FINANSES

Valdība otrdien, 22.oktobrī, apstiprināja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. Tie paredz paplašināt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu investēšanas iespējas Latvijas finanšu tirgū, paaugstinot limitus augstāka riska ieguldījumiem. Vienlaikus noteiktas arī papildu prasības līdzekļu pārvaldītājiem jeb risku samazināšanas mehānismi dalībnieku interešu aizsardzībai. Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimā. Likumprojekts paredz palielināt limitu īpatsvaram vienā ieguldījumu fondā un vienā alternatīvo ieguldījumu fondā, palielināt limitu īpatsvaram no ieguldījumu fonda neto aktīviem, kā arī palielināt ieguldījumu īpatsvaru riska kapitālā. Taču, paplašinot investēšanas iespējas, būs noteiktas minimālās pamatkapitāla prasības līdzekļu pārvaldītājiem, kā arī noteiktas prasības līdzekļu pārvaldītājam atlīdzināt ieguldījumu plānu dalībniekiem radītos zaudējumus ieguldījumu noteikumu pārkāpšanas gadījumā un atbilstošas naudas plūsmas nodrošināšanai. Vienlaikus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būs jāizstrādā detalizēts ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas formāts un saturs. Tas nepieciešams, lai shēmas dalībnieki izprastu ieguldījumu būtiskākos aspektus, pārvaldes izmaksas un varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu. Tāpat mainīsies līdzekļu pārvaldītāju komisijas maksa par valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanu,...

Eiropas Parlaments (EP) vakar, 23. oktobrī, pieņēma 2014.-2019. gada rīcības plānu organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošanai, ierosinot konkrētus pasākumus, lai sniegtu triecienu organizētās noziedzības finanšu aktīviem un mafijas ienākumu avotiem. Pieņemtā rezolūcija ierosina rīcības plānu, kas ļautu nākamajam Parlamentam, Eiropas Komisijai un Padomei apkarot organizēto noziedzību starptautiskā, Eiropas Savienības (ES) un dalībvalstu līmenī. To izstrādājusi Īpašā komiteja organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos, ko izveidoja 2012. gada martā, lai novērtētu mafijas tipa darbību ietekmi uz ES ekonomiku un sabiedrību un ierosinātu tiesību aktus un citus pasākumus apkarošanai. Krāpšana pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā vien Eiropas Savienībai ik gadu izmaksā ap 100 miljardu eiro, savukārt kukuļos samaksāto līdzekļu apjoms pielīdzināms 1% no ES iekšzemes kopprodukta. "Zaudējumi, ko ES ekonomikai nodara mafija, ir grūti aprēķināmi, bet tie varētu būt pat 4-5% no ES iekšzemes kopprodukta", norādīja EP deputāts Salvatore Iacolino (EPP, Itālija), kurš sagatavoja Parlamenta pieņemtos ierosinājumus (526 balsis par, 25...

Tā kā ASV Nacionālā drošības aģentūra varētu būt izmantojusi ES iedzīvotāju datus viņu izspiegošanai, Eiropas Savienībai vajadzētu apturēt nolīgumu par banku datu apmaiņu ar ASV, ko noslēdza, lai palīdzētu ASV īstenot Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu, saka Eiropas Parlamenta deputāti trešdien pieņemtajā rezolūcijā. Rezolūciju pieņēma ar nelielu balsu pārsvaru - 280 balsīm par, 254 pret un 30 atturoties. Lai arī Eiropas Parlamentam nav oficiālu pilnvaru ierosināt starptautiska nolīguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu, Eiropas "Komisijai nāksies rīkoties, ja Parlaments atsauks savu apstiprinājumu šim Nolīgumam", saka deputāti, norādot, ka Parlaments to varētu ņemt vērā, apsverot to, vai sniegt piekrišanu kādam citam starptautiskam nolīgumam. Eiropola izmeklēšana Deputāti nosoda to, ka neviena dalībvalsts nav veikusi izmeklēšanu par šo jautājumu un aicina tām sniegt atļauju attiecīgo izmeklēšanu veikt Eiropola Kibernoziedzības centram. Vajadzīga neatkarīga tehniska izmeklēšanu "uz vietas", lai pārbaudītu apgalvojumus par ASV iestāžu iespējamu neatļautu piekļuvi SWIFT serveriem, norāda deputāti. Deputāti arī uzdod Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu...

