FINANSES

Valdība aizvadītajā nedēļā, 25. novembrī, apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas ( IZM) izstrādāto noteikumu projektu "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.3.3.apakšaktivitāti "Zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstība"". Aktivitātes mērķis ir veidot zinātniskās institūcijas ar augstu zinātnisko kapacitāti, kas nodrošinātu Latvijas zinātnisko institūciju intensīvu iesaisti starptautiskajā zinātniskajā apritē. Zinātnisko institūciju konsolidācijas īstenošana un konkurētspējīgo zinātnisko institūciju rīcībspējas uzlabošana ir priekšnoteikums ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda investīcijām pētniecībā un attīstībā. Noteikumi paredz, ka ES struktūrfondu finansēto projektu ietvaros tiks sniegts atbalsts zinātnisko institūciju izcilības un institucionālo attīstību veicinošām darbībām: •institūtu attīstības stratēģiju, kas ietver pētniecības programmu un cilvēkresursu attīstības plānu, izstrādei; •sadarbības pilnveidei starp zinātniskajām institūcijām, augstskolām un darba devēju pārstāvjiem; •zinātnisko institūciju reorganizācijas vai likvidācijas pasākumiem; •resursu vadības un rezultātu pārvaldības sistēmas pilnveidei; •iestādes attīstības stratēģijā noteikto attīstības projektu sociāli ekonomiskā pamatojuma un būvdarbu tehniskās dokumentācijas izstrādei. Kopumā zinātniskajiem institūtiem minēto darbību veikšanai būs pieejami 9 911 645...

Saeima ceturtdien, 27.novembrī, atbalstīja lēmuma projektu – „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2014. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”, lai atbalstītu piena ražotājus, kuri cietuši no Krievijas ekonomiskajām sankcijām pret mūsu valsti. Finansiāls atbalsts arī paredzēts, lai segtu ar ciltsdarbu saistītos maksājumus par piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu izvērtēšanu. Atbalsta sniegšanai piena produktu ražotājiem Zemkopības ministrijas apakšprogrammā "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" tiks pārdalīti 3 miljoni eiro no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta apakšprogrammas "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti" un nepilni 5 miljoni eiro no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas "Valsts parāda vadība". Nepieciešamo finansējumu Zemkopības ministrijai uzdots pieprasīt no Eiropas Komisijas finanšu līdzekļiem, kas pēc tā piešķiršanas būs jāieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos, informē Finanšu ministrija.

2014.gada deviņos mēnešos VAS "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" (ALTUM) valsts atbalsta programmās uzņēmējiem piešķīrusi aizdevumus par kopējo summu 37,9 miljoni eiro. 2014.gada 3.ceturksni ALTUM noslēdza ar 3,29 miljonu eiro peļņu. ALTUM valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko: "Iekļaujoties Attīstības finanšu institūcijas koncernā, ALTUM nodrošina nepārtrauktu, pēctecīgu un sekmīgu uzņēmējdarbības valsts atbalsta programmu īstenošanu un finansējuma pieejamību uzņēmējiem visā Latvijā. To apliecina ALTUM, un arī pārējo koncerna uzņēmumu darbības rezultāti. Apvienojot spēkus vienotā attīstības finanšu institūcijā kopā ar Latvijas Garantiju aģentūru un Lauku attīstības fondu, ALTUM ir gatava ar jaunu kapacitāti iesaistīties uzņēmējdarbības valsts atbalsta īstenošanā arī jaunajā ES fondu plānošanas periodā". Šā gada deviņos mēnešos valsts uzdevumā ALTUM piešķīra aizdevumus kopumā septiņās uzņēmējdarbības valsts atbalsta programmās biznesa uzsākšanai un attīstīšanai, kas paredzētas biznesa uzsācējiem, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem un lauksaimniekiem, tai skaitā ALTUM īsteno šā gada augustā uzsākto MVU mikrokreditēšanas programmu. Šobrīd aktīvo atbalsta programmu ietvaros, kopš 2009.gada, ALTUM uzņēmēju vajadzībām piešķīrusi 469...

