FINANSES

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) pauž bažas par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerēm attiecībā uz pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanu 2014. - 2020. gadā. LLPA uzskata, ka piedāvātais princips neveicinās mērķtiecīgus ieguldījumus uzņēmējdarbības un pilsētvides attīstības veicinošu projektu īstenošanai nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā. LLPA, iepazīstoties ar VARAM sagatavoto informatīvā ziņojuma "Par pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanas principiem Eiropas Savienības fondos 2014. - 2020. gadam" projektu, ir secinājusi, ka piedāvātais princips policentriskas attīstības investīciju apguvei varētu nesniegt cerēto rezultātu. Nav saprotams konkrēts pamatojums VARAM piedāvātajam finansējuma sadalījuma principam, kas paredz 60% uzņēmējdarbībai nozīmīgu teritoriju infrastruktūras attīstīšanai un pilsētu degradēto teritoriju revitalizācijai paredzēto finansējumu novirzīt attīstības centru individuālajiem projektiem un 40% sadarbības projektiem. Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektors: "LLPA, ņemot vērā radušās bažas, diskutēs par LLPA redzējumu un priekšlikumiem par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" projektā paredzēto pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanas principu ES fondu 2014....

Eiropas Parlamenta (EP) komiteja piektdien, 21. februārī, ar nozīmīgu balsu vairākumu ir atbalstījusi Latvijas pārstāvja Eiropas Parlamentā Krišjāņa Kariņa virzīto likumprojektu, kas paredz ierobežot naudas "atmazgāšanu" un ārzonu uzņēmumu darbību, atklājot to patiesos labuma guvējus. K.Kariņš pēc balsojuma komitejā uzsvēra: "Šīs dienas balsojums parāda, ka ar nemitīgu darbu var panākt vienošanos starp visdažādākajām politiskajām grupām Eiropas Parlamentā. Deputāti ir pauduši stingru apņemšanos cīnīties par godīgu uzņēmējdarbības vidi, pret naudas atmazgāšanu. Atbalsts patiesā labuma guvēju reģistra izveidei ir nopietns solis, kas kliedēs "miglu" pār ofšoriem." EP Ekonomikas un monetāro lietu un Pilsoņu brīvības, tiesību un iekšlietu komiteju apvienotajā sēdē deputāti atbalstīja likumprojekta tekstu, kas paredz uzlabojumu veikšanu uzņēmumu reģistros un starpvalstu sadarbību, atklājot patiesos labuma guvējus. Tas ļaus uzzināt kam un kur ir jāmaksā nodokļi, veicinās godīgu konkurenci un līdz ar to arī uzlabos investīciju klimatu dalībvalstīs. Komitejas atbalstītais teksts paredz, ka pieeja reģistram būs publiska. EP balsojums par komitejā apstiprināto tekstu notiks...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu ar 2014. gada 21.februāri plkst. 00.00 uz laiku apturēt maksājumu iestādes "RFM TRANSFER LATVIA" maksājumu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo SIA "RFM TRANSFER LATVIA" neizpilda visas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktās prasības. FKTK lēmums paredz, ka no š.g. 21.februāra plkst. 00.00 SIA "RFM TRANSFER LATVIA" nevar veikt maksājumu pakalpojumus, pieņemot jaunus klientu maksājumu uzdevumus. Tomēr sabiedrībai ir tiesības pēc esošo klientu rīkojuma, atskaitīt uzņēmuma kontā iesaldētos līdzekļus uz klienta kontu citā kredītiestādē vai izsniegt līdzekļus skaidrā naudā. SIA "RFM TRANSFER LATVIA" nekavējoties jāinformē klienti par maksājumu pakalpojumu sniegšanas apturēšanu. Vienlaikus sabiedrības ieraksts reģistrēto iestāžu reģistrā ir saglabāts, un līdz ar pieprasīto dokumentu iesniegšanu un vēlreiz pārliecinoties par sabiedrības darbības atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma un citu normatīvo aktu prasībām, FKTK varēs lemt par uzlikto ierobežojumu atcelšanu. Klientus jautājumu gadījumā lūdz zvanīt uz SIA "RFM TRANSFER LATVIA" tālruni: 29647577,...

