FINANSES

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors 2014.gada decembrī tiesai nosūtījis lietu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kurā persona laika posmā no 2012.gada aprīļa līdz 2013.gada oktobrim, izmantojot vairākas fiktīvas firmas, izvairījās no PVN nomaksas 863836,33 euro apmērā. Apsūdzētajam vīrietim celta apsūdzība par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā. Ar šīm darbībām apsūdzētais nodarīja kaitējumu valsts budžetam 863836.33 EUR apmērā. Lieta nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Valsts kases (VK) operatīvajiem datiem valsts budžeta (valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā) 2014. gada deficīts ir 308,3 miljoni eiro, kas ir par 44,2 miljoniem eiro mazāks nekā apstiprinātais gada plāns. Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī 2014. gada decembrī bija vērojams izdevumu pieaugums salīdzinājumā ar citiem mēnešiem. Tomēr, analizējot kopējos izdevumus 2014. gadā valsts pamatbudžetā tie bija mazāki par aptuveni 3% jeb 173,8 miljoniem eiro nekā plānots. Operatīvā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu izpilde 2014. gadā vērtējama pozitīvi, jo gada plāns ir pārsniegts. Otrajā pusgadā nodokļu ieņēmumu pieauguma temps kopumā kļuvis lēnāks, taču ekonomiskās situācijas negatīvo ietekmi mazināja efektīvāka nodokļu administrēšana un laba izpilde atsevišķās nodokļu pozīcijās. Pateicoties vidējās darba samaksas pieaugumam, kas sekmēja mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu, operatīvā izpilde liecina par labāku ieņēmumu izpildi. Savukārt, saskaņā ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas apstiprināto apropriāciju 2014. gadā tika pārdalīts papildu finansējums vairākām valstiski svarīgām jomām, piemērām, atbalsts 8 miljonu eiro apmērā Latvijas lauksaimniekiem,...

Aizvadītā gada nogalē valdības apstiprinātā bankas "Citadele" investora "Ripplewood Advisors LLC" meitas kompānija "RA Citadele Holdings LLC" iesniedza Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) iesniegumu un dokumentus būtiskas līdzdalības atļaujas saņemšanai. Saskaņā ar 2014. gada 5.novembrī parakstīto bankas "Citadele" akciju pirkuma līgumu, "RA Citadele Holdings LLC" un divpadsmit starptautisku investoru grupa vēlas iegūt visu valsts īpašumā esošo bankas daļu jeb 75% akciju mīnuss 1 akcija. Nodrošinot rūpīgu investora izvērtēšanas procesu, FKTK balstās uz pieciem galvenajiem likumā noteiktajiem kritērijiem - brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, ieguldīšanai paredzēto līdzekļu izcelsmes legalitāti, investora reputāciju un biznesa plānu, kurā ir atklāts redzējums un stratēģija bankas turpmākajai darbībai. 2014. gada 4.novembrī stājās spēkā vienotais uzraudzības mehānisms, kas paredz, ka visi būtiski lēmumi Eiropas banku uzraudzības nodrošināšanai tiek pieņemti valsts kompetentajām iestādēm sadarbojoties ar Eiropas Centrālo banku (ECB). Tāpēc turpmāko nedēļu laikā norisināsies darbs pie minēto dokumentu izvērtēšanas, paralēli strādājot gan FKTK, gan ECB ekspertiem. Pēc izvērtēšanas procesa...

Ieviešot Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) vadlīnijās* noteiktās prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izstrādājusi "Ieteikumus iekšējo modeļu pirms-pieteikuma procesā". Ieteikumi izstrādāti apdrošināšanas sabiedrībām, kas plāno saņemt atļauju izmantot iekšējo modeli maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai, stājoties spēkā Maksātspēja II prasībām. Iespēja iesaistīties pirms-pieteikuma procesā ir paredzēta, lai atvieglotu dokumentu izskatīšanu pēc tam, kad apdrošināšanas sabiedrība ir iesniegusi FKTK pieteikumu atļaujas saņemšanai. Ieteikumi sniedz norādījumus, kā sagatavot nepieciešamo informāciju, lai FKTK varētu spriest par apdrošināšanas sabiedrības sagatavotību iesniegt pieteikumu par iekšējā modeļa lietošanu. Katrā atsevišķā gadījumā apdrošināšanas sabiedrība vienojas ar FKTK par individuālu iekšējā modeļa pirms-pieteikuma procesa grafiku. * "Iekšējo modeļu pirms-pieteikuma procesa pamatnostādnes" (Guidelines on Pre Application of Internal Models)https://eiopa.europa.eu/Pages/Guidelines/Guidelines-on-pre-application-of-internal-models-.aspx. Par "Maksātspēja II" "Maksātspēja II"(Solvency II) ir jauna apdrošināšanas uzņēmumu uzraudzības sistēma, kuras nosacījumi stāsies spējā 2016. gada 1. janvārī. Tās galvenais mērķis ir uzlabot apdrošināšanas nozares finanšu stabilitāti, stiprinot apdrošināšanas sektoru un paaugstinot apdrošināšanas ņēmēju aizsardzību. Gan apdrošināšanas sektors, gan...