Laikā, kad daudz tiek runāts par ārvalstu investīcijām un to piesaisti kā izšķirīgu faktoru Latvijas tautsaimniecības attīstībai, ir vērts paraudzīties uz esošo šābrīža situāciju - cik daudz un kādu nozaru uzņēmumos ir sastopams ārzemju pamatkapitāls, cik daudz līdzekļu ārvalstnieki ir ieguldījuši u. tml. Žurnāla KLUBS pielikums Biznesa KLUBS sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft rūpīgi "izķidāja" Latvijā reģistrētos uzņēmumus ar ārvalstu kapitālu, nonākot pie vairākiem ar faktiem pamatotiem un pārbaudītiem secinājumiem, t. i., mēs lielākoties neesam spējuši piesaistīt kvalitatīvas investīcijas ražojošajās nozarēs. Tā vietā ārzemniekiem ir pārdoti spēcīgi vairāku nozaru flagmaņi, turklāt daudzas nozares, bez kuru pakalpojumiem ikdienā nevar apieties neviens valsts iedzīvotājs, apkalpo ārvalstu kompānijas. Investīciju apjoms un pieaugums pats par sevi nav ne pozitīvs, ne negatīvs fakts, tikai konkrēta analīze parāda to lietderību Latvijas tautsaimniecībai. Latvijā šobrīd ir reģistrēti gandrīz 19 tūkstoši uzņēmumu, kuriem ārvalstu kapitālieguldījumi (tiešās investīcijas uzņēmuma pamatkapitālā) pārsniedz 50%, t. i., 12% no visiem uzņēmumiem valstī, liecina...

Satversmes tiesas pieņemtie lēmumi un secinājumi saistībā ar tā saucamo Danske Bank lietu, kurā banka aizstāvēja savas tiesības uz godīgu tiesu un nodrošinātā kreditora tiesību atzīšanu, ir skaidra norāde uz nepieciešamību stiprināt tiesiskumu, pievēršot uzmanību maksātnespējas procesa administrēšanas likumībai Latvijā. Satversmes tiesas spēja palūkoties uz likumu piemērošanas likumību, ne tikai likuma burtu, un uzdrīkstēšanās publiski nosaukt aizdomīgu tieslietu sistēmas pārstāvju vārdus, ir pozitīvs precedents, kuru, cerams, nenoslāpēs juridiskas interpretācijas un publiskas nomelnošanas kampaņas, uzsver Latvijas Komercbanku asociācija. Satversmes tiesas lēmums ir pieejams Satversmes tiesas mājas lapā: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/lem_tiesv_izbeig_2012-25-01.pdf Satversmes tiesas informācija par minēto lietu pieejama šeit. Kā zināms no publiski pieejamās informācijas, SIA "Ceturtā planēta" maksātnespējas procesa laikā maksātnespējas administrators un tiesa neatzina Danske Bank kā nodrošinātā kreditora tiesības un prasījumu pret uzņēmumu, kā arī noslēdza uzņēmuma bankrota procedūru, nesagaidot gala lēmumu par Danske Bank iesniegto pārsūdzību. Lai aizstāvētu savas tiesības uz īpašumu un taisnīgu tiesu, kas garantētas Latvijas Republikas Satversmē, Danske Bank...

