FINANSES

Līdzšinējā Hipotēku un zemes bankai, kuras nosaukums mainīts uz valsts akciju sabiedrību „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”, veiks ar zemes reformu saistītās darbības arī pēc tās reorganizācijas. To paredz trešdien, 15.janvārī, Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi septiņos likumos. „Grozījumi nodrošinās Hipotēku bankas saistību pēctecību, ņemot vērā, ka īpašumu reforma valstī nav pabeigta. Bankas reorganizācijas process virzās sekmīgi uz priekšu, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuriem būs nepieciešami līdzekļi uzņēmējdarbības veikšanai, tas ļaus tos saņemt zināmā mērā ar valsts atbalstu,” norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. Likumu grozījumi paredz Ministru kabinetam tiesības noteikt institūciju, kura, sākot ar šī gada 1.martu, nodrošinās zemes izpirkšanas procesu. Līdz šim laikam šos uzdevumus veiks „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”. Ekonomikas un Finanšu ministrijas pārstāvji šodien sēdē deputātus informēja, ka arī pēc 1.marta tā būs „Altum”. Pašlaik „Altum” nodrošina zemes privatizācijas līgumu slēgšanu, ar dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizāciju saistīto maksājumu administrēšanu, kā arī...

Ekonomikas „labajos gados” valsts veidos uzkrājumus, ko varēs izmantot ekonomikas lejupslīdes posmā, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 15.janvārī, konceptuāli atbalstītais jaunais Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumprojekts. Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, ņemot vērā principu, ka ekonomikas „labajos gados” valsts veido budžetu ar pārpalikumu un šos līdzekļus uzkrāj, lai tos tērētu ekonomikas „sliktajos gados”. „Likumprojektu komisijā vienojāmies atbalstīt, taču uz otro lasījumu ir jādomā, kā stiprināt parlamentāro kontroli pār rezervē uzkrāto līdzekļu pārvaldību un izlietojumu. Iesniegtais projekts paredz, ka gada pārskats par ilgtermiņa rezervi tiek iekļauts saimnieciskā gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem,” uzsver Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Plānots, ka ilgtermiņa stabilizācijas rezervi veidos valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārpalikums pār faktiskajiem izdevumiem, ieņēmumi par rezerves līdzekļu pārvaldību un līdzekļi, ko rezervē paredz iemaksāt gadskārtējā valsts budžeta likums. Par to, vai valsts budžeta līdzekļus ieskaitīt ilgtermiņa rezervē vai arī novirzīt valsts parāda...

2014.gada pirmajās divās nedēļās, no 2. līdz 14.janvārim, kad Latvijā bija iespējams norēķināties gan latos, gan eiro, Latvijas Pasta 302 pasta nodaļās, kurās notiek latu maiņa pret eiro, apmainīti nepilni 15 miljoni latu. Gada pirmajās dienās maiņas aktivitāte bija vislielākā, saglabājot faktiski nemainīgi augstu līmeni līdz pagājušās darba nedēļas beigām un tad pakāpeniski pa dienām jau samazinoties. Piemēram, pirmajā 2014.gada darbdienā, 2.janvārī, Latvijas Pastā pret eiro tika samainīti nepilni 1,2 miljoni latu, 3.janvārī - 1,9 miljoni latu, bet 4.janvārī - 1,6 miljoni latu, attiecīgi līdzīgiem rādītājiem saglabājoties līdz 9.janvārim. Savukārt 13.janvārī samainīts 1 miljons latu, bet 14.janvārī - nedaudz vairāk kā 0,9 miljoni latu. "Latvijas Pasta nodaļās apmainītais naudas apjoms liecina, ka Latvijas Pasts veiksmīgi nodrošina latu maiņu pret eiro, kaut gan tā nebūt nav mūsu uzņēmuma ikdienas funkcija. Lai to izdarītu, mums faktiski gada garumā bija jāveic ļoti vērienīgas izmaiņas ikdienas darbā, jāīsteno darbinieku papildu apmācība un daudz stingrāku drošības pasākumu...

Otrdien, 14. janvārī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 515 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai”. Grozījumi kārtībā paredz piešķirt vietējās rīcības grupām papildu publisko finansējumu 750 000 eiro apmērā vietējo projektu īstenošanai, kas saistīti ar konkurētspējas veicināšanu un ekonomisko izaugsmi vietējā teritorijā. Lai sekmētu ekonomisko attīstību lauku reģionos un veicinātu iedzīvotāju palikšanu teritorijās, kas ir ārpus ekonomiski aktīvajām teritorijām, nepieciešams novirzīt papildu līdzekļus vietējām rīcības grupām. Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansējumu, kas nav izmantots Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam pasākumā „Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība”, novirzīt uz pasākumu „Konkurētspējas veicināšana un lauku ekonomikas dažādošana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā”. Kārtībā arī precizēts vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas termiņš, paredzot to līdz 2015. gada 31. decembrim. Piešķirot papildu publisko finansējumu, vietējās rīcības grupas dos iespēju savas teritorijas iedzīvotājiem īstenot projektus, kuri atbilst vietējām...

