FINANSES

Saeima ceturtdien, 30.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu", tādējādi Latvija kā eirozonas valsts kļūst par pilntiesīgu Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībvalsti. Galīgajā lasījumā pieņemts arī regulējums, kas nosaka Latvijas pārstāvības jautājumus Eiropas Stabilitātes mehānisma institūcijās - valdē un direktoru padomē. Līgums nosaka, ka visas dalībvalstis, iestājoties eirozonā, kļūst par Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībvalstīm ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Eiropas Stabilitātes mehānisma mērķis ir finansiāla atbalsta un stabilitātes sniegšana dalībvalstīm, kas piedzīvo vai kurām draud smagas finanšu problēmas, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu visas eirozonas un tās dalībvalstu finansiālo stabilitāti. Plānots, ka pirmajos piecos gados pēc iestāšanās eirozonā Latvijai stabilitātes mehānismā ik gadu būs jāiegulda aptuveni 44 miljoni eiro, bet pēc 12 gadu pārejas perioda - 130 miljoni eiro. Saskaņā ar ratificēto līgumu Ministru kabinetam (MK) par Latvijas pārstāvi valdē būs jāieceļ finanšu ministrs, bet pārstāvja vietnieku valdē MK iecels pēc finanšu ministra priekšlikuma. Savukārt Latvijas pārstāvis un viņa...

Eiropas Komisija vakar, 29. janvārī, ierosināja jaunus noteikumus, lai nepieļautu, ka vislielākās un strukturāli sarežģītākās bankas iesaistās riskantā tirdzniecībā savā vārdā. Jaunie noteikumi arī pilnvaro uzraudzītājus pieprasīt minētajām bankām nošķirt konkrētas iespējami riskantas tirdzniecības darbības no noguldījumu pieņemšanas darījumiem, ja šādas darbības apdraud finanšu stabilitāti. Komisija līdztekus šim priekšlikumam ir pieņēmusi papildu pasākumus, kuru mērķis ir palielināt noteiktu darījumu pārredzamību paralēlajā banku sistēmā. Minētie pasākumi papildina jau uzsāktās vispārējās reformas ES finanšu nozarē. Sagatavojot savus priekšlikumus, Komisija ņēma vērā lietderīgo ziņojumu, kuru izstrādājusi augsta līmeņa grupa, ko vadīja Somijas Bankas vadītājs Erki Līkanens , kā arī dažās dalībvalstīs spēkā esošos valstu noteikumus, globālo vienprātību šajā jomā (Finanšu stabilitātes padomes principus) un jaunākās tendences citās jurisdikcijās. Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē sacīja: "Šodienas priekšlikumi ir pēdējie punkti uz "i" Eiropas banku sistēmas regulējuma pilnveidošanā. Tiesību akti attiecas uz nelielu skaitu ļoti lielu banku, kuras, ja tām nepiemēro šos noteikumus, iespējams, ir...

