FINANSES

Valdības sēdē 23. decembrī izskatītais Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīkojumu projekts "Par proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. martam" paredz, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 34. panta trešo daļu tiek noteikts, ka laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. martam (ieskaitot) viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot 1,20 privatizācijas sertifikātus. Īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu pārdošanas iepriekšējo 12 mēnešu (no 2013.gada 1.decembralīdz 2014.gada 30.novembrim) vidējo cenu attiecība ir 1,20, norādīts rīkojuma anotācijā. Starpniecības sabiedrības no 2013.gada 1.decembra līdz 2014.gada 30.novembrim sniedza ziņas par 64,41 tūkstošu privatizācijas sertifikātu un 1,74 tūkstošu īpašuma kompensācijas sertifikātu pārdošanu.

Otrdien, 23.decembrī, Ministru kabineta sēdē izskatīti vairāki saistīti likumprojekti, ar kuriem paredzēts pārņemt Eiropas Komisijas prasības kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību papildu uzraudzības nodrošināšanai, tostarp paredzot kārtību, kādā veidā turpmāk šādām iestādēm varētu tikt sniegts atbalsts. Tie ir likumprojekti: "Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums" , "Noguldījumu garantiju likums" ,"Grozījumi Kredītiestāžu likumā" , "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", "Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā". "Jaunā kārtība paredz daudz lielāku akcionāru atbildību par kredītiestāžu finanšu stabilitāti, kas ir svarīgi, lai banku glābšana nebūtu jāveic uz valsts un tās iedzīvotāju rēķina. Krīzes laikā veiktie banku glābšanas pasākumi ir radījuši ļoti smagu slogu nodokļu maksātājiem. Jaunie noteikumi aizsargās nodokļu maksātājus no banku problēmām, jo turpmāk banku akcionāriem un lielajiem kreditoriem būs jāsedz zaudējumi, lai nodrošinātu banku drošību, darbības nepārtrauktību un finanšu stabilitāti. Svarīgi, lai sabiedrība būtu aizsargāta pret banku satricinājumiem," skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs. Likumprojektu mērķis ir nodrošināt, ka...

Latvijas Attīstības finanšu institūcija "Altum" (ALTUM) ES starprobežu sadarbības programmas INTERREG IVC projekta "ES uzņēmējdarbības atbalsta finanšu instrumenti - pieredzes apmaiņa" ietvaros 18.decembrī rīkoja ekspertu diskusiju "Paralēlo aizdevumu ieviešanas perspektīvas". Diskusijā, piedaloties ALTUM, Latvijas Garantiju aģentūras (LGA), riska investora uzņēmumu, kā arī ministriju un iesaistīto konsultantu pārstāvjiem, tika izvērtēta pašreiz spēkā esošās LGA mezanīna aizdevumu programmas darbība, apskatīti atsevišķu citu ES dalībvalstu finanšu atbalsta institūciju paralēlo aizdevumu instrumentu piemēri, kā arī iezīmētas iespējamās perspektīvas paralēlo aizdevumu finanšu instrumentu attīstībai Latvijā 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Paralēlais aizdevums ir finansējums uzņēmējdarbības attīstībai, kas tiek izsniegts kopā ar komercbankas aizdevumu un ir subordinēts tam, tāpēc paralēlajam aizdevumam ir būtiski samazinātas nodrošinājuma prasības vai tas nav nepieciešams vispār. Mezanīna aizdevumi, kurus šobrīd sniedz LGA, ir viens no paralēlo aizdevumu paveidiem. Esošā mezanīna aizdevumu programma turpinās darbību 2015.gadā, kamēr vēl pēc gada plānots jauns finanšu instruments uz līdzšinējās programmas bāzes. Diskusijas dalībnieki jaunas iespējamās programmas kontekstā izvērtēja tādus...

Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi viedokli par precizēto Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2015.gadam, kurā norādīti galvenie nākamā gada budžeta rādītāji. EK norāda, ka Latvijas plāns pilnībā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem, ierindojot Latviju tādu valstu vidū, kā Vācija, Nīderlande, Luksemburga, Īrija un Slovākija. Eiropas Savienības (ES) ekonomikas pārvaldības ietvars paredz, ka Latvijai kā eirozonas dalībvalstij ik gadu līdz 15.oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz EK un Eirogrupai plāns, kurā tiek norādītas galvenās nākamā gada budžeta rādītāju prognozes - ieņēmumi, izdevumi, deficīts un valsts parāds, ietverot valsts budžetu, pašvaldību budžetu, atvasināto publisko personu budžetu un vispārējās valdības sektorā klasificētās valsts komercsabiedrības. Ņemot vērā, ka Latvijā šoruden notika Saeimas vēlēšanas, 14.oktobrī EK un Eirogrupai tika iesniegts budžeta plāns pie nemainīgas fiskālās politikas scenārija, kurā tika izstrādātas galvenās budžeta rādītāju prognozes, kuras neparedz jaunu lēmumu pieņemšanu, kas ietekmētu budžeta ieņēmumus vai izdevumus. Tomēr atbilstoši ES nosacījumiem pēc tam, kad Saeima ir apstiprinājusi jauno...

