FINANSES

Piektdien, 18. oktobrī, tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas prezidents sers Suma Čakrabarti (Sir Suma Chakrabarti) apliecināja, ka ERAB plāno Latvijā fokusēties uz uzņēmējdarbības atbalsta projektiem. ERAB prezidents apliecināja, ka ar šo mērķi plāno vēl šī gada laikā apmeklēt Latviju, lai tiktos ar uzņēmējiem un apspriestu konkrētus sadarbības projektus. Pārrunājot esošos sadarbības projektus, tostarp, ERAB līdzdalību bankas Citadele kapitālā, V.Dombrovskis un S.Čakrabarti atzinīgi novērtēja bankas paveikto pelnītspējas atjaunošanā un bija vienisprātis, ka 2014.gadā, Citadelei kļūstot par eirozonas banku, tās vērtība pieaugs. Tāpat abas puses apliecināja gatavību virzīties uz priekšu, lai, saskaņā ar EK prasībām, banku atgrieztu privātajā sektorā. S.Čakrabarti apliecināja, ka ERAB ir gatava atbalstīt gan stratēģiskā investora piesaistes scenāriju, gan alternatīvo iespēju banku kotēt fondu biržā. Tāpat amatpersonas atzinīgi vērtēja Latvijas un ERAB līdzšinējo sadarbību. ERAB Latvijas ekonomikā ieguldījusi vairāk kā 250 miljonus eiro, īstenojot gandrīz 70 dažādus projektus – lielākoties, investējot līdzekļus Latvijas uzņēmumos....

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 16.oktobrī, noslēdza nākamā gada valsts budžeta projekta konceptuālu apspriešanu un vienojās Saeimas 17.oktobra sēdē izskatīšanai pirmajā lasījumā virzīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2014.gadam", likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" un saistītos 41 likuma grozījumus. Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7 miljardu eiro, bet izdevumi - 7,14 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 0,6 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi nākamgad plānoti 8,58 miljardu eiro, bet izdevumi 8,75 miljardu eiro apmērā, līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts tiek prognozēts 0,7 procentu apmērā no IKP. 2014.gada valsts budžeta projektā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Tāpat kā prioritāte noteikta demogrāfiskās situācijas uzlabošana, tostarp lielāks atbalsts jaunajiem vecākiem un ģimenēm bērna pieskatīšanai. Paredzēts arī, ka nākamajā gadā brīvpusdienas skolā saņems pirmo trīs...

"Maksātnespējas regulējam jāaizsargā maksimāli daudz cilvēku, kuri krīzes dēļ nokļuvuši neizpildāmās parādsaistībās. Tautsaimniecības komisijas deputāti ar Maksātnespējas likuma grozījumiem vēlas šo situāciju atrisināt pēc iespējas labākā veidā", uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš trešdien, 16.oktobrī, pēc komisijas sēdes, kurā deputāti otrajā lasījumā lēma par izmaiņām fizisko personu maksātnespējas procesā. "Mežonīgā dzīve lielpilsētā, kad atnāk, piemēram, kreditori un cilvēkam atņem pēdējo, kas pieder, tā nav civilizētas pasaules sastāvdaļa. Tāpēc nepieciešams valsts finansiālais atbalsts, lai persona var iziet maksātnespējas procesu, nezaudējot savu pēdējo īpašumu," norāda J.Ozoliņš. Komisijas priekšsēdētājs akcentē, ka komisija, skatot izmaiņas maksātnespējas regulējumā, būtiski pavirzījusies uz priekšu, ņemot vērā, ka šis ir finansiāli un juridiski sarežģīts likumprojekts. Lemjot par fizisko personu maksātnespējas procesu un bankrota procedūru, komisijas deputāti atbalstīja priekšlikumu, ka parāda piedziņu nevarēs vērst pret personu, kas saņem minimālo algu un pabalstu par apgādājamo. Deputāti arī lēma, ka fiziskas personas maksātnespējas laikā personai būs jāiemaksā...

Turpinot strādāt pie Maksātnespējas likuma grozījumu otrā lasījuma redakcijas, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 16.oktobrī, lems par izmaiņām fizisko personu maksātnespējas procesā. Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš norāda, ka deputātiem rīt būs jālemj par privātpersonu parādsaistību dzēšanas kārtību maksātnespējas procesā, kā arī, cik ilgā laikā šīs parādsaistības būtu jādzēš. Pašlaik likums noteic, ka maksātnespējīgas fiziskās personas parādu dzēšanas termiņš atkarībā no parādsaistībām iestājas divu līdz trīs ar pusi gadu laikā. Kopumā komisijai otrajam lasījumam iesniegti ap 150 priekšlikumu, kas saistīti ne tikai ar privātpersonu, bet arī juridisko personu maksātnespēju. Komisijas sēdē aicināti piedalīties maksātnespējas regulējuma eksperti, sociālie partneri un atbildīgās ministrijas. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde notiek trešdien, 16.oktobrī, plkst.10.00 Jēkaba ielā 10/12, 409.telpā.