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti trešdien, 26.novembrī, nolēma aicināt tiesībsargājošās iestādes mēneša laikā sniegt priekšlikumus izmaiņām likumos, lai izmeklēšanas pēc Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem kļūtu efektīvākas. Tāpat deputāti aicināja prokuratūru un Valsts kontroli vienreiz sešos mēnešos informēt komisiju par Valsts kontroles revīzijās konstatēto tiesību normu pārkāpumu izskatīšanas rezultātiem. Valsts kontrole no 2006.gada līdz 2014.gada novembrim tiesībaizsardzības iestādēm ziņojusi par 168 revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem, vakar komisijas sēdē deputātus informēja valsts kontroliere Elita Krūmiņa, norādot, ka patlaban izmeklēšana vēl turpinās 35 kriminālprocesos. "Valsts kontrole šo astoņu gadu laikā ir izdarījusi pamatīgu darbu un iesniegusi tiesībsargājošām iestādēm materiālus, kas apliecina noteiktu amatpersonu likuma pārkāpumus, tomēr nereti kriminālprocess un gala rezultāts izpaliek. Secinājām, ka bieži vien kriminālprocesu izbeigšanas pamatojums liecina par izmeklētāja nespēju dažādu iemeslu dēļ procesu novest līdz loģiskam iznākumam. Tomēr tikai tiesībsargājošās iestādes var sniegt priekšlikumus izmaiņām, lai šādas izmeklēšanas dotu rezultātu un kļūtu efektīvākas," uzsver komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš....

Otrdien, 25.novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts MK noteikumu projekts par Revīzijas iestādes (RI) funkciju nodrošināšanas kārtību Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā, kas paredz pastiprināt kontroli pār atbilstošu ES finansējuma izlietojumu izvirzītajiem mērķiem. Turpmāk pirms audita un revīzijas ziņojuma sagatavošanas tiks noskaidrots, vai finansējuma saņēmēja rīcībā neatrodas informācija, kas iepriekš RI pārbaudes ietvaros nav sniegta. Projektā noteikta divu jaunu dokumentu - Sertifikācijas iestādes konta pārskata un Vadošās iestādes pārvaldības deklarācijas (t.sk., gada kopsavilkuma) iesniegšana RI. "Pateicoties veiksmīgai Finanšu ministrijas darbībai ES fondu vadības, sistēmu auditu un preventīvo pasākumu jomā, revīzijās atklātais kļūdu līmenis 2007.-2013.plānošanas periodā ir zemāks par EK noteikto 2% būtiskuma līmeni. Jāsaka, ka Latvijā ir viens no zemākajiem būtiskuma kļūdu līmeņiem ES projektu ieviešanā," atzīst finanšu ministrs Jānis Reirs. Ja Eiropas Savienības regulās noteiktais 2% būtiskuma kļūdu līmenis ir lielāks, pret valsti ne tikai ievieš finansiālas sankcijas, bet arī velta lielāku kontroli. Jāpiebilst, ka no...

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rīgas Biznesa skolas Konkurētspējas centrs publicējis pētījumu par Latvijas banku sektoru, kurā salīdzināta Skandināvijas, ārvalstu noguldījumu un "kabatas" banku konkurētspēja, kā arī noteikta potenciālo klientu attieksme pret visām trīs banku grupām. Rīgas Biznesa skolas Konkurētspējas centra veiktā datu analīze uzrāda, ka, neskatoties uz Eiropā un Latvijā pieņemto uzskatu par divu banku modeļu pastāvēšanu - Skandināvijas un "ārvalstu noguldījumu", Latvijā izdalāms arī trešais banku modelis - "kabatas" bankas. Skandināvijas bankas sniedz finansu pakalpojumus privātpersonām un uzņēmumiem, ārvalstu noguldījumu bankas finansējumu iegūst no nerezidentu noguldījumiem un to pakalpojumi tiek piedāvāti starptautiskajā tirgū. Savukārt "kabatas" banku primārā funkcija ir banku pakalpojumu sniegšana nelielai cilvēku grupai, pārsvarā šo banku īpašniekiem. "Banku sektors mums atklāja interesantu situāciju analīzei, jo Latvijas banku sektorā diezgan veiksmīgi vienlaicīgi tiek gan importēts intelektuālais kapitāls no Skandināvijas, gan eksportēti finanšu pakalpojumi NVS valstīm," stāsta Andrejs Jakobsons, pētījuma autors un vadības ekonomikas pasniedzējs Rīgas Biznesa skolā. Pētījuma līdzautors Viljams...

Sestdien, 22.novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība apstiprina precizēto Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2015.gadam un turpina strādāt pie nākamā gada valsts budžeta projekta. Plānots, ka precizētais Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāns Eiropas Komisijai (EK) un Eirogrupai tiks iesniegts 26.novembrī. Precizētais plāns attiecīgi jau ietver arī jaunās valdības pieņemtos lēmumus par 2015.gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, attiecīgi paredzot vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognozi 33,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 34,6% apmērā no IKP, deficītu 1,0% apmērā no IKP un valsts parādu 35,0% apmērā no IKP. Precizētajā plānā gan ieņēmumi, gan izdevumi ir palielināti par 0,6 procentpunktiem, salīdzinot ar 14.oktobrī apstiprināto plānu, saglabājot deficītu 1,0% apmērā no IKP. "Diskutējot par nākamā gada valsts budžetu, jaunā valdība ir pieņēmusi izsvērtus lēmumus, kas tai 2015.gadā ir ļāvis būtiski palielināt fiskālās telpas apmēru, tādējādi nodrošinot iespēju lemt par papildus budžeta izdevumus palielinošiem pasākumiem vairākās nozīmīgās tautsaimniecības nozarēs. Atzīstams ir arī fakts, ka,...