Piedāvājam video versijā uzzināt par Latvijas garantiju aģentūras (LGA) piedāvātajiem finanšu instrumentiem. LGA ir valsts kapitālsabiedrība, kas sniedz atbalstu Latvijas uzņēmējiem biznesa ideju īstenošanai. LGA palīdz uzņēmējiem piesaistīt jaunas investīcijas, sniedzot kredīta, eksporta garantijas un mezanīna aizdevumus. LGA darbojas kopš 1998.gada un tās kapitāla daļu turētājs ir Ekonomikas ministrija. Uzziniet, kā saņemt papildus nodrošinājumu uzņēmuma kredītam? Kur meklēt investīcijas uzņēmuma paplašināšanai? Kā eksportēt droši? Noskatieties LGA sagatavoto sižetu:

Pirmdien, 13. janvārī, Eiropas Centrālā banka publiskojusi jauno 10 eiro banknoti un paziņojusi, ka tā nonāks apgrozībā 2014. gada 23.septembrī. Lai gan jaunā 10 eiro banknote atgādina 2002. gadā emitēto banknoti, tai piešķirts jauns veidols, un tai ir vairāki jauni un uzlaboti pretviltošanas elementi. Piemēram, līdzīgi kā jaunajā 5 eiro banknotē, arī tās ūdenszīmē un hologrammā iestrādāts Eiropas portrets. Eiropa ir grieķu mitoloģijas tēls un mūsu kontinenta nosaukuma izcelsmes avots. Līdzīgi kā pirmā izlaiduma banknotes, arī jauno 10 eiro banknoti varēs ļoti viegli pārbaudīt, to aptaustot, apskatot un pagrozot. Papildus Eiropas portretam hologrammā un ūdenszīmē uz banknotēm redzams smaragdzaļš skaitlis, kas, banknoti pagrozot, maina krāsu no smaragdzaļas uz tumši zilu. Eiropas sērijas 5 eiro un 10 eiro banknotes ir izturīgākas, jo tām izmanto aizsargpārklājumu. Tas nozīmē, ka banknotes būs nepieciešams mainīt retāk, samazinot izmaksas un ietekmi uz vidi. Laika gaitā Eurosistēma pakāpeniski pieaugošā secībā nomainīs visas eiro banknotes. Eiropas sērijas jaunā 10...

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (66%) un uzņēmēju (64%) atzīst, ka pāreja uz eiro viņiem vai viņu uzņēmumam bijusi ērta. Tā liecina nedēļu pēc eiro ieviešanas veiktā Swedbank un TNS aptauja . Tikai ceturtā daļa iedzīvotāju un uzņēmumu vadītāju (attiecīgi 26% un 25%), pārejot uz jauno valūtu, saskārušies ar kādām neērtībām. Ērtākai pārejai uz eiro naudu glabāja kontā Lai pāreja uz eiro nesagādātu nekādas neērtības, lielākā daļa iedzīvotāju un uzņēmumu (attiecīgi 65% un 61%) naudas uzkrājumus turēja bankas kontā, lai tur tie 1.janvārī automātiski konvertētos eiro. Tāpat iedzīvotāji priekšroku deva norēķiniem ar karti nevis skaidru naudu (norādījuši 40%), bet piektdaļa (24%) vēl decembrī centās iztērēt atlikušos latus. Savukārt uzņēmumi vairāk izmantoja bezskaidras naudas norēķinus (28%), un latu banknotes iemaksāja bankomātos (19%). Arī iedzīvotāju vidū naudas iemaksas bankomāti bija populārākais veids latu iemaksai kontā - tos izmantoja piektdaļa (19%) respondentu. Iedzīvotājiem grūtības ar cenu pārrēķināšanu, uzņēmumiem - sistēmu pārprogrammēšanu Iedzīvotāji, kuriem pāreja uz eiro...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka visiem uzņēmumiem un fiziskajām personām - saimnieciskās darbības veicējiem - līdz 2014.gada 1.februārim būs jādeklarē VID tie darījumi, kas 2013.gadā veikti ar fiziskām personām vairāk kā 2000 latu apmērā skaidrā naudā. No 2013.gada 1.janvāra ir spēkā likuma par "Par nodokļiem un nodevām" norma, kas nosaka, ka nodokļu maksātāji, kas veic saimniecisko darbību, saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi" noteikto līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim deklarē visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 2 000 latu. Tas nozīmē, ka visiem uzņēmumiem un fiziskajām personām - saimnieciskās darbības veicējiem - ne vēlāk kā līdz 2014.gada 1.februārim jādeklarē VID visus 2013.gadā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedza 2000 latu....

