FINANSES

Otrdien, 15. oktobrī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par finanšu stabilitātes nodevas ietekmi, apmēru un priekšlikumiem turpmākai rīcībai". Tajā apskatīti iespējamie instrumenti finanšu sektora stabilitātes veicināšanai, analizēta finanšu stabilitātes nodevas ietekme uz finanšu sektoru un ekonomiku kopumā, kā arī apkopota citu valstu pieredze. Finanšu stabilitātes nodeva tiek piemērota no 2011. gada taksācijas periodā, un, sākot ar 2012. gadu, ir dubultota nodevas likme. Pastāvošais regulējums ir analizēts no divu galveno aspektu viedokļa - sniegtā atbalsta izmaksu apjoma atgūšana un nākotnē iespējamās krīzes ietekmes mazināšana. Kopš 2008. gada novembra banku sektors ir saņēmis ievērojamu atbalstu no valsts stabilitātes nodrošināšanai. Arī citur pasaulē valdības ir realizējušas dažādus pasākumus finanšu stabilitātes nodrošināšanai un ilgtermiņā – nākotnes krīzes seku mazināšanai. Ziņojumā apskatīti banku sektora darbības rezultāti. Banku sektorā 2012. gadā ir novērojama darbības rezultātu uzlabošanās, no jauna uzrādot peļņu un pakāpeniski notiek kredītportfeļa struktūras uzlabošanās. Kreditēšanas...

Finanšu ministrijas Eiro birojs sagatavojis atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem saistībā ar gaidāmo eiro ieviešanu un jau valstī īstenoto cenu paralēlās atspoguļošanas periodu. Viens no jautājumiem, kas varētu interesēt arī mūsu portāla auditoriju un kas svarīgi zināt grāmatvežiem, ir par to, kā turpmāk Latvijas Banka noteiks un publicēs eiro kursu pret citām valūtām. Līdz ar eiro ieviešanu Latvijā, Latvijas Banka pārtrauks ārvalstu valūtu oficiālo kursu noteikšanu. Ārvalstu valūtas oficiālā kursa vietā pamatā būs izmantojams Eiropas Centrālās bankas (ECB) publicētais eiro atsauces kurss, kas tiks pārpublicēts arī Latvijas Bankas interneta vietnē. Pašlaik Latvijas Banka katru darbadienu nosaka vairāku ārvalstu valūtu kursus attiecībā pret latu. Šie kursi stājas spēkā ar nākamo darbadienu un tiek izmantoti LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (ārvalstu aktīvu pārvērtēšanai grāmatvedības vajadzībām, muitas nodokļu aprēķināšanai utt.). Esošā kārtība nodrošina arī to, ka kārtējās dienas valūtu kursi pieejami šīs dienas sākumā. Līdz ar eiro ieviešanu Latvijā, Latvijas Banka pārtrauks ārvalstu valūtu oficiālo kursu...

Kredītņēmēji situācijā, ja ar kādu no ģimenes apgādniekiem notiktu kas neparedzēts un tā rezultātā strauji samazinātos ģimenes ikmēneša ienākumi, visbiežāk aizņemtos līdzekļus no tuviniekiem vai draugiem (27%), segtu saistības no citu ģimenes locekļu ikmēneša ienākumiem (24%), dotos peļņā uz ārvalstīm (18%) vai paļautos uz dzīvības apdrošināšanu (18%). Tā liecina Swedbank veiktā aptauja. Zīmīgi, ka gandrīz piektdaļa (17%) kredītņēmēju nemaz nav domājuši par risinājumiem saistību izpildē, ja ar kādu no ģimenes apgādniekiem notiku negadījums. Lielākajai daļai (58%) Latvijas iedzīvotāju ir viens kredīts uz ģimeni, bet gandrīz trešdaļai (28%) - diva veida kredītsaistības. Visvairāk iedzīvotājiem ir patēriņa kredītsaistības (43%), tām seko hipotekārais kredīts (35%) un auto līzings (29%). Zīmīgi, ka piektdaļa iedzīvotāju (20%) ir arī ņēmuši aizņēmumu, lai segtu izdevumus par savu vai bērnu izglītību. Lielākajai daļai respondentu (61%) maksājumi kredītsaistību segšanai nepārsniedz 30% no ģimenes ikmēneša ienākumiem. Vīrieši biežāk nekā sievietes (31% vīriešu pret 17% sieviešu) krīzes situācijās kredītsaistības turpinātu segt no citu...

