FINANSES

Valdība otrdien, 1. oktobrī, apstiprināja likumprojektu par 2014. gada valsts budžetu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,14 miljardi eiro. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi 2014. gadam ir plānoti 8,58 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 8,75 miljardi eiro. Līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts pēc naudas plūsmas tiek prognozēts 0,17 miljardi eiro jeb 0,7% no IKP. Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2014.-2016. gadam, nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 4,2% apmērā, bet turpmākajos gados 4,0% apmērā no IKP. „Gatavojot 2014. gada budžeta projektu, valdība ir noteikusi par prioritāti sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Jāuzsver arī tas, ka nākamais gads...

Otrdien, 1.oktobrī, Ministru kabinets (MK) pabeidza darbu pie valsts pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanas eiro. Turpmākās nedēļas laikā tie tiks publicēti valsts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. MK ir apstiprinājis visus ministriju iesniegtos valsts pakalpojumu cenrāžus eiro, kas nostiprināti ar MK noteikumiem. Lielākajā daļā cenrāžu līdzšinējās summas no latiem konvertētas uz eiro saskaņā ar „Euro ieviešanas kārtības likuma” 6. pantu. Tomēr ir arī tādi cenrāži, kas veidoti no jauna, balstoties uz pašizmaksas aprēķinu. Visi grozījumi MK noteikumos par valsts pakalpojumu cenrāžiem stāsies spēkā ar 2014. gada janvāri. „Gatavojoties pārejai uz eiro, darba efektivitātes nolūkos atsevišķos gadījumos identificēti arī citi – ar eiro ieviešanu tieši nesaistīti grozījumi, kas bija jāveic noteikumos par valsts cenrāžiem saskaņā ar izteiktajiem Valsts kontroles ieteikumiem, vai aktualizējot tos pēc pakalpojuma pašizmaksas principa,” skaidro Sandis Voldiņš, Valsts kancelejas direktora vietnieks tiesību aktu jautājumos. MK saistībā ar pāreju uz eiro jāizskata...

Otrdien, 1.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa no finanšu ministra Andra Vilka saņems 2014.gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi. Plānots, ka tradicionālajā budžeta iesniegšanas pasākumā piedalīsies arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Budžeta iesniegšanas pasākums notiks plkst.16.00. Pēc nākamā gada valsts budžeta projekta iesniegšanas plkst.16.20 Saeimas nama Dāvanu zālē paredzēts amatpersonu preses brīfings.

Tuvojoties dienai, kad Latvijā norēķināties varēs tikai ar eiro, daudziem tirdzniecības darbiniekiem, kā arī citiem iedzīvotājiem, radušās bažas, kā atpazīt eiro monētas un banknotes, kā izvairīties no viltojumu pieņemšanas. Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš sagatavojis informatīvu materiālu par eiro drošības pazīmēm un to pārbaudi. Materiālu var lejuplādēt: http://eiro.lv/faili/struktura/4C84B8847846001380519313.pdf Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju līdz 21. novembrim 26 Latvijas pilsētās rīko seminārus par eiro banknotēm, monētām un ieviešanas procesu. Apmeklēt semināru ciklu aicināti gan profesionāli naudas lietotāji (kasieri, tirdzniecības uzņēmumu darbinieki u.tml.), gan ikviens cits interesents, kuram ir neskaidrības par eiro ieviešanas procesu. Semināru "Kas jāzina par eiro drošību – kasieriem un ikvienam no mums" pirmajā daļā kasieri un citi, kam ar skaidru naudu jāstrādā ikdienā, tiks iepazīstināti ar eiro banknošu un monētu dizainu, drošības...

Ceturtdien, 26. septembrī, Saeima pirmajā lasījumā ar 86 balsīm "par", nevienam nebalsojot pret un neatturoties, pieņēma apjomīgus grozījumus Komercķīlas likumā. Grozījumi paredz, ka par komercķīlām varēs reģistrēt arī preču zīmes, patentus, dizaina paraugus un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas - šos objektus varēs ieķīlāt jebkura persona, kam tie pieder. Savukārt finanšu ķīlas līdz ar šiem grozījumiem tiek skaidri nodalītas no komercķīlām - likuma izpratnē ar finanšu instrumentiem ir saprotami tie finanšu instrumenti, par kuriem var noslēgt finanšu ķīlu atbilstoši Finanšu nodrošinājuma likumam, proti, tie ir finanšu instrumenti, kas tiek iegrāmatoti finanšu instrumentu kontos. Likumprojekts paredz, ka arī kredītprasības Finanšu nodrošinājuma likuma izpratnē nevar būt par komercķīlas priekšmetu. Tāpat grozījumi paredz jaunu kārtību SIA pamatkapitāla daļu ieķīlāšanai - SIA pamatkapitāla daļas tiek pielīdzinātas reģistrācijai pakļautām kustamām lietām. Līdz ar to uz tām attieksies arī citi Komercķīlas likuma īpašie noteikumi, kas reglamentē reģistrācijai pakļautās kustamās lietas, un Uzņēmumu reģistrs likumā noteiktajos gadījumos varēs atteikt attiecīgi komercķīlas...