Saeima trešdien, 17.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2015.gadam" un likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam", kā arī grozījumus 18 likumos un vienu jaunu likumu, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu. Par nākamā gada valsts budžetu balsoja 60 deputāti, 13 bija pret, bet atturējās 21 deputāts. Nākamā gada valsts budžetā kā prioritātes izvirzīta valsts aizsardzības spēju stiprināšana, kā arī sociālā un nacionālā drošība, tostarp pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai. 2015.gada valsts budžetā tiek saglabāta līdzšinējā nodokļu politika, neceļot nodokļu likmes. Valsts budžeta ieņēmumus paredzēts nodrošināt galvenokārt no ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumiem. Lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, nākamgad no līdzšinējiem 320 uz 360 eiro palielināts minimālās mēneša darba algas apmērs. 2015.gadā no valsts budžeta tam būs nepieciešami 7,9 miljoni eiro. Ar nākamo gadu atcelti visi 2009.gadā noteiktie ierobežojumi sociālās apdrošināšanas pabalstiem – slimības, bezdarbnieku, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem....

Maksātnespējas likuma grozījumi, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu un būtiskas izmaiņas juridisko personu maksātnespējas regulējumā, stāsies spēkā 2015.gada 1.martā, nevis 1.janvārī, kā plānots iepriekš. To paredz Saeimā ceturtdien, 18.decembrī, steidzamības kārtā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā. Kā norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, ir izveidojusies situācija, ka 11.Saeimā ir pieņemts jauns maksātnespējas regulējums, kam būtu jāstājas spēkā 1.janvārī, taču tiesām nav instrumentu tajā iekļauto normu piemērošanai. Tādēļ nepieciešams līdz attiecīgu Civilprocesa likuma grozījumu pieņemšanai atlikt jaunā maksātnespējas regulējuma spēkā stāšanos. Gatavojot likumprojektu izskatīšanai Saeimā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs bija lūdzis saglabāt spēkā stāšanos 1.janvārī likuma pantam, ar kuru tiek samazināti parādu dzēšanas termiņi fiziskām personām. Taču ministrs, Juridiskajai komisijai skatot minēto likumprojektu, apliecināja - sarunās ar valdību veidojošajām partijām un nevalstiskajām organizācijām radusies pārliecība, ka šo normu pieņemšana turpmāk netiks bremzēta. Tādēļ Dz.Rasnačs ir atsaucis savus priekšlikumus un arī likuma pants, kas regulē fiziskās personas saistību...

Otrdien, 16.decembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus aizdevumu piešķiršanas noteikumos maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu. Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai arī turpmāk nodrošinātu aizdevumu pieejamību lauksaimniekiem ilgtermiņa investīciju projektu īstenošanai. Lai risinātu finansējuma pieejamību mazajām un vidējām saimniecībām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, kas palielināta riska dēļ komercbankām nav saistošs klientu segments, ZM sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Attīstības finanšu institūcija "Altum"" (Altum) un valsts akciju sabiedrību "Lauku attīstības fonds" īsteno aizdevumu programmas apgrozāmo līdzekļu iegādei un lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās ražošanas nodrošināšanai. Grozījumi noteikumos paredz pagarināt investīciju aizdevumu piešķiršanas periodu lauksaimniekiem un kooperatīviem līdz 2020. gada 31.decembrim. Altum sniegtā informācija liecina, ka kopš 2012. gada, pamatojoties uz šiem aizdevumu piešķiršanas noteikumiem, lauksaimniekiem ir piešķirti 630 aizdevumi 39,6 miljonu eiro apmērā.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 17.decembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts banku pieteikums par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu. Ar iestādes lēmumu konstatēts Konkurences likuma pārkāpums banku darbībās un tām piemērots naudas sods. Augstākā tiesa atzīst, ka apgabaltiesa ir pārbaudījusi pārsūdzētajā lēmumā ietverto argumentāciju un pamatojumu tam, ka vienošanās par komisijas maksām ir ietekmējusi situāciju tirgū. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Šī gada martā Augstākā tiesa bija apturējusi tiesvedību lietā, līdz stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas spriedums. Eiropas Savienības Tiesā kā apelācijas instancē bija ierosināta lieta par Vispārējās tiesas spriedumu lietā. Lietā izskatīti MasterCard lēmumi, ar kuriem noteiktas daudzpusējas starpbanku komisijas maksas. Vispārējās tiesas sprieduma 139.-140.punktā izteikti apsvērumi par to, kā vērtējams pret konkurenci vērstais mērķis un pret konkurenci vērstās sekas. Tagad, kad stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas spriedums minētajā lietā, Augstākās tiesas ieskatā tajā izteiktās atziņas nevar kalpot par pamatu apgabaltiesas sprieduma un secīgi arī pārsūdzētā lēmuma atcelšanai....

