FINANSES

Rīgas apgabaltiesa atstājusi negrozītu 2014.gada 11.septembra spriedumu par SIA "Alls un Ko" (darbojas ar zīmolu Skupka24.lv) valdes locekļa administratīvo pārkāpumu par patērētāju kreditēšanu bez licences jeb tā saukto nelegālā lombarda darbību. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) 2014.gada 10.aprīlī pieņēma lēmumu, sodot SIA "Alls un Ko" valdes locekli ar maksimālo 700 EUR naudas sodu un atņemot tiesības ieņemt padomes vai valdes locekļa amatus komercsabiedrībās finanšu pakalpojumu jomā uz 2 gadiem. PTAC situācijas izpēti uzsāka pēc patērētāja sūdzības, kurš pie komersanta bija noslēdzis līgumu par naudas līdzekļu izsniegšanu pret zelta izstrādājumu ar noteikumu, ka pēc noteikta laika termiņa varēs to atpirkt, tomēr, ierodoties pēc zeltlietas, to vairs nav varējis saņemt, jo tā tikusi pārdota. Patērētājs bijis pārliecināts, ka pakalpojuma sniegšanas vietā tiek sniegti lombarda pakalpojumi. Komersants formāli saimniecisko darbību veic kā komisijas veikals un noslēdz pirkšanas-pārdošanas, atpakaļpirkuma līgumus, kas būtībā ir nelicencēti lombarda pakalpojumi. PTAC, izvērtējot patērētāja iesniegto līgumu, konstatējis, ka līgums...

Kāds ir Itālijas prezidentūra ES Padomē sniegums cīņā pret korupciju? Transparency International uzskata, ka, kaut arī Itālija visu sešu mēnešu laikā piešķīra lielu vērību caurskatāmības un pretkorupcijas jautājumiem, ES dalībvalstu valdības nespēja panākt izrāvienu daudzos svarīgos jautājumos. Organizācijas Transparency International ES birojs kopā ar Transparency Italy 16.martā publicēja Itālijas prezidentūras izvērtējumu, novērtējot ES Padomes veikumu pretkorupcijas un caurskatāmības jomā Itālijas prezidentūras laikā 2014. gada otrajā pusē. Izvērtējums rāda, ka, par spīti Itālijas prezidentūras ieguldītajām pūlēm, rezultāti ir bijuši mainīgi: kaut arī nacionālās valdības ir spējušas vienoties par nepieciešamajām reformām attiecībā uz ES likumu ietvaru pret naudas atmazgāšanu, izmaiņas var nozīmēt, ka sabiedrībai nebūs pieejama pilna informācija par patiesajiem īpašniekiem, kam pieder aizseguzņēmumi jeb tā sauktie čaulas uzņēmumi. Jaunās likumdošanas ietvaros pieeja uzņēmumu īpašnieku datiem caur centralizētiem reģistriem tiks sniegta tiesībsargājošām instancēm un atbilstošajām valsts iestādēm. Daļēja pieeja tiks nodrošināta arī sabiedrībai, piemēram, pētnieciskajiem žurnālistiem un NVO, ja tie spēs pierādīt intereses pamatotību....

Krājaizdevu sabiedrībām ir būtiski saglabāt esošo darbības modeli, jo gan kaimiņvalsts Lietuvas, gan citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pieredze vēstot, ka pārāk liela krājaizdevu darbības liberalizācija rada negatīvu ietekmi uz fiskālo situāciju valstī, uzskata Finanšu ministrija (FM). Krājaizdevu sabiedrība varot sniegt aizdevumus tikai saviem biedriem, domā FM. Tie var būt fiziskas personas, individuālie komersanti, individuāli (ģimenes) uzņēmumi, kā arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības. "Pašreizējais krājaizdevu sabiedrību modelis Latvijā ir balstīts uz biedru savstarpēju uzticību un pašpalīdzību. Tas ir optimālais modelis, lai nodrošinātu reģionālo attīstību finanšu pakalpojumu sniegšanā. ES valstu pieredze rāda, ka krājaizdevu sabiedrību sektorā jābūt ierobežojumiem komercsabiedrību kreditēšanā. Ja tā nav, veidojas kredītportfeļa nesabalansētība. Tai raksturīgs augsts ienākumus nenesošu kredītu īpatsvars. Šādas situācijas dēļ, piemēram, Lietuvā bankrotējušas vairākas krājaizdevu sabiedrības. Tas, savukārt, radījis negatīvu fiskālo ietekmi," saka finanšu ministrs Jānis Reirs. Krājaizdevu sabiedrībām neesot tādas kapacitātes, lai pienācīgi izvērtētu komersantu kredītriskus. Lai komersantiem sniegto aizdevumu skaits palielinātos, krājaizdevu sabiedrībām jāizvirza atbilstošas...