Ekonomikas ministrija (EM) atgādina, ka no šā gada 1.oktobra sākas cenu paralēlās atspoguļošanas periods, kad cenas precēm un pakalpojumiem būs jānorāda gan latos, gan eiro, lai patērētāji varētu ātrāk pierast pie jaunās valūtas. Aprēķinot cenas, komersanti drīkst izmantot tikai Eiropas Savienības Padomes noteikto fiksēto valūtas kursu: 1 EUR = 0,702804 LVL, strikti ievērojot matemātiskos pārrēķināšanas principus. Paralēlās atspoguļošanas periodā preču un pakalpojumu cenu norādīšana gan latos, gan eiro palīdzēs patērētājiem sekot līdzi cenām un aprast ar jauno valūtu, kā arī ļaus sabiedrībai jau laikus sagatavoties norēķinu valūtas maiņai un atvieglos preces vērtības salīdzināšanu eiro un latos. Laika periodā no 2013.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 31.decembrim pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem papildus cenu norādīšanai latos būs jānorāda gala cena arī eiro. Laika periodā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.jūnijam papildus cenu norādīšanai eiro būs jānorāda gala cenas arī latos. Tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi izvēlēties sev ērtāko un izdevīgāko risinājumu cenu norādīšanā un cenu...

Šā gada 1.oktobris ir diena, kad Latvijā stājas spēkā paralēlais cenu atspoguļošanas periods, atgādina Ekonomikas ministrija (EM). Iedzīvotāji aicināti pievērst uzmanību jaunajām cenu zīmēm un cenrāžiem, arī valsts kontrolējošās institūcijas no savas puses veiks plānotās pārbaudes. Valsts iestāžu attieksme perioda sākumā būs iecietīga, arī iedzīvotājus aicina būt iecietīgiem un iesākumā uz kļūdām norādīt vispirms pašam uzņēmējam. Ekonomistu aprēķini un citu valstu pieredze liecina, ka eiro ieviešanas ietekmei uz cenām nevajadzētu pārsniegt 0,2 - 0,3% no cenas. Tomēr cik godīga būs pāreja uz eiro? Uzņēmēju vidū sastopama dažāda prakse, tieši tāpat kā sabiedrībā. Mēs katrs esam gan pircējs, gan darbinieks vai pat darba devējs. Cik godīgi mēs katrs esam? Un vai par godīgiem uzskatām savus līdzcilvēkus? Kā liecina veiktās socioloģiskās aptaujas rezultāti, 96% iedzīvotāju uzskata sevi un savus tuvākos pat godīgiem, tupretim sabiedrību par kopumā godīgu uzskata 43%, uzņēmēju godīgumam tic 31% respondentu. Paralēlo cenu atspoguļošanas periodu atklās ar Godīguma dienu, kad drosmīgi...

Šā gada augustā konsolidētā kopbudžeta uzkrātais pārpalikums palielinājās par 53,0 miljoniem latu un janvārī-augustā veidoja 250,6 miljonus latu, informē Finanšu ministrija. Pārpalikumu kopbudžetā var skaidrot ar pēdējo gadu laikā novērotu tendenci, kad gada pirmajā pusē ieņēmumi pieaug straujāk nekā izdevumi. Savukārt gada pēdējos mēnešos situācija ir diametrāli pretēja - izdevumu pieaugums pārsniedz ieņēmumu pieaugumu, kā rezultātā gada nogalē situācija budžetā pasliktinās. Šāda budžeta izdevumu attīstība sagaidāma arī šogad, tādēļ pozitīvā situācija budžetā pēc naudas plūsmas šā gada astoņos mēnešos būtu jāvērtē piesardzīgi. Vērtējot budžeta iespējas, papildus augstāk minētajam konsolidētā kopbudžeta rezultātam jānovērtē vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums atbilstoši vienotajai Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, kas ietver arī tādus vispārējās valdības darījumus un institucionālās vienības, ko neatspoguļo konsolidētais kopbudžets. Būtiskākie elementi, kas lielā mērā samazina šā gada konsolidētā kopbudžeta naudas plūsmas pārpalikumu ir ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu un izdevumu nesabalansētība, vispārējās valdības sektorā ietilpstošo valsts un pašvaldību uzņēmumu paredzamie zaudējumi, nomaksātās AS...

