FINANSES

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 18.martā, izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz pasākumus valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu veicināšanai mūsu valsts tautsaimniecībā, kā arī mazināt šo ieguldījumu riskus. Lai veicinātu otrā līmeņa pensiju fondu investīcijas Latvijā, likumprojekts paredz palielināt īpatsvaru ieguldījumiem vienā fondā. Turpmāk ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā līdzšinējo piecu procentu vietā nedrīkstēs pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un 30 procentus no šī fonda neto aktīviem līdzšinējo 10 procentu vietā. Palielinot ieguldījumu limitu, tiks dota lielāka iespēja Latvijā izveidot uz vietējo ieguldījumu plānu līdzekļiem balstītu alternatīvo ieguldījumu fondus, piemēram, meža un lauksaimniecības zemju, energoefektivitātes vai citās Latvijas tautsaimniecībai svarīgās jomās, vienlaikus radot labu potenciālu sasniegt adekvātu ienesīgumu - tādu, kas sniedz atbilstošu atdevi ieguldījumu plānu dalībniekiem, norāda likumprojekta autori. Likuma grozījumi arī paredz no pieciem līdz 10 procentiem no ieguldījumu plāna aktīviem palielināt limitu visu ieguldījumu riska kapitālā, savukārt viena ieguldījuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 711,44 eiro, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma. Tādējādi līdz 2014.gada 17.martam VID jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par 2014.gada februārī gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 711,44 eiro. Tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir no 142,30 līdz 711,44 eiro, deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tādējādi par 2014.gada pirmajā ceturksnī (no 2014.gada janvāra līdz martam ieskaitot) gūtajiem...

Latvijas Republika, kas 2014.gada 1.janvārī pievienojās eirozonai, 13.martā kļūs par Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) 18.dalībvalsti. 2013.gada jūlijā Eiropas Savienības Padome oficiāli apstiprināja Latvijas pievienošanos eirozonai ar 2014.gada 1.janvāri. Latvijas valdība pēc tam nosūtīja pieteikumu par iestāšanos ESM, kuru 2013.gada oktobrī apstiprināja ESM valde. Saskaņā ar ESM līgumu valsts kļūst par ESM dalībnieci 20 dienas pēc tam, kad ir iesniegts "pievienošanās tiesību akts" (t.i., valsts tiesību akts, kas apstiprina ESM līguma ratifikāciju). Latvija šīs juridiskās saistības izpildīja 21.februārī, kas ļāva Latvijai oficiāli pievienoties ESM pēc noteiktā laika perioda. Latvija piedalīsies ESM lēmumu pieņemšanas procesā, deleģējot savus pārstāvjus valdē un direktoru padomē. Latvijas kā ESM dalībvalsts tiesības un pienākumi ESM dalībvalstis var lūgt finansiālu palīdzību, kad rodas problēmas ar aizņemšanos finanšu tirgos, ja šāda palīdzība ir nepieciešama, lai aizsargātu eirozonas un tās dalībvalstu finanšu stabilitāti. Latvijai kā ESM dalībvalstij ir jāparaksta daļa ESM kapitāla, ar kuru nodrošina ESM parāda instrumentus, ko ESM izsniedz, lai...

Saskaņā ar otrdien, 11. martā, Eiropas Parlamentā (EP) pieņemtajiem ierosinājumiem, uzņēmumu un fondu galīgie īpašnieki būs jānorāda ES dalībvalstu publiskajos uzņēmumu reģistros, tādējādi atjauninot direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, lai apgrūtinātu noziedzīgu darījumu slēpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Deputāti prasa bankām, auditoriem, nekustamā īpašuma aģentiem un kazino būt piesardzīgākiem attiecībā uz klientu veiktiem aizdomīgiem naudas pārskaitījumiem. "Šī diena nes labas ziņas iedzīvotājiem, kas vēlas ievērot likumu, bet diezgan sliktas ziņas noziedzniekiem", piebilda ziņotājs no Ekonomikas un monetāro lietu komitejas Krišjānis Kariņš (EPP, Latvija). Saskaņā ar deputātu grozījumiem direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, centrālajiem publiskajiem reģistriem būs jādara zināma informācija par galīgajiem labuma guvējiem. Tas attieksies uz visu veidu juridiskajām struktūrām, cita starpā, uzņēmumiem, fondiem, pārvaldītājsabiedrībām un trastiem. Uzņēmumu reģistriem dalībvalstīs būs jābūt savstarpēji savienotiem un publiski pieejamiem, "iepriekš ar vienkāršu reģistrāciju tiešsaistē identificējot personu, kas vēlas piekļūt informācijai", prasa deputāti. Tomēr deputāti arī iekļāva noteikumus ar mērķi...

