FINANSES

Saeima ceturtdien, 28.novembrī, otrajā lasījumā atbalstīja būtiskus Maksātnespējas likuma grozījumus, kas noteiks izmaiņas privātpersonu un juridisko personu maksātnespējas procesā. Grozījumi samazinās privātpersonas parādu saistību dzēšanas plāna termiņu līdz pusgadam līdzšinējā viena gada vietā, ja parādnieks dzēsīs 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas. Tāpat persona varēs prasīt maksātnespējas procesa izbeigšanu pēc viena gada, atbrīvojot viņu no atlikušajām parādsaistībām, ja parādnieks būs dzēsis saistības pret kreditoriem. Pašlaik parādu dzēšanas termiņš atkarībā no parādnieka ienākumiem ir divi vai vairāk nekā trīs gadi. „Maksātnespējas regulējumam jāaizsargā maksimāli daudz cilvēku, kuri krīzes dēļ nokļuvuši neizpildāmās parādsaistībās. Tautsaimniecības komisijas deputāti ar Maksātnespējas likuma grozījumiem vēlas šo situāciju atrisināt pēc iespējas labākā veidā.” To iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. Saeima šodien arī atbalstīja priekšlikumu, kas papildina privātpersonas maksātnespējas procesa izmaksu un kreditoru prasījumu segšanas kārtību, ieviešot tā saukto „nolikto atslēgu principu” mantai, kas...

Juridiskajām personām, kam saskaņā ar Eiropas tirgus infrastruktūras regulu (Nr. 648/2012 (European Market Infrastructure Regulation (EMIR)) būs jāziņo par darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, jau laikus jāsaņem pre-LEI identifikācijas kodi (no angļu LEI - legal entity identifier) informācijas iesniegšanas nodrošināšanai no nākamā gada 12.februāra. Reģistrējot vairākus darījumu reģistrus, kas turpmāk nodrošinās informācijas pieņemšanu un analīzi, par ziņošanas sākšanas termiņu ESMA noteikusi 2014.gada 12.februāri. Paredzēts, ka ziņošanas pienākums aptver tos atvasinātos līgumus, kas ir noslēgti pēc vai bija spēkā 2012.gada 16.augustā. Lai saņemtu pre-LEI identifikatoru, juridiskajām personām jāsazinās ar vienu no iestādēm, kas saņēmusi tiesības piešķirt identifikācijas kodus: http://www.leiroc.org/publications/gls/lou_20131003_2.pdf Uzņēmumiem jārēķinās ar laiku, kas jāparedz identifikācijas koda piešķiršanas procesam (aptuveni 6 nedēļas) un izmaksām, kas ir atkarīgas no konkrēta pakalpojuma sniedzēja. Pēc identifikācijas koda saņemšanās, uzņēmumam būtu jāizlemj par ziņošanas kārtību. Latvijas gadījumā daļa darījumu ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem tiek noslēgta starp uzņēmumu un banku, tāpēc, ziņojot par noslēgto darījumu, banka varēs paziņot...

Katra trešā (33%) Latvijas iedzīvotāja mājās vai citā vietā ir skaidras naudas uzkrājumi, diemžēl lielākā daļa (76%) tos glabā nedrošā vietā, secināts SKDS un Latvijas Komercbanku asociācijas aptaujā. No tiem, kuri uzskata, ka ir parūpējušies par savu skaidro naudu, lielākā daļa to glabā nepietiekami droši - slēptuvē (13%), krājkasē vai makā (12%), aizveramā traukā (5%) vai maisiņā (2%). Relatīvi drošu risinājumu, noglabājot naudu seifā, izvēlējies tikai viens no desmit respondentiem (11%). Turpretī gandrīz katrs otrais (44%) skaidrās naudas uzkrājējs atzīst, ka nav īpaši parūpējies par naudas drošību, piemēram, pret tās nozagšanu vai sabojāšanu. "Līdz eiro ieviešanai atlicis tikai nedaudz vairāk par mēnesi. Ja mājsaimniecībā ir skaidras naudas uzkrājumi, tos drošāk un ērtāk ir ieskaitīt bankas kontā. Novembra beigas un decembra pirmā nedēļa ir pēdējais brīdis, kad ieteicams doties uz bankas filiāli, lai veiktu darījumus, negaidot garās rindās, jo no decembra vidus līdz janvāra beigām prognozējams plašs cilvēku pieplūdums. Skaidras naudas iemaksu var...