Otrdien, 17. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika pieņemti MK noteikumi par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā. Tā kā, sākot ar 2014.gada 1.janvāri Latvijā un pārējās ES dalībvalstīs ir sācies jaunais 2014.–2020.gada ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periods, kuru regulē jaunas Eiropas Komisijas regulas, arī Latvijā tiek izstrādāti jaunā perioda nacionālie normatīvie akti. Tos sadarbībā ar visām ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām izstrādā Finanšu ministrija (FM) kā ES fondu vadošā iestāde. Noteikumi nosaka kārtību, kādā jaunajā ES fondu plānošanas periodā valsts budžetā tiks plānoti līdzekļi ES fondu projektu īstenošanai un kā tiks veikti maksājumi un sagatavoti Eiropas Komisijā iesniedzamo maksājumu pieteikumi un konta slēgumi. Tāpat līdzīgi kā 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā jaunie MK noteikumi noteiks kārtību un gadījumus, kuros FM uz laiku aptur darbības programmas, prioritārā virziena, ieguldījuma prioritātes, specifiskā atbalsta mērķa, tā...

Otrdien, 17.martā, Finanšu ministrijā plkst.9.30 finanšu ministrs Jānis Reirs tiekas ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidentu Pimu van Balekomu (Pim van Ballekom), kurš atbildīgs arī par bankas darbību Latvijā. Pēc tikšanās plkst. 10.30 finanšu ministrs un EIB viceprezidents oficiāli parakstīs vienošanos, kas paredz Latvijai 200 miljonu eiro aizdevumu, lai atbalstītu ieguldījumus tādās tautsaimniecībai būtiskās jomās kā enerģētika, transporta infrastruktūra un citās. Tāpat pasākuma laikā EIB viceprezidents Pims van Ballekoms informēs par EIB aktivitātēm Latvijā un Investīciju plānu Eiropai (tā dēvēto "Junkera plānu"). Darbs pie Investīciju plāna ir viens no Latvijas prezidentūras prioritārajiem uzdevumiem.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 11.martā lietā par atbildētājas tiesībām izmantot parādnieka kontā esošus naudas līdzekļus nodrošinātās saistības atmaksai nolēma uzdot Eiropas Savienības tiesai prejudiciālus jautājumus. Augstākā tiesa uzdeva Eiropas Savienības Tiesai piecus jautājumus, kuru būtība ir noskaidrot direktīvas 2002/47/EK mērķi un tvērumu. Eiropas Savienības tiesas sniegtā direktīvas interpretācija kalpos par pamatu izvērtēšanai, vai Latvijas likums, kurš pieņemts šīs direktīvas ieviešanas nolūkos, nav pārsniedzis direktīvas ieviešanas robežas, un, ja ir, tad vai šāda pārsniegšana bija pieļaujama. Augstākā tiesa apturēja lietā tiesvedību, līdz stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. AT Civillietu departaments 25.februārī tiesas sēdē paplašinātā sastāvā uzklausīja lietas dalībnieku – SIA „Izdevniecība STILUS” tiesību pārņēmēja SIA “Private Equity Insurance Group” un AS „Swedbank” pārstāvju viedokli par iespēju uzdot lietā prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Tiesa lūdza lietas dalībniekiem sniegt savu viedokli, jo, skatot lietu rakstveida procesā, Civillietu departaments konstatēja iespējamu piemērojamās Finanšu nodrošinājuma likuma normas neatbilstību Satversmei....