Izvērtējot plānotos valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī ņemot vērā līdzšinējos Ministru kabineta lēmumus, nākamā gada valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014.gadu palielināsies par teju 240 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas (JPI) 133,2 miljonu eiro apmērā, gan citus prioritāros papildu pasākumus 46,5 miljonu eiro apmērā. Valdība iespēju palielināt nākamā gada budžeta ieņēmumus radusi, apstiprinot konsekventākus pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai, reizē neceļot nodokļus, kā arī nodrošinot uzņēmējiem doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazināšanu. Lai nākamā gada valsts budžets stātos spēkā jau no 2015.gada 1.janvāra, valdība mērķtiecīgi pieturas pie jau apstiprinātā budžeta sagatavošanas un pieņemšanas grafika, kas paredz, ka galējo lēmumu par nākamā gada valsts budžeta projektu valdība pieņems 8.decembrī. Lai veicinātu sociālo dialogu starp valdību un tās sociālajiem un sadarbības partneriem, vēl pirms valdības gala lēmuma par nākamā gada budžetu tiks sasaukta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, lai izskatītu budžeta projektu....

Par konstatētajiem Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu AS "Grindeks" akcionāriem - Kirovam Lipmanam 14 200 eiro apmērā un Filipam Lipmanam 10 650 eiro apmērā. Tāpat abiem akcionāriem būs jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums citiem AS "Grindeks" akcionāriem. Šāds lēmums pieņemts, jo FKTK rīcībā ir pietiekami pierādījumi, ka Kirovs Lipmans kopš 2010.gada oktobra rīkojies saskaņoti ar savu dēlu Filipu Lipmanu. Ņemot vērā, ka Kirovam Lipmanam un viņa sievai Annai Lipmanei, kuru saskaņotu rīcību FKTK pierādīja vēl 2003.gadā, kopā pieder 49.98% "Grindeks" akciju, bet Filipam Lipmanam 0.04% akciju, Lipmanu ģimenei kopā tieši piederošās "Grindeks" akcijas veido 50.02% no kopējā balsstiesīgo akciju skaita, tādējādi nodrošinot kontroli pār uzņēmumu. Tā kā AS "Grindeks" akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū - biržas "NASDAQ OMX Riga" Oficiālajā sarakstā, sabiedrības akcionāriem ir jāievēro FITL prasības par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu. Tas nozīmē, ka iegūstot uzņēmumā...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi "Informācijas par ikdienas noguldījumu apmēru un klientu skaitu sagatavošanas normatīvos noteikumus", aizstājot līdz šim spēkā esošo FKTK pieprasījumu bankām iesniegt datus par noguldījumu atlikumu un klientu skaitu katras darba dienas beigās ar noteikumiem. Noteikumi paredz informācijas iesniegšanas formu un kārtību, lai nodrošinātu FKTK ar uzraudzībai nepieciešamiem datiem par ikdienas banku noguldījumu dinamiku un jauno klientu skaitu, veicinot operatīvāku situācijas novērtēšanu un analīzi. Apstiprināti arī grozījumi "Informācijas par bankas kredītportfeļa struktūru sagatavošanas un iesniegšanas normatīvajos noteikumos". Tas nepieciešams, lai noteikumos veiktu tehniska rakstura izmaiņas, precizējot bilances pozīciju kodus, kas saistīti ar grozījumiem Latvijas Bankas "Monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskata sagatavošanas noteikumos".

Nesen apstiprinātie "Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku informācijas sniegšanas normatīvie noteikumi" ir izstrādāti, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) iegūtu datus, kurus tai saskaņā ar ES regulu Nr. 231/2013* informācijas apmaiņas nolūkos jāsniedz citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai. Jaunie noteikumi nosaka informācijas sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, kādā Latvijā licencētiem un reģistrētiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem būs jāsniedz informācija par to pārvaldē esošajiem alternatīvo ieguldījumu fondiem. Atbilstoši jaunajiem noteikumiem pirmo pārskatu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki sagatavo un iesniedz par 31.12.2014. *Eiropas Komisijas 19.12.2012. deleģētajai regulai (ES) Nr. 231/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru, pārskatāmību un uzraudzību, un nosaka minētās informācijas sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

