FINANSES

Latvija 9.decembrī saņēmusi pirmos Eiropas Komisijas (EK) avansa maksājumus Eiropas Savienības (ES) fondu jaunā 2014. - 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" īstenošanai. Avansa maksājumi saņemti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) ietvaros, attiecīgi 22 571 773 eiro un 12 684 498 eiro apmērā. "Šobrīd, kad Latvijas ES fondu darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" ir oficiāli apstiprināta EK, mūsu tālākais mērķis ir iespējami ātri uzsākt jaunā perioda aktivitātes. Ir patiess prieks un lepnums, ka Latvija ne vien bijusi starp pirmajām ES dalībvalstīm, kurai apstiprināta darbības programma, bet arī jaunā plānošanas perioda avansa maksājumus mums izdevies saņemt savlaicīgi. Esam spēruši vēl vienu lielu soli tuvāk tam, lai jau 2015.gada nogalē mēs varētu uzsākt projektu iesniegumu pieņemšanu," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Papildus jau saņemtajiem ERAF un KF avansa maksājumiem, jau tuvākajā laikā sagaidāms arī Eiropas Sociālā fonda (ESF) avanss 6 019 827 eiro apmērā. Avansa maksājumus katra ES...

Šī gada deviņos mēnešos valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 14.6% jeb 246 miljoniem eiro, t.sk. gandrīz trešdaļu jeb 74.5 milj. eiro veidoja pārvaldnieku gūtā peļņa veiksmīgu ieguldījumu rezultātā. Septembra beigās 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls sasniedza 1.93 mljrd. eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Konservatīvo ieguldījumu plānu deviņu mēnešu ienesīgums septembra beigās bija no 1.3% līdz 5.4%, sabalansētajiem plāniem tas bija robežās no 2.3% līdz 5.3%, savukārt aktīvajiem plāniem no 1.2% līdz 6.3%. Latvijā veikto ieguldījumu apmērs, salīdzinājumā ar 2013.gada beigām, pieauga par 4.4% un septembra beigās sasniedza 42.4% no kopējiem ieguldījumiem jeb 819 milj. eiro (t.sk. 532 milj. eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 40 milj. eiro - komercsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros, 2.4 milj. eiro - akcijās, 9.1 milj. eiro - ieguldījumu fondos, 3.3 milj. eiro - Latvijas riska kapitāla tirgū, bet 232.3 milj. eiro bija...

Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, turpina pieaugt iedzīvotāju interese par ilgtermiņa ieguldījumu produktiem, un arī darba devēji atsākuši veikt iemaksas pensiju 3.līmeņa ieguldījumu plānos, ziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Kopš 2014.gada sākuma pensiju plānos iemaksāti 28.6 milj. eiro, kas ir par 13.4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinājumā ar 2013.gada trīs ceturkšņiem pensiju plānu dalībnieku iemaksas pieauga par 12.8% un darba devēju iemaksas par 14.3%. 2014.gada septembra beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 259.8 milj. eiro, kopš gada sākuma pieaugot par 10.2%. No pensiju plānu kapitāla deviņos mēnešos tika izmaksāti 13.2 milj. eiro jeb par 45% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp 99% tika izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos. Visi pensiju 3. līmeņa plāni pirmajā pusgadā darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un īpaši labu sniegumu uzrādīja tie plāni, kuru ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, pateicoties dolāra vērtības pieaugumam attiecībā pret eiro. Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2014.gada deviņos mēnešos bija...

Valsts Ieņēmumu dienests (VID) aicina 2014.gadā par Latvijas rezidentiem kļuvušās fiziskās personas - ārvalstniekus, kuriem ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā, fiksēt savu mantisko stāvokli uz 2014.gada 31.decembri un pārliecināties, vai tas atbilst kādam no Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā noteiktajiem kritērijiem. Tas ir būtiski, jo gadījumā, ja uz šo personu īpašumu, finanšu līdzekļiem vai saistībām izpildās kāds no šiem kritērijiem, personai no 2015.gada 1.marta līdz 1.jūnijam ieskaitot būs jāsniedz VID mantiskā stāvokļa deklarācija, un tajā būs jānorāda ziņas par personas mantisko stāvokli uz 2014.gada 31.decembri. Personām rodas pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju gadījumā, ja attiecībā uz tās īpašumu, finanšu līdzekļiem vai saistībām 2014.gada 31.decembra plkst.24.00 izpildās šādi kritēriji: ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums vai tā daļas, ieskaitot arī to nekustamo īpašumu vai tā daļas, uz kuru persona nav nostiprinājusi īpašuma tiesības attiecīgās valsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; ir iegūts Latvijā nekustamais...