Ministru kabineta sēdē 22.oktobrī atbalstīts Ekonomikas ministrijas ierosinājums palielināt kopējo atbalsta apmēru līdz 40 miljoniem latu Augstas pievienotās vērtības investīciju (APV) programmas trešajā kārtā un piešķirt APV ceturtajai kārtai papildus 24 miljonus latu, kas ļaus atbalstīt plašāku uzņēmumu loku, palielināt atbalsta intensitāti vienam projektam no 35% līdz 45% un palielināt vienam projektam maksimālo atbalstā izmaksājamo summu līdz 900 000 latu. To paredz valdības apstirprinātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumos Nr.817 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtām"". APV programmas ietvaros komersanti var saņemt atbalstu par veiktajiem ieguldījumiem zināšanu un tehnoloģiju intensīvajos projektos. „Nacionālās industriālās politikas ietvaros Latvijā ir izveidoti vairāki pilotprojekti, lai veidotu uzņēmumu modernizācijai un attīstībai atbilstošus valsts atbalsta instrumentus. Mērķis ir veicināt jaunu, ienesīgāku produktu un pakalpojumu ražošanu. Tāpēc esam ievērojami uzlabojuši un paplašinājuši APV programmu, palielinot pieejamo finansējumu, padarot to pieejamāku...

Turpinot darbu pie stingrāka regulējuma izstrādes t.s. "ātro kredītu" izsniegšanai un nozares darbības pilnveidošanai, Ministru kabineta komitejas sēdē pirmdien, 21.oktobrī, tika izskatīti un atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, rosinot samazināt ātro kredītu izmaksas un būtiski pastiprinot prasības patērētāju maksātspējas izvērtēšanai. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Ministru kabinetā un Saeimā. MKK atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nedrīkst pārsniegt 100 %. Šāds nosacījums samazinās parādnieku skaitu, nodrošinās kredīta kopējo izmaksu prognozējamību un veicinās patērētāja maksātspējas izvērtēšanu. Paredzams, ka kredīta kopējo izmaksu samazinājuma dēļ samazināsies kredīta kopējo izmaksu slogs, kā rezultātā patērētājiem būs vieglāk nokārtot savas saistības pret kreditoru, pieaugs atdoto kredītu skaits, kā arī patērētājiem būs iespējas pieņemt informētāku lēmumu par jaunu saistību uzņemšanos. Tāpat plānots noteikt nokavējuma procentu apmēra ierobežojumu, lai aizsargātu patērētāju no strauji pieaugošiem nokavējuma procentiem un nodrošinātu taisnīgu atlīdzību par kapitāla...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 820 priekšlikumus. Nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2014.-2016.gadam likumprojektam kopumā iesniegti vairāk nekā 400 priekšlikumi. Vairāk nekā 420 priekšlikumi saņemti arī 38 likumprojektiem, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas visas Saeimas frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli 2014.gada valsts budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nosūta atzinuma sniegšanai Ministru kabinetam (MK). Par valsts budžeta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija darbu pie iesniegto priekšlikumu izvērtēšanas uzsāks pēc MK atzinuma saņemšanas. Plānots, ka galīgajā lasījumā par likumprojektu „Par valsts budžetu 2014.gadam” un „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014.-2016.gadam” un grozījumiem 38 likumos, kas saistīti ar nākamā gada budžetu, Saeima lems 6.novembrī. Iepriekš jau informējām,...

47% uzņēmēju, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, riskē eiro saņemšanu atlikt uz pēdējo brīdi, jo vēl nav pieteikušies eiro priekšpiegādei, - liecina bankas Citadele un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā uzņēmēju aptauja. Aptaujas dati liecina, ka kopumā Latvijā 53% uzņēmumu, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, ir pieteikušies vai plāno pieteikties eiro priekšpiegādei. Eiro priekšpiegāde nozīmē, ka banka laikā no 10. līdz 31.decembrim piegādās uzņēmējam nepieciešamo eiro daudzumu uz uzņēmuma norādītājām adresēm. Saņemt eiro šā gada decembrī uzņēmumiem ir nepieciešams, lai no 1.janvāra būtu eiro, ko izdot klientiem pirkumu atlikumos. Uzņēmēju aptauja liecina, ka 10% no uzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, plāno pieteikties eiro priekšpiegādei novembrī vai decembrī, kad priekšpiegādes pieteikšanās termiņi jau būs beigušies. Savukārt 43% Latvijas uzņēmumu, kuru darbība ir saisīta ar skaidras naudas apgrozību, nav pieteikušies un arī neplāno pieteikties eiro priekšpiegādei. Bet 4% bija grūti pateikt,...

