FINANSES

Ņemot vērā Latvijas pievienošanos eiro zonai un eiro kļūšanu par Latvijas nacionālo valūtu, mainījusies arī SEB bankas nodrošinātā starpbanku norēķinu kārtība, kas paredz, ka pārskaitījumu veikšana un saņemšana notiek ātrāk nekā iepriekš. Ja līdz šim maksājumu nodošanu citas bankas rīcībā ietekmēja datu apmaiņa ar Latvijas Banku divas reizes dienā, tad šobrīd SEPA sistēmas ietvaros, ko SEB banka izmanto eiro pārskaitījumu veikšanai, šī datu apmaiņa ar citām bankām notiek 5 reizes dienā. Tas nodrošina, ka eiro maksājumi citas bankas rīcībā, ja vien veikti līdz plkst.16.00 Ibankā vai plkst.15.00 filiālē, nonāk jau tajā pašā dienā. SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: "Mūsu līdzšinējā prakse bija šāda - ja klienti maksājumu iesniedza līdz 14.00 no rīta, tad cita banka Latvijā to saņēma tajā pašā dienā. Savukārt, ja maksājums tika veikts pēc 14.00, tad tā izpilde bija iespējama tikai nākamajā dienā. Šobrīd SEPA sistēma mums ļauj maksājumus apstrādāt gandrīz ik pēc divām stundām, kas nodrošina arī...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atbalsta ierosinājumu atsevišķos gadījumos atļaut maziem un vidējiem uzņēmumiem par darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem ziņot, izmantojot vietējo identifikācijas numuru, piemēram, PVN maksātāja numuru uzņēmumiem un personas kodu fiziskām personām. Iepriekš ziņots, ka juridiskajām personām, kam saskaņā ar Eiropas tirgus infrastruktūras regulu (Nr. 648/2012 (European Market Infrastructure Regulation (EMIR)) no 2014. gada 12. februāra būs jāziņo par darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, jau laikus jāsaņem pre-LEI identifikācijas kodi (no angļu LEI - legal entity identifier) informācijas iesniegšanas nodrošināšanai. Ņemot vērā, ka Latvijā neviena iestāde nav pieteikusies nodrošināt pre-LEI identifikācijas kodu izsniegšanu, Latvijas uzņēmumiem tas jāsaņem kādā no ārvalstu iestādēm. Uzņēmumiem jārēķinās ar laiku, kas jāparedz identifikācijas koda piešķiršanas procesam un izmaksām, kas ir atkarīgas no konkrēta pakalpojuma sniedzēja. Izvērtējot situāciju Latvijā un ņemot vērā, ka pre-LEI koda saņemšana maziem un vidējiem uzņēmumiem nozīmē papildu izmaksas un administratīvu...

Sešpadsmit Latvijas bankas un filiāles un Latvijas Komercbanku asociācija un divi tās asociētie biedri ir nosūtījuši vēstuli Saeimas spīkerei Solvitai Āboltiņai, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājam Jānim Ozoliņam, brīdinot par iespējamām negatīvām sekām, ko radītu plānotie grozījumi Maksātnespējas likumā. Grozījumu ietekmē būtiski var pieaugt hipotekāro kredītu pirmās iemaksas un procentu likmes, padarot tos nepieejamus vairumam Latvijas iedzīvotāju, kā arī šie grozījumi var atstāt negatīvu ietekmi gan uz Latvijas biznesa vides vērtējumu, gan ekonomikas attīstību kopumā. Kā zināms, 2013. gada 28.novembrī Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas piedāvā jaunu juridisko regulējumu kredīta devēju un ņēmēju attiecībās maksātnespējas gadījumā, paredzot, ka “pēc mantas, kas kalpojusi kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiek dzēstas” un "dzēšot parādnieka saistības, ir dzēšami arī ar to saistītie galvojumi”, kā arī būtiski saīsinot maksimālo fiziskās personas...

