FINANSES

Eiro ieviešanai 2. janvārī pievienojušies arī mazie veikali, kas tradicionāli 1.janvārī nestrādā, informē Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA). Vērojama pakāpeniska eiro iekļaušanās apritē - jau aptuveni 10 procentu pircēju maksājumos izmanto eiro. Atsevišķi pārpratumi vērojami tad, kad klienti vēlas norēķināties par mazas vērtības pirkumu ar proporcionāli lieliem banknošu nomināliem. Atsevišķi klienti pieprasa pilnībā izdot eiro un pat piesaista kontrolējošās iestādes savu prasību realizācijai. LTA aicina pircējus būt saprotošiem un uzņēmējus informē, ka šajos gadījumos nav piemērojami naudas sodi, kā, piemēram, tiekot biedēts ar 10 000 latu sodu. LTA saņēmusi no tirgotājiem reģionos viedokļus, ka, iespējams, ir nepietiekoša eiro monētu "iepludināšana" apritē. Pirmkārt, daudzviet iedzīvotājiem vairs nav iespējams iegādāties eiro sākuma komplektus. Otrkārt, uzņēmējiem par eiro monētu saņemšanu banku nodaļās komerciestādes ir noteikušas komisijas maksu. Jāatgādina, ka eiro ieviešanas plānā bija paredzēts - katra nozare sedz izmaksas atbilstoši savai kompetencei. Bankas vēlas nopelnīt iepludinot eiro Latvijas tautsaimniecībā, bet tirgotāji taču neņem komisijas maksu par...

Banku nozarē Latvijā 2013. gadā turpinājās stabilizācija un mērena izaugsme, kā arī notika gatavošanās pārejai uz eiro un virknes jaunu banku uzraudzības un vispārējo likumdošanas aktu ieviešana, informē Latvijas Komercbanku asociācija. Latvijas ekonomikas pieauguma tempi atspoguļojas arī banku darbībā - kaut arī 2013.gadā banku kopējais kredītportfelis turpina sarukt veco parādu norakstīšanas dēļ, ievērojami pieauga jaunizsniegto kredītu apjoms. Tā, piemēram, gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas uzņēmumiem izsniegts par 14% lielāks aizdevumu apjoms nekā pērn, bet jauno mājokļu kredītu darījumu apjoms audzis par 29%. Kopējais noguldījumu apjoms bankās trešā ceturkšņa beigās gandrīz par 4% pārsniedza noguldījumu apjomu 2012.gada beigās. Šajā laika periodā Latvijas bankas kopumā ir strādājušas ar peļņu (3 ceturkšņos - 134 miljoni latu), tomēr būtiski ir analizēt peļņas avotus un kapitāla atdeves rādītājus. Tendences 2013.gadā liecināja, ka augstāki kapitāla un aktīvu atdeves rādītāji ir tām bankām, kas savu darbību ir orientējušas uz finanšu pakalpojumu eksportu, nevis uz universālo iekšzemes bankas pakalpojumu piedāvājumu...

Latvijas Banka publicējusi noderīgu informāciju par eiro ieviešanu un vairākus padomus, kā bez liekiem uztraukumiem un ērti pāriet uz jauno naudu. 2014.gada pirmās divas nedēļas apgrozībā būs abas valūtas; atlikums gandrīz visos skaidras naudas darījumos (izņemot sabiedrisko transportu) tiks izdots eiro; lats pārstās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis 2014.gada 15.janvārī.Detalizēta informācija par eiro naudas zīmēm, to izskatu un drošības pazīmēm - Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē www.jaunas-euro-banknotes.eu un Latvijas Bankas vietnē www.bank.lv.