Otrdien, 11. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts par Latvijas Republikas valdības un Kataras Valsts valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem. Tas paredz veicināt līgumslēdzēju valstu nodokļu administrāciju sadarbību. Līguma uzdevumi ir nodrošināt katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi, kā arī radīt likumīgu pamatu abu valstu kompetento iestāžu tiešai sadarbībai un novērst iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu. Līgums arī paredz veikt informācijas apmaiņu atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas paraugkonvencijai par informācijas apmaiņu, kas ievērojami paplašina pušu pienākumu sniegt informāciju nodokļu uzlikšanas vajadzībām, it īpaši attiecībā uz kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju. Pašreiz līgumslēdzējas valsts investori otrā līgumslēdzējā valstī tiek aplikti ar nodokļiem, vienīgi pamatojoties uz otras valsts nodokļu normatīvajiem aktiem. Otra valsts var mainīt kā nodokļu likmes, tā arī apliekamā ienākuma aprēķināšanas...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 7.martā ierosināja lietu "Par Ministru kabineta 2005. gada 17.maija noteikumu Nr. 331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem" 3. punkta, 5.5. apakšpunkta un 10. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam un Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam". Apstrīdētās Ministru kabineta noteikumu normas (redakcijā, kas bija spēkā no 2005. gada 21.maija līdz 2013. gada 31.decembrim) noteica kārtību, kādā aprēķināms apdrošināšanas atlīdzības apmērs par cietušās personas sāpēm un garīgajām ciešanām cietušās personas fiziskas traumas dēļ, kā arī noteica atlīdzības apmērus. Citastarp normas noteica apdrošināšanas atlīdzību no 250 līdz 400 latiem, ja cietušajai personai ir smagi miesas bojājumi, un atlīdzības kopējais apmēru līdz 1000 latiem katrai ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 105. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot...

Šonedēļ Eiropas Parlaments (EP) balsos par likumprojektu ar mērķi ierobežot naudas atmazgāšanu un nodokļu nemaksāšanu; ir rosināts izveidot patiesā labuma guvēju reģistru. EP Informācijas birojs Latvijā 14.martā plkst. 11 Rīgā, Aspazijas bulvārī 28, 3.stāvā rīko ekspertu diskusiju "Kā atšķetināt ofšoru tīklus?" Piedalīsies: Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, ziņotājs minētajai Eiropas Parlamenta un ES Padomes direktīvai LR Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents Andris Rozentāls Uz pasākumu aicināti žurnālisti, kas pētījuši šo jomu, finanšu eksperti, nodokļu konsultanti, tiesību speciālisti u.c. Diskusiju moderēs žurnāliste Madara Fridrihsone. Situācijas fons: Latvijā ir vismaz 707 kompānijas, kurām 25% vai vairāk akciju pieder ofšoriem (dati: Lursoft, 2013. gada decembris), daudzi uzņēmumi reģistrēti Britu Virdžīnu salās, Belizā, arī Panamas Republikā un citviet. Tas ir likumīgi, tomēr tiesībsargājošām institūcijām nereti sarežģī iespēju atšķetināt ofšoru tīklus. Eiropas Parlamentā tiek virzīts likumprojekts ar mērķi ierobežot naudas atmazgāšanu un nodokļu nemaksāšanu, ir rosināts izveidot patiesā...

Finanšu ministrija(FM) aicina iedzīvotājus, nevalstiskās organizācijas un visus interesentus aktīvi iesaistīties tiesību aktu izstrādē, tādēļ FM mājaslapā ir izveidota jauna tiesību aktu sadaļa. Jaunā sadaļa piedāvā atvieglotu sekošanu līdzi aktuālajām plānotajām izmaiņām tiesību aktos un iesaistīšanos to izstrādē. "Tiesību akti tiek izstrādāti mūsu visu labā, tādēļ ir svarīgi, lai katra dokumenta izstrādē ar maksimālu atdevi piedalītos visas iesaistītās puses. Finanšu ministrija vienmēr ir publicējusi aktuālos tiesību aktus un aicinājusi diskutēt par tiem, taču tagad tas būs vēl vienkāršāk un parocīgāk," norāda FM valsts sekretāre Sanita Bajāre. Jaunajā sadaļā tiesību akti ir sakārtoti astoņās tematiskās kategorijās, lai varētu ērti pārskatīt sev interesējošo jomu. Savukārt, atverot konkrēto tiesību aktu, ir iespējams redzēt dokumenta mērķi un sākotnēji identificētās problēmas, plānoto izstrādes laiku un virzību, kā arī atbildīgo amatpersonu.

