrijas iesniegto precizēto informāciju par 2015.-2017. gada budžeta ietvara likumu projektu un precizētos datus par skaitliskajiem fiskālajiem nosacījumiem, Padome aicina mazināt riskus budžeta bilances mērķu sasniegšanai un izveidot fiskālā nodrošinājuma rezervi atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma pārejas noteikumu normām. Nodokļu politikas...

Turpinot attīstīt starpbanku maksājumu sistēmas, Latvijas Banka 2014.gada 9.decembrī sākusi nodrošināt Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas; tālāk tekstā - EKS sistēma) tiešo savienojumu ar EBA Clearing uzturēto STEP2 starpbanku maksājumu sistēmu. EBA Clearing uzturētā STEP2 sistēma ir vienīgā neliela apjoma maksājumu sistēma, kas nodrošina visu Eiropas Savienības kredītiestāžu sasniedzamību Vienotajā eiro maksājumu telpā (SEPA). Latvijas Banka kļuvusi par STEP2 sistēmas tiešo dalībnieku. Līdz šim EKS sistēmas savienojums ar STEP2 sistēmu tika nodrošināts, izmantojot Deutsche Bundesbank uzturēto sistēmu RPS SEPA Clearer. Paredzams, ka šīs pārmaiņas pozitīvi ietekmēs Latvijas starpbanku maksājumus - samazināsies maksājumu apmaiņas laiks starp EKS sistēmu un STEP2 sistēmu, tādējādi dodot iespēju EKS sistēmas dalībniekiem vairāk nekā par stundu paildzināt maksājumu pieņemšanas no klientiem laiku un uzlabot klientu maksājumu apkalpošanas procedūras tajās kredītiestādēs, kuras piedalās EKS sistēmā. 9.decembrī - pirmajā tiešā savienojuma darbadienā - starp EKS sistēmu un STEP2 sistēmu veikta vairāk nekā 130 tūkst. maksājumu apmaiņa (to kopsumma...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 10. decembrī nolēma atļaut reģistrēt "VIA SMS group" prospektu 16 000 obligāciju iekļaušanai AS ''NASDAQ OMX Riga'' Parāda vērtspapīru sarakstā. Prospekta iesniegšanas brīdī FKTK 2014. gada 1.decembrī tika emitētas 4 000 obligācijas ar nominālvērtību 1 000 eiro. Saskaņā ar Emisijas noteikumiem SIA "VIA SMS group" līdz 2016. gada 18.augustam ir tiesības papildus emitēt 12 000 obligāciju. Ar SIA "VIA SMS group" obligāciju prospektu būs iespēja iepazīties biržas mājas lapā http://www.nasdaqomxbaltic.com pēc obligāciju iekļaušanas Parāda vērtspapīru sarakstā.

Trešdien, 10.decembrī, plkst.10.00 finanšu ministrs Jānis Reirs no Finanšu ministrijas (FM) uz Saeimu nesīs budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta un 2015.-2017. gada vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojektu izskatīšanai Saeimā. "2015. gada valsts budžeta likumprojektu Ministru kabinets ir sagatavojis, nosakot par svarīgākajām prioritātēm mūsu valsts sociālo un nacionālo drošību, ilgtspējīgo Latvijas ekonomikas attīstību, kā arī uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu. Tāpat valdība lielu vērību pievērsa jau iepriekš aizsāktajam darbam, lai nodrošinātu mūsu sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, no 1.janvāra ceļot minimālo algu no 320 uz 360 eiro. Tādējādi kopīgiem spēkiem tiks sekmēta ienākumu vienlīdzība sabiedrībā, uzlaboti dzīves apstākļi mazāk turīgajiem mūsu iedzīvotājiem, kā arī mazināta ēnu ekonomika," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Saeimā ministrs plāno iesniegt 2015. gada budžeta projektu ar 18 pavadošo likumprojektu paketi, kā arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015. - 2017. gadam. Budžeta portfeļa nešana no FM uz Saeimu ir tradīcija, kas sākās 1997....