Līdz novembra beigām katra Latvijas mājsaimniecība pastkastē saņems Finanšu ministrijas izstrādāto sūtījumu, kurā apkopota svarīgākā praktiskā informācija par valūtas maiņas norisi Latvijā. Informatīvā izdevuma tirāža ir 1,25 miljoni eksemplāru. Vienlaikus izdevums pieejams arī lejupielādei www.eiro.lv gan latviešu, gan krievu valodā. "Izdevumā atrodama detalizēta karte, kurā ikkatrs varēs atrast savai dzīvesvietai tuvākās naudas maiņas vietas, špikeri ar pārrēķina piemēriem, populārākās summas latos un eiro, ko izgriezt un nolikt labi redzamā vietā, ieteikumus rīcībai, lai valūtas maiņa ritētu vienkārši un droši, un daudz citas noderīgas informācijas," saka Finanšu ministrijas Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene. "Tāpēc aicinām šo izdevumu saglabāt, lai turpmākajos mēnešos varētu tajā ieskatīties ikreiz, kad tas nepieciešams." Lai informācija iedzīvotājiem būtu pēc iespējas saistošāka un ērtāk lietojama, izdevums ir saturiski pielāgots katram Latvijas reģionam - iekļaujot attiecīgā reģiona naudas maiņas vietas. Sūtījumu katra Latvijas mājsaimniecība saņems ar Latvijas Pasta starpniecību. Drukātu izdevumu krievu valodā iedzīvotāji visā Latvijā var vaicāt un saņemt...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome vakar, 21.novembra sēdē, deva atļauju AS UniCredit Bank atsevišķu pakalpojumu portfeļu pārejai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Swedbank īpašumā, jo likumā noteiktās prasības ir izpildītas un AS UniCredit Bank klientu kopējās intereses ievērotas. Noslēgtais līgums paredz, ka Swedbank īpašumā pāriet UniCredit Bank aizdevumu, noguldījumu un garantiju portfeļi, kas izriet no Latvijā sniegtajiem finanšu pakalpojumiem. Vienlaikus FKTK vērtēja un deva atļauju UniCredit Bank uzņēmumu pārejai Swedbank AS Igaunijā un Swedbank AB Lietuvā, nododot aktīvus un saistības par Igaunijā un Lietuvā sniegtajiem finanšu pakalpojumiem. Lemjot par atļaujas izsniegšanu, FKTK vērtēja, vai pēc plānotās pārejas tiek izpildītas visas Kredītiestāžu likuma prasības, netiek apdraudēta kredītiestāžu stabilitāte un maksātspēja, klientu un trešo personu intereses tiks aizsargātas (t.i., saglabāsies tiesības un pienākumi, kas izriet no noslēgtajiem līgumiem ar banku), kā arī tiek nodrošināta stabilitāte finanšu sistēmai kopumā. UniCredit Bank pāreja atbilst kopējai bankas akcionāru stratēģijai pārtraukt kredītiestādes darbību Latvijas tirgū, veicot reorganizāciju...

Pēc vairākus mēnešus ilgušām sarunām ar dalībvalstīm Eiropas Parlaments otrdien, 19. novembrī, beidzot deva "svētību" ES 2014.-2020.gada Daudzgadu budžetam. Pašlaik izpildīti visi nosacījumi budžeta pieņemšanai, ko Parlaments izvirzīja šā gada jūlija rezolūcijā pēc politiskas vienošanās ar prezidentvalsts Īrijas un Eiropas Komisijas vadītājiem. Kopējais ES budžets nākamajiem 7 gadiem būs 960 miljardi eiro maksājumu solījumos (saistībās, ko ES būs tiesīga uzņemties) un 908 miljardi eiro faktiski tērējamo līdzekļu (rēķinot pēc 2011.cenām). Daudzgadu budžeta regulu Parlaments apstiprināja ar 537 balsīm par, 126 pret un 19 atturoties. Regulai pievienoto iestāžu vienošanos (kurā dokumentēti Komisijas un Padomes apņemšanās attiecībā uz Daudzgadu budžetu) apstiprināja ar 557 balsīm par, 118 pret un 11 atturoties. Likvidēts budžeta deficīts Parlamenta galvenā prasība bija novērst ilgstošā laika posmā izveidoto ES budžeta deficītu, kas tika arvien pārņemts uz nākamo gadu, tādējādi pēdējos gados Komisija praktiski vairs nespēja pildīt savas finanšu saistības. Parlamenta prasība bija deficītu pilnībā likvidēt, sākot no 2014. gada. Dalībvalstis...