Uzturlīdzekļu garantiju fondsinformē, ka no 2015.gada 1.janvāra palielinās izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs un uzturlīdzekļi tiks izmaksāti EUR 90 bērniem līdz 7 gadu vecumam un EUR 108 bērniem no 7 līdz 18 gadu vecumam. No Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiks izmaksāts EUR 90 un attiecīgi EUR 108 tikai tādā gadījumā, ja tiesas nolēmumā ir noteikts minimālais uzturlīdzekļu apmērs, tas ir, 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas bērnam līdz 7 gadu vecumam un 30% apmērā bērnam no 7 līdz 18 gadu vecumam. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija nodrošina bērnam uzturlīdzekļus: ja tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpildi zvērināts tiesu izpildītājs atzinis par neiespējamu; ja vecāks, kuram ar tiesas nolēmumu noteikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam, tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda apmērā, kas ir mazāks par minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Informējam, ka uzturlīdzekļu izmaksa tiek veikta par iepriekšējo mēnesi. Tas nozīmē, ka uzturlīdzekļi par janvāri tiks izmaksāti februāra beigās, tādejādi EUR 90 un...

Saeima ceturtdien, 11.decembrī, pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Par valsts budžetu 2015.gadam", likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam", kā arī 19 likumprojektus, kas saistīti ar nākamā gada budžetu. Valsts budžeta projektam noteikta steidzamība, un to galīgajā lasījumā Saeima skatīs 17.decembrī. Nākamā gada budžeta projektā konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 7,25 miljardu eiro, bet izdevumi 7,47 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinājumā ar 2014.gadu nākamajā gadā paredzēts 283 miljonu eiro liels izdevumu palielinājums, ņemot vērā gan pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus, gan arī jaunās iniciatīvas. Savukārt ieņēmumu palielinājums - 208 miljonu eiro apmērā. 2015.gada valsts budžeta projektā paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu politiku un necelt nodokļu likmes, ieņēmumus nodrošinot galvenokārt no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un uzlabojot nodokļu administrēšanu. Lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, nākamgad no līdzšinējiem 320 uz 360 eiro plānots palielināt minimālās darba algas apmēru. 2015.gadā no valsts budžeta tam būs nepieciešami...

Saeima ceturtdien, 11.decembrī, lems par 2015.gada valsts budžeta projekta iekļaušanu parlamenta sēdes darba kārtībā un nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās. Tāpat Saeima šodien lems par vidēja termiņa budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem un budžeta projekta pavadošo likumprojektu paketi. Deputāti ceturtdien otrajā lasījumā skatīs grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas visā Eiropas Savienībā paredz ieviest vienotu mehānismu cietušo personu aizsardzībai. Parlaments arī lems, vai turpināt darbu pie Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekta, kas noteiks pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību. Darba kārtībā iekļauti arī deputātu un valdības iesniegtu likumprojektu nodošana izskatīšanai komisijās. Vienā no tiem deputāti rosina no 2016.gada ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi pienam, dārzeņiem un graudaugiem. Tāpat Saeimai iesniegti Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi, kas paredz atcelt iepriekš pieņemtās mikrouzņēmumu nodokļa likmes izmaiņas. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūgusi Saeimu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā Autortiesību likuma grozījumus. Tie paredz аtļaut izmantot nenosakāmu autortiesību subjektu darbus bez autortiesību īpašnieku piekrišanas. Savukārt Juridiskā...

Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk - Padome) vakar, 10. decembrī, iesniedza Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā papildināto Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma papildinājumu par 2015. gada valsts budžeta un 2016.-2017. gadu budžeta ietvara projektiem (pieejams Padomes interneta vietnē fdp.gov.lv). Uzraudzības ziņojuma papildinājumā ir izceltas četras galvenās rekomendācijas budžeta veidošanā, t.sk. nepieciešamība 2016. gadam izveidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta, kā to paredz Fiskālās disciplīnas likums, pretēji valdības priekšlikumam fiskālā nodrošinājuma rezervi 2016. gadam neveidot. Padome arī norāda uz riskiem nesasniegt budžeta bilances mērķus un nepieciešamību izstrādāt atbilstošus kompensējošus pasākumus. "Fiskālās disciplīnas padome ir vienīgā neatkarīgā ar likumu pilnvarotā institūcija, kas novērtē valsts budžeta un budžeta ietvara likuma projektus. Izskatot Finanšu ministrijas iesniegto precizēto informāciju par 2015.-2017. gada budžeta ietvara likumu projektu un precizētos datus par skaitliskajiem fiskālajiem nosacījumiem, Padome aicina mazināt riskus budžeta bilances mērķu sasniegšanai un izveidot fiskālā nodrošinājuma rezervi atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma pārejas noteikumu normām. Nodokļu politikas...

