FINANSES

Otrdien, 10. decembri, Finanšu ministrija Eiro projekta darba grupu vārdā Ministru kabineta sēdē sniedza informatīvo ziņojumu "Par laika periodā no 2013.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 30.novembrim paveiktajiem un nākamajā atskaites periodā plānotajiem uzdevumiem Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā". Eiro projekta darbi noritot saskaņā ar iepriekš apstiprināto grafiku, ziņo FM. „Valsts un pašvaldību iestādes ir sakārtojušas tiesību aktu vidi, kā arī rūpīgi strādā pie informācijas sistēmu pielāgošanas darbiem. Savukārt privātā sektorā šobrīd norit intensīvs darbs ar skaidrās naudas loģistiku – gan banku, gan nefinanšu uzņēmēju pusē. Daudzie semināri novados ļauj secināt, ka iedzīvotāji arī plāno savu rīcību – īpaši pirmajās nedēļās. Kopīgās sarunās aicinām veikalos maksāt ar karti vai ar precīzu naudu, nesteigties un būt savstarpēji saprotošiem”, norāda Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone. Kopumā 2013.gadā bija organizēti pāri par 220 semināriem un š.g. oktobrī un novembrī Eiro projekta darba grupu pārstāvji organizēja vairāk nekā 20...

Valsts akciju sabiedrībai (VAS) „Latvijas Hipotēku un zemes bankai” būs tiesības veikt ar zemes reformu saistītās darbības arī pēc tās reorganizācijas. To paredz otrdien, 10.decembrī, Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā konceptuāli atbalstītie grozījumi astoņos likumos. Likumprojekti nodrošinās Latvijas Hipotēku un zemes bankas saistību pēctecību, ņemot vērā, ka īpašumu reforma valstī nav pabeigta. Līdz ar likuma grozījumiem paredzēts, ka banka atteiksies no kredītiestādes licences, grozījumos konkretizējot likumdevēja vēlmi pēc reorganizācijas nepieprasīt bankai cita veida licencētas vai reģistrētas finanšu iestādes statusa nepieciešamību. Likumprojekta autori norāda, ka vēl pašlaik Latvijas Hipotēku un zemes banka nodrošina zemes privatizācijas līgumu slēgšanu, dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizāciju saistīto maksājumu administrēšanu, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanu un apkalpošanu. Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta vietniece Aija Zitcere šodien deputātus informēja, ka grozījumi likumos nepieciešami, jo valdība pavasarī nolēma veidot vienotu attīstības finanšu institūciju. Jaunā institūcija tiks veidota, apvienojot Hipotēku banku, Latvijas Garantiju aģentūru, Lauku attīstības...

2014.gada pirmās 14 dienas būs īss, bet saspringts periods mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Galvenie izaicinājumi saistīti ar lielu skaidras naudas latu un santīmu daudzumu, kas jāizņem no apgrozības, tirdzniecības vietu pielāgošanu divu valūtu apritei un nodrošināšanu ar eiro atlikuma izdošanai, kā arī personāla un naudas drošību. Uzņēmumiem, kas vēl nav pilnībā sagatavojušies eiro ieviešanai, apkopoti būtiskākie praktiskie ieteikumi no mazumtirdzniecības, skaidras naudas apstrādes, banku un policijas ekspertiem teksta un video prezentāciju formātā. Ieteikumi tapuši Latvijas Komercbanku asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras kopīgi organizētam semināram "Uzņēmuma sagatavošana latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periodam un biznesam eirozonā", kas notika 28.novembrī un 6.decembrī. 1.Nepieciešamais eiro apjoms skaidras naudas atlikuma izdošanai Mazumtirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem jānodrošinās ar eiro centiem un banknotēm atlikuma izdošanai vismaz 3 līdz 6 darba dienu apgrozījuma apjomā. Vairāk eiro, īpaši monētu, būs nepieciešams tur, kur ir vairāk skaidras naudas darījumu, nav POS terminālu norēķiniem ar kartēm, cenas nav izteiktas...

