BIZNESS

Valdība 10. jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 18. marta noteikumos Nr. 142 „Noteikumi par veterinārajām prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm””. Eiropas Savienībā spēkā esošie normatīvie akti nenosaka kritērijus attālumam, kādā drīkst transportēt medījumus no medību apvidus vienā dalībvalstī uz medījumu apstrādes vietu citā dalībvalstī. Noteikts tikai, ka apstrādes uzņēmumam jāatrodas tuvu medību apvidum. Tas rada neskaidrības uzņēmumiem, kuri pieņem medījumu apstrādes vietās medījumus no citām dalībvalstīm. Lai risinātu neskaidrības, grozījumu projektā ir konkrēti noteikti medību iecirkņi Lietuvas un Igaunijas pierobežā, no kuriem drīkstēs transportēt medījumus uz Latviju. Tas palīdzēs Latvijas uzņēmumiem, kuri pieņem medījumu no Lietuvas un Igaunijas. Turpmāk Lietuvas un Igaunijas mednieki, kuru medību apvidus atrodas tuvu Latvijai, transportējot nomedītos dzīvniekus uz Latvijas savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu, varēs tiem nepievienot valsts pilnvarota veterinārārsta izdotu veterināro sertifikātu, bet gan apmācītās personas apliecinājumu. Noteikumos papildināts ziņojamo...

Eiropas Komisija prognozē, ka arī 2018. un 2019. gadā izaugsme saglabāsies spēcīga, sasniedzot gan Eiropas Savienībā kopumā, gan eirozonā šogad 2,1 %, savukārt nākamgad - 2 %. Tomēr pēc tam, kad piecus ceturkšņus pēc kārtas izaugsme ir bijusi spēcīga, 2018. gada pirmajā pusē ekonomikas dinamika kļuva vājāka, un tagad paredzams, ka izaugsme gan ES kopumā, gan eirozonā būs par 0,2 procentpunktiem mazāka salīdzinājumā ar pavasara prognozi. Paredzams, ka šā gada otrajā pusē izaugsmes dinamika nedaudz paātrināsies, jo darba tirgus apstākļi uzlabojas, mājsaimniecību parādu līmenis pazeminās, patērētāju uzticība saglabājas augstā līmenī un monetārā politika joprojām ir labvēlīga izaugsmei. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, teica: "Eiropas ekonomikas aktivitāte joprojām ir stabila, proti, prognoze par izaugsmi eirozonā un ES-28 dalībvalstīs šogad ir 2,1 % no IKP. Tomēr kopš maija veiktā IKP izaugsmes lejupējā pārskatīšana liecina, ka nelabvēlīga ārējā...

Kopš šīs nedēļas Latvijā ir iespējams iesniegt un saskaņot būvniecības ieceri elektroniski. Ir radīts risinājums, kas ļauj būvniecības ieceres saskaņošanai nepieciešamās darbības paveikt digitāli, neizejot no mājas vai biroja. Tas ir būtisks solis ceļā uz būvniecības procesa pārvaldības pilnīgu digitalizāciju, informē Būvniecības valsts kontroles birojs. Būvniecības nozares dalībnieki jau ir iepazinuši Būvniecības informācijas sistēmu (BIS) www.bis.gov.lv, un zina, kādus e-pakalpojumus un kādu informāciju sistēma nodrošināja līdz šim. Tā ir vienota platforma visai būvniecības nozarei, kurā notiek informācijas aprite starp būvniecības procesa dalībniekiem, tiek uzturēti nepieciešamie reģistri un ar būvniecības procesu un reģistriem saistītie e-pakalpojumi. Papildus tam šobrīd ir pieejama vēl viena funkcionalitāte - būvniecības ieceres e-saskaņošana. Kopš jūlija otrās nedēļas ieceres saskaņošanā iesaistītās institūcijas būs gatavas pieņemt un izskatīt dokumentus elektroniski, tādējādi atvieglojot šo procesu gan projektēšanas nozares uzņēmējiem, gan arī iedzīvotājiem. Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Svetlana Mjakuškina: “Runājot par sistēmas attīstību un jaunās funkcionalitātes izstrādi vēlos pateikties būvniecības nozarei, ka,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ir veicis būtiskus uzlabojumus ārvalstu investoru apkalpošanā. Izstrādāti vairāki risinājumi, lai palīdzētu ārvalstu uzņēmējiem orientēties Latvijas nodokļu sistēmā un VID pakalpojumu klāstā. Īpašs uzsvars tiek likts uz individuālu pieeju un augsta līmeņa apkalpošanas standartiem. Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē investoru lēmumu attīstīt uzņēmējdarbību kādā konkrētā vietā, ir pārliecība par uzņēmuma spēju darboties noteiktā nodokļu sistēmā un paļaušanās uz konstruktīvu sadarbību ar valsts institūcijām. VID ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā: “Nav šaubu, ka Valsts ieņēmumu dienests ir nozīmīgs ķēdes posms ārvalstu investoru piesaistē, tāpēc mūsu uzdevums ir radīt viņiem maksimāli pozitīvu pieredzi. Esam veltījuši daudz darba un enerģijas, lai izstrādātu augsta līmeņa standartu ārvalstu uzņēmēju apkalpošanā, un esmu pārliecināta, ka šī atvērtība un ērtums tiks novērtēts.” Izstrādātais standarts paredz individuālu konsultantu ikvienam lielajam ārvalstu investoram. Tāpat ir pilnveidota VID tīmekļa vietne www.vid.gov.lv, papildinot to ar sadaļu Invest in Latvia (angļu valodā) un Инвестируй в Латвию (krievu valodā)....