Lai ģimenēm ar bērniem nodrošinātu vēl pieejamāku iespēju iegādāties savu mājokli, Swedbank un Latvijas Attīstības finanšu institūcija ALTUM noslēgušas vienošanos par sadarbību valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei vai būvniecībai. Swedbank, kura kā vadošā komercbanka Latvijā pērn piešķīrusi finansējumu 1 774 mājokļu iegādei, apņēmusies samazināt ģimeņu izdevumus, nodrošinot bezmaksas mājokļa vērtējumu un kredīta izsniegšanu bez komisijas maksas. Ekonomikas ministrijas izstrādātā mājokļa atbalsta programma paredz sniegt valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai. Galvojuma maksimālā summa atkarīga no bērnu skaita ģimenē. Ja ģimenē ir viens nepilngadīgs bērns, galvojums ir 10%, bet ne vairāk kā 10 000 eiro. Ja ģimenē aug divi nepilngadīgi bērni, maksimālais galvojuma apmērs ir 15 % - līdz 15 000 eiro. Ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu, galvojums ir 20%, bet ne vairāk kā 20 000 eiro. Kā liecina Swedbank dati, vidējais mājokļa pircējs šobrīd ir vecumā no 30 līdz 31 gadiem ar ienākumiem no 1000 līdz 1500...

Bezdarba apdrošināšanai tiks pakļauti arī diplomātu dzīvesbiedri, kuri uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātie. To paredz ceturtdien, 12.martā, Saeimā trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Kā skaidro likumprojekta autori, vēstnieku un citu diplomātu dzīvesbiedri vairumā gadījumu dodas viņiem līdzi uz dienesta vietu ārvalstīs, tādējādi uz ilgstošu laiku atstājot savas darbavietas Latvijā. Bieži vien diplomātu laulātie ārzemēs dažādu no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ nevar veikt algotu darbu. Atgriežoties Latvijā un meklējot darbu, diplomātu laulātajiem tādējādi tiek liegtas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, saskaņā ar likuma izmaiņām par diplomātu laulātajiem tiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pret bezdarbu. Patlaban likums nosaka, ka pret bezdarbu tiek apdrošināti karavīru laulātie. Tāpat likuma grozījumi paredz, ka pensijas un pabalstus varēs pieprasīt arī vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Likums paredz, ka portālā pieejamos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus varēs pieprasīt no 2015.gada 1.jūlija, izmantojot portāla piedāvātos...

Izvērtējot komercbanku rīcību "nolikto atslēgu principa" kontekstā, Konkurences padome (KP) norāda, ka Latvijas banku hipotekārās kreditēšanas nosacījumi atšķiras, tomēr nav pieļaujamas nozares asociācijas norādes par pirmās iemaksas paaugstināšanos, tādējādi atklājot savu biedru komercinformāciju un radot aizdomas par banku saskaņotām darbībām. Izvērtējot Latvijas kredītņēmēju asociācijas iesniegumu par publiski izskanējušo informāciju par kredītiestāžu (banku) plāniem palielināt pirmās iemaksas apjomu hipotekārā kredīta saņemšanai saistībā ar tā dēvēto "nolikto atslēgu principu", KP tikās ar Latvijas Komercbanku asociāciju, kā arī vairākiem tās biedriem - Latvijas komercbankām. Izvērtējot no bankām saņemto informāciju, secināms - nosakot pirmās iemaksas apmēru veidojošos faktorus, katras bankas pieeja ir atšķirīga. Pirmās iemaksas apmērs nav konstants un nemainīgs skaitlis, un papildus tiek vērtēti vairāki citi būtiski faktori, piemēram, klienta maksātspēja, kredītvēsture, nekustamā īpašuma atrašanās vieta un novērtējums. Tāpat tiek ņemtas vērā katras bankas finansiālās iespējas un atsevišķos gadījumos bankas mātes sabiedrības viedoklis. Secināms arī, ka nolikto atslēgu principa ieviešana var paaugstināt riskus, kādēļ kredītņēmēja...