Saeimas Pieprasījumu komisija ceturtdien, 20.februārī, skatīja Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguvi zināšanu ekonomikas attīstībai. Sarunā ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti deputāti secināja, ka valdības darbs šī jautājuma risināšanā aktīvi rit uz priekšu, tādēļ nolēma šo pieprasījumu neatbalstīt. Tomēr deputāti bija vienisprātis, ka uz zināšanām balstītas tautsaimniecības attīstībā īpaši nozīmīga loma būs veiksmīgai ES struktūrfondu finansējuma apguvei šim plānošanas periodam, proti, 2014.-2020.gadam un par šo tematu jāturpina padziļinātas diskusijas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Viens no pieprasījuma iesniedzējiem, Pieprasījumu komisijas deputāts Ivars Zariņš vērsa uzmanību uz pretrunām zinātnes attīstības plānošanas dokumentos un, izsakot šaubas par plānu izpildes iespējām, norādīja uz pārlieku ambiciozajiem mērķiem. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa uzsvēra, ka zinātnes attīstība plānota, balstoties uz rūpīgu esošās situācijas analīzi. Tāpat I.Zariņš akcentēja, ka plānošanas dokumentos nav skaidri norādīts uz inovāciju attīstībai paredzēto finansējumu. I.Druviete sacīja, ka turpmākajā plānošanas periodā...

Ceturtdien, 20. februārī, Eiropas Parlamenta komiteja lems par likumprojektu, kurš paredz ierobežot naudas "atmazgāšanu" un ārzonu uzņēmumu darbību, atklājot to patiesos labuma guvējus. Balsojums par Krišjāņa Kariņa virzīto likumprojektu notiks Ekonomikas un monetāro lietu un Pilsoņu brīvības, tiesību un iekšlietu komiteju apvienotajā sēdē. Direktīva tiek izstrādāta, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Teksts direktīvai paredz uzlabojumu veikšanu uzņēmumu reģistros un starpvalstu sadarbību, atklājot patiesos labuma guvējus. Tas ļautu uzzināt kam un kur ir jāmaksā nodokļi, veicinātu godīgu konkurenci un līdz ar to arī uzlabotu investīciju klimatu dalībvalstīs. K. Kariņa priekšlikums par vienota reģistra izveidi Eiropas Savienībā padara daudz stingrāku Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu direktīvai. Naudas "atmazgāšana" ir globāla problēma un tās apjomi sastāda līdz 5% no pasaules kopējā IKP.

Otrdien, 18. februārī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti grozījumi Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.-2013. gadam, aktualizējot paveiktos darbus un to rezultātus. Vienlaikus tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.-2013. gadam noteikto uzdevumu īstenošanu 2013. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim. „Ir jāturpina realizēt ekonomikas atjaunošanas un izaugsmes veicināšanas pasākumi, nodrošinot labāku ekonomisko situāciju Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat ir jāveicina atbildīga un ilgtspējīga fiskālā politika, ievērojot stingru fiskālo disciplīnu turpmākajos gados. Līdz šim šādas politikas īstenošana ir attaisnojusies un nodrošinājusi ātrāku finanšu tirgus un investoru uzticības atgūšanu Latvijas kredītspējai un īstenotās ekonomiskās politikas ilgtspējai,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Būtiskākās valsts prioritātes Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā noteikto uzdevumu īstenošanai pārskata periodā saistās ar Eiropas Savienības fondu apguvi, eiro ieviešanas projekta īstenošanu, augstākās izglītības kvalitātes un efektivitātes palielināšanu, sociālās drošības sistēmas pilnveidošanu, finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanu, mazo un vidējo...