Otrdien, 10.decembrī, valstī sākas Latvijas eiro monētu sākumkomplektu tirdzniecība: tā ir papildu iespēja interesentiem savlaicīgi - vēl pirms eiro dienas 2014. gada 1.janvārī - iepazīties ar jaunajām apgrozības monētām. Sākumkomplekta vērtība ir 10 lati jeb 14,23 eiro, kas precīzi atbilst neatgriezeniski fiksētajam pārejas kursam, un tie nopērkami - komercbanku filiālēs, 302 pasta nodaļās, kā arī Latvijas Bankas kasēs un filiālēs Daugavpilī un Liepājā, tātad - visās tajās vietās Latvijā, kur pēc 1.janvāra tiks mainīti lati uz eiro. Šādu komplektu tirdzniecība ir Eiropas Komisijas rekomendēta prakse, radot papildu drošības sajūtu, lietojot jauno naudu. Taču cilvēki, kam nebūs iespējas vai vēlēšanās iegādāties sākumkomplektu, var mierīgi sagaidīt gada sākumu, lai tiktu pie Latvijas eiro monētām apmaiņas procesā bankās, pastā vai arī iepērkoties veikalā. Sākumkomplekti kā "mazā" maiņas nauda atvieglos vienlaicīgās apgrozības periodu, kas ir nākamā gada pirmās divas nedēļas. Tomēr šis nav veids, kā sevi nodrošināt ar jauno naudu, un nav domāts skaidrās naudas iekrājumu...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2013.gada 6.decembra sēdē apstiprināja grozījumus virknē normatīvo noteikumu, kā arī pieņēma jaunus. Šogad FKTK ievieš iepriekš neregulēto tirgus dalībnieku - alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku - uzraudzību, tāpēc veiktas nepieciešamas izmaiņas arī normatīvajos noteikumos. Noteikti kritēriji alternatīvo ieguldījumu fondu identificēšanai. "Normatīvie noteikumi par kritērijiem kopējo ieguldījumu uzņēmuma atzīšanai par alternatīvo ieguldījumu fondu" apraksta nosacījumus, lai ieguldījumu uzņēmumu atzītu par alternatīvo ieguldījumu fondu. Tie paredz, ka: Alternatīvo ieguldījumu fonds ir kopējo ieguldījumu uzņēmums;Tam ir noteikta ieguldījumu politika. Izstrādātas prasības alternatīvo ieguldījumu fondu pārskatu sagatavošanai Grozījumi "Ieguldījumu fondu gada pārskata sagatavošanas normatīvajos noteikumos" veikti, lai papildinātu subjektu loku ar jaunu tirgus dalībnieku grupu - atvērtajiem alternatīvo ieguldījumu fondiem, nosakot tiem saistošās prasības, t.sk. par konsolidēto gada pārskatu sagatavošanu. Turpmāk noteikumu nosaukums ir "Ieguldījumu fonda un atvērtā alternatīvo ieguldījumu fonda gada pārskata, konsolidētā gada pārskata un pusgada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi". Noteikumi papildināti arī ar prasībām par ieguldījumu fonda...

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ir izsludinājusi pieteikšanos atklātam konkursam mikro aizdevumu finanšu starpnieku atlasei. Šā gada 18. jūnijā Ministru Kabinets apstiprināja noteikumus Nr.327 „Noteikumi par mikroaizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai”, kas paredz, ka turpmāko divu gadu laikā, līdz 2015. gada beigām, tiks izsniegti mikro aizdevumi 5 miljonu eiro apjomā. Ar šīs programmas palīdzību tiks mazināta tirgus nepilnība, kas kavē mikro un mazajiem uzņēmumiem (MVU) saņemt finansējumu to attīstībai, jo klasiskie finanšu starpnieki, lielākoties komercbankas, paaugstinātā riska dēļ nelabprāt kreditē MVU. Ar šo sociāli atbildīgo LGA programmu, tirgū tiks piedāvāti lētāki resursi mikro un mazajiem uzņēmumiem un to kopējais apjoms var sasniegt pat 10 miljonus eiro, no kuriem 5 miljoni ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums kopā ar valsts budžeta līdzekļiem, bet 50% būs finanšu starpnieku piesaistītais līdzfinansējums. Šobrīd noris pieteikšanās finanšu starpnieku atlasei, kur liels uzsvars tiek likts uz to pieredzi mikro kredītu izsniegšanā, administrēšanā un atgūšanā, kā arī komandas profesionālajām...