Turpinot attīstīt starpbanku maksājumu sistēmas, Latvijas Banka 2014.gada 9.decembrī sākusi nodrošināt Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas; tālāk tekstā - EKS sistēma) tiešo savienojumu ar EBA Clearing uzturēto STEP2 starpbanku maksājumu sistēmu. EBA Clearing uzturētā STEP2 sistēma ir vienīgā neliela apjoma maksājumu sistēma, kas nodrošina visu Eiropas Savienības kredītiestāžu sasniedzamību Vienotajā eiro maksājumu telpā (SEPA). Latvijas Banka kļuvusi par STEP2 sistēmas tiešo dalībnieku. Līdz šim EKS sistēmas savienojums ar STEP2 sistēmu tika nodrošināts, izmantojot Deutsche Bundesbank uzturēto sistēmu RPS SEPA Clearer. Paredzams, ka šīs pārmaiņas pozitīvi ietekmēs Latvijas starpbanku maksājumus - samazināsies maksājumu apmaiņas laiks starp EKS sistēmu un STEP2 sistēmu, tādējādi dodot iespēju EKS sistēmas dalībniekiem vairāk nekā par stundu paildzināt maksājumu pieņemšanas no klientiem laiku un uzlabot klientu maksājumu apkalpošanas procedūras tajās kredītiestādēs, kuras piedalās EKS sistēmā. 9.decembrī - pirmajā tiešā savienojuma darbadienā - starp EKS sistēmu un STEP2 sistēmu veikta vairāk nekā 130 tūkst. maksājumu apmaiņa (to kopsumma...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 10. decembrī nolēma atļaut reģistrēt "VIA SMS group" prospektu 16 000 obligāciju iekļaušanai AS ''NASDAQ OMX Riga'' Parāda vērtspapīru sarakstā. Prospekta iesniegšanas brīdī FKTK 2014. gada 1.decembrī tika emitētas 4 000 obligācijas ar nominālvērtību 1 000 eiro. Saskaņā ar Emisijas noteikumiem SIA "VIA SMS group" līdz 2016. gada 18.augustam ir tiesības papildus emitēt 12 000 obligāciju. Ar SIA "VIA SMS group" obligāciju prospektu būs iespēja iepazīties biržas mājas lapā http://www.nasdaqomxbaltic.com pēc obligāciju iekļaušanas Parāda vērtspapīru sarakstā.

Trešdien, 10.decembrī, plkst.10.00 finanšu ministrs Jānis Reirs no Finanšu ministrijas (FM) uz Saeimu nesīs budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta un 2015.-2017. gada vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojektu izskatīšanai Saeimā. "2015. gada valsts budžeta likumprojektu Ministru kabinets ir sagatavojis, nosakot par svarīgākajām prioritātēm mūsu valsts sociālo un nacionālo drošību, ilgtspējīgo Latvijas ekonomikas attīstību, kā arī uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu. Tāpat valdība lielu vērību pievērsa jau iepriekš aizsāktajam darbam, lai nodrošinātu mūsu sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, no 1.janvāra ceļot minimālo algu no 320 uz 360 eiro. Tādējādi kopīgiem spēkiem tiks sekmēta ienākumu vienlīdzība sabiedrībā, uzlaboti dzīves apstākļi mazāk turīgajiem mūsu iedzīvotājiem, kā arī mazināta ēnu ekonomika," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Saeimā ministrs plāno iesniegt 2015. gada budžeta projektu ar 18 pavadošo likumprojektu paketi, kā arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015. - 2017. gadam. Budžeta portfeļa nešana no FM uz Saeimu ir tradīcija, kas sākās 1997....