2014. gada 10.janvārī Satversmes tiesas 1. kolēģija ierosināja lietu "Par Noguldījumu garantiju likuma 17. panta 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētā norma Noguldījumu garantiju likuma 17. panta 4. punkts noteic, ka garantētā atlīdzība netiek izmaksāta par noguldījumiem, ko izdarījuši noguldījumu piesaistītāja akcionāri, kuriem noguldījumu piesaistītājā ir būtiska līdzdalība, padomes un valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs, sabiedrības kontrolieris un citi noguldījumu piesaistītāja darbinieki, kuri plāno, vada un kontrolē noguldījumu piesaistītāja darbību un atbild par to. Norma apstrīdēta tiktāl, ciktāl tā attiecas uz kredītiestādes valdes locekļiem. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 91. panta pirmais teikums: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Svetlanas Ovčiņņikovas konstitucionālās sūdzības. Sūdzības iesniedzēja ir bijusi AS "Latvijas Krājbanka" valdes locekle, viņai šajā bankā ir bijuši arī noguldījumi. Pēc bankas darbības apturēšanas sūdzības iesniedzēja nav varējusi saņemt garantēto atlīdzību par noguldījumiem, lēmums par atteikšanos izmaksāt...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas nodrošina Noguldījumu garantiju fonda (NGF) pārvaldīšanu, pārskaitījusi valsts budžetā pēdējo aizdevuma daļu 14.98 miljonu euro apmērā, kas tika piešķirts, lai nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu LAS "Latvijas Krājbanka" noguldītājiem. Tādējādi ir pilnībā atmaksāta NGF parāda pamatsumma 264.057 miljoni eiro, sedzot saistības pret Latvijas valsti. "Šī ir laba ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem, jo šodien aptuveni pēc diviem gadiem plānoto trīs gadu vietā ir pilnībā atdoti valsts aizdotie līdzekļi, kas tika izmantoti "Latvijas Krājbanka" klientu nodrošināšanai ar garantēto atlīdzību," uzsver Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Tā kā valsts garantē ikvienam bankas klientam atlīdzību līdz 100 000 eiro, neatkarīgi no tā vai konkrētajā brīdī NGF ir pietiekami līdzekļu vai nav, tad gadījumos, kad līdzekļu nepietiek, tie tiek nodrošināti no valsts budžeta ar Valsts kases starpniecību, pēc tam pakāpeniski sedzot aizņēmumu no atgūtajiem līdzekļiem un noguldītāju piesaistītāju regulārajām ceturkšņa iemaksām NGF. Pēc "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšanas 2011....

Eiropas un Latvijas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai un jaunu un cienīgu darba vietu radīšanai nepieciešama spēcīga industriālā politika un administratīvā un nodokļu sloga mazināšana uzņēmējdarbībai, uzskata Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK). Lai nodotu šo Eiropai un Latvijai būtisko vēstījumu, piektdien, 10.janvārī LDDK vadība piedalījās svinīgajā pasākumā, atzīmējot Latvijas Republikas pievienošanās eiro zonai. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs un ģenerāldirektore Līgai Meņģelsone uzrunāja ES līderus Eiropas Savienības Padomes prezidentu Hermani Van Rompeju un Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu, kā arī Latvijas ministru prezidentu Valdi Dombrovski. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: "Eiropas Savienības Vienotais tirgus ir Eiropas ekonomikas stūrakmens, un vienotā valūta ir tās sirds. Pievienošanās eiro zonai ir stūrakmens un instruments Latvijas konkurētspējas tālākai attīstīšanai. Tai pašā laikā jaunās valūtas ieviešana ir nevis galamērķis un sasniegums pats par sevi. Eiro ieviešanu mums jāspēj izmantot, lai piesaistītu lielāku investīciju plūsmu, tādējādi ļaujot veidot jaunas darba vietas, nodrošināt iedzīvotāju labklājības pieaugumu un nostiprināt ticību, ka šeit ir...