Piektdien, 15.novembrī, finanšu ministrs Andris Vilks un Finanšu ministrijas pārstāvji piedalījās Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē Briselē. Tajā notika ministru diskusija ar mērķi apstiprināt padomes vispārējo pieeju attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Vienotā noregulējuma mehānisma izveidi, kā arī citi jautājumi. "Latvija augsti novērtē Lietuvas Prezidentūras paveikto regulas priekšlikuma apspriešanā un kompromisa meklējumos, lai tuvinātu dalībvalstu daudzveidīgās intereses un panāktu padomes vienotās pieejas apstiprināšanu. Atbalstāms ir regulas priekšlikumā noteiktais, ar kuru tiek veidots kopējs, nevis katrā valstī atsevišķs noregulējuma fonds. Lai pēc iespējas mazinātu vajadzību pēc valsts atbalsta nepieciešamības un ietekmi uz valstu nacionālajiem budžetiem, piekrītu ierosinājumam paātrināti ieviest saistību norakstīšanas instrumentu, sākot ar 2015.gada 1.janvāri," uzskata finanšu ministrs Andris Vilks. Regulas priekšlikuma galvenie mērķi ir stiprināt banku pakalpojumu iekšējo tirgu, vienlaikus saglabājot vienādus nosacījumus visiem, kā arī saglabāt finanšu stabilitāti un uzticību bankām, nodrošināt būtisko finanšu pakalpojumu nepārtrauktību un novērst problēmu izplatīšanos. Vienlaikus priekšlikums samazinās zaudējumus...

Lai Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu ērtu un drošu pāreju uz eiro, ir izstrādāts plašs naudas maiņas tīkls, kurš veidots, balstoties uz trīs galvenajiem kritērijiem: ģeogrāfiskais pārklājums, drošība un efektivitāte. Latvijā iedzīvotājiem skaidro naudu būs iespējams samainīt vismaz 627 vietās, bet izmantot ērtāko un drošāko pārejas veidu - iemaksāt naudu kontā - varēs 1078 vietās. Par drošību svarīgi rūpēties ne tikai naudas maiņas vietās, bet arī katram iedzīvotājam, tāpēc Valsts policija brīdina par iespējamiem riskiem un situācijām, kurās jābūt īpaši vērīgiem.No 2014.gada skaidrās naudas nomaiņu pēc oficiālā kursa un bez maksas trīs mēnešus nodrošinās 302 no kopumā 618 valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasta" filiālēm reģionos, kur nav pieejami banku pakalpojumi, pusgadu visas komercbanku filiāles, bet Latvijas Bankā latus pret eiro bez maksas varēs nomainīt mūžīgi. Arī valūtas maiņas punkti pēc 1.janvāra latus uz eiro mainīs tikai pēc oficiāli apstiprinātā kursa."Izveidotais naudas maiņas tīkls ir plašs, un nomaiņas periods ir pietiekami ilgs, lai pāreja uz...

Otrdien, 12.novembrī, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš iesniedzis atbildīgajā Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā likumprojekta tekstu direktīvai, kas paredz ierobežot naudas "atmazgāšanu" un ārzonu uzņēmumu darbību, atklājot to patiesos labumu guvējus. Krišjāni Kariņu kolēģi ir nominējuši par šīs direktīvas galveno virzītāju Eiropas Parlamentā. K.Kariņa izstrādātais likumprojekta teksts paredz uzlabojumu veikšanu ES dalībvalstu uzņēmumu reģistros un starpvalstu sadarbību, atklājot patiesos labuma guvējus. Deputāts uzsver: "Eiropā ir nepieciešamas jaunas darba vietas un investīcijas. Negodīga konkurence un izvairīšanās no nodokļu nemaksāšanas to neveicina. Lai uzlabotu investīciju klimatu Eiropā, nepieciešams uzlabot uzņēmumu reģistru dalībvalstīs, nosakot, ka ir jāatklāj patiesie labuma guvēji. Tas ļautu uzzināt kam un kur ir jāmaksā nodokļi, veicinātu godīgu konkurenci un līdz ar to arī uzlabotu investīciju klimatu." Darbs pie direktīvas, kura tiek izstrādāta, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, aizsākās šā gada pavasarī. Plānots, ka atbildīgajā Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā K.Kariņš likumprojektu prezentēs 28.novembrī...