Iedzīvotāji vēlas, lai viņu vecākā gada gājuma tuvinieki eiro ieviešanas laikā ievērotu piesardzības pasākumus, piemēram, trīs ceturtdaļas (77%) par ļoti svarīgu drošības noteikumu uzskata bankas karšu, to kodu un paroļu neizpaušanu citiem. Vidēji tikai 30% iedzīvotāju ir informējuši savus vecākus un vecvecākus par eiro ieviešanu, noskaidrots SKDS un Latvijas Komercbanku asociācijas veiktajā aptaujā. "Eiro ieviešana ir process, kur gados jaunākajai paaudzei būtu jāuzņemas rūpes par saviem vecākiem un vecvecākiem un jāpalīdz viņiem sagatavoties. Svarīgi ir pārrunāt nozīmīgākās lietas, piemēram, par drošības ievērošanu, bezskaidras naudas norēķiniem, valūtas mainīšanas kursu, vietām un termiņiem ? atgādināt, ka nav nepieciešams steigties uz banku, lai samainītu naudu janvāra pirmajās divās nedēļās, jo tad būs jāstāv garās rindās un tas varētu būt fiziski grūti. Vecākā gada gājuma cilvēkus nereti ir vienkāršāk apkrāpt vai kā citādi izmatot viņu uzticību. Tāpēc aicinu ikvienu sazināties ar saviem tuviniekiem un aprunāties par viņu plānoto rīcību eiro ieviešanas laikā un sniegt padomus, ja...

No 1.oktobra Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veicis ievērojamu uzraudzības darbu, pārliecinoties par atbilstošu cenu norādīšanu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās. Līdz šim komersanti bijuši atsaucīgi un vairāk kā 75% gadījumu novērsuši konstatētās neatbilstības. Pēc PTAC atkārtotajām pārbaudēm tikai 2% gadījumu pieņemti administratīvo pārkāpumu lēmumi, jo konstatēti būtiski atkārtoti pārkāpumi. Lai sabiedrībai būtu iespēja izvērtēt komersantu rīcību un pieņemt uz informāciju balstītu izvēli, PTAC savā interneta vietnē publiskojis komersantu sarakstu, pret kuriem pieņemts administratīvo pārkāpumu lēmums par cenu norādīšanas kārtības neievērošanu paralēlo cenu atspoguļošanas periodā. Laikā no šī gada 1.oktobra līdz 30.novembrim veiktas 7599 pārbaudes tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, no tām neatbilstības konstatētas 41% gadījumu, kas vairāk kā 75% gadījumu novērstas pārkāpuma konstatēšanas brīdī vai piecu darbdienu laikā. Kopējam konstatēto neatbilstību skaitam ir tendence samazināties. Līdzīga tendence eiro ieviešanas periodā tika novērota arī Igaunijā. Gadījumos, kad komersanti neiesniedz pierādījumus par neatbilstību novēršanu, tiek veiktas atkārtotas pārbaudes. Kopā pārskata periodā veiktas 427...

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem bruto algu kāpums ir paātrinājies. 3.ceturksnī vidējā bruto alga bija par 5.1% augstāka nekā pirms gada, gada pirmajos 9 mēnešos - par 4.6% augstāka. Janvārī-septembrī visstraujākais kāpums gada laikā bija novērojams ieguves rūpniecībā un mākslā, izklaidē un atpūtā (ap 12%), kā arī būvniecībā, iekšzemes tirdzniecībā un finanšu sektorā (ap 7%). Vismazākais pieaugums ir bijis ūdens apgādē un profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos (mazāk par 1%) Strādājošo pirktspēja (jeb alga "uz rokas", ņemot vērā arī cenu izmaiņas) turpināja uzlaboties – šī gada 3.ceturksnī tā bija par 6.3% lielāka nekā pirms gada, tādējādi par 2% pārsniedzot 2007.gada līmeni. Jāsaka gan, ka tā ir joprojām ap 4% zemāka nekā 2008.gadā. Pēc CSP pārskatītajiem datiem izskatās, ka šogad vidējās bruto algas izaugsme varētu būt mazliet straujāka, nekā prognozējam iepriekš (tuvāk 5%). Ņemot vērā inflācijas tendences un nodokļa sloga mazināšanos (mazāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis kopš janvāra, nedaudz lielāki atvieglojumi par...