Piektdien, 10.janvārī, eiro skaidrās naudas apjoms apgrozībā apsteidzis latus. Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka piektdien pa dienu Latvijā apgrozībā bija aptuveni 570 miljoni eiro un lati aptuveni 526 miljonu eiro vērtībā. Salīdzinājumam - arī Igaunijā apgrozībā esošo eiro apjoms apsteidza kronas desmitajā dienā pēc eiro ieviešanas. Latvijā pāreja uz eiro ikdienas norēķinos ir vērtējama kā sekmīga un raita, uzskata Latvijas Banka. To nodrošināja daudzu iesaistīto nozaru savlaicīga un vispusīga gatavošanās vienotās valūtas ieviešanai. Visu ar eiro ieviešanu saistīto pasākumu izpilde notika plānotajā apjomā un noteiktajos termiņos. Līdz šā gada 14.janvārim (ieskaitot) turpinās eiro un latu skaidrās naudas vienlaicīgās apgrozības periods. Latus pret eiro mainīs Latvijas Pasta reģionālajās nodaļās līdz 31.martam, komercbankās - līdz 30.jūnijam, kā arī Latvijas Bankā - mūžīgi. Priekšpiegāžu laikā (2013. gada novembrī un decembrī) kredītiestādēm saskaņā ar to pieprasīto apjomu un nomināliem Latvijas Bankā tika izsniegti kopsummā 283.2 miljoni eiro (17.4 miljoni eiro banknošu un 125.4 miljoni eiro monētu),...

  Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 9.janvārī nolēma izsniegt ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrībai "Citadele Asset Management'' licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai. Tā ir pirmā licence, ko FKTK ir izsniegusi alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldības nodrošināšanai. Pērn FKTK izstrādājusi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumu, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas1 prasības, kuras mērķis ir izveidot vienotu tiesisko regulējumu ES visiem finanšu tirgus dalībniekiem, kuri sniedz alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldes pakalpojumus. Jaunais regulējums nosaka visiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem darbību regulējošās prasības, atbildību un uzraudzību, un vienotas prasības informācijas atklāšanai ieguldītājiem. Tas palīdzēs izvērtēt ar alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbību saistīto varbūtējo risku negatīvo ietekmi uz finanšu sistēmu un veicinās efektīvu uzraudzības institūciju sadarbību šo risku pārraudzībā un mazināšanā, kā arī uzlabos fondu ieguldītāju interešu aizsardzību. Alternatīvie ieguldījumu fondi ir fondi, kuri veic ieguldījumus ne tikai likvīdos finanšu instrumentos (akcijās, obligācijās), bet arī atvasinātajos finanšu instrumentos (izejvielās, valūtās, hedžfondos, nekustamajā...

Saeima ceturtdien, 8. janvārī, lems par nodošanu Budžeta un finanšu komisijai grozījumus "Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā". Grozījumi paredzēti, lai uzlabotu maksājumu iestāžu uzraudzības procesu un samazinātu to darbības riskus. Turpmāk maksājumu pakalpojumu joma tiks uzraudzīta krietni bargāk, jo grozījumos plānots samazināt slieksni, no kura iestādei jāsaņem Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licence. Ja pašlaik maksājumu iestādei jāsaņem licence, ja iepriekšējos 12 mēnešos veikto maksājumu vidējā aritmētiskā vērtība vai komercdarbības plānā paredzētā turpmāko 12 mēnešu maksājumu vidējā aritmētiskā vērtība nepārsniedz 3 miljonus eiro apmērā, tad turpmāk šī summa plānota tikai 500 000 eiro apmērā. Tāpat grozījumi paredz arī paplašināt personu loku, kas ir tiesīgas sniegt maksājumu pakalpojumus, iekļaujot tajā arī krājaizdevu sabiedrības. Vienlaikus tirgus dalībniekiem plānots ieviest diferencētu maksu FKTK, kas būs atkarīga no veikto maksājumu kopsummas vai atpirktās elektroniskās naudas kopsummas. Likumprojekts paredz, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt nepieciešamo informāciju un veikt pārbaudes maksājumu sistēmām,...

Trešdien, 9.janvārī, Eiropas Parlamentā tiks apspriesti deputātu iesniegtie priekšlikumi likumprojektam, kuru virza Latvijas pārstāvis Eiropas Parlamentā Krišjānis Kariņš (Vienotība). Likumprojekts paredz ierobežot naudas "atmazgāšanu" un ārzonu uzņēmumu darbību, atklājot to patiesos labumu guvējus. Apspriešana notiks par likumprojektu atbildīgajā Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, kura ir nominējusi Krišjāni Kariņu par šīs direktīvas galveno virzītāju Eiropas Parlamentā un citās ES institūcijās. Teksts direktīvai, kura tiek izstrādāta, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, paredz uzlabojumu veikšanu uzņēmumu reģistros un starpvalstu sadarbību, atklājot patiesos labuma guvējus. Tas ļautu uzzināt, kam un kur ir jāmaksā nodokļi, veicinātu godīgu konkurenci un līdz ar to arī uzlabotu investīciju klimatu dalībvalstīs. Priekšlikums par vienota reģistra izveidi Eiropas Savienībā padara daudz stingrāku Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu direktīvai. Balsojums par likumprojektu atbildīgajā Ekonomikas un monetāro lietu komitejā plānots februārī. Savukārt, EP deputātu balsojums par likumprojektu plenārsēdē paredzēts šī gada pavasarī. Naudas "atmazgāšana" ir globāla problēma un...