FINANSES

Otrdien, 17.martā, Finanšu ministrijā plkst.9.30 finanšu ministrs Jānis Reirs tiekas ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidentu Pimu van Balekomu (Pim van Ballekom), kurš atbildīgs arī par bankas darbību Latvijā. Pēc tikšanās plkst. 10.30 finanšu ministrs un EIB viceprezidents oficiāli parakstīs vienošanos, kas paredz Latvijai 200 miljonu eiro aizdevumu, lai atbalstītu ieguldījumus tādās tautsaimniecībai būtiskās jomās kā enerģētika, transporta infrastruktūra un citās. Tāpat pasākuma laikā EIB viceprezidents Pims van Ballekoms informēs par EIB aktivitātēm Latvijā un Investīciju plānu Eiropai (tā dēvēto "Junkera plānu"). Darbs pie Investīciju plāna ir viens no Latvijas prezidentūras prioritārajiem uzdevumiem.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 11.martā lietā par atbildētājas tiesībām izmantot parādnieka kontā esošus naudas līdzekļus nodrošinātās saistības atmaksai nolēma uzdot Eiropas Savienības tiesai prejudiciālus jautājumus. Augstākā tiesa uzdeva Eiropas Savienības Tiesai piecus jautājumus, kuru būtība ir noskaidrot direktīvas 2002/47/EK mērķi un tvērumu. Eiropas Savienības tiesas sniegtā direktīvas interpretācija kalpos par pamatu izvērtēšanai, vai Latvijas likums, kurš pieņemts šīs direktīvas ieviešanas nolūkos, nav pārsniedzis direktīvas ieviešanas robežas, un, ja ir, tad vai šāda pārsniegšana bija pieļaujama. Augstākā tiesa apturēja lietā tiesvedību, līdz stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. AT Civillietu departaments 25.februārī tiesas sēdē paplašinātā sastāvā uzklausīja lietas dalībnieku – SIA „Izdevniecība STILUS” tiesību pārņēmēja SIA “Private Equity Insurance Group” un AS „Swedbank” pārstāvju viedokli par iespēju uzdot lietā prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Tiesa lūdza lietas dalībniekiem sniegt savu viedokli, jo, skatot lietu rakstveida procesā, Civillietu departaments konstatēja iespējamu piemērojamās Finanšu nodrošinājuma likuma normas neatbilstību Satversmei....

Lai ģimenēm ar bērniem nodrošinātu vēl pieejamāku iespēju iegādāties savu mājokli, Swedbank un Latvijas Attīstības finanšu institūcija ALTUM noslēgušas vienošanos par sadarbību valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei vai būvniecībai. Swedbank, kura kā vadošā komercbanka Latvijā pērn piešķīrusi finansējumu 1 774 mājokļu iegādei, apņēmusies samazināt ģimeņu izdevumus, nodrošinot bezmaksas mājokļa vērtējumu un kredīta izsniegšanu bez komisijas maksas. Ekonomikas ministrijas izstrādātā mājokļa atbalsta programma paredz sniegt valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai. Galvojuma maksimālā summa atkarīga no bērnu skaita ģimenē. Ja ģimenē ir viens nepilngadīgs bērns, galvojums ir 10%, bet ne vairāk kā 10 000 eiro. Ja ģimenē aug divi nepilngadīgi bērni, maksimālais galvojuma apmērs ir 15 % - līdz 15 000 eiro. Ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu, galvojums ir 20%, bet ne vairāk kā 20 000 eiro. Kā liecina Swedbank dati, vidējais mājokļa pircējs šobrīd ir vecumā no 30 līdz 31 gadiem ar ienākumiem no 1000 līdz 1500...