No darba ņēmēja par darba dēvēju - kļūsti par uzņēmēju 5 dienās! Ar šādu aicinājumu nāk klajā Banku augstskola. Lai motivētu pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu uzsākt uzņēmējdarbību, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras projekta "Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma" ietvaros, tiek organizēts bezmaksas apmācību kurss "Kļūsti par uzņēmēju 5 dienās". Kursu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība. Pasākumu organizē Banku augstskola. Apmācību kurss tiks īstenots no 25.novembra līdz 6.decembrim Rīgā, Banku augstskolā, K.Valdemāra ielā 161. Kursa ietvaros tiks apmācīti 30 Latvijas augstskolu vecāko kursu studenti, kuri ir motivēti iesaistīties uzņēmējdarbībā, kā arī topošie uzņēmēji, kam nepieciešama zināšanu pilnveidošana savas inovatīvās biznesa idejas attīstībai. Divu nedēļu intensīvajā apmācību kursā "Kļūsti par uzņēmēju 5 dienās" ietilpst piecu dienu teorētiskās apmācības (kursu tēmas), kā arī pēcapmācību konsultācijas un pirmsinkubācijas pakalpojumi (apmācību grafiks). Studenti kursu laikā no ekspertiem uzzinās, kā attīstīt biznesa ideju, kā piesaistīt investorus, zinošus ekspertus un klientus. Dalībai apmācību kursā var pieteikties...

Laika posmā no 1. līdz 13.oktobrim Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veicis pārbaudes 1368 tirdzniecības vietās, pārbaudot paralēlo cenu atspoguļošanu latos un eiro. 46% pārbaužu konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām, kas saistītas ar nekorektu valūtas konvertāciju (64%) vai cenu nenorādīšanu abās valūtās (24%). Tomēr visbiežāk neatbilstības skaidrojamas ar cilvēciskām kļūdām vai uzņēmēju nezināšanu. Savukārt oktobra sākumā veiktie Ekonomikas ministrijas cenu monitoringa rezultāti apstiprina, ka vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga - 83% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērots 7% gadījumu, bet 9% gadījumu cena ir samazinājusies. Uzņēmēji kļūdās neuzmanības dēļ "Vēlos uzsvērt, ka faktiski visos PTAC konstatētajos gadījumos neatbilstības skaidrojamas ar iespējamām neuzmanības kļūdām, un lielākā daļa no šīm kļūdām novērstas inspektora klātbūtnē vai drīz pēc tam. Īpaši aicinu uzņēmējus pievērst uzmanību precīzai valūtas konvertācijai, jo divas trešdaļas pārkāpumu ir tieši par šādiem gadījumiem. Līdz šim uzņēmēji par pārkāpumiem saņēmuši brīdinājumu un aicinājumu kļūdas operatīvi izlabot....

Piektdien, 18. oktobrī, tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas prezidents sers Suma Čakrabarti (Sir Suma Chakrabarti) apliecināja, ka ERAB plāno Latvijā fokusēties uz uzņēmējdarbības atbalsta projektiem. ERAB prezidents apliecināja, ka ar šo mērķi plāno vēl šī gada laikā apmeklēt Latviju, lai tiktos ar uzņēmējiem un apspriestu konkrētus sadarbības projektus. Pārrunājot esošos sadarbības projektus, tostarp, ERAB līdzdalību bankas Citadele kapitālā, V.Dombrovskis un S.Čakrabarti atzinīgi novērtēja bankas paveikto pelnītspējas atjaunošanā un bija vienisprātis, ka 2014.gadā, Citadelei kļūstot par eirozonas banku, tās vērtība pieaugs. Tāpat abas puses apliecināja gatavību virzīties uz priekšu, lai, saskaņā ar EK prasībām, banku atgrieztu privātajā sektorā. S.Čakrabarti apliecināja, ka ERAB ir gatava atbalstīt gan stratēģiskā investora piesaistes scenāriju, gan alternatīvo iespēju banku kotēt fondu biržā. Tāpat amatpersonas atzinīgi vērtēja Latvijas un ERAB līdzšinējo sadarbību. ERAB Latvijas ekonomikā ieguldījusi vairāk kā 250 miljonus eiro, īstenojot gandrīz 70 dažādus projektus – lielākoties, investējot līdzekļus Latvijas uzņēmumos....