Uzņēmēju eiro gatavības indekss pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis par 4 indeksa punktiem, septembra sākumā sasniedzot 54 indeksa punktus, kas norāda uz vidēja līmeņa gatavību pārejai uz eiro. Šādus rādītājus atklāj Swedbank sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS šī gada septembra sākumā veiktais pētījums "Latvijas eiro gatavības indekss". Indeksu veido Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultāti par informētību, attieksmi un rīcību saistībā ar plānoto pāreju uz eiro. Uzņēmēju eiro gatavību pozitīvi ietekmējis informētības pieaugums, savukārt iedzīvotāji sākuši nedaudz aktīvāk rīkoties - apzināt informāciju, eiro maiņas kursu, pārrēķināt cenas un tarifus eiro valūtā. Visvairāk pārejai uz eiro ir gatavi vidzemnieki un rīdzinieki, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kā arī cilvēki ar vismaz vidējiem ienākumiem (ģimenes ikmēneša ienākumi vairāk nekā 200 lati uz cilvēku, personīgie ienākumi augstāki par 300 latiem), liecina indeksa vidējais svērtais rādījums. Uzņēmumu vidū pārejai uz eiro vislabāk ir sagatavojušies Rīgas, Pierīgas un Vidzemes uzņēmēji, pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, kā...

Valdība otrdien, 24. septembrī, pieņēma noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.584 "Kases operāciju uzskaites noteikumi"", kas paredz veikt gan ierastos tehniskos grozījumus, mainot atsauces uz latiem uz atsaucēm uz eiro, gan arī iekļaujot jaunas normas, kuras attiecas uz uzņēmumiem latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periodā un latu skaidras naudas nomaiņas periodā pret eiro (un pēc šī perioda beigām). Noteikumi papildināti ar jaunām normām (9.1. un 9.2. punkti), kas nosaka, kā uzņēmumiem jākārto kases grāmatas vienlaicīgās apgrozības periodā un pēc tā. Proti, ja šajā periodā vai pēc tā beigām uzņēmumam ir kases operācijas vai skaidrās naudas atlikumi latos, tad uzņēmumam jāiekārto atsevišķu kases grāmatu kases operācijām latos (gadījumā, ja kases grāmata sagatavota papīra reģistra veidā) vai arī atsevišķi jāuzskaita kases operācijas latos (gadījumā, ja kases grāmatu kārto elektroniski, izmantojot datorprogrammu), kā arī kases operācijas un skaidrās naudas atlikumus uzņēmuma kasē jāreģistrē pa valūtu veidiem vienā kases grāmatā. Vēl grozījumi paredz,...

Izskatot Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" , auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC) secinājusi, ka, likvidējot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi zaudējumu pārnešanai uzņēmumu grupā, tiek likvidēta viena no retajām Latvijas uzņēmējdarbības nodokļu vides priekšrocībām. Lielākā daļa Latvijas lielāko uzņēmumu ir grupas uzņēmumi, un tieši šī atlaide ir kalpojusi par stimulu veidot daudznozaru grupas struktūras. Šo izmaiņu ieviešana signalizē par tiesiskās paļāvības principa potenciālu pārkāpumu, jo daudzi Latvijas uzņēmēji, kuri ir nodibinājuši uzņēmumu grupas, pēc šīs likuma normas izņemšanas, cietīs no naudas plūsmas problēmām, jo šī nodokļa piemērošanai ir tūlītējs efekts, kas būs jūtams uzreiz, samazinot pieejamo uzņēmuma naudas plūsmu, kā arī tiks būtiski ietekmēti pagātnē pieņemtie investīciju lēmumi. Tā kā par šīm izmaiņām publiskajā telpā nav bijis praktiski nekādu diskusiju, ir pamats uzskatīt, ka daudzi uzņēmumi nemaz neapzinās plānoto nodokļa izmaiņu ietekmi un sekas. PwC aicina gan likumdevējus, gan uzņēmējus iesaistīties publiskajā diskusijā un daudzpusēji izvērtēt plānotās izmaiņas nodokļu likumdošanā....