Latvijas Komercbanku asociācijas mājas lapā ir publicēta jaunākā Latvijas banku sektora statistika par 2014. gadu - banku sektora kopējie aktīvi, pasīvi, peļņas un zaudējumu aprēķins, kā arī maksājumu karšu statistika un banku individuālie dati, tai skaitā vispārējie dati, bilances dati un finanšu rādītāji. Visa informācija pieejama LKA mājas lapā www.bankasoc.lv sadaļā Statistika. Banku individuālo datu sadaļā http://bankasoc.lv/lv/statistika/banku_darbiba/2014_4.html atradīsit: Vispārējie banku individuālie dati - klientu skaits, internetbankas lietotāju skaits, klientus apkalpojošo vietu skaits; Bilances dati - informācija par banku aktīviem, aktīviem pārvaldīšanā, kapitālu, peļņu, noguldījumiem, noguldījumu sadalījumu pēc termiņiem un klientu veida, kredītiem, kredītu sadalījumu pēc klientu veida; Finanšu rādītāji - informācija par tādiem banku darbības rādītājiem kā kapitāla pietiekamība, likviditāte, kapitāla atdeve un aktīvu atdeve. Savukārt http://www.bankasoc.lv/lv/statistika/maksajumu_kartes.html pieejama maksājumu karšu statistika: maksājumu karšu skaits kopā, karšu skaits sadalījumā pēc funkcijām (debetkartes, kredītkartes, atliktā maksājuma kredītkartes, biznesa kartes), sadalījumā pēc starptautisko maksājumu karšu organizācijām (VISA, MasterCard, American Express), bankomātu skaits, maksājumu karšu pieņemšanas...

Otrdien, 10.martā, ALTUM un SEB banka parakstīja līgumu sadarbību mājokļu galvojumu programmas īstenošanā. SEB banka ir otrā komercbanka, kas uzsāk dalību ALTUM īstenotajā Mājokļu galvojumu programmā. Programmas ietvaros ALTUM sniedz galvojumus komercbanku izsniegtiem aizdevumiem ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai. Klientiem, kas vēlas saņemt aizdevumu mājoklim ar valsts galvojumu, jāvēršas komercbankā, kas ar ALTUM noslēgusi līgumu par piedalīšanos programmā. Atbilstoši programmas nosacījumiem, ALTUM galvojumu izsniegs, ja komercbanka apliecinās, ka aizdevums piešķirts personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Galvojuma apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē - 10% (bet ne vairāk kā 10 000 eiro), ja ģimenē ir viens nepilngadīgs bērns; 15% (bet ne vairāk kā 15 000 eiro), ja ģimenē ir divi bērni; 20% (bet ne vairāk kā 20 000 eiro), ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu. Galvojums tiks sniegts uz termiņu līdz 10 gadiem, un tas samazināsies proporcionāli atmaksātajai aizdevuma pamatsummai. Programmas...

Eiropas Padomes (EP) Regula par starpbanku komisijas maksām maksājumu karšu pieņemšanā, ko vakar, 10. martā, akceptējis Eiropas Parlaments, un par ko vēl būs jāvienojas ES Ministru Padomei, regulē nevis komisijas maksas, kas tirgotājiem ir jāmaksā bankām, bet gan starpbanku komisijas maksas jeb komisijas maksu, ko viena banka - kartes pieņēmējbanka, maksā otrai bankai - kartes izdevējbankai. Regula neregulē tirgotāju komisijas maksas, tās arī turpmāk tiks noteiktas divpusējos līgumos starp banku un tirgotāju, informē Latvijas Komercbanku asociācija. Nozīmīgākās izmaiņas, kas sagaida karšu tirgu: 1) Starpbanku komisijas maksas ierobežojumi. Regula paredz noteikt starpbanku komisijas maksas ierobežojumus, ko pieņēmējiestāde maksā karšu izdevējiestādei, tas ir, banka - bankai. Paredzētā maksimālā starpbanku komisijas maksa: debetkartēm 0,2% no darījuma vērtības un/vai ne vairāk kā 5 eirocenti, un kredītkartēm 0,3% no darījuma vērtības. 2) Regula paredz bankām jaunus papildu uzdevumus, kas vienlaikus ir arī jaunas izmaksas karšu darījumu apkalpošanā: jānodrošina kredītkaršu un debetkaršu vizuāla un elektroniska atpazīstamība (tas ir,...