Līdz 14.novembrim iniciatīvai "Godīgs eiro ieviesējs" pievienojušies 1158 uzņēmumi, kas kopā aptver nu jau vairāk nekā 10 tūkstošus tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas visā Latvijā. To vidū ir gan lieli tirdzniecības tīkli, gan pavisam mazi veikaliņi reģionos, medicīnas pakalpojumu sniedzēji, kafejnīcas un restorāni, komunālo pakalpojumu uzņēmumi, kultūras iestādes un transporta uzņēmumi. SIA "Arkolat" prezidente un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes locekle Daina Pečate norāda, ka iedzīvotāju augstā interese par uzņēmumu dalību iniciatīvā apliecina - sabiedrība tai uzticas, atpazīst iniciatīvas uzlīmi un vēlas redzēt tās atbalstītāju rindās arvien vairāk uzņēmumu. Līdz šim mājas lapā www.godigs.lv saņemti ieteikumi vairāk nekā 400 uzņēmumiem pievienoties iniciatīvai. Pievienoties iniciatīvai iedzīvotāji aicina gan tirdzniecības vietas, pārtikas ražotājus, zemnieku saimniecības, gan interneta veikalus, viesnīcas, skaistumkopšanas salonus un sporta skolas. Apmēram divas trešdaļas iniciatīvas dalībnieku ir uzņēmumi, kas reģistrēti Rīgā un Pierīgas reģionā, kur arī koncentrējas vislielākais uzņēmumu skaits - 63 % no visiem iniciatīvas dalībniekiem. 14 procenti iniciatīvu...

Pirmdien, 11.novembrī, Briselē norisinājās Eiropas Savienības (ES) budžeta ekonomisko un finanšu lietu padome, kurā pēc vairāk nekā 17 stundu ilgām diskusijām starp abām budžeta lēmējinstitūcijām - padomi un Eiropas Parlamentu (EP) - tika panākta vienošanās par ES 2014. gada budžetu. Sanāksmē Latviju pārstāvēja Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre. "Kā varēja paredzēt, budžeta pieņemšanas process bija sarežģīts, ņemot vērā ne tikai samazināto ES budžeta kopapjomu 2014. gadā jaunās Finanšu perspektīvas ietvaros, bet arī Padomes un Parlamenta būtiskās atšķirības izejas pozīcijās. Tomēr svarīgi, ka vienošanās ir panākta, jo Latvijai tas ļaus saņemt lielākus tiešmaksājumus nekā iepriekšējos gados, bez kavēšanās uzsākt jaunā programmēšanas perioda struktūrfondu, lauku attīstības, kā arī citu ES programmu finansējuma apguvi," uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre. Par vienu no svarīgākajām kompromisa sastāvdaļām kļuva vienošanās par Eiropas Solidaritātes fonda mobilizēšanu četrām dabas katastrofu skartajām valstīm (Vācijai, Austrijai, Rumānijai un Čehijas Republikai), par kuru samierināšanas sanāksmes sākumā abu institūciju pozīcijas bija...

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics ir veiksmīgi pārdevis peļņu nesošo un peļņu nenesošo korporatīvo un hipotekāro kredītu portfeļus Nīderlandes holdinga Stichting Galaxy Finance meitas uzņēmumam Latvijā Baltics Credit Solutions Latvia. Finansējumu kredītu portfeļu iegādei nodrošināja Deutsche Bank AG grupa, kuras pārstāvji darbosies arī uzņēmuma Baltics Credit Solutions Latvia valdē. Pārdoto kredītportfeļu kopējais klientu skaits bija 3183, no kuriem lielākā daļa bija privātpersonas. Darījumu ir apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Līdz ar šo darījumu ir noslēdzies piecu Latvijas Krājbankas kredītu portfeļu pārdošanas process, kas tika uzsākts pēc Latvijas Krājbankas likvidācijas procesa uzsākšanas pagājušā gada pavasarī. Kompānijai Baltics Credit Solutions Latvia pārdotie kredītu portfeļi ietvēra peļņu nesošos un peļņu nenesošos hipotekāros un korporatīvos kredītus, studentu kredītus, kā arī patēriņa kredītus, kredītkaršu un overdraftu atlikumus tiem aizņēmējiem, kuri bija ņēmuši hipotekāros un korporatīvos kredītus. Jāatgādina, ka Latvijas Krājbankas patēriņa kredītu portfeli iepriekš jau iegādājās Norvēģijas uzņēmuma B2Holding AS meitas kompānija B2Kapital, un tas tika...