2013.gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) saņemti 316 rakstveida iesniegumi par finanšu pakalpojumiem, no tiem 39% - par kredītiestāžu rīcību, 30% - par nebanku kreditētāju rīcību, 24% - par parādu piedzinēju sabiedrībām, kā arī 7% bijuši par apdrošinātāju rīcību. Par 57% audzis sūdzību skaits par parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, savukārt, būtiski samazinājies sūdzību skaits par kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām. Papildus saņemti arī iedzīvotāju iesniegumi par citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem, kreditēšanas starpniekiem. Kopējais 2013.gadā saņemto iesniegumu skaits finanšu pakalpojumu jomā ir samazinājies par 7%. Salīdzinot statistiku ar 2012. gadu, kopējais 2013.gadā saņemto iesniegumu skaits finanšu pakalpojumu jomā ir samazinājies par 7%. Par 30% un 36% ir samazinājies par kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām saņemto sūdzību skaits. Savukārt par nebanku kreditētājiem saņemto sūdzību skaits ir palielinājies par 7%, ko var skaidrot ar patērētāju aktīvāku rīcību pēc nozares problēmu publiskas aktualizēšanas 2013. gada sākumā. Tāpat ir vērojams 57% pieaugums par parādu...

Piektdien, 17. janvārī, Finanšu sektora attīstības padomes (FSAP) sēdē tika izskatīts Finanšu sektora attīstības plāns 2014.-2016. gadam, kas ir pirmais plānošanas dokuments finanšu un kapitāla tirgus nozarei tuvākajiem trīs gadiem. Plāns ir izstrādāts ar mērķi sekmēt finanšu sektora stabilitāti, lai veicinātu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā finanšu sektora iespējas un atbildību stabilas ekonomiskas izaugsmes nodrošināšanā. „Finanšu sektors nenoliedzami ir viens no dzinējiem tautsaimniecības attīstībai, tomēr pēc iepriekšējo gadu ekonomiskās krīzes mācībām redzam sekas, pie kā noved nesamērīgi straujš finanšu sektora kāpums. Tāpēc ir svarīgi sabalansēt sektora attīstību un uzraudzību, kā arī Eiropas Savienības līmenī rūpēties par finanšu sistēmas drošību un pārskatāmību. Tādēļ plānā ir noteikta konservatīva finanšu un kapitāla tirgus politika, ietverot gan pasākumus, kas orientēti uz attīstību un konkurētspējas veicināšanu, gan preventīvus pasākumus, kas vērsti uz finanšu sektora darbības sabalansēšanu. Plānā ietvertie pasākumi nodrošinās stabilu un prognozējamu izaugsmi, vienlaikus pasargājot finanšu sektoru no tajā...

Gadumijā un latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periodā no 1. līdz 14.janvārim iezīmējušās vairākas pozitīvas tendences Latvijas iedzīvotāju finanšu pakalpojumu izmantošanā. Liela daļa iedzīvotāju 2013.gada nogalē un janvārī kontā iemaksāto latu skaidro naudu eiro neizņēma, tā vietā būtiski biežāk norēķinoties ar maksājumu kartēm. Gan decembrī, gan janvārī aktīvi tika izmantoti naudas iemaksas bankomāti. Paralēli latiem jau janvāra sākumā tajos galvenokārt tika iemaksāti eiro. Rindas banku filiālēs bija daudz mazākas, nekā iepriekš plānots, jo vairums iedzīvotāju un uzņēmēju uzklausīja banku aicinājumu rīkoties racionāli, lietojot elektroniskos norēķinu līdzekļus un nesteidzoties ar naudas maiņu. "Pretēji bažām, vairums iedzīvotāju un uzņēmēju uzklausīja praktiskos ieteikumus, kā labāk sagatavoties eiro ieviešanai un ērti un droši aizvadīt latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periodu. Jau, sākot ar savlaicīgu skaidrās naudas iemaksu kontā 2013.gada nogalē un norēķiniem ar maksājumu kartēm, kā arī neklātienes pakalpojumu izmantošanu 2014.gada sākumā, klienti nodrošināja to, ka rindas banku filiālēs un tirdzniecības vietās bija daudz īsākas, nekā...