Otrdien, 9.decembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība apstiprināja likumprojektu "Par valsts budžetu 2015.gadam", kā arī likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam" . Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7,3 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 7,5 miljardi eiro. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt konsolidētā kopbudžeta (ieskaitot atvasināto publisko personu budžetu un pašvaldību budžetu) ieņēmumi 2015. gadam ir plānoti 8,9 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 9,2 miljardi eiro. Līdz ar to vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai 2015. gadā tiek prognozēts 247,6 miljoni eiro jeb 1% no IKP. Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2015.-2017. gadam, nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 2,8% apmērā, bet turpmākajos gados attiecīgi 3,3% un 3,6% apmērā no IKP. Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, valdība lielu vērību pievērsusi jau...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 9.decembrī, vienojās aicināt 12.Saeimu turpināt darbu pie grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktīs, informē komisijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka. Šī likumprojekta izskatīšana netika pabeigta 11.Saeimas laikā. „Redzot statistiku un uzklausot visu pušu viedokļus, deputātus šodien bažīgus darīja apjomīgais kavēto kredītu atmaksu skaits, kas ir 37 procenti no kredītportfeļa un kas nozīmē, ka daudziem patērētājiem ir problēmas ar šādu aizņēmumu atdošanu. Turklāt patlaban 49 procenti no visām kredītu saistībām tiek pagarinātas. Savukārt Nebanku kredītdevēju asociācijas informācija, ka nozares apgrozījums sarucis par vairāk nekā 20 procentiem lika apsvērt, vai tālāki ierobežojumi nepadarīs nozari konkurētnespējīgu un ātrie kredīti kā produkts neizzudīs pavisam, kas vismaz formāli nav grozījumu mērķis. Jāpiezīmē, ka šogad stājās spēkā iepriekšējie šī likuma grozījumi, kas paredzēja nopietnu kredītņēmēju maksātspējas izvērtējumu. Šo likuma grozījumu ietekme uz situāciju ātro kredītu jomā gan būs...

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2014.gada 1.pusgadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojams no jauna izsniegto kredītu samazinājums, kuru visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu (ātro kredītu) samazināšanās, kas izskaidrojams ar stingrāku prasību ieviešanu attiecībā uz patērētāju maksātspējas izvērtēšanu. Dati liecina, ka ir samazinājies arī kavēto kredītmaksājumu īpatsvars, tomēr saglabājas augsts īpatsvars tiem kredītiem, kuriem tiek pagarināti atmaksas termiņi. PTAC sagatavotai pārskats pār Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada 1.pusgadā nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji no jauna izsniedza kredītus 185,28 milj.EUR apmērā, kas ir par 11,50% (24,08 milj. EUR) mazāk nekā 2013.gada 1.pusgadā. Izsniegto kredīta apjoma samazinājumu visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto Distances kredītu (tā saukto „ātro kredītu”) samazinājums, kas, salīdzinot ar 2013.gada 1.pusgadu, samazinājās līdz 68,19 milj.EUR (samazinājums par 29,56%). Arī izsniegto Hipotekāro kredītu un Kredītu pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītu) apjoms ir samazinājies par 33,83% un 12,2%...

Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk - Padome) piektdien, 5. decembrī, pieņēma Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu (turpmāk - Uzraudzības ziņojums) par 2015.gada valsts budžeta un 2016.-2017.gadu budžeta ietvara projektiem, kurus Valdība gatavojas iesniegt Saeimā nākamajā nedēļā. Uzraudzības ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī tas ir publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē. Latvijas Valdības īstenotā fiskālā politika kopumā ievēro Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos principus un skaitliskos kritērijus. Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un Gadskārtējā valsts budžeta likuma projektos ir ievēroti Fiskālās disciplīnas likumā noteiktie trīs skaitliskie fiskālie nosacījumi: bilances, izdevumu pieauguma un pārmantojamības nosacījums. "Nodokļu ieņēmumi vidēja termiņa budžeta ietvara prognozēs atpaliek no Valdības deklarētā ilgtermiņa mērķa - 1/3 apmēra no iekšzemes kopprodukta, kas apdraud valsts spējas nodrošināt ilgtspējīgu un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu attīstību, strādāt pie drošības risku mazināšanas, kā arī attīstīt infrastruktūru. Reālistisks plāns, lai sasniegtu nodokļu ieņēmumu mērķi, ir vēl jāsagatavo. Nodokļu pasākumi, lai novērstu ienākumu nevienlīdzību,...