Turpmāk trešā līmeņa pensiju fondus to pārvaldītāji varēs nodot viens otram, kā arī apvienot dažādus pensiju plānus, paredz valdības otrdien, 4. martā, apstiprinātie grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem". Grozījumi nosaka, ka atklāts pensiju fonds būs tiesīgs nodot savu pensiju plānu citam atklātam pensiju fondam, kā arī tam būs tiesības apvienot vienu pensiju plānu ar citu tā paša pensiju fonda izveidoto pensiju plānu vai plāniem, apvienojot visus pensiju plānu aktīvus un saistības. Grozījumi nosaka šo procedūru kārtību - iesaistīto pušu pienākumus, darbību secību, iesniedzamos dokumentus, lēmumu pieņemšanas un spēkā stāšanās termiņus, kā arī dalībnieku informēšanas kārtību. Piemēram, likumprojekts paredz, ka pensijas fonda dalībniekam tiks doti divi mēneši, kuru laikā tie var mainīt pensijas fondu, ja nepiekrīt iepriekšējā fonda nodošanai vai plānu apvienošanai. Tāpat pensiju plānu nodošanas gadījumā tiek noteikts 6 mēnešu termiņš, kura laikā pensiju fonds, kas pārņem pensiju plānu, nav tiesīgs veikt nekādus grozījumus pensiju plāna noteikumos. Pensijas fonda dalībnieku piekrišana...

Diskutējot par valsts galvotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, otrdien, 4.martā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē izkristalizējās nepieciešamība pēc uzlabojumiem gan kredīta piešķiršanas, gan valsts publiskā iepirkuma par kredīta apkalpošanu nosacījumos. Lai pilnveidotu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, padarot to konkurētspējīgāku un studentiem pievilcīgāku un pieejamāku, komisijas deputāti aicināja atbildīgās ministrijas sadarbībā ar komercbankām jau līdz rudenim vienoties par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Tāpat ministrijām jādomā, kā pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas modeli kopumā, lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību visos Latvijas reģionos un tā atbilstu darba tirgus vajadzībām un starptautiskajai konkurētspējai. Komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola, norādot uz tendenci samazināties izsniegtajiem valsts galvotajiem studiju un studējošo kredītiem, vaicāja, vai tas ir saistīts ar studentu intereses zudumu vai studējošo skaita krišanos. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvis Jānis Ķirsons sacīja, ka galvenie kredītņēmēji bija studenti nepilna laika programmās, taču tajās studējošo skaits pēdējos gados ievērojami krities. Turklāt arī komerckredītu nosacījumi kļūst arvien konkurētspējīgāki ar valsts...

Vidējā darba samaksa jau trešo gadu pēc kārtas aug vienmērīgi un kopš 2012.gada pārsniegusi pirmskrīzes vidējā rādītāja līmeni. 2013.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī salīdzinājumā ar 2012. gadu pieauga par 4,6% no 685 eiro (481 lata) līdz 716 eiro (503 latiem), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk - par 4,7% gadā, savukārt sabiedriskajā - par 4,6%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2013.gadā bija 766 eiro (538 lati), bet privātajā - 689 eiro (484 lati). Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 5,9% no 663 eiro (466 latiem) līdz 701 eiro (493 latiem). Vidējā neto darba samaksa 2013. gadā bija 516 eiro (362 lati) jeb 72% no darba samaksas pirms nodokļu nomaksas, turklāt tās īpatsvars gada laikā palielinājās par vienu procentpunktu, samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei no 25% līdz 24% kopš 2013. gada 1.janvāra un no 2013. gada 1.jūlija pieaugot atvieglojumiem par apgādājamiem no 100 eiro...