Šā gada 1.janvārī stājās spēkā 2015. gada valsts budžets. Cik naudas šogad piešķirts ugunsdzēsējiem, policistiem? Cik līdzekļu tiks izlietoti, lai mūsu valsts būtu drošībā? Kāda nauda atvēlēta, lai mēs varētu pilnvērtīgi iegūt izglītību? Cik eiro šogad izlietos medicīnas jomā, lai mēs saņemtu veselības aprūpi? Cik daudz līdzekļu aizies tam, lai sakārtotu ielas un ceļus? Finanšu ministrija aicina iepazīties ar šā gada valsts budžeta izlietojumu, kas attēlots infografikā. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi ir 7,3 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi 7,5 miljardu eiro apmērā. Konsolidētā kopbudžeta (ieskaitot atvasināto publisko personu budžetu un pašvaldību budžetu) ieņēmumi 2015. gadā ir 8,9 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 9,2 miljardi eiro. Vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai šogad ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Finanšu ministrija plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. - 2017. gadam nepārsniegs pieļaujamo deficīta, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, apmēru: 2015. gadā 1% no IKP; 2016....

Latvija veiksmīgi novērsusi Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma zaudējuma riskus 2007-2013.gada plānošanas perioda darbības programmā "Uzņēmējdarbība un inovācijas", iesniedzot Eiropas Komisijā (EK) maksājuma pieteikumu nepieciešamajā apjomā līdz 2014.gada beigām. "Darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" ietvaros risks Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma daļējai zaudēšanai tika identificēts jau 2013.gada vasarā. Atbildīgo iestāžu operatīvas, efektīvas un konstruktīvas sadarbības rezultātā šobrīd risks ir novērsts, un var droši paredzēt, ka ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā pieejamo ES fondu finansējumu Latvija spēs ieguldīt izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanai pilnā apmērā," norāda Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards. Līdz 2014.gada beigām darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" ietvaros Latvijai bija jāiesniedz EK maksājumu pieprasījumi par vismaz 591,4 miljoniem eiro. Līdz ar pēdējo 2014.gadā iesniegto izdevumu deklarāciju Latvija kopumā EK ir pieprasījusi 612,8 miljonus eiro, tādējādi izvairoties no neto zaudējumiem un pārsniedzot minimālo mērķi par 21,4 miljoniem eiro. Kā jau iepriekš skaidrots, valdības lēmums...

2015.gadā par 40 eiro pieaugs bruto minimālā darba alga, līdz 23% samazināsies iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, - tie ir tikai daži no sabiedrības ieguvumiem 2015.gadā, ko apkopojusi Valsts kanceleja. 2015.gada 1.janvārī stāsies spēkā virkne normatīvo aktu, kas paredz gan jau iepriekš pieminēto minimālās darba algas pieaugumu, gan arī slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu izmaksu bez ierobežojumiem, gan arī zemāku samaksu par ārstēšanos slimnīcā - līdzšinējo 13,52 eiro vietā būs jāmaksā 10 eiro par vienu ārstēšanās dienu slimnīcā. Sociālajā jomā 2015.gadā būs arī citi ieguvumi sabiedrībai - ģimenes valsts pabalsta izmaksa atkarībā no bērnu skaita ģimenē, papildus atbalsts ar celiakiju slimajiem bērniem, paaugstināts pabalsts Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem u.c. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme ik gadus samazināsies - no 24% 2014.gadā uz 23% 2015.gadā un 22% 2016.gadā, tādējādi paaugstinoties darba samaksai visiem nodokļu maksātājiem. Nākamajā gadā tiks izveidota publiski pieejama datu bāze, kurā iekļaus uzturlīdzekļu nemaksātājus - Uzturlīdzekļu garantiju fonda...

Valdības sēdē 23. decembrī izskatītais Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīkojumu projekts "Par proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. martam" paredz, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 34. panta trešo daļu tiek noteikts, ka laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. martam (ieskaitot) viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot 1,20 privatizācijas sertifikātus. Īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu pārdošanas iepriekšējo 12 mēnešu (no 2013.gada 1.decembralīdz 2014.gada 30.novembrim) vidējo cenu attiecība ir 1,20, norādīts rīkojuma anotācijā. Starpniecības sabiedrības no 2013.gada 1.decembra līdz 2014.gada 30.novembrim sniedza ziņas par 64,41 tūkstošu privatizācijas sertifikātu un 1,74 tūkstošu īpašuma kompensācijas sertifikātu pārdošanu.

