TIRDZNIECĪBA

Eiropas Parlaments trešdien deva piekrišanu ES un Japānas tirdzniecības nolīgumam, kas kļuvis par visu laiku vērienīgāko ES divpusējās tirdzniecības vienošanos. ES un Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums tika apstiprināts ar 474 balsīm pret 152, 40 deputātiem atturoties. Tas atcels gandrīz visas muitas nodevas, ik gadu samazinot Eiropas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas par apmēram vienu miljardu eiro. Deputāti uzskata, ka līgums ir signāls par labu uz noteikumiem balstītai, brīvai un taisnīgai tirdzniecībai laikā, “kad starptautisko kārtību apdraud ar protekcionismu saistīti izaicinājumi.” Ieguvēji - lauksaimniecības produktu ražotāji un MVU Visjutīgākās ES nozares - piemēram, rīsu audzēšana - arī turpmāk būs pasargātas, bet vīnam, sieram, liellopu gaļai, cūkgaļai, makaroniem, šokolādei un cepumiem piemērotās muitas nodevas tiks atceltas uzreiz vai pēc pārejas perioda. Nolīgums aizsargās 205 Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tā palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). 78% Eiropas eksportētāju uz Japānu ir MVU. To atbalstam Parlaments aicina Eiropas Komisiju izveidot īpašus MVU kontaktpunktus. Dzelzceļa pakalpojumi...

Ņemot vērā tirdzniecības nozares sociālo partneru sniegto informāciju par sistēmiskiem pārkāpumiem ielu tirdzniecībā, kas rada negodīgas konkurences apstākļus starp tirdzniecības dalībniekiem ielu tirdzniecībā un pastāvīgajās tirdzniecības vietās, Ekonomikas ministrija veica situācijas izvērtējumu ielu tirdzniecībā. 2018. gada 10. decembra sēdē ministrija iepazīstināja Ministru kabineta komiteju ar izvērtējumu un priekšlikumiem turpmākai rīcībai. Lai objektīvi novērtētu situāciju ielu tirdzniecībā un apzinātu iespējamos risinājumus tirdzniecības veida pilnveidošanai, Ekonomikas ministrija uzrunāja 13 pašvaldības un ielu tirdzniecības uzraudzībā iesaistītās iestādes (Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs), lūdzot tām sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kas raksturo situāciju ielu tirdzniecībā. Aptaujas rezultātā tika secināts, ka 77% no aptaujātajām pašvaldībām ir atzinušas, ka tās ir novērojušas pārkāpumus ielu tirdzniecībā. Par visbiežāk konstatētajiem pārkāpumiem tika minēta iepirktās produkcijas uzdošana par pašu saražoto lauksaimniecības produkciju, pilnas informācijas nenorādīšana tirdzniecības vietā par tirdzniecības dalībnieku, normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošana pārtikas apritei (piemēram, veterinārās un higiēnas prasības), cenas...

Turpinoties straujai elektroniskās tirdzniecības jomas attīstībai, joprojām nozīmīga loma ir tam, kādā veidā preču pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji elektroniskajā vidē organizē distances tirdzniecību un nodrošina normatīvo aktu prasību izpildi. Ar mērķi sniegt atbalstu komersantiem, kā arī realizējot “Konsultē vispirms” principu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) ir izstrādājis vadlīnijas, kuras kalpos kā ceļvedis gan tiem komersantiem, kuriem jau ir interneta veikals, gan tiem, kuri tikai plāno to atvērt. Vadlīniju mērķis ir nodrošināt pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem skaidrojumu par būtiskākajām normatīvo aktu prasībām distances tirdzniecības jomā. Minēto prasību pārzināšana un izpildīšana ir svarīga, lai nodrošinātu patērētāju tiesiskajām interesēm atbilstošu elektroniskās komercijas tirgus vidi, tai skaitā, nepieļaujot negodīgas komercprakses īstenošanu un netaisnīgu līguma noteikumu piedāvāšanu un piemērošanu patērētājiem. Pirmslīguma informācija Īpaša uzmanība vadlīnijās ir veltīta pirmslīguma informācijas un distances līguma noteikumu nodrošināšanas prasībām, netaisnīgiem līguma noteikumiem un tehnisko noteikumu izpildei. Komercprakses īstenotājam, proti, interneta veikala uzturētājam un pārdevējam interneta veikalā ir pienākums sniegt...