Otrdien, 9.decembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība apstiprināja likumprojektu "Par valsts budžetu 2015.gadam", kā arī likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam" . Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7,3 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 7,5 miljardi eiro. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt konsolidētā kopbudžeta (ieskaitot atvasināto publisko personu budžetu un pašvaldību budžetu) ieņēmumi 2015. gadam ir plānoti 8,9 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 9,2 miljardi eiro. Līdz ar to vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai 2015. gadā tiek prognozēts 247,6 miljoni eiro jeb 1% no IKP. Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2015.-2017. gadam, nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 2,8% apmērā, bet turpmākajos gados attiecīgi 3,3% un 3,6% apmērā no IKP. Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, valdība lielu vērību pievērsusi jau...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 9.decembrī, vienojās aicināt 12.Saeimu turpināt darbu pie grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktīs, informē komisijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka. Šī likumprojekta izskatīšana netika pabeigta 11.Saeimas laikā. „Redzot statistiku un uzklausot visu pušu viedokļus, deputātus šodien bažīgus darīja apjomīgais kavēto kredītu atmaksu skaits, kas ir 37 procenti no kredītportfeļa un kas nozīmē, ka daudziem patērētājiem ir problēmas ar šādu aizņēmumu atdošanu. Turklāt patlaban 49 procenti no visām kredītu saistībām tiek pagarinātas. Savukārt Nebanku kredītdevēju asociācijas informācija, ka nozares apgrozījums sarucis par vairāk nekā 20 procentiem lika apsvērt, vai tālāki ierobežojumi nepadarīs nozari konkurētnespējīgu un ātrie kredīti kā produkts neizzudīs pavisam, kas vismaz formāli nav grozījumu mērķis. Jāpiezīmē, ka šogad stājās spēkā iepriekšējie šī likuma grozījumi, kas paredzēja nopietnu kredītņēmēju maksātspējas izvērtējumu. Šo likuma grozījumu ietekme uz situāciju ātro kredītu jomā gan būs...

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2014.gada 1.pusgadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojams no jauna izsniegto kredītu samazinājums, kuru visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu (ātro kredītu) samazināšanās, kas izskaidrojams ar stingrāku prasību ieviešanu attiecībā uz patērētāju maksātspējas izvērtēšanu. Dati liecina, ka ir samazinājies arī kavēto kredītmaksājumu īpatsvars, tomēr saglabājas augsts īpatsvars tiem kredītiem, kuriem tiek pagarināti atmaksas termiņi. PTAC sagatavotai pārskats pār Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada 1.pusgadā nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji no jauna izsniedza kredītus 185,28 milj.EUR apmērā, kas ir par 11,50% (24,08 milj. EUR) mazāk nekā 2013.gada 1.pusgadā. Izsniegto kredīta apjoma samazinājumu visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto Distances kredītu (tā saukto „ātro kredītu”) samazinājums, kas, salīdzinot ar 2013.gada 1.pusgadu, samazinājās līdz 68,19 milj.EUR (samazinājums par 29,56%). Arī izsniegto Hipotekāro kredītu un Kredītu pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītu) apjoms ir samazinājies par 33,83% un 12,2%...

Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk - Padome) piektdien, 5. decembrī, pieņēma Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu (turpmāk - Uzraudzības ziņojums) par 2015.gada valsts budžeta un 2016.-2017.gadu budžeta ietvara projektiem, kurus Valdība gatavojas iesniegt Saeimā nākamajā nedēļā. Uzraudzības ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī tas ir publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē. Latvijas Valdības īstenotā fiskālā politika kopumā ievēro Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos principus un skaitliskos kritērijus. Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un Gadskārtējā valsts budžeta likuma projektos ir ievēroti Fiskālās disciplīnas likumā noteiktie trīs skaitliskie fiskālie nosacījumi: bilances, izdevumu pieauguma un pārmantojamības nosacījums. "Nodokļu ieņēmumi vidēja termiņa budžeta ietvara prognozēs atpaliek no Valdības deklarētā ilgtermiņa mērķa - 1/3 apmēra no iekšzemes kopprodukta, kas apdraud valsts spējas nodrošināt ilgtspējīgu un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu attīstību, strādāt pie drošības risku mazināšanas, kā arī attīstīt infrastruktūru. Reālistisks plāns, lai sasniegtu nodokļu ieņēmumu mērķi, ir vēl jāsagatavo. Nodokļu pasākumi, lai novērstu ienākumu nevienlīdzību,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi grozījumus vairākos noteikumos, kā arī pieņēma jaunus "Slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvos noteikumus". Grozījumi "Apdrošināšanas sabiedrību, nedalībvalstu apdrošinātāju filiāļu, pārapdrošināšanas sabiedrību un nedalībvalstu pārapdrošinātāju filiāļu gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvajos noteikumos" un "Kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvajos noteikumos" veikti, ņemot vērā Komerclikumā ieviesto normu, kas nosaka kārtību, kādā komercsabiedrības drīkst noteikt un izmaksāt ārkārtas dividendes. Abi normatīvie noteikumi papildināti ar prasību sniegt informāciju gada pārskata vadības ziņojumā par ārkārtas dividendēm. Pamatojoties uz Kredītiestāžu likumā un Krājaizdevu sabiedrību likumā ieviesto prasību, kas nosaka, ka kredītiestādei un krājaizdevu sabiedrībai mēnesi pirms nodoma izmaksāt dividendes par to jāinformē FKTK, veikti grozījumi "Licenču kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības darbības veikšanai izsniegšanas, atsevišķu kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību darbību reglamentējošo atļauju saņemšanas, dokumentu saskaņošanas un informācijas sniegšanas normatīvajos noteikumos". Noteikumi...