Jau informējām, ka Latvijas Komercbanku asociācija sadarbībā ar Finanšu ministrijas Eiro biroju septembra nogalē rīkoja Lielo Eirovebināru, kurā zinošākie valsts pārvaldes un finanšu nozares speciālisti skaidroja ar eiro ieviešanu saistītus jautājumus. Visas Lielā Eirovebināra uzstāšanās tika ierakstītas un pieejamas Latvijas Komercbanku asociācijas un Eiro biroja YouTube kontos. Publicējam semināra ierakstu, Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš skaidro par eiro drošības pazīmēm un kā kasieriem, pieņemot eiro banknotes, tās pārbaudīt, lai izvairītos no viltotām banknotēm.

Ekonomikas ministrija, turpinot darbu pie stingrāka regulējuma izstrādes t.s. "ātro kredītu" izsniegšanai un nozares darbības pilnveidošanai, izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta komitejā priekšlikumus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Kaut ilgstošajās diskusijās ar nozares komersantiem netika rasta vienošanās par vairākiem jautājumiem, Ekonomikas ministrija uzskata, ka ātro kredītu izmaksas ir jāsamazina un būtiski jāstiprina prasības patērētāju maksātspējas izvērtēšanai. Ministrija rosina likumā noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nedrīkst pārsniegt 100 %. Šāds nosacījums samazinās parādnieku skaitu, nodrošinās kredīta kopējo izmaksu prognozējamību un veicinās patērētāja maksātspējas izvērtēšanu. Paredzams, ka kredīta kopējo izmaksu samazinājuma dēļ samazināsies kredīta kopējo izmaksu slogs, kā rezultātā patērētājiem būs vieglāk nokārtot savas saistības pret kreditoru, pieaugs atdoto kredītu skaits, kā arī patērētājiem būs iespējas pieņemt informētāku lēmumu par jaunu saistību uzņemšanos. Tāpat EM piedāvā noteikt nokavējuma procentu apmēra ierobežojumu, lai aizsargātu patērētāju no strauji pieaugošiem nokavējuma procentiem un nodrošinātu taisnīgu...

Latvijas bankas nopietni gatavojas eiro ieviešanai Latvijā no nākamā gada 1.janvāra, lai nodrošinātu maksimāli ērtu, lētu un saprotamu pāreju no latiem uz eiro visiem banku klientiem. Par banku jau paveikto un aktuālajiem darbiem Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) otrdien, 8.oktobrī informēja Eiro ieviešanas koordinācijas padomi, ko vada Ministru prezidents. Bankas atgādina, ka jebkuram Latvijas iedzīvotājam un uzņēmumam lētākā un ērtākā naudas nomaiņa no latiem uz eiro būs bezskaidrās naudas un maksājumu kartes izmantošana. Tomēr lielākais izaicinājums būs tieši skaidrās naudas nomaiņa, tādēļ bankās tiek veikta virkne darbu, lai sagatavotos tieši skaidrās naudas nomaiņai. Paralēli apjomīgai iedzīvotāju un uzņēmēju informēšanai par bezskaidrās naudas lietošanu atsevišķas bankas (aptver 77% no klientu - privātpersonu skaita) piedāvā saviem klientiem arī latu, tai skaitā monētu, iemaksu savā krājkontā bez apjoma ierobežojuma un bez komisijas maksas. Pēc datiem uz 2013. gada 30.jūniju, skaidras naudas pakalpojumi ir pieejami 339 klientus apkalpojošās vietās, un bankās tiek izvērtēts filiāļu un ATM pārklājums,...