Zemkopības ministrija informē, ka VAS „Lauku attīstības fonds” lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai līdz 2013. gada 30. novembrim ir pieņēmis lēmumus par 224 aizdevumu piešķiršanu lauksaimniekiem 7,3 miljonu latu vērtībā. Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 5991 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1216 latu par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Aizdevumu sadalījums pa plānošanas reģioniem: Zemgale – 76, Kurzeme – 67, Vidzeme – 36, Latgale – 21 un Rīgas reģions – 24. Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2000 latiem līdz 148 200 latiem (par 100 000 latiem un vairāk ir apstiprināti 9 aizdevumi). Apstiprināto aizdevumu summas: no 2000 latiem līdz 5000 latiem – 8 aizdevumi; no 5001 lata līdz 20 000 latiem – 84 aizdevumi; no 20 001 lata līdz 40 000 latiem – 78 aizdevumi; no 40 001 lata līdz 60 000 latiem – 19 aizdevumi; no...

Ikviens kredīts ir ilgtermiņa saistības, kurās būtu jāiesaistās pārdomāti un rūpīgi izsverot savas iespējas atmaksāt aizdevumu. Ekonomikas ministrija aicina īpaši rūpīgi un atbildīgi izvērtēt arī tā saucamo „ātro kredītu” nepieciešamību, jo tās ir īsāka termiņa kredītsaistības ar daudz augstākām aizdevuma procentu likmēm. Nolūkā nodrošināt lielāku patērētāju aizsardzību pret neapzinātu iekļūšanu nebeidzamā „parādu jūgā”, Ekonomikas ministrija izstrādāja un šā gada 5.novembrī Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi stingrākam regulējumam t.s. "ātro kredītu" izsniegšanai un nozares darbības pilnveidošanai, panākot ātro kredītu izmaksu samazināšanos un būtiski pastiprinot prasības patērētāju maksātspējas izvērtēšanai. Patērētāju informēšanai par bezatbildīgas aizņemšanās riskiem Ekonomikas ministrija sagatavojusi video prezentāciju, aicinot iedzīvotājus „Septiņas reizes nomērīt, pirms griezt!” – rūpīgi un atbildīgi izvērtēt „ātrā kredīta” nepieciešamību un savu spēju atdot kredītu pirms pieņemt lēmumu par kredīta ņemšanu. Prezentācijā sniedzam arī ieteikumus, kam pievērst uzmanību kredīta devēja izvēlē un kredītlīguma izvērtēšanā. Prezentācija publicēta Ekonomikas ministrijas kanālā interneta vietnē Youtube: Pētījumu centra SKDS...

Pagājušajā nedēļā ar vairākām lekcijām Rīgā noslēdzies reģionālo semināru cikls par eiro naudaszīmju dizainu un drošību, kā arī Eiropas vienotās valūtas ieviešanas procesu, ko organizēja Latvijas Banka, Latvijas Darba devēju konfederācija un Ekonomikas ministrija. Seminārus 28 Latvijas pilsētās kopš septembra apmeklējuši kopā aptuveni 2200 profesionāli skaidras naudas lietotāji – kasieri, pārdevēji, pakalpojumu sniedzēji, pasta operatori un citi. Ar semināru ciklu "Kas jāzina par eiro drošību - kasieriem un ikvienam no mums" Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas eksperti 2 mēnešu laikā viesojās visos Latvijas novados, kopumā organizējot 34 seminārus (reaģējot uz tirdzniecības u.c. uzņēmumu lielo interesi, rudens gaitā plānoto semināru skaits tika palielināts, kā arī paplašināts apmeklējamo pilsētu loks). Jānis Blūms, Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs: "Eiro ieviešanā 2014.gada 1.janvārī piedalīsies ikviens Latvijas iedzīvotājs: gan cilvēkiem pašiem, gan raitai naudas apritei ir ļoti svarīgi pazīt jauno naudu, kas ir labi aizsargāta pret viltošanu.Profesionālo naudas lietotāju - kasieru, pārdevēju atbildība te...