Otrdien, 15. oktobrī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par finanšu stabilitātes nodevas ietekmi, apmēru un priekšlikumiem turpmākai rīcībai". Tajā apskatīti iespējamie instrumenti finanšu sektora stabilitātes veicināšanai, analizēta finanšu stabilitātes nodevas ietekme uz finanšu sektoru un ekonomiku kopumā, kā arī apkopota citu valstu pieredze. Finanšu stabilitātes nodeva tiek piemērota no 2011. gada taksācijas periodā, un, sākot ar 2012. gadu, ir dubultota nodevas likme. Pastāvošais regulējums ir analizēts no divu galveno aspektu viedokļa - sniegtā atbalsta izmaksu apjoma atgūšana un nākotnē iespējamās krīzes ietekmes mazināšana. Kopš 2008. gada novembra banku sektors ir saņēmis ievērojamu atbalstu no valsts stabilitātes nodrošināšanai. Arī citur pasaulē valdības ir realizējušas dažādus pasākumus finanšu stabilitātes nodrošināšanai un ilgtermiņā – nākotnes krīzes seku mazināšanai. Ziņojumā apskatīti banku sektora darbības rezultāti. Banku sektorā 2012. gadā ir novērojama darbības rezultātu uzlabošanās, no jauna uzrādot peļņu un pakāpeniski notiek kredītportfeļa struktūras uzlabošanās. Kreditēšanas...

Finanšu ministrijas Eiro birojs sagatavojis atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem saistībā ar gaidāmo eiro ieviešanu un jau valstī īstenoto cenu paralēlās atspoguļošanas periodu. Viens no jautājumiem, kas varētu interesēt arī mūsu portāla auditoriju un kas svarīgi zināt grāmatvežiem, ir par to, kā turpmāk Latvijas Banka noteiks un publicēs eiro kursu pret citām valūtām. Līdz ar eiro ieviešanu Latvijā, Latvijas Banka pārtrauks ārvalstu valūtu oficiālo kursu noteikšanu. Ārvalstu valūtas oficiālā kursa vietā pamatā būs izmantojams Eiropas Centrālās bankas (ECB) publicētais eiro atsauces kurss, kas tiks pārpublicēts arī Latvijas Bankas interneta vietnē. Pašlaik Latvijas Banka katru darbadienu nosaka vairāku ārvalstu valūtu kursus attiecībā pret latu. Šie kursi stājas spēkā ar nākamo darbadienu un tiek izmantoti LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (ārvalstu aktīvu pārvērtēšanai grāmatvedības vajadzībām, muitas nodokļu aprēķināšanai utt.). Esošā kārtība nodrošina arī to, ka kārtējās dienas valūtu kursi pieejami šīs dienas sākumā. Līdz ar eiro ieviešanu Latvijā, Latvijas Banka pārtrauks ārvalstu valūtu oficiālo kursu...

Kredītņēmēji situācijā, ja ar kādu no ģimenes apgādniekiem notiktu kas neparedzēts un tā rezultātā strauji samazinātos ģimenes ikmēneša ienākumi, visbiežāk aizņemtos līdzekļus no tuviniekiem vai draugiem (27%), segtu saistības no citu ģimenes locekļu ikmēneša ienākumiem (24%), dotos peļņā uz ārvalstīm (18%) vai paļautos uz dzīvības apdrošināšanu (18%). Tā liecina Swedbank veiktā aptauja. Zīmīgi, ka gandrīz piektdaļa (17%) kredītņēmēju nemaz nav domājuši par risinājumiem saistību izpildē, ja ar kādu no ģimenes apgādniekiem notiku negadījums. Lielākajai daļai (58%) Latvijas iedzīvotāju ir viens kredīts uz ģimeni, bet gandrīz trešdaļai (28%) - diva veida kredītsaistības. Visvairāk iedzīvotājiem ir patēriņa kredītsaistības (43%), tām seko hipotekārais kredīts (35%) un auto līzings (29%). Zīmīgi, ka piektdaļa iedzīvotāju (20%) ir arī ņēmuši aizņēmumu, lai segtu izdevumus par savu vai bērnu izglītību. Lielākajai daļai respondentu (61%) maksājumi kredītsaistību segšanai nepārsniedz 30% no ģimenes ikmēneša ienākumiem. Vīrieši biežāk nekā sievietes (31% vīriešu pret 17% sieviešu) krīzes situācijās kredītsaistības turpinātu segt no citu...