Pēc Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdes valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji atzina nākamā gada budžetu par sabalansētu un vienojās turpināt konstruktīvu darbu pie budžeta sastādīšanas. Sociālie partneri, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība piedalīsies arī piektdien, 5.decembrī plānotajā valdības ārkārtas sēdē, kur tiks turpināts darbs pie ar budžetu saistītajiem jautājumiem. NTSP sēdē valdība un sociālie partneri vienojās, ka galīgais lēmums par nākamā gada valsts budžeta projektu tiks pieņemts 9. decembrī. Ministru prezidenta Laimdota Straujuma uzsvēra: "Budžeta projekts tiek izstrādāts, ņemot vērā sociālo partneru priekšlikumus - gan attiecībā uz minimālās algas paaugstināšanu, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, gan atbalstīta virkne priekšlikumu ēnu ekonomikas mazināšanai un budžeta ieņēmumu palielināšanai. Sadarbība ar sociālajiem partneriem budžeta izstrādes procesā ir ļoti svarīga, tādēļ gandarījums par partneru nepārtraukto iesaisti un konstruktīvajiem priekšlikumiem." NTSP sēdē tika uzklausīti gan LDDK, gan LBAS sagatavotie priekšlikumi valsts budžeta izstrādē, un tieši tāpat kā līdz...

Pirmdien, 1.decembrī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs informēja sociālos partnerus - Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību - par nākamā gada valsts budžeta aktualitātēm, uzsverot, ka budžets veidots, ņemot vērā visu nozaru vajadzības. J.Reirs klātesošos informēja par precizēto Latvijas Vispārējās valdības budžeta plānu, kas 25.novembrī iesniegts Eirogrupai un Eiropas Komisijai un to, ka plāns attiecīgi jau ietver arī jaunās valdības pieņemtos lēmumus par 2015. gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, attiecīgi paredzot vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognozi 33,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 34,6% apmērā no IKP, deficītu 1,0% apmērā no IKP un valsts parādu 35,0% apmērā no IKP. Tāpat ministrs atzīmēja to, ka, neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos, Latvijas IKP pieauguma tempi joprojām pārsniedz Eiropas Savienības (ES) vidējos izaugsmes rādītājus un ierindo Latviju starp vienu no straujāk augošajām valstīm ES. Finanšu ministrs norādīja arī to, ka valsts budžeta izdevumi tiks segti, nodrošinot...

Piektdien, 28.novembrī, Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi 2015.gada Agrās brīdināšanas ziņojumu (AMR), kas ir ikgadējs makroekonomikas nelīdzsvarotību procedūras sākumpunkts Eiropas semestra ietvaros. Līdzīgi kā iepriekšējā 2014.gada ziņojumā, arī šogad EK padziļinātās izpētes ziņojumā ierosināja skatīt 16 dalībvalstis. Latvijā makroekonomiskā nesabalansētība netiek konstatētas, informē Finanšu ministrija. Ziņojuma mērķis ir identificēt tādas makroekonomikas nesabalansētības, kuras apdraud Eiropas Savienības (ES) ekonomikas stabilitāti un izaugsmi. Agrās brīdināšanas ziņojuma pamatā ir divas rādītāju grupas - 11 pamata rādītāji un papildus rādītāju kopa. Rādītāju analīzes mērķis ir secināt, kuras ES dalībvalstis ir skatāmas padziļinātas izpētes ziņojumā. 2015.gada AMR ziņojuma ietvaros no 11 pamata rādītājiem Latvija neizpildīja trīs - starptautiskās investīciju bilances, bezdarba līmeņa noteiktās robežas un mājokļu cenu izmaiņu rādītāju. Vērtējot ilgtermiņā, starptautiskās investīciju bilances noteiktais -35% no iekšzemes kopprodukta (IKP) mērķlīmenis Latvijā tika konstanti pārsniegts pēdējos 10 gadus. Laika periodā no 2001. līdz 2008.gadam, demonstrējot konsekventu pieauguma tempu, rādītājs divreiz pārsniedza pieļaujamo līmeni, 2009.gadā sasniedzot -82,7% atzīmi....