Ar mērķi turpināt darbu pie risinājumu apzināšanas skaidras naudas pieejamībai iedzīvotājiem reģionos, vienlaikus plašāk izmantojot bezskaidras naudas norēķinus pašvaldībās, 24.janvārī notika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) valsts sekretāra Aleksandra Antonova, pašvaldību un banku sektora tikšanās. Šīs tikšanās laikā komercbankas informēja pa veikto izvērtējumu saistībā ar iespējām uzstādīt bankomātus pašvaldībās, kurās to pašlaik nav, un nosacījumiem to uzstādīšanai. Visa 2013.gada laikā VARAM pārstāvji klātienē apmeklējuši un tikušies ar Amatas, Beverīnas, Baltinavas un Riebiņu, kā arī Rundāles un Saldus novadu pašvaldību vadītājiem un vietējiem uzņēmējiem, lai analizētu bankomātu izvietošanas iespēja novada teritorijā, kā arī apzinātu citu skaidras naudas izņemšanas pakalpojumu attīstīšanas un popularizēšanas iespējas, meklējot piemērotāko risinājumu katrā no šīm pašvaldībām. Atgādinām, ka pagājušā gada pavasarī VARAM iepazīstināja valdību ar ziņojumu par skaidras naudas izņemšanas iespējām reģionos, kurā secināts, lai arī kopš problēmas apzināšanas situācija virknē pašvaldību pēc VARAM iesaistes ir uzlabojusies, jāturpina individuālas konsultācijas ar ieinteresētajām pašvaldībām par tām...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pabeigusi pārbaudi AS "ABLV Bank" un AS "Reģionālā investīciju banka" saistībā ar 2013. gada septembrī izskanējušo informāciju par nevalstiskās organizācijas "C4ADS" publicēto pētījumu "Odesas tīkls", kas norādīja uz banku iespējamo iesaisti Krievijas un Ukrainas ieroču darījumos. Pārbaudot pētījumā minētos klientu darījumus, FKTK nav konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus banku darbībā. Tāpat pārbaudē netika gūti apstiprinājumi pētījumā paustajai informācijai, ka minētās bankas būtu iesaistītas vai finansētu ieroču tirdzniecības darījumus. Jāatzīmē, ka saskaņā ar FKTK izdotajiem noteikumiem par klientu padziļinātu izpēti - klienti, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar ieročiem un munīciju ir augsta riska klienti un tiem jāpievērš pastiprināta uzmanība. Uzsākot sadarbību ar šādiem klientiem, bankām ir jāizvērtē arī iespējamie reputācijas riski. Apzinoties iespējamos riskus, minēto banku iekšējās politikas paredz nesadarboties ar tādiem klientiem, kuri nodarbojas ar ieroču starptautisko tirdzniecību. FKTK regulāri veic plānveida pārbaudes bankās, gan arī, izskanot informācijai par kādas Latvijas bankas iespējamo iesaisti -...

Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 24.janvārī, vienprātīgi apstiprināja pirmo Latvijas nacionālo pozīciju Eirogrupas sanāksmei. Tajā pirmo reizi kā oficiāla locekle piedalīsies arī Latvija. Eirogrupas sanāksmē, kura notiek šodien, 27.janvārī, runās par virkni jautājumu, tostarp eiro ieviešanu Latvijā. „Lēmumi, kas ietekmē Eiropas Savienības ekonomiku un finanšu jomu, tiek pieņemti Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu ministru padomē. Tomēr par šiem lēmumiem, kas ietekmē ne vien eirozonas valstis, bet ikvienu Eiropas Savienības dalībvalsti, neformāli vienošanās tiek panākta jau Eirogrupas sanāksmēs. Tāpēc tieši Eirogrupu var uzskatīt par Eiropas Savienības kodolu,” uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica un vienlaikus akcentē – kopš Latvijas pievienošanās eirozonai arī mūsu valsts finanšu ministram ir vieta un teikšana pie Eirogrupas sanāksmju galda. To Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ministri, kuru naudas vienība ir eiro, tiekas neoficiālās sanāksmēs. Ja nepieciešams, tajās pārrunā jautājumus, kas saistīti ar konkrētiem pienākumiem, kādus dalībvalstis uzņēmušās saistībā ar vienoto valūtu. To noteic noteikumi, kas pievienoti Līgumam par...

2012.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi faktiskajās cenās palielinājās par 5,3% un sasniedza 321 eiro (225 latus) uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, salīdzinot ar 304 eiro (214 lati) 2011.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datu analīze. Ienākumu pieaugums salīdzināmās cenās, ņemot vērā inflāciju, bija mērāms 3% apjomā. 2012.gadā mājsaimniecību ienākumi joprojām atpalika no pirmskrīzes gados reģistrētajiem, sasniedzot 90% no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2008.gadā. 2004.-2011.gada ienākumu dati pārrēķināti, izmantojot tautas skaitīšanā iegūto iedzīvotāju skaita novērtējumu. 2012.gadā mājsaimniecību ienākumi nedaudz vairāk pieauga laukos nekā pilsētās (attiecīgi 5,7% un 5,2%), kas skaidrojams ar to, ka laukos bija straujāks nodarbinātības pieaugums nekā pilsētās. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums bija Rīgā (8,7%), bet viszemākais - Pierīgā (1,7%), Pārējos statistiskajos reģionos ienākumu pieaugums bija 3 - 5% robežās: Vidzemē - 4,6%, Kurzemē - 4,1%, Latgalē - 3,9%, Zemgalē - 3,4%. Mājsaimniecību ienākumu izmaiņas pēdējos gados liecina, ka Latvijā ir pieaugusi ienākumu reģionālā atšķirība....