Pēc negaidītas deflācijas šā gada sākumā, februārī patēriņa cenu izmaiņas ir kļuvušas pozitīvākas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija, februārī patēriņa cenas augušas vidēji par 0,3%. To galvenokārt noteica sezonāls dārzeņu cenu kāpums, neliels degvielas cenu pieaugums, kā arī paaugstinātās braukšanas cenas Rīgas sabiedriskajā transportā no šā gada 1.februāra. Tādējādi Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas ir vērojama deflācija gada griezumā. Salīdzinājumā ar pērnā gada februāri cenas samazinājušās par 0,1%, secina Finanšu ministrija (FM). Kopumā patēriņu cenu attīstību Latvijā turpina noteikt ārējie faktori, kā rezultātā preču cenas salīdzinājumā ar pērnā gada februāri samazinājušās par 1,0%. Savukārt pakalpojumu cenas, kas vairāk atspoguļo izmaiņas Latvijas ekonomikā, ir augušās par 2,4%. Jāatzīmē, ka inflācijas izmaiņas Latvijā lielā mērā sakrīt ar tendencēm eirozonā, kur patēriņa cenas februārī mazinājušās par 0,3%, tai skaitā preču cenas kritās par 1,4%, bet pakalpojumu cenas pieauga par 1,1%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi degvielas cenu pieaugumu ietekmēja gan mērens pasaules naftas...

Valdība otrdien, 3. martā, pieņēma noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.225 "Noteikumi par valsts nodevu par preču zīmju tiesisko aizsardzību"", kurš paredz izmaiņas komercķīlas reģistrācijas, dzēšanas un apmaksas kārtībā. Grozījumi paredz turpmāk valsts nodevu piemērot nevis par komercķīlas reģistrāciju, jo šādu pakalpojumu Patentu valde vairs neveic, bet gan par komercķīlas atzīmes reģistrāciju. Taču svarīgāk par šīm vārdiska rakstura izmaiņām ir tas, ka šajā valsts nodevas apmērā turpmāk jau būs iekļauta arī maksa par komercķīlas dzēšanu (dzēšanas atzīmes reģistrāciju) vai grozīšanu (grozījuma atzīmes reģistrāciju). Tādējādi par visām šīm darbībām klients būs samaksājis jau pirmajā reizē (līdz šim par komercķīlas dzēšanu vai grozīšanu bija jāmaksā atsevišķi, saskaņā ar noteikumu 2.15. punktu). Minētā valsts nodeva noteikumos tagad izdalīta atsevišķi zem 2.14. punkta kā 2.14.1. apakšpunkts. Tas paredz, ka šīs nodevas apmērs būs 28,46 eiro.

Arī jaunajā 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā tāpat kā līdz šim viena no Latvijas prioritātēm ir uzņēmējdarbības veicināšana. Tieši tāpēc būtiska daļa no kopējā jaunā perioda fondu finansējuma būs pieejama uzņēmējiem, un šīs aktivitātes turpinās pārraudzīt Ekonomikas ministrija (EM). Fondu ieguldījuma prioritātes saglabājas līdzīgas kā iepriekš, bet jaunajā periodā nozīmīgas pārmaiņas skārušas fondu administrēšanu. Izstrādājot jaunā perioda vadības sistēmu, atbildīgās iestādes īpašu uzmanību pievērsa tam, lai uzņēmējiem, un citiem potenciālajiem projektu īstenotājiem tiktu vienkāršots finansējuma saņemšanas process. Tādējādi tiktu ievērojami atvieglots un saīsināts ceļš no projekta idejas un konsultācijas līdz pat reālai fondu finansējuma saņemšanai un projekta īstenošanai. Līdz šim projektu iesniedzēji jeb potenciālie finansējuma saņēmēji devās uz kādu no sešām sadarbības iestādēm, lai konsultētos par projekta iesniegumu un pieejamajām fondu programmām konkrētajā nozarē. Jaunajā periodā sistēma ir vienkāršota un izveidota klientiem draudzīgāka, tāpēc šāda sadarbības iestāde būs tikai viena – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Tajā ikvienu nozari...