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji līdz ar eiro ieviešanu aktīvāk sākuši izmantot bezskaidras naudas norēķinus, internetbanku un maksājumu kartes, liecina Swedbank un TNS janvārī veiktais pētījums. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (75%) un uzņēmēju (77%) atzīst, ka pāreja uz eiro viņiem ir bijusi ērta. Janvāra beigās, salīdzinot ar gada pirmajām dienām, samazinājies to iedzīvotāju un uzņēmēju skaits, kuri saka, ka pārejas uz eiro laikā sastapušies ar neērtībām (20% iedzīvotāju, 14% uzņēmēju). Paradumu maiņa Lai pāreja uz eiro nesagādātu neērtības, lielākā daļa iedzīvotāju un uzņēmumu (attiecīgi 64% un 86%) naudas uzkrājumus turēja bankas kontā, kur tie automātiski konvertējās eiro. Aptaujājot iedzīvotājus par viņu rīcību turpmāk, redzams, ka sešu mēnešu laikā pieaudzis to cilvēku skaits, kuri no bankomāta naudu izņems tikai nepieciešamības gadījumā (no 42% līdz 55%), palielinājusies apņemšanās veikalos norēķināties tikai ar maksājumu karti (no 32% līdz 43%), pieaugusi arī internetbankas popularitāte (no 35% līdz 39%). Arī uzņēmēji pārejas uz eiro gaitā vēl vairāk novērtējuši...

2014.gada martā sāksies projektu pieņemšana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā atbalsta saņemšanai par veiktajiem ieguldījumiem zināšanu un tehnoloģiju intensīvajos projektos programmas "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" investīcijas 4.kārtas ietvaros, tāpēc Ekonomikas ministrija aicina komersantus jau savlaicīgi sākt darbu pie projektu gatavošanas. Plānots, ka programmas 4.kārtas ietvaros atbalstīti tiks vismaz 19 projekti, kuru kopējais investīciju apjoms Latvijas ekonomikā būs vismaz 51 milj. eiro. Iespējams, "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" kopējais finansējums tiks vēl palielināts. Attiecībā uz programmas 3. un 4.kārtas projektu īstenotājiem ir atvieglota finansējuma plūsma, attiecinot kredītiestādes garantijas izmaksas avansa un starpposma maksājumu saņemšanai, kā arī zema riska projektos ļaujot izmaksāt starpposma maksājumus bez kredītiestādes garantijas. Papildus ir pagarināts 4.kārtas maksimālais īstenošanas termiņš līdz 2015.gada 15.novembrim. Tāpat 4.kārtā kravu pārkraušanas un glabāšanas iekārtas, kā arī alus ražošanas iekārtas būs attiecināmas. Programmas "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" mērķis ir stimulēt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu ar 2014.gada 14.februāri anulēt maksājumu iestādes SIA "ONLINE SERVICES" ierakstu maksājumu iestāžu reģistrā. Šāds lēmums pieņemts, jo SIA "ONLINE SERVICES" nav pildījusi visas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktās prasības. Patlaban maksājumu iestāžu reģistrā Latvijā ir reģistrēta un tiesīga sniegt maksājumu pakalpojumus 31 maksājumu iestāde: http://www.fktk.lv/lv/tirgus_dalibnieki/maksajumu_iestades/registretas_maksajumu_iestades/2010-04-15_m/

Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) otrdien, 11. februārī, publiskotā informācija par inflāciju šā gada janvārī uzrāda, ka patēriņa cenas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir palielinājušās par 0,6%, un par 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri. Pasākumi, kas tika veikti gatavojoties eiro ieviešanai, tādi kā cenu monitorings, "Godīgs eiro ieviesējs" un paralēlā cenu atspoguļošana, ir sevi attaisnojuši un janvārī novērotais inflācijas kāpums nav pārsniedzis Finanšu ministrijas prognozes. Patēriņu cenas šī gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir kāpušas par 0,6%, kas ir nedaudz mazāk nekā Finanšu ministrijas prognozētais cenu kāpums janvārī. Kā arī gaidīts, patēriņa cenu dinamiku spēcīgi ir ietekmējuši sezonālie faktori, jo katru gadu janvārī ir novērojams gada laikā spēcīgākais cenu kāpums atsevišķām pārtikas precēm, piemēram, dārzeņiem. Savukārt, pēc jaunā gada parasti būtiski mazinās apģērbu un apavu cenas, sakarā ar vērienīgajām ziemas preču izpārdošanām. Visi šie faktori neizpalika arī šogad. Jau iepriekš bija sagaidāms, ka janvārī inflāciju lielākoties ietekmēs tieši pakalpojumu cenas. Tas...