2014.gada 2.janvārī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēma lēmumu, ar kuru AS BIGBANK īstenotā prakse, izplatot patērētāju kreditēšanas pakalpojumu reklāmu ar saukli "Tik vienkārši", atzīta par profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi. Lai gan reklāmā minēts brīdinājums "aizņemies atbildīgi, izvērtējot nepieciešamību aizņemties", PTAC secinājis, ka reklāmas kopējais saturs un tās pasniegšanas veids, informācija un noformējums vērtējams kā bezatbildīgas aizņemšanās veicinošs un varēja negatīvi ietekmēt patērētāju ekonomisko rīcību. 2013.gada 21.jūnijā PTAC uzsāka izvērtēt AS BIGBANK īstenotās komercprakses atbilstību normatīvajiem aktiem, izplatot kreditēšanas pakalpojumu reklāmu video formātā ar saukli "Tik vienkārši". Reklāmas sižetos tiek salīdzināta darbojošos personu "Mārtiņa - BIGBANK klienta" un "Kaspara - kaimiņa" ekonomiskā situācija, uzsverot atšķirības personāžu sadzīves precēs / tehnikā / transportlīdzekļos / furnitūrā u.tml. PTAC konstatēja, ka reklāmas vizuālais atspoguļojums un pasniegšanas veids rada iespaidu, ka patērētājam nav nepieciešams apsvērt un izvērtēt konkrētā kredīta nepieciešamību. Kredītsaistību uzņemšanās tiek uzsvērta kā iespēja nodrošināt ērtākus dzīves apstākļus, mudinot uz nepārdomātu lēmumu pieņemšanu, lai...

Ņemot vērā Latvijas pievienošanos eiro zonai un eiro kļūšanu par Latvijas nacionālo valūtu, mainījusies arī SEB bankas nodrošinātā starpbanku norēķinu kārtība, kas paredz, ka pārskaitījumu veikšana un saņemšana notiek ātrāk nekā iepriekš. Ja līdz šim maksājumu nodošanu citas bankas rīcībā ietekmēja datu apmaiņa ar Latvijas Banku divas reizes dienā, tad šobrīd SEPA sistēmas ietvaros, ko SEB banka izmanto eiro pārskaitījumu veikšanai, šī datu apmaiņa ar citām bankām notiek 5 reizes dienā. Tas nodrošina, ka eiro maksājumi citas bankas rīcībā, ja vien veikti līdz plkst.16.00 Ibankā vai plkst.15.00 filiālē, nonāk jau tajā pašā dienā. SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: "Mūsu līdzšinējā prakse bija šāda - ja klienti maksājumu iesniedza līdz 14.00 no rīta, tad cita banka Latvijā to saņēma tajā pašā dienā. Savukārt, ja maksājums tika veikts pēc 14.00, tad tā izpilde bija iespējama tikai nākamajā dienā. Šobrīd SEPA sistēma mums ļauj maksājumus apstrādāt gandrīz ik pēc divām stundām, kas nodrošina arī...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atbalsta ierosinājumu atsevišķos gadījumos atļaut maziem un vidējiem uzņēmumiem par darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem ziņot, izmantojot vietējo identifikācijas numuru, piemēram, PVN maksātāja numuru uzņēmumiem un personas kodu fiziskām personām. Iepriekš ziņots, ka juridiskajām personām, kam saskaņā ar Eiropas tirgus infrastruktūras regulu (Nr. 648/2012 (European Market Infrastructure Regulation (EMIR)) no 2014. gada 12. februāra būs jāziņo par darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, jau laikus jāsaņem pre-LEI identifikācijas kodi (no angļu LEI - legal entity identifier) informācijas iesniegšanas nodrošināšanai. Ņemot vērā, ka Latvijā neviena iestāde nav pieteikusies nodrošināt pre-LEI identifikācijas kodu izsniegšanu, Latvijas uzņēmumiem tas jāsaņem kādā no ārvalstu iestādēm. Uzņēmumiem jārēķinās ar laiku, kas jāparedz identifikācijas koda piešķiršanas procesam un izmaksām, kas ir atkarīgas no konkrēta pakalpojuma sniedzēja. Izvērtējot situāciju Latvijā un ņemot vērā, ka pre-LEI koda saņemšana maziem un vidējiem uzņēmumiem nozīmē papildu izmaksas un administratīvu...