Otrdien, 23.decembrī, Ministru kabineta sēdē izskatīti vairāki saistīti likumprojekti, ar kuriem paredzēts pārņemt Eiropas Komisijas prasības kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību papildu uzraudzības nodrošināšanai, tostarp paredzot kārtību, kādā veidā turpmāk šādām iestādēm varētu tikt sniegts atbalsts. Tie ir likumprojekti: "Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums" , "Noguldījumu garantiju likums" ,"Grozījumi Kredītiestāžu likumā" , "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", "Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā". "Jaunā kārtība paredz daudz lielāku akcionāru atbildību par kredītiestāžu finanšu stabilitāti, kas ir svarīgi, lai banku glābšana nebūtu jāveic uz valsts un tās iedzīvotāju rēķina. Krīzes laikā veiktie banku glābšanas pasākumi ir radījuši ļoti smagu slogu nodokļu maksātājiem. Jaunie noteikumi aizsargās nodokļu maksātājus no banku problēmām, jo turpmāk banku akcionāriem un lielajiem kreditoriem būs jāsedz zaudējumi, lai nodrošinātu banku drošību, darbības nepārtrauktību un finanšu stabilitāti. Svarīgi, lai sabiedrība būtu aizsargāta pret banku satricinājumiem," skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs. Likumprojektu mērķis ir nodrošināt, ka...

Latvijas Attīstības finanšu institūcija "Altum" (ALTUM) ES starprobežu sadarbības programmas INTERREG IVC projekta "ES uzņēmējdarbības atbalsta finanšu instrumenti - pieredzes apmaiņa" ietvaros 18.decembrī rīkoja ekspertu diskusiju "Paralēlo aizdevumu ieviešanas perspektīvas". Diskusijā, piedaloties ALTUM, Latvijas Garantiju aģentūras (LGA), riska investora uzņēmumu, kā arī ministriju un iesaistīto konsultantu pārstāvjiem, tika izvērtēta pašreiz spēkā esošās LGA mezanīna aizdevumu programmas darbība, apskatīti atsevišķu citu ES dalībvalstu finanšu atbalsta institūciju paralēlo aizdevumu instrumentu piemēri, kā arī iezīmētas iespējamās perspektīvas paralēlo aizdevumu finanšu instrumentu attīstībai Latvijā 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Paralēlais aizdevums ir finansējums uzņēmējdarbības attīstībai, kas tiek izsniegts kopā ar komercbankas aizdevumu un ir subordinēts tam, tāpēc paralēlajam aizdevumam ir būtiski samazinātas nodrošinājuma prasības vai tas nav nepieciešams vispār. Mezanīna aizdevumi, kurus šobrīd sniedz LGA, ir viens no paralēlo aizdevumu paveidiem. Esošā mezanīna aizdevumu programma turpinās darbību 2015.gadā, kamēr vēl pēc gada plānots jauns finanšu instruments uz līdzšinējās programmas bāzes. Diskusijas dalībnieki jaunas iespējamās programmas kontekstā izvērtēja tādus...

Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi viedokli par precizēto Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2015.gadam, kurā norādīti galvenie nākamā gada budžeta rādītāji. EK norāda, ka Latvijas plāns pilnībā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem, ierindojot Latviju tādu valstu vidū, kā Vācija, Nīderlande, Luksemburga, Īrija un Slovākija. Eiropas Savienības (ES) ekonomikas pārvaldības ietvars paredz, ka Latvijai kā eirozonas dalībvalstij ik gadu līdz 15.oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz EK un Eirogrupai plāns, kurā tiek norādītas galvenās nākamā gada budžeta rādītāju prognozes - ieņēmumi, izdevumi, deficīts un valsts parāds, ietverot valsts budžetu, pašvaldību budžetu, atvasināto publisko personu budžetu un vispārējās valdības sektorā klasificētās valsts komercsabiedrības. Ņemot vērā, ka Latvijā šoruden notika Saeimas vēlēšanas, 14.oktobrī EK un Eirogrupai tika iesniegts budžeta plāns pie nemainīgas fiskālās politikas scenārija, kurā tika izstrādātas galvenās budžeta rādītāju prognozes, kuras neparedz jaunu lēmumu pieņemšanu, kas ietekmētu budžeta ieņēmumus vai izdevumus. Tomēr atbilstoši ES nosacījumiem pēc tam, kad Saeima ir apstiprinājusi jauno...