Pēc četrus gadus ilgām pārrunām Saeima nolēmusi pieņemt Latvijas kredītņēmēju apvienības ierosinātos grozījumus Civilprocesa likumā, kas nosaka parādniekam tiesu procesā minimālo neaizskaramo summu. Grozījumi stāsies spēkā ar nākamā gada sākumu. Latvijas kredītņēmēju apvienība (LAKRA) ziņo, ka ar 2014.gada 1.janvāri stāsies spēkā izmaiņas Cilivprocesa likumā, ar kuru tiks noteikts, ka parādniekam pēc tiesu izpildītāja atvilkumiem katru mēnesi būs jāsaglabā minimālā neaizskaramā summa - minimālās mēnešalgas apmērā parādniekam un vēl 45 lati par katru apgādībā esošo. Tas nozīmē, ka sākot ar 2014.gada 1.janvāri ģimenei ar vienu nepilngadīgu bērnu neaizskaramais minimums mēnesī būs 270 latu. Priekšlikumu par šādiem likuma grozījumiem LAKRA iesniedza jau pirms 4 gadiem - 2009.gadā. Intensīvi pārliecinot deputātus par šādas normas nepieciešamību, Saeima šogad akceptējusi šos grozījumus. LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš atzīst: "Esam gandarīti, ka šie likuma grozījumi stāsies spēkā, jo tas palīdzēs daudzām ģimenēm ar bērniem, nevis uzņemties jaunas parādsaistības, bet gan ļaus dzīvot mierīgāk, jo būs iespēja segt komunālos...

Ar Satversmes tiesas 2013. gada 7.oktobra lēmumu izbeigta tiesvedība lietā Nr. 2012-25-01 "Par 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likuma 138. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. un 105. pantam- (turpmāk - Lēmums), informē advokātu birojs "Borenius". Konkrētajā lietā tika apstrīdēts 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likuma 138. pants. Piemērojot norādīto tiesību normu, tika pabeigta maksātnespējīgās sabiedrības bankrota procedūra, neskatoties uz to, ka vienlaicīgi vispārējās jurisdikcijas tiesā turpinājās tiesvedība, kurā kredītiestāde bija cēlusi prasību par tās atzīšanu par nodrošināto kreditoru. Pieteikumā Satversmes tiesai tika pamatots, ka tiesiskais regulējums, kas pieļauj pabeigt bankrota procedūru un likvidēt maksātnespējīgo sabiedrību, neskatoties uz to, ka vienlaicīgi norit tiesvedība par kredītiestādes atzīšanu par nodrošināto kreditoru (lai gan tiesa nav atzinusi, ka pastāv strīds par tiesībām), neatbilst personas tiesībām un taisnīgu tiesu un personas tiesībās uz īpašumu. Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu 29. panta 21 daļu Satversmes tiesas lēmumā par tiesvedības izbeigšanu sniegtā tiesību normas interpretācijas ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām...

Jau informējām, ka Latvijas Komercbanku asociācija sadarbībā ar Finanšu ministrijas Eiro biroju septembra nogalē rīkoja Lielo Eirovebināru, kurā zinošākie valsts pārvaldes un finanšu nozares speciālisti skaidroja ar eiro ieviešanu saistītus jautājumus. Visas Lielā Eirovebināra uzstāšanās tika ierakstītas un pieejamas Latvijas Komercbanku asociācijas un Eiro biroja YouTube kontos. Publicējam semināra ierakstu, kurā par kases aparātu pielāgošanu, kases čekiem eiro ieviešanas sakarā stāsta Māris Muižnieks, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenais speciālists.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2013. gada 4.septembrī apstiprināja grozījumus atsevišķos FKTK normatīvajos noteikumos ar mērķi pielāgot tos eiro ieviešanai. Grozījumi apstiprināti 26 noteikumos un paredz aizstāt atsauces uz latiem ar atsaucēm uz eiro, kā arī izteikt summas, kas šobrīd ir noteiktas latos, eiro, pārrēķinot pēc oficiālā maiņas kursa. Tāpat apstiprināti grozījumi "Sistēmas dalībnieku finanšu instrumentu portfeļu pārskatu sagatavošanas normatīvajos noteikumos", precizējot finanšu instrumentu tirgus dalībnieku pārskatu sagatavošanas formas un iekļaujamās informācijas apjomu.