Līdzšinējā Hipotēku un zemes bankai, kas pārveidota par valsts akciju sabiedrību „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”, veiks ar zemes reformu saistītās darbības arī pēc tās reorganizācijas. To paredz ceturtdien, 16.janvārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi septiņos likumos. Grozījumi nodrošinās Hipotēku bankas saistību pēctecību, ņemot vērā, ka īpašumu reforma valstī nav pabeigta. Likumu grozījumi paredz Ministru kabinetam tiesības noteikt institūciju, kura, sākot ar šī gada 1.martu, nodrošinās zemes izpirkšanas procesu. Līdz šim laikam šos uzdevumus veiks „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”. Ekonomikas un Finanšu ministrijas pārstāvji iepriekš norādījuši, ka arī pēc 1.marta tā būs „Altum”. Pašlaik „Altum” nodrošina zemes privatizācijas līgumu slēgšanu, ar dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizāciju saistīto maksājumu administrēšanu, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanu un apkalpošanu. Grozījumi likumos bija nepieciešami, lai sekmīgi nodrošinātu ar privatizāciju un zemes reformu saistītās darbības. Valdība pērn pavasarī nolēma veidot vienotu attīstības finanšu institūciju. Jaunā institūcija veidota, apvienojot Hipotēku banku, Latvijas Garantiju aģentūru, Lauku attīstības...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 15.janvārī, izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā atbalstīja likumprojektu, ar kuru paredzēts ratificēt līgumu „Par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu”. Līgums nosaka, ka visas dalībvalstis, iestājoties eirozonā, kļūst par Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībvalstīm ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Eiropas Stabilitātes mehānisma mērķis ir finansiāla atbalsta un stabilitātes sniegšana dalībvalstīm, kuras piedzīvo vai kurām draud smagas finanšu problēmas, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu visas eirozonas un tās dalībvalstu finansiālo stabilitāti. Plānots, ka pirmajos piecos gados pēc iestāšanās eirozonā Latvijai stabilitātes mehānismā ik gadu būs jāiegulda aptuveni 44 miljoni eiro (tātad kopā ap 220 miljoniem eiro), bet pēc 12 gadu pārejas perioda – 130 miljoni eiro. Savukārt, lai nodrošinātu Latvijas kā eirozonas dalībvalsts piedalīšanos Eiropas Stabilizācijas mehānismā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma valdē un Direktoru padomē”. Likumprojekts nosaka procedūru pilnvarojumu iegūšanai, lai Latvijas pārstāvis varētu balsot Eiropas Stabilitātes mehānisma padomēs....

Līdzšinējā Hipotēku un zemes bankai, kuras nosaukums mainīts uz valsts akciju sabiedrību „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”, veiks ar zemes reformu saistītās darbības arī pēc tās reorganizācijas. To paredz trešdien, 15.janvārī, Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi septiņos likumos. „Grozījumi nodrošinās Hipotēku bankas saistību pēctecību, ņemot vērā, ka īpašumu reforma valstī nav pabeigta. Bankas reorganizācijas process virzās sekmīgi uz priekšu, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuriem būs nepieciešami līdzekļi uzņēmējdarbības veikšanai, tas ļaus tos saņemt zināmā mērā ar valsts atbalstu,” norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. Likumu grozījumi paredz Ministru kabinetam tiesības noteikt institūciju, kura, sākot ar šī gada 1.martu, nodrošinās zemes izpirkšanas procesu. Līdz šim laikam šos uzdevumus veiks „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”. Ekonomikas un Finanšu ministrijas pārstāvji šodien sēdē deputātus informēja, ka arī pēc 1.marta tā būs „Altum”. Pašlaik „Altum” nodrošina zemes privatizācijas līgumu slēgšanu, ar dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizāciju saistīto maksājumu administrēšanu, kā arī...