Bezdarba apdrošināšanai tiks pakļauti arī diplomātu dzīvesbiedri, kuri uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātie. To paredz ceturtdien, 12.martā, Saeimā trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Kā skaidro likumprojekta autori, vēstnieku un citu diplomātu dzīvesbiedri vairumā gadījumu dodas viņiem līdzi uz dienesta vietu ārvalstīs, tādējādi uz ilgstošu laiku atstājot savas darbavietas Latvijā. Bieži vien diplomātu laulātie ārzemēs dažādu no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ nevar veikt algotu darbu. Atgriežoties Latvijā un meklējot darbu, diplomātu laulātajiem tādējādi tiek liegtas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, saskaņā ar likuma izmaiņām par diplomātu laulātajiem tiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pret bezdarbu. Patlaban likums nosaka, ka pret bezdarbu tiek apdrošināti karavīru laulātie. Tāpat likuma grozījumi paredz, ka pensijas un pabalstus varēs pieprasīt arī vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Likums paredz, ka portālā pieejamos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus varēs pieprasīt no 2015.gada 1.jūlija, izmantojot portāla piedāvātos...

Izvērtējot komercbanku rīcību "nolikto atslēgu principa" kontekstā, Konkurences padome (KP) norāda, ka Latvijas banku hipotekārās kreditēšanas nosacījumi atšķiras, tomēr nav pieļaujamas nozares asociācijas norādes par pirmās iemaksas paaugstināšanos, tādējādi atklājot savu biedru komercinformāciju un radot aizdomas par banku saskaņotām darbībām. Izvērtējot Latvijas kredītņēmēju asociācijas iesniegumu par publiski izskanējušo informāciju par kredītiestāžu (banku) plāniem palielināt pirmās iemaksas apjomu hipotekārā kredīta saņemšanai saistībā ar tā dēvēto "nolikto atslēgu principu", KP tikās ar Latvijas Komercbanku asociāciju, kā arī vairākiem tās biedriem - Latvijas komercbankām. Izvērtējot no bankām saņemto informāciju, secināms - nosakot pirmās iemaksas apmēru veidojošos faktorus, katras bankas pieeja ir atšķirīga. Pirmās iemaksas apmērs nav konstants un nemainīgs skaitlis, un papildus tiek vērtēti vairāki citi būtiski faktori, piemēram, klienta maksātspēja, kredītvēsture, nekustamā īpašuma atrašanās vieta un novērtējums. Tāpat tiek ņemtas vērā katras bankas finansiālās iespējas un atsevišķos gadījumos bankas mātes sabiedrības viedoklis. Secināms arī, ka nolikto atslēgu principa ieviešana var paaugstināt riskus, kādēļ kredītņēmēja...

Latvijas Komercbanku asociācijas mājas lapā ir publicēta jaunākā Latvijas banku sektora statistika par 2014. gadu - banku sektora kopējie aktīvi, pasīvi, peļņas un zaudējumu aprēķins, kā arī maksājumu karšu statistika un banku individuālie dati, tai skaitā vispārējie dati, bilances dati un finanšu rādītāji. Visa informācija pieejama LKA mājas lapā www.bankasoc.lv sadaļā Statistika. Banku individuālo datu sadaļā http://bankasoc.lv/lv/statistika/banku_darbiba/2014_4.html atradīsit: Vispārējie banku individuālie dati - klientu skaits, internetbankas lietotāju skaits, klientus apkalpojošo vietu skaits; Bilances dati - informācija par banku aktīviem, aktīviem pārvaldīšanā, kapitālu, peļņu, noguldījumiem, noguldījumu sadalījumu pēc termiņiem un klientu veida, kredītiem, kredītu sadalījumu pēc klientu veida; Finanšu rādītāji - informācija par tādiem banku darbības rādītājiem kā kapitāla pietiekamība, likviditāte, kapitāla atdeve un aktīvu atdeve. Savukārt http://www.bankasoc.lv/lv/statistika/maksajumu_kartes.html pieejama maksājumu karšu statistika: maksājumu karšu skaits kopā, karšu skaits sadalījumā pēc funkcijām (debetkartes, kredītkartes, atliktā maksājuma kredītkartes, biznesa kartes), sadalījumā pēc starptautisko maksājumu karšu organizācijām (VISA, MasterCard, American Express), bankomātu skaits, maksājumu karšu pieņemšanas...