Jau informējām, ka Latvijas Komercbanku asociācija sadarbībā ar Finanšu ministrijas Eiro biroju septembra nogalē rīkoja Lielo Eirovebināru, kurā zinošākie valsts pārvaldes un finanšu nozares speciālisti skaidroja ar eiro ieviešanu saistītus jautājumus. Visas Lielā Eirovebināra uzstāšanās tika ierakstītas un pieejamas Latvijas Komercbanku asociācijas un Eiro biroja YouTube kontos. Publicējam semināra ierakstu, Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš skaidro par eiro drošības pazīmēm un kā kasieriem, pieņemot eiro banknotes, tās pārbaudīt, lai izvairītos no viltotām banknotēm.

Ekonomikas ministrija, turpinot darbu pie stingrāka regulējuma izstrādes t.s. "ātro kredītu" izsniegšanai un nozares darbības pilnveidošanai, izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta komitejā priekšlikumus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Kaut ilgstošajās diskusijās ar nozares komersantiem netika rasta vienošanās par vairākiem jautājumiem, Ekonomikas ministrija uzskata, ka ātro kredītu izmaksas ir jāsamazina un būtiski jāstiprina prasības patērētāju maksātspējas izvērtēšanai. Ministrija rosina likumā noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nedrīkst pārsniegt 100 %. Šāds nosacījums samazinās parādnieku skaitu, nodrošinās kredīta kopējo izmaksu prognozējamību un veicinās patērētāja maksātspējas izvērtēšanu. Paredzams, ka kredīta kopējo izmaksu samazinājuma dēļ samazināsies kredīta kopējo izmaksu slogs, kā rezultātā patērētājiem būs vieglāk nokārtot savas saistības pret kreditoru, pieaugs atdoto kredītu skaits, kā arī patērētājiem būs iespējas pieņemt informētāku lēmumu par jaunu saistību uzņemšanos. Tāpat EM piedāvā noteikt nokavējuma procentu apmēra ierobežojumu, lai aizsargātu patērētāju no strauji pieaugošiem nokavējuma procentiem un nodrošinātu taisnīgu...

Latvijas bankas nopietni gatavojas eiro ieviešanai Latvijā no nākamā gada 1.janvāra, lai nodrošinātu maksimāli ērtu, lētu un saprotamu pāreju no latiem uz eiro visiem banku klientiem. Par banku jau paveikto un aktuālajiem darbiem Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) otrdien, 8.oktobrī informēja Eiro ieviešanas koordinācijas padomi, ko vada Ministru prezidents. Bankas atgādina, ka jebkuram Latvijas iedzīvotājam un uzņēmumam lētākā un ērtākā naudas nomaiņa no latiem uz eiro būs bezskaidrās naudas un maksājumu kartes izmantošana. Tomēr lielākais izaicinājums būs tieši skaidrās naudas nomaiņa, tādēļ bankās tiek veikta virkne darbu, lai sagatavotos tieši skaidrās naudas nomaiņai. Paralēli apjomīgai iedzīvotāju un uzņēmēju informēšanai par bezskaidrās naudas lietošanu atsevišķas bankas (aptver 77% no klientu - privātpersonu skaita) piedāvā saviem klientiem arī latu, tai skaitā monētu, iemaksu savā krājkontā bez apjoma ierobežojuma un bez komisijas maksas. Pēc datiem uz 2013. gada 30.jūniju, skaidras naudas pakalpojumi ir pieejami 339 klientus apkalpojošās vietās, un bankās tiek izvērtēts filiāļu un ATM pārklājums,...

Pēc četrus gadus ilgām pārrunām Saeima nolēmusi pieņemt Latvijas kredītņēmēju apvienības ierosinātos grozījumus Civilprocesa likumā, kas nosaka parādniekam tiesu procesā minimālo neaizskaramo summu. Grozījumi stāsies spēkā ar nākamā gada sākumu. Latvijas kredītņēmēju apvienība (LAKRA) ziņo, ka ar 2014.gada 1.janvāri stāsies spēkā izmaiņas Cilivprocesa likumā, ar kuru tiks noteikts, ka parādniekam pēc tiesu izpildītāja atvilkumiem katru mēnesi būs jāsaglabā minimālā neaizskaramā summa - minimālās mēnešalgas apmērā parādniekam un vēl 45 lati par katru apgādībā esošo. Tas nozīmē, ka sākot ar 2014.gada 1.janvāri ģimenei ar vienu nepilngadīgu bērnu neaizskaramais minimums mēnesī būs 270 latu. Priekšlikumu par šādiem likuma grozījumiem LAKRA iesniedza jau pirms 4 gadiem - 2009.gadā. Intensīvi pārliecinot deputātus par šādas normas nepieciešamību, Saeima šogad akceptējusi šos grozījumus. LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš atzīst: "Esam gandarīti, ka šie likuma grozījumi stāsies spēkā, jo tas palīdzēs daudzām ģimenēm ar bērniem, nevis uzņemties jaunas parādsaistības, bet gan ļaus dzīvot mierīgāk, jo būs iespēja segt komunālos...