Pagājušonedēļ Eiropas Parlaments apstiprināja ES noteikumus, kas atvieglos dalībvalstu iespējas iesaldēt un konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus visā Eiropā. Pašlaik iesaldēt vai konfiscēt izdodas vien mazāk nekā 1% noziedzīgi gūtas peļņas (piemēram, ienākumus no narkotiku tirgošanas, viltošanas, cilvēku tirdzniecības un ieroču kontrabandas). Noteikumu projekts, par ko jau panākta neoficiāla vienošanās ar dalībvalstu valdībām, izstrādāts saistībā ar ES stratēģiju krāpšanas un korupcijas apkarošanai. "Mūsu prioritātei ir jābūt naudas sekošanai pāri robežām un noziedznieku peļņas konfiscēšanai. Vienīgi tādējādi mēs varam cerēt uz nopietnu noziegumu samazināšanu. Dažu noziedznieku sūtīšana uz cietumu, vienlaikus atstājot noziedzīgi iegūtos līdzekļus apritē, nav pieļaujama", norādīja par Eiropas Parlamenta grozījumiem atbildīgā deputāte Monica Luisa Macovei (EPP, Rumānija). Noteikumu projekts paredz dalībvalstīm ļaut konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļu pēc galīgā notiesājošā sprieduma. Tas arī ļaus kompetentajām iestādēm konfiscēt līdzekļus pat tādos gadījumos, kad aizdomās turētā vai apsūdzētā persona ir slima vai bēguļo, tas ir, ja lieta tiek skatīta persona prombūtnē (in absentia). Jaunie noteikumi...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 26.februārī tiesas sēdē izskatīja lietu, kurā vairākas bankas iesniegušas pieteikumu par Konkurences padomes lēmumu, ar kuru konstatēts Konkurences likuma pārkāpums šo banku darbībās un tām piemērots naudas sods. Tiesa lietu izskatīja sakarā ar AS "Swedbank", AS "PrivatBank", AS "Trasta komercbanka", AS "Expobank", AS "SEB banka", AS "DnB banka", AS "Latvijas Krājbanka", AS "Rietumu Banka", AS "Baltic International Bank" un VAS "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" (bijusī VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka") kasācijas sūdzībām par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteikums noraidīts. Tiesas sēdē tiesa uzklausīja procesa dalībniekus un, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 243.panta pirmajā daļā noteiktajam, paziņoja, ka nolēmums lietā būs pieejams 28.martā. Lietā ir strīds par to, vai pieteicēju - vairāku banku - darbībās ir konstatējams Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma sastāvs. Minētā tiesību norma noteic, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai...

Otrdien, 25.februārī, finanšu ministrs Andris Vilks, kā arī Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumos Armands Eberhards iepazīstināja Valsts prezidentu ar ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda sagatavošanas procesu. „Jauna pieeja ES fondu plānošanā būs īpašs izaicinājums Latvijai, jo šoreiz stratēģisko dokumentu sagatavošanā tika ievērota cieša ES fondu ieguldījumu sasaiste ar nozaru attīstības stratēģijām un ES Padomes valsts specifisko rekomendāciju ieviešanas procesu. Esmu gandarīts, ka Latvija ir pirmā starp Baltijas valstīm un trešā no ES dalībvalstīm, kas jau oficiāli ir iesniegusi Partnerības līgumu ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodam Eiropas Komisijā,” tiekoties ar prezidentu, norādīja finanšu ministrs Andris Vilks. Tiek plānots, ka līdz šā gada februāra beigām oficiāli Eiropas Komisijā tiks iesniegtas arī Latvijas izstrādāta un Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra sēdē apstiprinātā Darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība”. FM uzskata, ka atsevišķās nozarēs Latvijai jāturpina strādāt...

Pirmdien, 24. februārī, stratēģiskie partneri ir parakstījuši memorandu par "Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014-2020" (turpmāk - Stratēģija) ieviešanu, lai veicinātu iedzīvotāju finanšu pratības līmeņa pakāpenisku paaugstināšanu. Par turpmāku sadarbību ir vienojusies - Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Banku augstskola, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Komercbanku asociācija un Latvijas Apdrošinātāju asociācija. Kristaps Zakulis, FKTK priekšsēdētājs: "Finanšu pratība ir būtiska mūsdienu cilvēka dzīves sastāvdaļa, bez kuras nav iedomājama pilnvērtīga iekļaušanās attīstītā sabiedrībā. Tādas prasmes kā privāto finanšu plānošana, uzkrājumu veidošana un to dažādošana, privātā kapitāla pavairošana un atvērtība jaunām iniciatīvām uzņēmējdarbībā, kas veicina iedzīvotāju finansiālo ilgtspēju un potenciālu labklājības līmeņa paaugstināšanai, būs noteicošās nākotnes dzīves kvalitātē. Ikviens iedzīvotājs noteiktos apstākļos var būt finansiāli un ekonomiski aktīvs, ja viņam piemīt tāda kompetence kā finanšu pratība, kas dzīves gaitā dažkārt ir nozīmīgāka par ienākumu līmeni un profesionālo kvalifikāciju, jo izšķirīgs nosacījums turpmāk būs nevis personas rīcībā esošo...