Ekonomikas „labajos gados” valsts veidos uzkrājumus, ko varēs izmantot ekonomikas lejupslīdes posmā, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 15.janvārī, konceptuāli atbalstītais jaunais Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumprojekts. Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, ņemot vērā principu, ka ekonomikas „labajos gados” valsts veido budžetu ar pārpalikumu un šos līdzekļus uzkrāj, lai tos tērētu ekonomikas „sliktajos gados”. „Likumprojektu komisijā vienojāmies atbalstīt, taču uz otro lasījumu ir jādomā, kā stiprināt parlamentāro kontroli pār rezervē uzkrāto līdzekļu pārvaldību un izlietojumu. Iesniegtais projekts paredz, ka gada pārskats par ilgtermiņa rezervi tiek iekļauts saimnieciskā gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem,” uzsver Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Plānots, ka ilgtermiņa stabilizācijas rezervi veidos valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārpalikums pār faktiskajiem izdevumiem, ieņēmumi par rezerves līdzekļu pārvaldību un līdzekļi, ko rezervē paredz iemaksāt gadskārtējā valsts budžeta likums. Par to, vai valsts budžeta līdzekļus ieskaitīt ilgtermiņa rezervē vai arī novirzīt valsts parāda...

2014.gada pirmajās divās nedēļās, no 2. līdz 14.janvārim, kad Latvijā bija iespējams norēķināties gan latos, gan eiro, Latvijas Pasta 302 pasta nodaļās, kurās notiek latu maiņa pret eiro, apmainīti nepilni 15 miljoni latu. Gada pirmajās dienās maiņas aktivitāte bija vislielākā, saglabājot faktiski nemainīgi augstu līmeni līdz pagājušās darba nedēļas beigām un tad pakāpeniski pa dienām jau samazinoties. Piemēram, pirmajā 2014.gada darbdienā, 2.janvārī, Latvijas Pastā pret eiro tika samainīti nepilni 1,2 miljoni latu, 3.janvārī - 1,9 miljoni latu, bet 4.janvārī - 1,6 miljoni latu, attiecīgi līdzīgiem rādītājiem saglabājoties līdz 9.janvārim. Savukārt 13.janvārī samainīts 1 miljons latu, bet 14.janvārī - nedaudz vairāk kā 0,9 miljoni latu. "Latvijas Pasta nodaļās apmainītais naudas apjoms liecina, ka Latvijas Pasts veiksmīgi nodrošina latu maiņu pret eiro, kaut gan tā nebūt nav mūsu uzņēmuma ikdienas funkcija. Lai to izdarītu, mums faktiski gada garumā bija jāveic ļoti vērienīgas izmaiņas ikdienas darbā, jāīsteno darbinieku papildu apmācība un daudz stingrāku drošības pasākumu...

Otrdien, 14. janvārī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 515 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai”. Grozījumi kārtībā paredz piešķirt vietējās rīcības grupām papildu publisko finansējumu 750 000 eiro apmērā vietējo projektu īstenošanai, kas saistīti ar konkurētspējas veicināšanu un ekonomisko izaugsmi vietējā teritorijā. Lai sekmētu ekonomisko attīstību lauku reģionos un veicinātu iedzīvotāju palikšanu teritorijās, kas ir ārpus ekonomiski aktīvajām teritorijām, nepieciešams novirzīt papildu līdzekļus vietējām rīcības grupām. Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansējumu, kas nav izmantots Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam pasākumā „Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība”, novirzīt uz pasākumu „Konkurētspējas veicināšana un lauku ekonomikas dažādošana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā”. Kārtībā arī precizēts vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas termiņš, paredzot to līdz 2015. gada 31. decembrim. Piešķirot papildu publisko finansējumu, vietējās rīcības grupas dos iespēju savas teritorijas iedzīvotājiem īstenot projektus, kuri atbilst vietējām...