Ar Satversmes tiesas 2013. gada 7.oktobra lēmumu izbeigta tiesvedība lietā Nr. 2012-25-01 "Par 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likuma 138. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. un 105. pantam- (turpmāk - Lēmums), informē advokātu birojs "Borenius". Konkrētajā lietā tika apstrīdēts 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likuma 138. pants. Piemērojot norādīto tiesību normu, tika pabeigta maksātnespējīgās sabiedrības bankrota procedūra, neskatoties uz to, ka vienlaicīgi vispārējās jurisdikcijas tiesā turpinājās tiesvedība, kurā kredītiestāde bija cēlusi prasību par tās atzīšanu par nodrošināto kreditoru. Pieteikumā Satversmes tiesai tika pamatots, ka tiesiskais regulējums, kas pieļauj pabeigt bankrota procedūru un likvidēt maksātnespējīgo sabiedrību, neskatoties uz to, ka vienlaicīgi norit tiesvedība par kredītiestādes atzīšanu par nodrošināto kreditoru (lai gan tiesa nav atzinusi, ka pastāv strīds par tiesībām), neatbilst personas tiesībām un taisnīgu tiesu un personas tiesībās uz īpašumu. Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu 29. panta 21 daļu Satversmes tiesas lēmumā par tiesvedības izbeigšanu sniegtā tiesību normas interpretācijas ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām...

Jau informējām, ka Latvijas Komercbanku asociācija sadarbībā ar Finanšu ministrijas Eiro biroju septembra nogalē rīkoja Lielo Eirovebināru, kurā zinošākie valsts pārvaldes un finanšu nozares speciālisti skaidroja ar eiro ieviešanu saistītus jautājumus. Visas Lielā Eirovebināra uzstāšanās tika ierakstītas un pieejamas Latvijas Komercbanku asociācijas un Eiro biroja YouTube kontos. Publicējam semināra ierakstu, kurā par kases aparātu pielāgošanu, kases čekiem eiro ieviešanas sakarā stāsta Māris Muižnieks, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenais speciālists.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2013. gada 4.septembrī apstiprināja grozījumus atsevišķos FKTK normatīvajos noteikumos ar mērķi pielāgot tos eiro ieviešanai. Grozījumi apstiprināti 26 noteikumos un paredz aizstāt atsauces uz latiem ar atsaucēm uz eiro, kā arī izteikt summas, kas šobrīd ir noteiktas latos, eiro, pārrēķinot pēc oficiālā maiņas kursa. Tāpat apstiprināti grozījumi "Sistēmas dalībnieku finanšu instrumentu portfeļu pārskatu sagatavošanas normatīvajos noteikumos", precizējot finanšu instrumentu tirgus dalībnieku pārskatu sagatavošanas formas un iekļaujamās informācijas apjomu.

Ceturtdien Saeimā komisijām nodotais valsts budžeta projekts ietver virkni pasākumu, kas stimulēs ekonomikas izaugsmi. Tomēr būtiska līdzekļu pārdale par labu sociālajiem un citiem izdevumiem nozīmē to, ka attīstības jautājumi turpmākajos gados būs jāfinansē ar Eiropas Savienības līdzekļu palīdzību, norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš uzsver, ka pozitīvi ir vērtējams fakts, ka šogad tiek iesniegts trīs gadu jeb vidēja termiņa budžets, kas uzņēmējdarbības vidi padara salīdzinoši prognozējamāku. "Valsts budžeta projektā ir iekļauti vairāki ekonomikas izaugsmei būtiski pasākumi, tostarp darbaspēka nodokļu samazināšanas programmas turpinājums, OIK izmaksu pieauguma novēršana lietotājiem, daudz pievilcīgākas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kā arī finansējums Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna īstenošanas uzsākšanai. Īpaši vēlos uzsvērt, ka ir izdevies novērst draudošo OIK pieaugumu, kas nozīmētu elektrības cenu lēcienu un bija šķērslis Nr.1 Latvijas eksportspējīgo uzņēmumu izaugsmei. Budžeta likumu paketē ir iekļauts subsidētās enerģijas nodokļa un Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda instruments, kas novērsīs turpmāku OIK pieaugumu. Ja tas nebūtu...