Piektdien, 21.novembrī, Latvijas Studentu apvienība (LSA) iesniedza prasību ģenerālpro-kuroram Ērikam Kalnmeieram par Ministru kabineta un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas pretlikumīgas rīcības novēršanu. Augstskolu likuma 78.panta septītā daļa nosaka, ka Ministru Kabinetam, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā jāparedz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta. LSA vairākārt ir runājusi par šī panta ievērošanu un nozīmi, jo šie līdzekļi ir nepieciešami augstākās izglītības nozarei. Izglītības un zinātnes minizstrija (IZM) ir izstrādājusi jaunās politikas iniciatīvas, kas ļautu šos līdzekļus izmantot tur, kur tie kritiski nepieciešam, īpaši studiju nodrošinājumam - materiāltehniskajai bāzei, laboratorijām, e-studiju vides attīstīšanai, pieredzes apmaiņas projektiem studentiem un mācībspēkiem un zinātniskajai darbībai augstskolās. Ņemot vērā to, ka, veicot valsts 2014.gada budžeta likumprojekta izstrādi, šī prasība netika ievērota, tiekoties ar Ministru Prezidenti Laimdotu Straujumu LSA atgādināja par šo likuma...

Ceturtdien, 13.novembrī, Eiropas Komisija (EK) oficiāli apstiprinājusi ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", kuras ietvaros Latvijai būs pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā. Darbības programma paredz investīcijas virknē tautsaimniecības nozaru, kas nodrošinās Latvijas tālāku ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, ņemot vērā arī sociālās vienlīdzības veicināšanu. Savukārt trešdien, 19.novembrī, Briselē notika Kohēzijas politikai veltīta Vispārējo lietu padomes sanāksme, kurā piedalījās finanšu ministrs Jānis Reirs un Finanšu ministrijas pārstāvji. Sanāksmes laikā tika apstiprināti Padomes secinājumi par Sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kurā tika izvērtēti 2007.-2013.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda rezultāti un nākamā, 2014.-2020. gada plānošanas perioda, īstenošanas ievirzes. Notika ministru viedokļu apmaiņa par Kohēzijas politikas un stratēģijas “Eiropa 2020" pārskatu, uzmanību vēršot uz politikas pasākumu efektivitātes analīzi un uzlabošanas iespējām. Tāpat sanāksmē tika apspriesta aktuālā situācija saistībā ar dalībvalstu partnerības līgumu un darbības programmu apstiprināšanu, kas norit lēnāk nekā sākotnēji plānots. Padomes sanāksmes ietvaros finanšu ministrs...

Ceturtdien, 13.novembrī, Eiropas Komisija (EK) oficiāli apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", kuras ietvaros Latvijai būs pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā. Latvija ir trešā valsts starp visām dalībvalstīm, kuras darbības programma ir oficiāli apstiprināta. Darbības programma nosaka ES fondu investīciju principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas nākamajiem septiņiem gadiem, informē Finanšu ministrija. “Tas, ka Latvija ir pirmajā trijniekā starp visām dalībvalstīm, kuru darbības programma ir oficiāli apstiprināta EK liecina, ka ir noritējusi veiksmīga sadarbība starp Finanšu ministriju, EK, nozaru ministrijām un citiem šī dokumenta izveidē iesaistītajiem partneriem. Darbības programma ir stabils pamats visu nākamo septiņu gadu ES fondu investīciju ieguldīšanai tajos mērķos, kas mūsu valstij nesīs lielāko atdevi un pavērs plašākās izaugsmes iespējas. Tas ir pirmais nozīmīgais solis, kas kopā ar EK un partneriem sperts Latvijas attīstības virzienā, taču, pārējie soļi būs jāveic mums pašiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. 2014.-2020.gadā nozīmīgākās ES...

SEB bankasveiktā finanšu direktoru aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Baltijas lielo uzņēmumu - 53% - sagaida, ka nākamo 12 mēnešu laikā to apgrozījums turpinās pieaugt. Visoptimistiskāk noskaņoti Latvijas lielie uzņēmumi - 66% sagaida, ka tuvākā gada laikā to apgrozījums pieaugs, turklāt 11% no tiem prognozē, ka apgrozījuma pieaugums pārsniegs 10% robežu. Vispiesardzīgāk noskaņoti Igaunijas lielie uzņēmumi - tikai 34% saskata pamatu apgrozījuma kāpumam 10% robežās un 11% gaida straujāku ieņēmumu pieaugumu. Salīdzinājumā ar šī gada martu, kad apgrozījuma kāpumu prognozēja 65% finanšu direktoru, optimisms ir samazinājies visās trīs Baltijas valstīs. To uzņēmēju skaits, kas nobažījušies par apgrozījuma samazināšanos, faktiski ir saglabājies nemainīgs, bet ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas cer apgrozījumu noturēt līdzšinējā apjomā. SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts: "Pozitīvi vērtējams tas, ka vēl aizvien vairāk nekā puse Baltijas lielo uzņēmumu ir noskaņoti optimistiski, jo tieši lielie uzņēmumi ir tie, kas nosaka valdošo noskaņojumu savās nozarēs. Taču redzam, ka lielo...