Latvijas pievienošanās eirozonai simbolizē vēl viena reformu cikla noslēgumu Latvijas ekonomikā un vienlaikus arī jauna cikla sākumu. Tomēr mūsu ekonomikas attīstība arī turpmāk būs ne tik daudz saistīta ar valūtu, kādā veicam norēķinus, bet ar Latvijas uzņēmumu attīstību. Latvijas ekonomikas izaugsmi tāpat kā līdz šim pamatā noteiks tas, cik konkurētspējīgi, eksportspējīgi un produktīvi ir mūsu uzņēmumi un uzņēmējdarbības vides kopumā,uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. „Eiro ieviešana nav mūsu ilgi gaidītā zelta atslēdziņa, kas pati uzreiz atslēgs mums visas durvis uz augstāku labklājību un sociālo vienlīdzību. Eiro arī neatrisinās korupcijas problēmas, iedzīvotāju neuzticību valsts varai, tieslietu sistēmas problēmas vai zemo dzimstību. Mums pašiem būs jāizdara savs darbs, lai izveidotu labklājīgu, labi pārvaldītu un veiksmīgu valsti, ar kuru mēs visi lepojamies ne tikai svētkos, bet katru dienu. Eiro ir ieguvums Latvijas ekonomikai, bet reāli ilgtermiņa ieguvumi mūsu valstij un iedzīvotājiem no eiro būs tad, ja tālredzīgi izmantosim eiro sniegtās iespējas – gan iekšpolitikā, gan...

Kopbudžeta pārpalikums, kas tika uzkrāts kopš pagājušā gada sākuma līdz pat oktobra beigām, novembrī sāka strauji sarukt, informē Finanšu ministrija. Analizējot Valsts kases datus, jāsecina, ka novembrī kopbudžetā izveidojās deficīts 105,5 miljonu latu apmērā, tādējādi no 2013. gada sākuma akumulētais kopbudžeta pārpalikums novembra beigās samazinājās līdz 162,8 miljoniem latu. Vērtējot fiskālo situāciju pa budžeta līmeņiem, jāatzīmē, ka valsts pamatbudžetā vienpadsmit mēnešos saglabājās 237,9 miljonu latu pārpalikums, lai gan, salīdzinot ar situāciju desmit mēnešos, pārpalikums būtiski samazinājās. Savukārt citos budžeta līmeņos bija vērojams deficīts, piemēram, sociālās apdrošināšanas budžetā 40,4 miljonu latu, publiski atvasināto personu budžetā, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, 10,4 miljonu latu un pašvaldību budžetā 24,6 miljonu latu apmērā. Arī 2013. gada vienpadsmit mēnešos turpinās tendence kopbudžeta izdevumiem augt straujāk (+4,4%) nekā ieņēmumiem (+3,5%), kas iepriekšējos gados netika novērots. Vērtējot izdevumus pamatfunkcijām, šāda tendence vienpadsmit mēnešos ir novērojama valsts pamatbudžetā, bet vēl izteiktāka tā ir pašvaldību budžetos. Pašvaldību budžetos pērn izdevumi ir pieauguši...

Hipotēku banka no 2014.gada 1.janvāra strādā ar jaunu nosaukumu - valsts akciju sabiedrība "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" (saīsināti - ALTUM). Zīmola pakāpeniska nomaiņa notiks 2014.gada pirmajā pusgadā. Nosaukumu ALTUM jau kopš 2005.gada nesusi Hipotēku bankas struktūrvienība, kas nodalīti no komerciālajiem pakalpojumiem nodarbojās ar valsts atbalsta programmu īstenošanu. Latīņu valodā altum nozīmē augsts, dziļš, pamatīgs, pilnīgs. Veicot nākamo pēctecīgo soli bankas pārveidē par attīstības finanšu institūciju, 2014.gadu uzsāk jaunā statusā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 19.decembrī ir akceptējusi bankas vēlmi atteikties no kredītiestādes licences, tādējādi Hipotēku banka ir pārveidota par finanšu institūciju. Hipotēku bankas darbības mērķis paliek nemainīgs. Ar jauno nosaukumu ALTUM finanšu institūcija turpinās īstenot valsts atbalsta programmas, finansējot mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, veicinot uzņēmējdarbības uzsākšanu un atbalstot citas uzņēmējdarbības jomas ar mērķi uzlabot Latvijas ekonomikas efektivitāti un līdz ar to arī iedzīvotāju dzīves līmeni. Kā ALTUM finanšu institūcija iekļausies topošajā vienotajā attīstības finanšu institūcijā. Jau ziņots, ka Ministru...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi plānoto budžetu 2014.gadam, nosakot arī uzraugāmo tirgus dalībnieku maksājumus FKTK darbības nodrošināšanai. Plānojot šā gada budžetu, ņemti vērā arī veicamie sagatavošanās darbi vienotā banku uzraudzības mehānisma ieviešanai sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB), kam jāsāk darbs 2014.gada 4.novembrī. Komisijas 2014.gada budžets izdevumu segšanai plānots 7.1 milj. eiro apmērā, kas ietver ieņēmumus 6.4 milj. eiro apmērā un izdevumus 7.1 milj. eiro apmērā. Plānots izdevumus daļēji segt no uzkrājuma, kas radies iepriekšējos gados. Komisijas darbības nodrošināšanas finansēšanas avoti plānoti tādā pat proporcijā kā iepriekšējā gadā – 90% no tirgus dalībnieku finansējuma, un 10% no Komisijas darbības rezultāta. Izdevumu pieaugums plānots 1.2% apmērā, salīdzinot ar FKTK 2013.gada apstiprināto budžetu, lai nodrošinātu FKTK darbības stratēģijas un veicamo darba plāna izpildi. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, sadarbība ar citu valstu finanšu sistēmas uzraudzības un ES institūcijām pastiprināsies. Tā kā ar 2014. gada 4. novembri jāsāk darboties vienotajam banku uzraudzības mehānismam,...