Otrdien, 10.martā, ALTUM un SEB banka parakstīja līgumu sadarbību mājokļu galvojumu programmas īstenošanā. SEB banka ir otrā komercbanka, kas uzsāk dalību ALTUM īstenotajā Mājokļu galvojumu programmā. Programmas ietvaros ALTUM sniedz galvojumus komercbanku izsniegtiem aizdevumiem ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai. Klientiem, kas vēlas saņemt aizdevumu mājoklim ar valsts galvojumu, jāvēršas komercbankā, kas ar ALTUM noslēgusi līgumu par piedalīšanos programmā. Atbilstoši programmas nosacījumiem, ALTUM galvojumu izsniegs, ja komercbanka apliecinās, ka aizdevums piešķirts personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Galvojuma apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē - 10% (bet ne vairāk kā 10 000 eiro), ja ģimenē ir viens nepilngadīgs bērns; 15% (bet ne vairāk kā 15 000 eiro), ja ģimenē ir divi bērni; 20% (bet ne vairāk kā 20 000 eiro), ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu. Galvojums tiks sniegts uz termiņu līdz 10 gadiem, un tas samazināsies proporcionāli atmaksātajai aizdevuma pamatsummai. Programmas...

Eiropas Padomes (EP) Regula par starpbanku komisijas maksām maksājumu karšu pieņemšanā, ko vakar, 10. martā, akceptējis Eiropas Parlaments, un par ko vēl būs jāvienojas ES Ministru Padomei, regulē nevis komisijas maksas, kas tirgotājiem ir jāmaksā bankām, bet gan starpbanku komisijas maksas jeb komisijas maksu, ko viena banka - kartes pieņēmējbanka, maksā otrai bankai - kartes izdevējbankai. Regula neregulē tirgotāju komisijas maksas, tās arī turpmāk tiks noteiktas divpusējos līgumos starp banku un tirgotāju, informē Latvijas Komercbanku asociācija. Nozīmīgākās izmaiņas, kas sagaida karšu tirgu: 1) Starpbanku komisijas maksas ierobežojumi. Regula paredz noteikt starpbanku komisijas maksas ierobežojumus, ko pieņēmējiestāde maksā karšu izdevējiestādei, tas ir, banka - bankai. Paredzētā maksimālā starpbanku komisijas maksa: debetkartēm 0,2% no darījuma vērtības un/vai ne vairāk kā 5 eirocenti, un kredītkartēm 0,3% no darījuma vērtības. 2) Regula paredz bankām jaunus papildu uzdevumus, kas vienlaikus ir arī jaunas izmaksas karšu darījumu apkalpošanā: jānodrošina kredītkaršu un debetkaršu vizuāla un elektroniska atpazīstamība (tas ir,...

Pēc negaidītas deflācijas šā gada sākumā, februārī patēriņa cenu izmaiņas ir kļuvušas pozitīvākas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija, februārī patēriņa cenas augušas vidēji par 0,3%. To galvenokārt noteica sezonāls dārzeņu cenu kāpums, neliels degvielas cenu pieaugums, kā arī paaugstinātās braukšanas cenas Rīgas sabiedriskajā transportā no šā gada 1.februāra. Tādējādi Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas ir vērojama deflācija gada griezumā. Salīdzinājumā ar pērnā gada februāri cenas samazinājušās par 0,1%, secina Finanšu ministrija (FM). Kopumā patēriņu cenu attīstību Latvijā turpina noteikt ārējie faktori, kā rezultātā preču cenas salīdzinājumā ar pērnā gada februāri samazinājušās par 1,0%. Savukārt pakalpojumu cenas, kas vairāk atspoguļo izmaiņas Latvijas ekonomikā, ir augušās par 2,4%. Jāatzīmē, ka inflācijas izmaiņas Latvijā lielā mērā sakrīt ar tendencēm eirozonā, kur patēriņa cenas februārī mazinājušās par 0,3%, tai skaitā preču cenas kritās par 1,4%, bet pakalpojumu cenas pieauga par 1,1%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi degvielas cenu pieaugumu ietekmēja gan mērens pasaules naftas...