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 16.oktobrī, noslēdza nākamā gada valsts budžeta projekta konceptuālu apspriešanu un vienojās Saeimas 17.oktobra sēdē izskatīšanai pirmajā lasījumā virzīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2014.gadam", likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" un saistītos 41 likuma grozījumus. Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7 miljardu eiro, bet izdevumi - 7,14 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 0,6 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi nākamgad plānoti 8,58 miljardu eiro, bet izdevumi 8,75 miljardu eiro apmērā, līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts tiek prognozēts 0,7 procentu apmērā no IKP. 2014.gada valsts budžeta projektā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Tāpat kā prioritāte noteikta demogrāfiskās situācijas uzlabošana, tostarp lielāks atbalsts jaunajiem vecākiem un ģimenēm bērna pieskatīšanai. Paredzēts arī, ka nākamajā gadā brīvpusdienas skolā saņems pirmo trīs...

"Maksātnespējas regulējam jāaizsargā maksimāli daudz cilvēku, kuri krīzes dēļ nokļuvuši neizpildāmās parādsaistībās. Tautsaimniecības komisijas deputāti ar Maksātnespējas likuma grozījumiem vēlas šo situāciju atrisināt pēc iespējas labākā veidā", uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš trešdien, 16.oktobrī, pēc komisijas sēdes, kurā deputāti otrajā lasījumā lēma par izmaiņām fizisko personu maksātnespējas procesā. "Mežonīgā dzīve lielpilsētā, kad atnāk, piemēram, kreditori un cilvēkam atņem pēdējo, kas pieder, tā nav civilizētas pasaules sastāvdaļa. Tāpēc nepieciešams valsts finansiālais atbalsts, lai persona var iziet maksātnespējas procesu, nezaudējot savu pēdējo īpašumu," norāda J.Ozoliņš. Komisijas priekšsēdētājs akcentē, ka komisija, skatot izmaiņas maksātnespējas regulējumā, būtiski pavirzījusies uz priekšu, ņemot vērā, ka šis ir finansiāli un juridiski sarežģīts likumprojekts. Lemjot par fizisko personu maksātnespējas procesu un bankrota procedūru, komisijas deputāti atbalstīja priekšlikumu, ka parāda piedziņu nevarēs vērst pret personu, kas saņem minimālo algu un pabalstu par apgādājamo. Deputāti arī lēma, ka fiziskas personas maksātnespējas laikā personai būs jāiemaksā...

Turpinot strādāt pie Maksātnespējas likuma grozījumu otrā lasījuma redakcijas, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 16.oktobrī, lems par izmaiņām fizisko personu maksātnespējas procesā. Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš norāda, ka deputātiem rīt būs jālemj par privātpersonu parādsaistību dzēšanas kārtību maksātnespējas procesā, kā arī, cik ilgā laikā šīs parādsaistības būtu jādzēš. Pašlaik likums noteic, ka maksātnespējīgas fiziskās personas parādu dzēšanas termiņš atkarībā no parādsaistībām iestājas divu līdz trīs ar pusi gadu laikā. Kopumā komisijai otrajam lasījumam iesniegti ap 150 priekšlikumu, kas saistīti ne tikai ar privātpersonu, bet arī juridisko personu maksātnespēju. Komisijas sēdē aicināti piedalīties maksātnespējas regulējuma eksperti, sociālie partneri un atbildīgās ministrijas. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde notiek trešdien, 16.oktobrī, plkst.10.00 Jēkaba ielā 10/12, 409.telpā.