Saeima trešdien, 17.decembrī, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā lems par likumprojektu "Par valsts budžetu 2015.gadam", likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam", kā arī 19 likumprojektiem, kas saistīti ar nākamā gada budžetu. Kā prioritātes nākamā gada valsts budžeta projektā izvirzītas sociālā un nacionālā drošība, tostarp pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai, un valsts aizsardzības spēju stiprināšana. Ārkārtas sēde šodien sāksies pulksten 11.00, un tās darba kārtība pieejama šeit. Saeimas Budžeta un finanšu nodokļu komisija otrdien, 16.decembrī, noslēdza darbu pie nākamā gada valsts budžeta projektam iesniegto priekšlikumu izskatīšanas un atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā. 2015.gada valsts budžeta projektā paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu politiku un necelt nodokļu likmes, ieņēmumus nodrošinot galvenokārt no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un uzlabojot nodokļu administrēšanu. Lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, nākamgad no līdzšinējiem 320 uz 360 eiro plānots palielināt minimālās darba algas apmēru. 2015.gadā no valsts budžeta tam būs nepieciešami 7,9 miljoni eiro. Saskaņā ar iepriekš...

Sākot ar 2015. gada 1.janvāri ir paredzētas izmaiņas banku piedāvātajā pakalpojumā - automātiskā rēķinu apmaksā jeb tiešā debeta maksājumā, aizvietojot to ar alternatīvu risinājumu, ziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Šīs izmaiņas nodrošinās Eiropas Parlamenta regulas Nr. 260/2012 prasību izpildi, kas paredz, ka Latvijā gada laikā pēc eiro ieviešanas jānodrošina iekšzemes tiešā debeta maksājumu atbilstība vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) prasībām. Pielāgojoties jaunajām prasībām un nodrošinot klientiem iespēju arī turpmāk veikt automātisko rēķinu apmaksu no bankas konta, Latvijas bankas ir izstrādājušas alternatīvu risinājumu - regulāru SEPA kredīta pārvedumu klienta e-rēķinu apmaksai, kas būs spēkā no 2015. gada 1.janvāra. Tas nozīmē, ka sākot ar jauno gadu, klienta rēķinu apmaksa tiks nodrošināta, pamatojoties uz pakalpojumu sniedzēja izrakstīto e-rēķinu. Bankas jau laicīgi informējušas klientus par gaidāmajām izmaiņām, tāpēc aicinām tos banku klientus, kuri patlaban izmanto automātisko rēķinu apmaksu, sekot līdzi savu banku paziņojumiem un pievērst uzmanību turpmākai pakalpojumu saņemšanas kārtībai. Tāpat klientam būtu jāpārliecinās vai...

Vakar vairākas vadošās Latvijas finanšu institūcijas - Swedbank, SEB banka, Norvik Banka, Danske Bank un Reverta - vairāk nekā 600 adresātiem nosūtījušas publikāciju, kur vienā materiālā attēloti skaļākie maksātnespējas gadījumi. Finanšu sistēmas dalībnieki ir nobažījušies par lēnajiem tempiem, kādos valsts pārvalde pilda solījumus uzlabot tiesisko vidi Latvijā, kā arī dažu amatpersonu izteikumiem, dēvējot sistemātiskus ļaunprātīgus maksātnespējas procesus par atsevišķiem gadījumiem, nepievēršot tiem vajadzīgo vērību. Publiskotajā četru komercbanku un Reverta materiālā norādīti septiņi pēdējā laika skaļākie ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumi: Delfīns un Partneri; Tērbatas Biznesa Centrs/ Gvano; Winergy; DAM Property Investments, Arts Plaza/ Soranus; Ceturtā Planēta/ Troja Immobilien; Viesnīca "Majori"/ V.Barinovs. Šo gadījumu rezultātā vien finanšu sistēmai nodarītais kaitējums mērāms 174,25 miljonos eiro. Tomēr aprakstītie un publiski izskanējušie piemēri saistībā ar skaļiem un neizprotamiem tiesu procesiem ir tikai aisberga redzamā daļa, taču tie nebūt nav visi. Par šiem ļaunprātīgo maksātnespēju gadījumos zaudētajiem un krāpnieku piesavinātajiem līdzekļiem varētu piešķirt hipotekāro kredītu aptuveni 5000 jaunajām ģimenēm...