Ministru kabinets 5. novembrī akceptēja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikumā, nosakot Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pienākumu veikt ģeogrāfiskās bloķēšanas regulas uzraudzību. 2018. gada 3. decembrī stāsies spēkā Eiropas Savienības Regula (ES) 2018/302, ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ. Līdz ar to šajā datumā arī PTAC uzsāks regulas uzraudzību. Par ģeogrāfisko bloķēšanu sauc diskriminējošu praksi, kad vienas ES dalībvalsts tirgotāji liedz piekļuvi savām mājaslapām, mobilajām lietotnēm vai citām tiešsaistes saskarnēm citu ES dalībvalstu klientiem, kuri vēlas veikt pirkumus internetā. Tāpat arī ģeogrāfiskā bloķēšana ietver klientu pāradresāciju bez klienta piekrišanas uz citu mājaslapas versiju, kas ir mērķēta uz noteiktas valsts tirgu, pamatojot savu rīcību ar klienta valstspiederību, dzīvesvietu vai uzņēmējdarbības vietas veikšanu. Ģeogrāfiskā bloķēšana attiecas arī uz praksi, kad citas dalībvalsts patērētājam tiek liegts pabeigt pirkumu vai tiek lūgts apmaksāt pirkumu ar citas dalībvalsts maksājumu karti. Regulas mērķis...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru SIA „RIMI LATVIA” (turpmāk – Sabiedrība) ir piemērota soda nauda 20 000 EUR apmērā, kā arī aizliegta turpmāka negodīga komercprakse lēmumā raksturoto un līdzīgu piedāvājumu (akciju) izsludināšanā. Sabiedrība laika periodā no 2018.gada 16.janvāra līdz 2018.gada 15.maijam īstenoja speciālu akciju (turpmāk – Piedāvājums), kuras ietvaros patērētājiem, sakrājot noteiktu skaitu uzlīmju, tika piedāvāts iegādāties dažādas zīmola BOSCH preces ar atlaidi līdz 62%. Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju, Piedāvājumā ietverto zīmola BOSCH preču cena bija tāda pati vai pat lielāka nekā citās tirdzniecības vietās bez atlaides. Lai gan Sabiedrība atbildēja uz PTAC norādītajiem pārkāpumiem un centās attaisnot savu rīcību minot, ka Piedāvājums ir tikai vienas pārdošanas kampaņas projekts un nav vērtējams kā akcija, kā arī Piedāvājumā ietverto preču cenas tika noteiktas, vadoties pēc tirgus izpētes, PTAC ieskatā Sabiedrība nebija veikusi pienācīgu tirgus izpēti tieši Baltijas tirgū. Sabiedrība...

Saeimas deputāti ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma projektu, ar kuru plānots regulēt starpnieku darbības tiesiskos pamatus un uzraudzību. Tā mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu un novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likuma projektā noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kas par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai. Iecerēts, ka starpniecības pakalpojumus varēs sniegt tikai nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļauts komersants vai persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Savukārt Ministru kabinetam likuma projektā deleģēts uzdevums noteikt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļaujamo informāciju, tās aktualizēšanas, pārbaudes un dzēšanas kārtību, kā arī tīmekļvietni, kurā reģistrs būs pieejams. Paredzēts, ka starpnieku reģistrāciju veiks Ekonomikas ministrija. Likuma projektā noteikts, ka starpniecības pakalpojumi sniedzami tikai uz rakstveida līguma pamata....

Datu valsts inspekcija informē, ka saskaņā ar Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma (turpmāk – ISPL) 1.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto, komerciāls paziņojums ir jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību. Par komerciālo paziņojumu neuzskata informāciju, kas dod iespēju tieši piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju un tā darbību (domēna vārds vai elektroniskā pasta adrese). Komerciālu paziņojumu nosūtīšanas tiesiskais pamats ir noteikts ISPL 9.pantā, proti, komerciālu paziņojumu uz fiziskas personas elektroniskā pasta adresi vai izmantojot citu elektronisku saziņas veidu ir atļauts sūtīt, ja tiek iegūta šīs personas piekrišana vai, ja pastāv visi ISPL 9.panta otrās daļas nosacījumi, papildus ievērojot ISPL 9.panta ceturto daļu. Tādējādi komerciālu paziņojumu sūtīšana ir jāveic ievērojot ISPL un Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk-Regula) noteikumus. Attiecībā uz komerciālu paziņojumu (tie ir zvani, e-pasti u.c.) saņemšanu, Inspekcija norāda,...