Piedāvājam video versijā uzzināt par Latvijas garantiju aģentūras (LGA) piedāvātajiem finanšu instrumentiem. LGA ir valsts kapitālsabiedrība, kas sniedz atbalstu Latvijas uzņēmējiem biznesa ideju īstenošanai. LGA palīdz uzņēmējiem piesaistīt jaunas investīcijas, sniedzot kredīta, eksporta garantijas un mezanīna aizdevumus. LGA darbojas kopš 1998.gada un tās kapitāla daļu turētājs ir Ekonomikas ministrija. Uzziniet, kā saņemt papildus nodrošinājumu uzņēmuma kredītam? Kur meklēt investīcijas uzņēmuma paplašināšanai? Kā eksportēt droši? Noskatieties LGA sagatavoto sižetu:

Pirmdien, 13. janvārī, Eiropas Centrālā banka publiskojusi jauno 10 eiro banknoti un paziņojusi, ka tā nonāks apgrozībā 2014. gada 23.septembrī. Lai gan jaunā 10 eiro banknote atgādina 2002. gadā emitēto banknoti, tai piešķirts jauns veidols, un tai ir vairāki jauni un uzlaboti pretviltošanas elementi. Piemēram, līdzīgi kā jaunajā 5 eiro banknotē, arī tās ūdenszīmē un hologrammā iestrādāts Eiropas portrets. Eiropa ir grieķu mitoloģijas tēls un mūsu kontinenta nosaukuma izcelsmes avots. Līdzīgi kā pirmā izlaiduma banknotes, arī jauno 10 eiro banknoti varēs ļoti viegli pārbaudīt, to aptaustot, apskatot un pagrozot. Papildus Eiropas portretam hologrammā un ūdenszīmē uz banknotēm redzams smaragdzaļš skaitlis, kas, banknoti pagrozot, maina krāsu no smaragdzaļas uz tumši zilu. Eiropas sērijas 5 eiro un 10 eiro banknotes ir izturīgākas, jo tām izmanto aizsargpārklājumu. Tas nozīmē, ka banknotes būs nepieciešams mainīt retāk, samazinot izmaksas un ietekmi uz vidi. Laika gaitā Eurosistēma pakāpeniski pieaugošā secībā nomainīs visas eiro banknotes. Eiropas sērijas jaunā 10...

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (66%) un uzņēmēju (64%) atzīst, ka pāreja uz eiro viņiem vai viņu uzņēmumam bijusi ērta. Tā liecina nedēļu pēc eiro ieviešanas veiktā Swedbank un TNS aptauja . Tikai ceturtā daļa iedzīvotāju un uzņēmumu vadītāju (attiecīgi 26% un 25%), pārejot uz jauno valūtu, saskārušies ar kādām neērtībām. Ērtākai pārejai uz eiro naudu glabāja kontā Lai pāreja uz eiro nesagādātu nekādas neērtības, lielākā daļa iedzīvotāju un uzņēmumu (attiecīgi 65% un 61%) naudas uzkrājumus turēja bankas kontā, lai tur tie 1.janvārī automātiski konvertētos eiro. Tāpat iedzīvotāji priekšroku deva norēķiniem ar karti nevis skaidru naudu (norādījuši 40%), bet piektdaļa (24%) vēl decembrī centās iztērēt atlikušos latus. Savukārt uzņēmumi vairāk izmantoja bezskaidras naudas norēķinus (28%), un latu banknotes iemaksāja bankomātos (19%). Arī iedzīvotāju vidū naudas iemaksas bankomāti bija populārākais veids latu iemaksai kontā - tos izmantoja piektdaļa (19%) respondentu. Iedzīvotājiem grūtības ar cenu pārrēķināšanu, uzņēmumiem - sistēmu pārprogrammēšanu Iedzīvotāji, kuriem pāreja uz eiro...