Sešpadsmit Latvijas bankas un filiāles un Latvijas Komercbanku asociācija un divi tās asociētie biedri ir nosūtījuši vēstuli Saeimas spīkerei Solvitai Āboltiņai, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājam Jānim Ozoliņam, brīdinot par iespējamām negatīvām sekām, ko radītu plānotie grozījumi Maksātnespējas likumā. Grozījumu ietekmē būtiski var pieaugt hipotekāro kredītu pirmās iemaksas un procentu likmes, padarot tos nepieejamus vairumam Latvijas iedzīvotāju, kā arī šie grozījumi var atstāt negatīvu ietekmi gan uz Latvijas biznesa vides vērtējumu, gan ekonomikas attīstību kopumā. Kā zināms, 2013. gada 28.novembrī Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas piedāvā jaunu juridisko regulējumu kredīta devēju un ņēmēju attiecībās maksātnespējas gadījumā, paredzot, ka “pēc mantas, kas kalpojusi kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiek dzēstas” un "dzēšot parādnieka saistības, ir dzēšami arī ar to saistītie galvojumi”, kā arī būtiski saīsinot maksimālo fiziskās personas...

2013.gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) saņemti 316 rakstveida iesniegumi par finanšu pakalpojumiem, no tiem 39% - par kredītiestāžu rīcību, 30% - par nebanku kreditētāju rīcību, 24% - par parādu piedzinēju sabiedrībām, kā arī 7% bijuši par apdrošinātāju rīcību. Par 57% audzis sūdzību skaits par parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, savukārt, būtiski samazinājies sūdzību skaits par kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām. Papildus saņemti arī iedzīvotāju iesniegumi par citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem, kreditēšanas starpniekiem. Kopējais 2013.gadā saņemto iesniegumu skaits finanšu pakalpojumu jomā ir samazinājies par 7%. Salīdzinot statistiku ar 2012. gadu, kopējais 2013.gadā saņemto iesniegumu skaits finanšu pakalpojumu jomā ir samazinājies par 7%. Par 30% un 36% ir samazinājies par kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām saņemto sūdzību skaits. Savukārt par nebanku kreditētājiem saņemto sūdzību skaits ir palielinājies par 7%, ko var skaidrot ar patērētāju aktīvāku rīcību pēc nozares problēmu publiskas aktualizēšanas 2013. gada sākumā. Tāpat ir vērojams 57% pieaugums par parādu...

Piektdien, 17. janvārī, Finanšu sektora attīstības padomes (FSAP) sēdē tika izskatīts Finanšu sektora attīstības plāns 2014.-2016. gadam, kas ir pirmais plānošanas dokuments finanšu un kapitāla tirgus nozarei tuvākajiem trīs gadiem. Plāns ir izstrādāts ar mērķi sekmēt finanšu sektora stabilitāti, lai veicinātu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā finanšu sektora iespējas un atbildību stabilas ekonomiskas izaugsmes nodrošināšanā. „Finanšu sektors nenoliedzami ir viens no dzinējiem tautsaimniecības attīstībai, tomēr pēc iepriekšējo gadu ekonomiskās krīzes mācībām redzam sekas, pie kā noved nesamērīgi straujš finanšu sektora kāpums. Tāpēc ir svarīgi sabalansēt sektora attīstību un uzraudzību, kā arī Eiropas Savienības līmenī rūpēties par finanšu sistēmas drošību un pārskatāmību. Tādēļ plānā ir noteikta konservatīva finanšu un kapitāla tirgus politika, ietverot gan pasākumus, kas orientēti uz attīstību un konkurētspējas veicināšanu, gan preventīvus pasākumus, kas vērsti uz finanšu sektora darbības sabalansēšanu. Plānā ietvertie pasākumi nodrošinās stabilu un prognozējamu izaugsmi, vienlaikus pasargājot finanšu sektoru no tajā...