Finanšu nozares arodbiedrība (turpmāk tekstā - FNA) un SEB grupas uzņēmumi Latvijā ir parakstījusi vērienīgāko koplīgumu banku nozarē. Baltijas mērogā tas ir svarīgs notikums finanšu sektorā strādājošajiem darba ņēmējiem un darba devējiem, jo koplīgumā nostiprinātās normas būtiski uzlabo darba ņēmēju darba un sociālās garantijas un atrunā partnerattiecību kārtību starp darba devēju, darba ņēmēju un FNA. FNA valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežals: "Galvenais koplīguma parakstīšanas mērķis ir nostiprināt Latvijas finanšu sektorā strādājošajiem darba devējiem - ilglaicīgus, augsti kvalificētus un apmierinātus darbiniekus un darba ņēmējiem - modernu, drošu un stabilu darba vidi ar augstām sociālām garantijām. Noteikti jāatzīmē, ka dotajā jomā SEB grupas uzņēmumi Latvijā jau ir līderi visā Baltijā, visplašāk domājot par darbinieku darba apstākļiem, sociālajām garantijām un sadarbojoties ar FNA. Šobrīd FNA norit darbs arī ar citām finanšu institūcijām, kas ir izrādījušas interesi sadarboties." FNA darbojas kopš 2012.gada un šobrīd apvieno vairākus simtus biedru no vairākām Latvijas finanšu institūcijām (Altum, Banka Citadele, DNB...

Par īpaši nopietniem finanšu tirgus noziegumiem, piemēram, LIBOR indeksu manipulācijām, dalībvalstu tiesu sistēmās būs turpmāk jāparedz vismaz četri gadi ieslodzījumā. Jaunā direktīva, ko Eiropas Parlaments pieņēma otrdien, izstrādāta ar mērķi atjaunot uzticēšanos ES finanšu tirgiem un uzlabot ieguldītāju aizsardzību. "Ar šodienas balsojumu mēs palīdzam visu dalībvalstu tiesu sistēmām stingrāk vērsties pret ļaunprātībām finanšu tirgos. Šis ir pirmais likums, kas pieprasa visā ES paredzēt kriminālsodu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Var gadīties, ka nesenais LIBOR manipulāciju skandāls nebūs pēdējais - apsūdzības par manipulācijām pašlaik izskan arī naftas, gāzes un ārvalstu valūtas maiņas tirgos," norādīja deputāte Arlene McCarthy (S&D, Lielbritānija), kas atbildīga par Parlamenta nostājas sagatavošanu. Jaunos tiesību aktus deputāti pieņēma ar 618 balsīm par, 20 pret un 43 atturoties. "Noziedzniekiem, kas iedzīvojas no tirgus manipulācijām vai darījumiem, kuros izmantota iekšējā informācija, nevajadzētu ļaut tikt cauri vienīgi ar administratīvo sodu. Esmu gandarīta, ka mans priekšlikums šādos gadījumos paredzēt vismaz četrus gadus cietumsoda, palicis direktīvas galīgajā...