Saeima ceturtdien, 28.novembrī, otrajā lasījumā atbalstīja būtiskus Maksātnespējas likuma grozījumus, kas noteiks izmaiņas privātpersonu un juridisko personu maksātnespējas procesā. Grozījumi samazinās privātpersonas parādu saistību dzēšanas plāna termiņu līdz pusgadam līdzšinējā viena gada vietā, ja parādnieks dzēsīs 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas. Tāpat persona varēs prasīt maksātnespējas procesa izbeigšanu pēc viena gada, atbrīvojot viņu no atlikušajām parādsaistībām, ja parādnieks būs dzēsis saistības pret kreditoriem. Pašlaik parādu dzēšanas termiņš atkarībā no parādnieka ienākumiem ir divi vai vairāk nekā trīs gadi. „Maksātnespējas regulējumam jāaizsargā maksimāli daudz cilvēku, kuri krīzes dēļ nokļuvuši neizpildāmās parādsaistībās. Tautsaimniecības komisijas deputāti ar Maksātnespējas likuma grozījumiem vēlas šo situāciju atrisināt pēc iespējas labākā veidā.” To iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. Saeima šodien arī atbalstīja priekšlikumu, kas papildina privātpersonas maksātnespējas procesa izmaksu un kreditoru prasījumu segšanas kārtību, ieviešot tā saukto „nolikto atslēgu principu” mantai, kas...

Juridiskajām personām, kam saskaņā ar Eiropas tirgus infrastruktūras regulu (Nr. 648/2012 (European Market Infrastructure Regulation (EMIR)) būs jāziņo par darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, jau laikus jāsaņem pre-LEI identifikācijas kodi (no angļu LEI - legal entity identifier) informācijas iesniegšanas nodrošināšanai no nākamā gada 12.februāra. Reģistrējot vairākus darījumu reģistrus, kas turpmāk nodrošinās informācijas pieņemšanu un analīzi, par ziņošanas sākšanas termiņu ESMA noteikusi 2014.gada 12.februāri. Paredzēts, ka ziņošanas pienākums aptver tos atvasinātos līgumus, kas ir noslēgti pēc vai bija spēkā 2012.gada 16.augustā. Lai saņemtu pre-LEI identifikatoru, juridiskajām personām jāsazinās ar vienu no iestādēm, kas saņēmusi tiesības piešķirt identifikācijas kodus: http://www.leiroc.org/publications/gls/lou_20131003_2.pdf Uzņēmumiem jārēķinās ar laiku, kas jāparedz identifikācijas koda piešķiršanas procesam (aptuveni 6 nedēļas) un izmaksām, kas ir atkarīgas no konkrēta pakalpojuma sniedzēja. Pēc identifikācijas koda saņemšanās, uzņēmumam būtu jāizlemj par ziņošanas kārtību. Latvijas gadījumā daļa darījumu ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem tiek noslēgta starp uzņēmumu un banku, tāpēc, ziņojot par noslēgto darījumu, banka varēs paziņot...

Katra trešā (33%) Latvijas iedzīvotāja mājās vai citā vietā ir skaidras naudas uzkrājumi, diemžēl lielākā daļa (76%) tos glabā nedrošā vietā, secināts SKDS un Latvijas Komercbanku asociācijas aptaujā. No tiem, kuri uzskata, ka ir parūpējušies par savu skaidro naudu, lielākā daļa to glabā nepietiekami droši - slēptuvē (13%), krājkasē vai makā (12%), aizveramā traukā (5%) vai maisiņā (2%). Relatīvi drošu risinājumu, noglabājot naudu seifā, izvēlējies tikai viens no desmit respondentiem (11%). Turpretī gandrīz katrs otrais (44%) skaidrās naudas uzkrājējs atzīst, ka nav īpaši parūpējies par naudas drošību, piemēram, pret tās nozagšanu vai sabojāšanu. "Līdz eiro ieviešanai atlicis tikai nedaudz vairāk par mēnesi. Ja mājsaimniecībā ir skaidras naudas uzkrājumi, tos drošāk un ērtāk ir ieskaitīt bankas kontā. Novembra beigas un decembra pirmā nedēļa ir pēdējais brīdis, kad ieteicams doties uz bankas filiāli, lai veiktu darījumus, negaidot garās rindās, jo no decembra vidus līdz janvāra beigām prognozējams plašs cilvēku pieplūdums. Skaidras naudas iemaksu var...