Saeima trešdien, 17.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2015.gadam" un likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam", kā arī grozījumus 18 likumos un vienu jaunu likumu, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu. Par nākamā gada valsts budžetu balsoja 60 deputāti, 13 bija pret, bet atturējās 21 deputāts. Nākamā gada valsts budžetā kā prioritātes izvirzīta valsts aizsardzības spēju stiprināšana, kā arī sociālā un nacionālā drošība, tostarp pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai. 2015.gada valsts budžetā tiek saglabāta līdzšinējā nodokļu politika, neceļot nodokļu likmes. Valsts budžeta ieņēmumus paredzēts nodrošināt galvenokārt no ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumiem. Lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, nākamgad no līdzšinējiem 320 uz 360 eiro palielināts minimālās mēneša darba algas apmērs. 2015.gadā no valsts budžeta tam būs nepieciešami 7,9 miljoni eiro. Ar nākamo gadu atcelti visi 2009.gadā noteiktie ierobežojumi sociālās apdrošināšanas pabalstiem – slimības, bezdarbnieku, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem....

Maksātnespējas likuma grozījumi, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu un būtiskas izmaiņas juridisko personu maksātnespējas regulējumā, stāsies spēkā 2015.gada 1.martā, nevis 1.janvārī, kā plānots iepriekš. To paredz Saeimā ceturtdien, 18.decembrī, steidzamības kārtā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā. Kā norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, ir izveidojusies situācija, ka 11.Saeimā ir pieņemts jauns maksātnespējas regulējums, kam būtu jāstājas spēkā 1.janvārī, taču tiesām nav instrumentu tajā iekļauto normu piemērošanai. Tādēļ nepieciešams līdz attiecīgu Civilprocesa likuma grozījumu pieņemšanai atlikt jaunā maksātnespējas regulējuma spēkā stāšanos. Gatavojot likumprojektu izskatīšanai Saeimā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs bija lūdzis saglabāt spēkā stāšanos 1.janvārī likuma pantam, ar kuru tiek samazināti parādu dzēšanas termiņi fiziskām personām. Taču ministrs, Juridiskajai komisijai skatot minēto likumprojektu, apliecināja - sarunās ar valdību veidojošajām partijām un nevalstiskajām organizācijām radusies pārliecība, ka šo normu pieņemšana turpmāk netiks bremzēta. Tādēļ Dz.Rasnačs ir atsaucis savus priekšlikumus un arī likuma pants, kas regulē fiziskās personas saistību...

Otrdien, 16.decembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus aizdevumu piešķiršanas noteikumos maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu. Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai arī turpmāk nodrošinātu aizdevumu pieejamību lauksaimniekiem ilgtermiņa investīciju projektu īstenošanai. Lai risinātu finansējuma pieejamību mazajām un vidējām saimniecībām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, kas palielināta riska dēļ komercbankām nav saistošs klientu segments, ZM sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Attīstības finanšu institūcija "Altum"" (Altum) un valsts akciju sabiedrību "Lauku attīstības fonds" īsteno aizdevumu programmas apgrozāmo līdzekļu iegādei un lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās ražošanas nodrošināšanai. Grozījumi noteikumos paredz pagarināt investīciju aizdevumu piešķiršanas periodu lauksaimniekiem un kooperatīviem līdz 2020. gada 31.decembrim. Altum sniegtā informācija liecina, ka kopš 2012. gada, pamatojoties uz šiem aizdevumu piešķiršanas noteikumiem, lauksaimniekiem ir piešķirti 630 aizdevumi 39,6 miljonu eiro apmērā.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 17.decembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts banku pieteikums par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu. Ar iestādes lēmumu konstatēts Konkurences likuma pārkāpums banku darbībās un tām piemērots naudas sods. Augstākā tiesa atzīst, ka apgabaltiesa ir pārbaudījusi pārsūdzētajā lēmumā ietverto argumentāciju un pamatojumu tam, ka vienošanās par komisijas maksām ir ietekmējusi situāciju tirgū. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Šī gada martā Augstākā tiesa bija apturējusi tiesvedību lietā, līdz stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas spriedums. Eiropas Savienības Tiesā kā apelācijas instancē bija ierosināta lieta par Vispārējās tiesas spriedumu lietā. Lietā izskatīti MasterCard lēmumi, ar kuriem noteiktas daudzpusējas starpbanku komisijas maksas. Vispārējās tiesas sprieduma 139.-140.punktā izteikti apsvērumi par to, kā vērtējams pret konkurenci vērstais mērķis un pret konkurenci vērstās sekas. Tagad, kad stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas spriedums minētajā lietā, Augstākās tiesas ieskatā tajā izteiktās atziņas nevar kalpot par pamatu apgabaltiesas sprieduma un secīgi arī pārsūdzētā lēmuma atcelšanai....