Valdība otrdien, 3. martā, pieņēma noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.225 "Noteikumi par valsts nodevu par preču zīmju tiesisko aizsardzību"", kurš paredz izmaiņas komercķīlas reģistrācijas, dzēšanas un apmaksas kārtībā. Grozījumi paredz turpmāk valsts nodevu piemērot nevis par komercķīlas reģistrāciju, jo šādu pakalpojumu Patentu valde vairs neveic, bet gan par komercķīlas atzīmes reģistrāciju. Taču svarīgāk par šīm vārdiska rakstura izmaiņām ir tas, ka šajā valsts nodevas apmērā turpmāk jau būs iekļauta arī maksa par komercķīlas dzēšanu (dzēšanas atzīmes reģistrāciju) vai grozīšanu (grozījuma atzīmes reģistrāciju). Tādējādi par visām šīm darbībām klients būs samaksājis jau pirmajā reizē (līdz šim par komercķīlas dzēšanu vai grozīšanu bija jāmaksā atsevišķi, saskaņā ar noteikumu 2.15. punktu). Minētā valsts nodeva noteikumos tagad izdalīta atsevišķi zem 2.14. punkta kā 2.14.1. apakšpunkts. Tas paredz, ka šīs nodevas apmērs būs 28,46 eiro.

Arī jaunajā 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā tāpat kā līdz šim viena no Latvijas prioritātēm ir uzņēmējdarbības veicināšana. Tieši tāpēc būtiska daļa no kopējā jaunā perioda fondu finansējuma būs pieejama uzņēmējiem, un šīs aktivitātes turpinās pārraudzīt Ekonomikas ministrija (EM). Fondu ieguldījuma prioritātes saglabājas līdzīgas kā iepriekš, bet jaunajā periodā nozīmīgas pārmaiņas skārušas fondu administrēšanu. Izstrādājot jaunā perioda vadības sistēmu, atbildīgās iestādes īpašu uzmanību pievērsa tam, lai uzņēmējiem, un citiem potenciālajiem projektu īstenotājiem tiktu vienkāršots finansējuma saņemšanas process. Tādējādi tiktu ievērojami atvieglots un saīsināts ceļš no projekta idejas un konsultācijas līdz pat reālai fondu finansējuma saņemšanai un projekta īstenošanai. Līdz šim projektu iesniedzēji jeb potenciālie finansējuma saņēmēji devās uz kādu no sešām sadarbības iestādēm, lai konsultētos par projekta iesniegumu un pieejamajām fondu programmām konkrētajā nozarē. Jaunajā periodā sistēma ir vienkāršota un izveidota klientiem draudzīgāka, tāpēc šāda sadarbības iestāde būs tikai viena – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Tajā ikvienu nozari...

Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk - Padome) trešdien tikās ar finanšu ministru Jāni Reiru un citiem Finanšu ministrijas vadības pārstāvjiem. Tikšanās darba kārtībā bija jautājumi par Padomes 2014.gada uzraudzības ziņojumā (pieejams Padomes mājaslapā) izteikto rekomendāciju turpmāko gaitu un diskusija par fiskālās politikas aktualitātēm, kā arī ciešāku sadarbību starp Padomi un Finanšu ministriju. Īpaša uzmanība tika veltīta jautājumiem ar būtisku fiskālo ietekmi - nodokļu politikas jautājumi, budžeta izdevumu prioritātes un jaunās politikas iniciatīvas valdības darba kārtībā. "Pēc tikšanās un arī sekojot līdzi Ministru kabineta lēmumiem, varam secināt, ka nozaru ministrijas nāk ar jauniem budžeta pieprasījumiem nākamajiem periodiem pārsniedzot budžeta iespējas 2015. un 2016. gados. Šie budžeta pieprasījumi nav fiskāli sabalansēti, jo papildus izdevumiem nav pievienoti kompensējoši ieņēmumus palielinoši vai izdevumus samazinoši pasākumi. Jauno prioritāšu saraksts sāk pārsniegt tās resursu iespējas, kuras pieļauj pašreizējā nodokļu politika", sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Padome īsteno sekojošas funkcijas: uzrauga Fiskālās disciplīnas likumā (turpmāk - FDL) noteikto...