Gadumijā un latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periodā no 1. līdz 14.janvārim iezīmējušās vairākas pozitīvas tendences Latvijas iedzīvotāju finanšu pakalpojumu izmantošanā. Liela daļa iedzīvotāju 2013.gada nogalē un janvārī kontā iemaksāto latu skaidro naudu eiro neizņēma, tā vietā būtiski biežāk norēķinoties ar maksājumu kartēm. Gan decembrī, gan janvārī aktīvi tika izmantoti naudas iemaksas bankomāti. Paralēli latiem jau janvāra sākumā tajos galvenokārt tika iemaksāti eiro. Rindas banku filiālēs bija daudz mazākas, nekā iepriekš plānots, jo vairums iedzīvotāju un uzņēmēju uzklausīja banku aicinājumu rīkoties racionāli, lietojot elektroniskos norēķinu līdzekļus un nesteidzoties ar naudas maiņu. "Pretēji bažām, vairums iedzīvotāju un uzņēmēju uzklausīja praktiskos ieteikumus, kā labāk sagatavoties eiro ieviešanai un ērti un droši aizvadīt latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periodu. Jau, sākot ar savlaicīgu skaidrās naudas iemaksu kontā 2013.gada nogalē un norēķiniem ar maksājumu kartēm, kā arī neklātienes pakalpojumu izmantošanu 2014.gada sākumā, klienti nodrošināja to, ka rindas banku filiālēs un tirdzniecības vietās bija daudz īsākas, nekā...

Līdzšinējā Hipotēku un zemes bankai, kas pārveidota par valsts akciju sabiedrību „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”, veiks ar zemes reformu saistītās darbības arī pēc tās reorganizācijas. To paredz ceturtdien, 16.janvārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi septiņos likumos. Grozījumi nodrošinās Hipotēku bankas saistību pēctecību, ņemot vērā, ka īpašumu reforma valstī nav pabeigta. Likumu grozījumi paredz Ministru kabinetam tiesības noteikt institūciju, kura, sākot ar šī gada 1.martu, nodrošinās zemes izpirkšanas procesu. Līdz šim laikam šos uzdevumus veiks „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”. Ekonomikas un Finanšu ministrijas pārstāvji iepriekš norādījuši, ka arī pēc 1.marta tā būs „Altum”. Pašlaik „Altum” nodrošina zemes privatizācijas līgumu slēgšanu, ar dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizāciju saistīto maksājumu administrēšanu, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanu un apkalpošanu. Grozījumi likumos bija nepieciešami, lai sekmīgi nodrošinātu ar privatizāciju un zemes reformu saistītās darbības. Valdība pērn pavasarī nolēma veidot vienotu attīstības finanšu institūciju. Jaunā institūcija veidota, apvienojot Hipotēku banku, Latvijas Garantiju aģentūru, Lauku attīstības...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 15.janvārī, izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā atbalstīja likumprojektu, ar kuru paredzēts ratificēt līgumu „Par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu”. Līgums nosaka, ka visas dalībvalstis, iestājoties eirozonā, kļūst par Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībvalstīm ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Eiropas Stabilitātes mehānisma mērķis ir finansiāla atbalsta un stabilitātes sniegšana dalībvalstīm, kuras piedzīvo vai kurām draud smagas finanšu problēmas, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu visas eirozonas un tās dalībvalstu finansiālo stabilitāti. Plānots, ka pirmajos piecos gados pēc iestāšanās eirozonā Latvijai stabilitātes mehānismā ik gadu būs jāiegulda aptuveni 44 miljoni eiro (tātad kopā ap 220 miljoniem eiro), bet pēc 12 gadu pārejas perioda – 130 miljoni eiro. Savukārt, lai nodrošinātu Latvijas kā eirozonas dalībvalsts piedalīšanos Eiropas Stabilizācijas mehānismā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma valdē un Direktoru padomē”. Likumprojekts nosaka procedūru pilnvarojumu iegūšanai, lai Latvijas pārstāvis varētu balsot Eiropas Stabilitātes mehānisma padomēs....