Pilnā sparā risināsHipotēku bankas konkurss „Lec biznesā!”, kurā jaunieši vecumā līdz 30 gadiem, īstenojot savu biznesa ideju, var laimēt naudas balvu un saņemt mentora atbalstu biznesa veidošanas sākuma posmā. Mentoringa procesu organizē biedrība "Līdere" sadarbībā ar JCI Latvia. Konkurss “Lec biznesā!” šogad notiek jau ceturto gadu pēc kārtas. Biznesa ideju iesniegšana konkursam "Lec biznesā!" noslēgusies - jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesūtījuši 165 dažādu biznesa ideju aprakstus. Lielākais pieteikumu skaits saņemts no Rīgas un tās apkārtnes - 57% no visiem pieteikumiem. Reģionos aktīvākie ir Vidzemes un Zemgales jaunieši. Vairums jauniešu jau ir ieguvuši augstāko izglītību. Hipotēku bankā sākusies šo ideju izvērtēšana, un 28. novembrī žurijas izvirzītie 50 labāko ideju autori tiks aicināti piedalīties konkursa otrajā kārtā. Daiga Buhholce, "Lec biznesā!" projekta vadītāja: "Šogad uz konkursa balvām - mentora atbalstu un naudas balvu pretendē jaunieši no visiem Latvijas reģioniem, apliecinot, ka labs potenciāls uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumam ir visā Latvijā....

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12.novembrī, tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi stingrākam regulējumam t.s. "ātro kredītu" izsniegšanai un nozares darbības pilnveidošanai, panākot ātro kredītu izmaksu samazināšanos un būtiski pastiprinot prasības patērētāju maksātspējas izvērtēšanai. Jāuzsver, ka pētījumu centra SKDS iepriekš veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja rāda, ka iedzīvotāji šādas izmaiņas atbalsta un uzskata, ka valstij ir jānosaka stingrāki ierobežojumi tā saucamo „ātro kredītu” izsniegšanai un ir jānosaka ātro kredītu procentu izmaksu ierobežojumi. MK atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, nosakot, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nedrīkst pārsniegt 100 %. Šāds nosacījums samazinās parādnieku skaitu, nodrošinās kredīta kopējo izmaksu prognozējamību un veicinās patērētāja maksātspējas izvērtēšanu. Paredzams, ka kredīta kopējo izmaksu samazinājuma dēļ samazināsies kredīta kopējo izmaksu slogs, kā rezultātā patērētājiem būs vieglāk nokārtot savas saistības pret kreditoru, pieaugs atdoto kredītu skaits, kā arī patērētājiem būs iespējas...

Saeima ceturtdien, 7.novembrī, stundu pēc pusnakts galīgajā lasījumā pieņēma likumu „Par valsts budžetu 2014.gadam”, likumu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” un saistītos 37 likumu grozījumus. Saeimas ārkārtas sēde bija sasaukta 6. novembrī un ieilga līdz budžeta pieņemšanai. 2014.gada valsts budžetā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, pasākumi cīņai ar ēnu ekonomiku. Vairāki pasākumi paredzēti arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, tostarp paredzēts finansējums bērna kopšanas pabalsta palielināšanai un plānotas arī izmaiņas vecāku pabalsta piešķiršanā. Nākamgad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme būs 10,5 procentu apmērā, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums 75 eiro (Ls 52,71) un atvieglojums par apgādībā esošām personām paredzēts 165 eiro (Ls 115,96) apmērā. Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksājums par bērnu no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai nākamgad paredzēts 71,14 eiro (Ls 50), bet par bērnu no septiņu līdz 18 gadu...