Lai pēc iespējas efektīvāk īstenotu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) funkcijas, veicinot finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti, kā arī ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību, FKTK padome apstiprinājusi "Finanšu un kapitāla tirgus regulēšanas un pārraudzības stratēģiju 2015.–2017. gadam", izvirzot sešas stratēģiskās prioritātes, kurām nākamajos trīs gados tiks pievērsta īpaša uzmanība. FKTK stratēģiskās prioritātes 2015.-2017. gadam: Pilnveidot Latvijas finanšu sektora regulatīvo vidi ES vienotā tirgus kontekstā Finanšu sektora regulējuma pilnveidošana paredz Latvijas finanšu sektoram un uzraudzības mērķiem atbilstošas un samērīgas regulatīvās vides pilnveidošanu ES vienotā tirgus kontekstā. Radīt efektīvi funkcionējošu makrouzraudzības mehānismu sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu ministriju Makrouzraudzības būtiska stiprināšana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem uzraudzības ietvara stiprināšanas procesā, lai savlaicīgi identificētu sistēmiskos riskus un veiktu šo risku novēršanas vai mazināšanas pasākumus, piemērojot atbilstošos instrumentus. Attīstīt un padarīt efektīvākas finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības metodes, instrumentus un praksi Līdz ar Latvijas iestāšanos eirozonā Latvija automātiski pievienojās vienotajam...

Finanšu ministrija informē, ka 2015. gads sācies ar pārpalikumu konsolidētajā kopbudžetā. Tā ir raksturīga tendence pēdējos trīs gados. Pārpalikums šā gada janvārī saglabājies pērnā gada attiecīgā perioda līmenī, ieņēmumiem pārsniedzot izdevumus par 89,1 miljonu eiro. Pārpalikums bija vērojams gan valsts konsolidētajā budžetā 70,4 miljonu eiro apmērā, gan pašvaldību budžetos 18,6 miljonu eiro apmērā. Ieņēmumu pieaugumu sekmēja lielāki nodokļu un ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī bija 739,9 miljoni eiro, pārsniedzot pagājušā gada ieņēmumus par 70,8 miljoniem eiro jeb 10,6%. Pieaugumu galvenokārt veidoja nodokļu ieņēmumu kāpums par 33,2 miljoniem eiro jeb 5,9%, kā arī ārvalstu finanšu palīdzības pieaugums par 26,8 miljoniem eiro jeb 50,4%. Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu pieaugums janvārī skaidrojams ar Eiropas Komisijas veiktajām atmaksām par Eiropas Lauksaimniecības Garantiju fonda un Kohēzijas fonda īstenotajiem projektiem. Savukārt, pateicoties mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumam 2014. gada nogalē, lielākos kopbudžeta nodokļu ieņēmumus 195,9 miljonu eiro apmērā janvārī nodrošināja pievienotās vērtības nodoklis, kas salīdzinājumā...

Ja valdība definēs minimālo finanšu pakalpojumu grozu un parametrus, pēc kādiem šiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem reģionos, tam ir jābūt finansētam no valsts budžeta. Finanšu pakalpojumu sniegšana ir tāds pats uzņēmējdarbības veids kā mazumtirdzniecība, aptiekas vai būvniecība, nevis valsts bezmaksas pakalpojums, uzskata Latvijas Komercbanku asociācija. Jaunu fondu veidošana un pienākums bankās tajos iemaksāt patiesībā būtu jauna nodokļa ieviešana, un rezultātā šo nodokli maksātu visi banku klienti - tas ir, uzņēmēji un mājsaimniecības maksātu par bankas pakalpojumiem vēl vairāk nekā līdz šim, un vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Bankas atbalsta sadarbību ar Latvijas Pastu, pastam nodrošinot daudzus finanšu pakalpojumus vietās, kur nav banku filiāļu. Taču bankas nevar atbalstīt priekšlikumus, ka no banku finansēta fonda tiktu uzturēts Latvijas Pasts, šādas subsīdijas nav pieļaujamas. Turklāt Latvijas Pasts eiro ieviešanas kontekstā saņēma papildu finansējumu no valsts budžeta, lai tieši stiprinātu tā spējas finanšu pakalpojumu sniegšanā. Turklāt atsevišķus gadījumus nebūtu vēlams vispārināt, banku vidē pastāv arī pietiekami sīva...