27.decembrī Finanšu ministrijā norisinājās atklātā Eiro projekta Vadības komitejas sēde, kurā Vadības komiteja un ar eiro ieviešanu saistītās piecas darba grupas ziņoja par paveikto un Latvijas gatavību pārejai uz eiro. Valsts gatavošanās pārejai uz eiro aizsākās līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. 2005. gadā tika izveidota Eiro projekta Vadības komiteja, kuras uzdevums bija izveidot eiro ieviešanas projekta ietvaru, t.sk. darba grupas, kuras atbildīgas par eiro ieviešanu attiecīgajās jomās, definēt šo darba grupu kompetencē esošos uzdevumus, kā arī izstrādāt Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu. Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā ir definēti eiro ieviešanas pamatelementi - skaidrās naudas nomaiņas tīkla izveide, informācijas sistēmu pielāgošana, godīgas cenu atspoguļošanas pamatprincipi, ar eiro ieviešanu saistīti Latvijas un starptautiskie tiesību akti, kā arī iedzīvotāju informēšanas kampaņa. "Pārejai jau sākotnēji tika izvirzīti pamatprincipi - efektivitāte un orientācija uz finanšu pakalpojumu pieejamības ziņā sliktāk pozicionētajiem iedzīvotājiem. Gadu gaitā tika izveidots efektīvs starpnozaru sadarbības ietvars, kas aptver daudzas valsts pārvaldes institūcijas...

Ar jauno gadu nebanku kredītdevēji, ievērojot Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apstiprinātās vadlīnijas, daudz stingrāk vērtēs klientu maksātspēju. Jaunā kārtība precīzi nosaka informācijas apjomu un saturu, kas nebanku kredītdevējam pirms aizdevuma izsniegšanas jāprasa no kredītņēmēja. Tāpat tā skaidri nosaka principus un darbības, kas veicamas, lai nodrošinātu pienācīgu klientu maksātspējas vērtēšanu. "Lai gan atsevišķas prasības jaunajā kārtībā uzskatām par nedaudz pārspīlētām un, iespējams, nesamērīgām izsniegtajai kredīta summai, tomēr kopumā ir izdarīts apjomīgs darbs, lai vienotos par skaidriem principiem pienācīgai klientu maksātspējas vērtēšanai nebanku kreditēšanas nozarē. Ņemot vērā jauno kārtību un asociācijas izveidoto sistēmu datu apmaiņai par klientu aktīvajām saistībām, uzskatām, ka ir atrisinātas problēmas saistībā ar klientu maksātspējas vērtēšanu," domā Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane. Asociācija aicina klientus būs saprotošiem un ievērot jaunās prasības, korekti sniedzot informāciju. Asociācija prognozē, ka jaunā kārtība var atstāt negatīvu ietekmi uz izsniegto kredītu apjomu, tomēr nozares uzņēmumi uzskata, ka tā ir nepieciešama kvalitatīvai un ilgtspējīgai...