Ceturtdien Saeimā komisijām nodotais valsts budžeta projekts ietver virkni pasākumu, kas stimulēs ekonomikas izaugsmi. Tomēr būtiska līdzekļu pārdale par labu sociālajiem un citiem izdevumiem nozīmē to, ka attīstības jautājumi turpmākajos gados būs jāfinansē ar Eiropas Savienības līdzekļu palīdzību, norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš uzsver, ka pozitīvi ir vērtējams fakts, ka šogad tiek iesniegts trīs gadu jeb vidēja termiņa budžets, kas uzņēmējdarbības vidi padara salīdzinoši prognozējamāku. "Valsts budžeta projektā ir iekļauti vairāki ekonomikas izaugsmei būtiski pasākumi, tostarp darbaspēka nodokļu samazināšanas programmas turpinājums, OIK izmaksu pieauguma novēršana lietotājiem, daudz pievilcīgākas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kā arī finansējums Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna īstenošanas uzsākšanai. Īpaši vēlos uzsvērt, ka ir izdevies novērst draudošo OIK pieaugumu, kas nozīmētu elektrības cenu lēcienu un bija šķērslis Nr.1 Latvijas eksportspējīgo uzņēmumu izaugsmei. Budžeta likumu paketē ir iekļauts subsidētās enerģijas nodokļa un Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda instruments, kas novērsīs turpmāku OIK pieaugumu. Ja tas nebūtu...

Valdība otrdien, 1. oktobrī, apstiprināja likumprojektu par 2014. gada valsts budžetu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,14 miljardi eiro. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi 2014. gadam ir plānoti 8,58 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 8,75 miljardi eiro. Līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts pēc naudas plūsmas tiek prognozēts 0,17 miljardi eiro jeb 0,7% no IKP. Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2014.-2016. gadam, nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 4,2% apmērā, bet turpmākajos gados 4,0% apmērā no IKP. „Gatavojot 2014. gada budžeta projektu, valdība ir noteikusi par prioritāti sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Jāuzsver arī tas, ka nākamais gads...

Otrdien, 1.oktobrī, Ministru kabinets (MK) pabeidza darbu pie valsts pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanas eiro. Turpmākās nedēļas laikā tie tiks publicēti valsts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. MK ir apstiprinājis visus ministriju iesniegtos valsts pakalpojumu cenrāžus eiro, kas nostiprināti ar MK noteikumiem. Lielākajā daļā cenrāžu līdzšinējās summas no latiem konvertētas uz eiro saskaņā ar „Euro ieviešanas kārtības likuma” 6. pantu. Tomēr ir arī tādi cenrāži, kas veidoti no jauna, balstoties uz pašizmaksas aprēķinu. Visi grozījumi MK noteikumos par valsts pakalpojumu cenrāžiem stāsies spēkā ar 2014. gada janvāri. „Gatavojoties pārejai uz eiro, darba efektivitātes nolūkos atsevišķos gadījumos identificēti arī citi – ar eiro ieviešanu tieši nesaistīti grozījumi, kas bija jāveic noteikumos par valsts cenrāžiem saskaņā ar izteiktajiem Valsts kontroles ieteikumiem, vai aktualizējot tos pēc pakalpojuma pašizmaksas principa,” skaidro Sandis Voldiņš, Valsts kancelejas direktora vietnieks tiesību aktu jautājumos. MK saistībā ar pāreju uz eiro jāizskata...

Otrdien, 1.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa no finanšu ministra Andra Vilka saņems 2014.gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi. Plānots, ka tradicionālajā budžeta iesniegšanas pasākumā piedalīsies arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Budžeta iesniegšanas pasākums notiks plkst.16.00. Pēc nākamā gada valsts budžeta projekta iesniegšanas plkst.16.20 Saeimas nama Dāvanu zālē paredzēts amatpersonu preses brīfings.

Tuvojoties dienai, kad Latvijā norēķināties varēs tikai ar eiro, daudziem tirdzniecības darbiniekiem, kā arī citiem iedzīvotājiem, radušās bažas, kā atpazīt eiro monētas un banknotes, kā izvairīties no viltojumu pieņemšanas. Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš sagatavojis informatīvu materiālu par eiro drošības pazīmēm un to pārbaudi. Materiālu var lejuplādēt: http://eiro.lv/faili/struktura/4C84B8847846001380519313.pdf Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju līdz 21. novembrim 26 Latvijas pilsētās rīko seminārus par eiro banknotēm, monētām un ieviešanas procesu. Apmeklēt semināru ciklu aicināti gan profesionāli naudas lietotāji (kasieri, tirdzniecības uzņēmumu darbinieki u.tml.), gan ikviens cits interesents, kuram ir neskaidrības par eiro ieviešanas procesu. Semināru "Kas jāzina par eiro drošību – kasieriem un ikvienam no mums" pirmajā daļā kasieri un citi, kam ar skaidru naudu jāstrādā ikdienā, tiks iepazīstināti ar eiro banknošu un monētu dizainu, drošības...