Valdība otrdien, 24. septembrī skatīja tehniskus grozījumus Ministru kabineta 1999.gada 18.maija noteikumos Nr.178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas"", kas paredz šo noteikumu 13.2 punktā minētos latus aizstāt ar summu eiro. Minētais noteikumu punkts paredz, ka "tirdzniecības vietās, kurās piedāvā alkoholiskos dzērienus patēriņam uz vietas, tiem dzērieniem, kuru cena par piedāvāto tilpumu pārsniedz 50,00 latu, cenas norāda atsevišķā informatīvā materiālā, izņemot gadījumu, ja tiek piedāvāts iegādāties alkoholiskā dzēriena iepakojumu (pudeli). Informatīvo materiālu novieto patērētājam redzamā un pieejamā vietā." Jaunajā noteikumu redakcijā piedāvātā summa ir 70 eiro (noapaļojums uz leju par 1,14 eiro, lai tiktu saglabāts vesels skaitlis). Samazinātā naudas summa attiecas tikai uz konkrētajiem alkohola tirgotājiem, kuriem atsevišķā informatīvā materiālā (cenrādī) būs jānorāda alkoholisko dzērienu cena par piedāvāto tilpumu, ja dzērienu cena būs virs 70,00 euro. Paredzēts, ka MK noteikumu projektā noteiktā norma par lata aizstāšanu ar eiro stāsies spēkā eiro ieviešanas dienā, t.i., 2014.gada 1.janvārī.

“Neskatoties uz valdības solījumiem atvieglot uzņēmējiem procedūras, kuras ir saistītas ar Eiropas Savienības naudas iegūšanu, praksē projekta sagatavošana Eiropas naudas saņemšanai uzņēmējiem ir laika un naudas ietilpīga. Faktiski bez konsultanta iesaistes projekta pieteikumu nemaz nevar sagatavot,” norāda Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Uldis Vītoliņš. Uldis Vītoliņš projekta pieteikumu sarežģītību salīdzina ar disertācijas sagatavošanu, jo pieprasītā informācija ir ļoti specifiska un iziet ārpus jebkāda veida pamata zināšanām, kuras ir komersanta rīcībā esošajam personālam. “Kā īpaši nedraudzīgu attiecībā pret uzņēmējiem ir jāuzskata ar ļoti bieži izvirzītās prasības, kuras paredz ievērojamas investīcijas projekta sagatavošanas procesos,” komentē Uldis Vītoliņš. Viņš uzskata, ka vienīgi Zemkopības ministrija ir draudzīga pret projektu iesniedzējiem, savukārt Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nav draudzīgas pret potenciālajiem projekta iesniedzējiem. „Piemēram, pašreiz izsludinātajos konkursos mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par iespējām saņemt ES finansējumu programmās “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” un “Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) brīdina par SIA "Life Capital" piedāvātajiem finanšu pakalpojumiem - ieguldījumu pakalpojumiem un noguldījumu pieņemšanu - bez atbilstošas atļaujas. Pēc FKTK pieprasījuma apraksti par piedāvātājiem finanšu pakalpojumiem tika izņemti no uzņēmuma mājas lapas (http://lfcapital.eu). Tomēr, ja ir aizdomas par krāpšanu, aicinām iedzīvotājus vērsties policijā. Iedzīvotājiem, kuri nav profesionāļi finanšu pakalpojumu jomā, bet vēlas veikt ieguldījumus vai noguldīt finanšu līdzekļus, rekomendējam doties uz savu banku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, kam ir licence. Šādiem pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums informēt par iespējamajiem riskiem un nodrošināt klienta riska profilam atbilstošu piedāvājumu. FKTK uzrauga tikai licencētus tirgus dalībniekus, kas saņēmuši attiecīgu licenci noguldījumu vai ieguldījumu piesaistei. Tikai pie šiem noguldījumu piesaistītājiem klientu aizsargā valsts - gan kā patērētāju, gan kā noguldītāju. Informācija par licencētām ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām Latvijā ir pieejama FKTK mājas lapā - Licencētie pakalpojumu sniedzēji: http://ej.uz/pv1c.

Otrdien, 24. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) iesniegtais informatīvais ziņojums "Nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi saistībā ar valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" reorganizāciju". Lēmums par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu ir secīgs turpinājums 2009. gada MK lēmumam līdz šā gada beigām pārtraukt bankas komercdarbību un koncentrēties tikai uz attīstības institūcijas uzdevumiem. Ir identificēti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas procesa un privatizācijas sertifikātu apriti saistītajā jomā. Grozījumi nepieciešami, ņemot vērā plānoto Hipotēku bankas statusa un nosaukuma maiņu, kā arī, mainoties šo funkciju īstenošanas mehānismam, banka vairs nesniegs maksājumu pakalpojumus. Hipotēku banka, atsavinot tās komercdaļu atbilstoši pārveides stratēģijai, no komercdarbības ienākumiem vairs nevarēs segt izmaksas, kas radīsies, nodrošinot valsts deleģēto uzdevumu izpildi privatizācijas jomā, kā arī, samazinoties privatizācijas darījumu apjomam, nav iespējams no komisiju maksas ieņēmumiem segt Hipotēku bankas izdevumus par šo funkciju uzturēšanu.