"Būtiskākā Budžeta komisijas aktualitāte 2013.gada rudens sesijā bija nākamā gada valsts budžeta pieņemšana, kas pirmo reizi sastādīts eiro, un nepieciešamās izmaiņas likumos, lai tajos minētās summas konvertētas uz eiro," akcentē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, vērtējot komisijas darbu aizvadītajā sesijā. Budžeta komisija pieņemšanai Saeimā virzīja arī vidēja termiņa budžeta ietvara likumu nākamajiem trim gadiem un grozījumus 37 likumos, kas saistīti ar valsts budžetu. "Nākamgad būs lielāka minimālā darba alga, mazāks sociālais nodoklis un lielāku darba algas daļu neapliks ar ienākuma nodokli. Tāpat lielāks atbalsts būs ģimenēm ar bērniem, kā arī pastiprināti pasākumi cīņai ar ēnu ekonomiku un demogrāfiskās situācijas uzlabošanai," uzsver J.Reirs. Būs arī vairākas izmaiņas nodokļos, tostarp ar nodokli tiks aplikti nepienācīgi uzturēti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un noteiktajos termiņos nepabeigtas būves, kā arī palielināts akcīzes nodoklis autogāzei (sašķidrinātā naftas gāze) un dabas resursu nodoklis iepakojumam, veciem, nolietotiem transportlīdzekļiem un videi kaitīgām precēm. Savukārt, gatavojoties eiro ieviešanai...

Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) 18. decembra sanāksmē finanšu ministri vienojās par otro Banku Savienības pīlāru Vienoto noregulējuma mehānismu (Single Resolution Mechanism – SRM). Tā mērķis ir stiprināt banku pakalpojumu iekšējo tirgu, vienlaikus saglabājot vienādus nosacījumus visiem, uzturēt finanšu stabilitāti un uzticību bankām. Mehānismam jānodrošina arī finanšu pakalpojumu nepārtrauktība, jānovērš problēmas izplatīšanās un jāsamazina zaudējumi sabiedrībai kopumā. SRM ietver vienotu noteikumu kopumu par banku noregulējumu attiecībā uz problemātiskām bankām SRM iesaistītajās dalībvalstīs. SRM veidos vienoti noteikumi un procedūras, kuras piemēros Vienotā noregulējuma valde kopā ar Eiropas Komisijas un iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādēm. SRM tvērums attiecas uz visām iesaistītajām dalībvalstīm, kas ir pievienojušās Vienotajam uzraudzības mehānismam (Single Supervisory Mechanism – SSM). Tas nozīmē, ka visas attiecīgās bankas un ieguldījumu brokeru sabiedrības var pretendēt uz noregulējumu, kuras atrodas tādā jurisdikcijā, kas ir SSM dalībvalsts. SRM ar centrālu lēmumu pieņemšanas iestādi jeb valdi un vienotu banku noregulējuma fondu (Vienotais fonds) veicinās...

Kā liecina jaunākā Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra Eirobarometra aptauja, vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju atbalsta eiro, turklāt par procentpunktu pārsniedzot vidējo atbalsta līmeni Eiropas Savienībā, kas ir 52%. Atbalsts eiro kā vienotai Eiropas ekonomiskās un monetārās savienībai ir audzis par 10% kopš vasaras, kad tika publiskoti 2013.gada pavasara apsekojuma dati, kas atspoguļoja 43% atbalstu. Savukārt pārējā Eiropas Savienībā gandrīz nemainīgs ir palicis atbalsts ekonomikas un monetārajai savienībai ar vienoto valūtu eiro - tās piekritēji ir vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju (52 %, +1 procentpunkts salīdzinājumā ar 2013.gada pavasari). 21 dalībvalstī absolūtais respondentu vairākums atbalsta eiro. Šis rādītājs visaugstākais ir Luksemburgā (79 %), Slovēnijā (78 %), Slovākijā (78 %), Igaunijā (76 %) un Somijā (75 %). Eirobarometra 2013.gada rudens aptauja ir jaunākais sabiedriskās domas apsekojums, ko divreiz gadā rīko Eiropas Komisija. Tā notika no 2013.gada 2.novembra līdz 17.novembrim, veicot intervijas klātienē. Pavisam tika aptaujāti 32 409 cilvēki no visām 28...