Latvijas ekonomika aug jau vairākus gadus, bet tas ir noticis bez kredītportfeļa izaugsmes. Kopējais banku kredītportfelis turpina sarukt, jo jaunā kreditēšana vēl arvien ir mazāka par esošo kredītu atmaksu, turklāt turpinās arī problēmkredītu norakstīšana. Spriežot pēc šī brīža tendencēm, kredītportfeļa izaugsme varētu atsākties tuvāko divu trīs gadu laikā, tomēr to var ievērojami kavēt nepārdomāti politikas lēmumi (piemēram, attiecībā uz t.s. "nolikto atslēgu principa" ieviešanu), tādējādi bremzējot arī ekonomikas izaugsmi, secināts jaunākajā Swedbank tematiskajā apskatā. Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne par apskata galvenajiem secinājumiem: Pēdējos trīs gadus rezidentu parādsaistību slogs (proti, parādsaistības attiecībā pret kopējiem ienākumiem) kritis gan banku kredītportfeļa samazināšanās, gan augošo ienākumu dēļ. No pirmskrīzes maksimuma kopējais banku kredītportfelis ir sarucis par trešdaļu un turpina samazināties - pērnā gada 3.ceturksnī tas bija par 7.4% mazāks nekā gadu iepriekš. Kredītportfeļa sarukšanu nosaka problēmkredītu norakstīšana, esošo kredītu amortizācija un vārga jaunā kreditēšana. Problēmkredītu (proti, kuru kredītmaksājumi tiek kavēti ilgāk par 90 dienām) īpatsvars ir...

Eiropas Banku iestāde (European Banking Authority (turpmāk tekstā – EBA)) ir publiskojusi detalizētāku skaidrojumu gaidāmajam ES mēroga banku stresa testam, kurā tiks iekļauts plašs ES banku loks. Stresa testa mērķis ir palīdzēt banku uzraugiem novērtēt ES banku noturību iespējami nelabvēlīgu tirgus attīstības scenāriju gadījumā, kā arī nodrošināt iespēju saskaņoti salīdzināt rezultātus starp bankām, izmantojot vienotu metodoloģiju un scenārijus un pastāvīgi sniedzot par to informāciju. 2014. gada ES mēroga banku stresa tests veidots tā, lai pastāvīgi nodrošinātu banku uzraudzības iestādes un tirgus dalībniekus ar atbilstošu informāciju, ko var izmantot, salīdzinot ES banku noturību nelabvēlīgos tirgus apstākļos. Tāpēc EBA nodrošinās nacionālās banku uzraudzības iestādes ar atbilstošu metodoloģiju, kas ļauj saskaņoti salīdzināt datus, rūpīgi izvērtējot banku noturību hipotētiski nelabvēlīgu scenāriju gadījumā. No Latvijas bankām šajā stresa testā ir iekļauta AS „ABLV Bank”, savukārt Latvijā strādājošās pārrobežu banku grupas tiks testētas konsolidētā līmenī. Tās ir – „Danske...

Atbilstoši operatīvajiem Valsts kases datiem 2013. gadā konsolidētā kopbudžeta finansiālais deficīts bija 90,2 miljoni latu (128,4 miljoni eiro), kas ir par 22,4 miljoniem latu (31,9 miljonus eiro) mazāks nekā Finanšu ministrijas (FM) iepriekš veiktais novērtējums. Izšķirošā loma labākam kopbudžeta izpildes rezultātam, salīdzinot ar iepriekš prognozēto, ir bijusi decembrī saņemtajiem darbaspēka nodokļiem. Minētie nodokļu ieņēmumi 2013. gada decembrī bija vidēji par 16% augstāki nekā šajā mēnesī iepriekšējos gados, kas saistāms ar gada pēdējā mēnesī savlaicīgi izmaksātajām darba algām un attiecīgi veiktajiem nodokļu norēķiniem budžetā. Tajā pat laikā tomēr jāpatur prātā, ka ikgadējie nodokļu ieņēmumu pieaugumu tempi, kaut joprojām ir pozitīvi, 2013. gadā bija uz pusi lēnāki nekā 2012. un 2011. gadā. Augstāki darbaspēka nodokļu ieņēmumi decembrī salīdzinājumā ar iepriekš prognozēto noteica mazāku deficītu gan valsts speciālajā budžetā (40,7 miljoni latu jeb 57,9 miljoni eiro), gan pašvaldību budžetos (84,3 miljoni latu jeb 119,9 miljoni eiro). Valsts pamatbudžetā 2013. gads ir noslēdzies ar pārpalikumu (49,3...