Latvija 9.decembrī saņēmusi pirmos Eiropas Komisijas (EK) avansa maksājumus Eiropas Savienības (ES) fondu jaunā 2014. - 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" īstenošanai. Avansa maksājumi saņemti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) ietvaros, attiecīgi 22 571 773 eiro un 12 684 498 eiro apmērā. "Šobrīd, kad Latvijas ES fondu darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" ir oficiāli apstiprināta EK, mūsu tālākais mērķis ir iespējami ātri uzsākt jaunā perioda aktivitātes. Ir patiess prieks un lepnums, ka Latvija ne vien bijusi starp pirmajām ES dalībvalstīm, kurai apstiprināta darbības programma, bet arī jaunā plānošanas perioda avansa maksājumus mums izdevies saņemt savlaicīgi. Esam spēruši vēl vienu lielu soli tuvāk tam, lai jau 2015.gada nogalē mēs varētu uzsākt projektu iesniegumu pieņemšanu," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Papildus jau saņemtajiem ERAF un KF avansa maksājumiem, jau tuvākajā laikā sagaidāms arī Eiropas Sociālā fonda (ESF) avanss 6 019 827 eiro apmērā. Avansa maksājumus katra ES...

Šī gada deviņos mēnešos valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 14.6% jeb 246 miljoniem eiro, t.sk. gandrīz trešdaļu jeb 74.5 milj. eiro veidoja pārvaldnieku gūtā peļņa veiksmīgu ieguldījumu rezultātā. Septembra beigās 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls sasniedza 1.93 mljrd. eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Konservatīvo ieguldījumu plānu deviņu mēnešu ienesīgums septembra beigās bija no 1.3% līdz 5.4%, sabalansētajiem plāniem tas bija robežās no 2.3% līdz 5.3%, savukārt aktīvajiem plāniem no 1.2% līdz 6.3%. Latvijā veikto ieguldījumu apmērs, salīdzinājumā ar 2013.gada beigām, pieauga par 4.4% un septembra beigās sasniedza 42.4% no kopējiem ieguldījumiem jeb 819 milj. eiro (t.sk. 532 milj. eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 40 milj. eiro - komercsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros, 2.4 milj. eiro - akcijās, 9.1 milj. eiro - ieguldījumu fondos, 3.3 milj. eiro - Latvijas riska kapitāla tirgū, bet 232.3 milj. eiro bija...

Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, turpina pieaugt iedzīvotāju interese par ilgtermiņa ieguldījumu produktiem, un arī darba devēji atsākuši veikt iemaksas pensiju 3.līmeņa ieguldījumu plānos, ziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Kopš 2014.gada sākuma pensiju plānos iemaksāti 28.6 milj. eiro, kas ir par 13.4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinājumā ar 2013.gada trīs ceturkšņiem pensiju plānu dalībnieku iemaksas pieauga par 12.8% un darba devēju iemaksas par 14.3%. 2014.gada septembra beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 259.8 milj. eiro, kopš gada sākuma pieaugot par 10.2%. No pensiju plānu kapitāla deviņos mēnešos tika izmaksāti 13.2 milj. eiro jeb par 45% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp 99% tika izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos. Visi pensiju 3. līmeņa plāni pirmajā pusgadā darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un īpaši labu sniegumu uzrādīja tie plāni, kuru ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, pateicoties dolāra vērtības pieaugumam attiecībā pret eiro. Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2014.gada deviņos mēnešos bija...

Valsts Ieņēmumu dienests (VID) aicina 2014.gadā par Latvijas rezidentiem kļuvušās fiziskās personas - ārvalstniekus, kuriem ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā, fiksēt savu mantisko stāvokli uz 2014.gada 31.decembri un pārliecināties, vai tas atbilst kādam no Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā noteiktajiem kritērijiem. Tas ir būtiski, jo gadījumā, ja uz šo personu īpašumu, finanšu līdzekļiem vai saistībām izpildās kāds no šiem kritērijiem, personai no 2015.gada 1.marta līdz 1.jūnijam ieskaitot būs jāsniedz VID mantiskā stāvokļa deklarācija, un tajā būs jānorāda ziņas par personas mantisko stāvokli uz 2014.gada 31.decembri. Personām rodas pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju gadījumā, ja attiecībā uz tās īpašumu, finanšu līdzekļiem vai saistībām 2014.gada 31.decembra plkst.24.00 izpildās šādi kritēriji: ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums vai tā daļas, ieskaitot arī to nekustamo īpašumu vai tā daļas, uz kuru persona nav nostiprinājusi īpašuma tiesības attiecīgās valsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; ir iegūts Latvijā nekustamais...