Civillikuma norma, ka līgumsods nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra, attieksies arī uz līgumiem, kas slēgti pirms šīs normas spēkā stāšanās. Līgumsoda "griesti" būs spēkā, ja par šo līgumu izpildi līdz 2014.gada beigām nebūs celta prasība tiesā. To paredz Saeimā ceturtdien, 19.decembrī, trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Tiesiskais regulējums, ka līgumsods nevar pārsniegt 10 procentus, attiecas uz līgumiem, kas noslēgti pēc 2014.gada 1.janvāra. Taču Saeimas šodien pieņemtie likuma grozījumi paredz pārejas periodu un nosaka, ka līgumsoda ierobežojums attieksies arī uz līgumiem, kas noslēgti līdz 2013.gada beigām un kuru darbība turpinās pēc 2014.gada 1.janvāra. Ja līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem netiks celta prasība tiesā, no 2015.gada 1.janvāra uz tiem attieksies līgumsoda "griesti" un jaunā parāda atmaksas kārtība, tādējādi uz atlikušo līguma laiku pasargājot puses no pārmērīgu un netaisnīgu līgumsodu samaksas. Viena gada pārejas periods...

Saeima ceturtdien, 19.decembrī, apstiprināja Fiskālās disciplīnas padomes sastāvu. Fiskālās disciplīnas padomē strādās Inesis Feifers, Mārtiņš Kazāks, Mortens Hansens (Morten Hansen), Jānis Platais, Ingars Eriņš un Ilo Kāziks (Ülo Kaasik). Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu padomē ir seši locekļi, no kuriem trīs kopīgi izvirza Latvijas Bankas prezidents un finanšu ministrs un trīs – vismaz desmit Saeimas deputāti. Fiskālās disciplīnas padomes locekļus Saeima apstiprina amatā uz sešiem gadiem. Ievēlot padomi pirmo reizi, Saeimas deputātu izvirzītos locekļus ievēlē uz trim gadiem, bet Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra izvirzītos locekļus uz sešiem gadiem. Likums arī nosaka, ka viens un tas pats padomes loceklis var ieņemt amatu padomē ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas. Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, ko izveido Fiskālās disciplīnas likuma ievērošanas uzraudzībai. Par padomes locekļiem var ievēlēt finanšu un ekonomikas jomas lietpratējus no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, kuriem ir pieredze fiskālās politikas jautājumos. Fiskālās disciplīnas padome...

Otrdien, 17.decembrī, Ministru kabinets (MK) ir atbalstījis vienotās attīstības finanšu institūcijas (AFI) izveidi Latvijā. Atbilstoši šā gada 2.aprīļa valdības lēmumam, AFI tiek veidots kā holdinga sabiedrība, dibinot jaunu komersantu kā holdinga vadošo sabiedrību. Pamatojoties uz 2013. gada 2.aprīļa MK lēmumu, tika pieņemts lēmums atbalstīt alternatīvu, kas paredz vienoto AFI veidot kā holdinga sabiedrību, apvienojot tajā valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka" (Hipotēku banka), sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Garantiju aģentūra" (LGA), valsts akciju sabiedrību "Lauku attīstības fonds" (LAF) un dibinot jaunu holdinga vadošo sabiedrību. Finanšu ministrija tika noteikta par AFI kapitāla daļu turētāju ar pienākumu institūcijas padomē iekļaut pārstāvjus no Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas. Attīstības institūcija tieši nekonkurēs ar komercbankām, bet darbosies tajās jomās, kurās ar tirgus mehānismiem vien nevar nodrošināt valsts noteikto mērķu tautsaimniecības attīstībā sasniegšanu. Piemēram, ja finansēšana ir saistīta ar tāda finanšu institūcijas atbalsta sniegšanu komersantiem, kas netiek piedāvāts komercbanku sektorā. Tāpat AFI piedāvās specifiskas zināšanas,...