Ministru kabineta 10. jūlija sēdē atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums paplašināt ES fondu atbalstu komersantu nodarbināto apmācībām nolūkā sekmēt inovāciju attīstību. Atbalsts komersantu nodarbināto apmācībām tiks sniegts līdz 2022. gada 31. decembrim esošā ERAF finansējuma 9 milj. eiro apmērā, sekmējot inovāciju kapacitāti komersantiem un atbalstāmo nozaru attīstību, pilnveidojot komersantu nodarbināto prasmes, tai skaitā svešvalodu. Programmas „Atbalsts nodarbināto apmācībām” ietvaros atbalstu var saņemt biedrības, kas pārstāv apstrādes rūpniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un tūrisma nozares komersantus. Biedrībām jānodrošina tādas apmācības, uz kuru nepieciešamību norādījuši paši nozares komersanti un ir tādās atbalstāmās jomās kā zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika, rūpnieciskais dizains, datorzinātne u.c. Programmas ieviešanu nodrošina Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Līdz ar grozījumiem ES fondu atbalsta programmā turpmāk atbalsts komersantu nodarbināto svešvalodu apmācībām tiks sniegts: 1) veselības tūrismā nodarbinātajiem (angļu*, vācu, zviedru, norvēģu, somu, krievu* valoda); 2) izmitināšanas sektorā nodarbinātajiem (angļu*, vācu, zviedru, norvēģu, somu, krievu*, ķīniešu, japāņu valoda); 3) starptautisko biznesa pakalpojumu centru...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) ir veikusi izmaiņas kārtībā, kas nosaka, kā tiek aprēķināti dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifi - Dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma aprēķināšanas metodikā. Regulators ir sagatavojis metodikas grozījumu projektu, kas spēkā esošajā metodikā paredz svītrot punktus, kuri nosaka kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas kārtību. Turpmāk kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas kārtību dabasgāzes sadales un citās regulējamās nozarēs noteiks Regulatora izdota metodika “Kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas metodika”, par kuru arī tiek izsludināta publiskā konsultācija. Ņemot vērā izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumā un kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas pieejā, metodikas grozījumu projekts paredz arī izslēgt uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksu pozīciju. Metodikas grozījumu projektā precizēts terminu lietojums un noteikts tarifu pārskata cikla ilgums. Vienlaikus metodikas grozījumu projekts ir papildināts ar iespēju komersantam atgūt negūtos ieņēmumus tarifu pārskata ciklā. Tāpat metodikas grozījumu projektā ir iestrādāts precīzs termiņš tarifu projekta un informācijas par tarifu pārskata cikla izpildi iesniegšanai. Plašāk par veiktajiem grozījumiem metodikā: - Konsultāciju dokumentā par...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi priekšlikumus nebanku kredītņēmēju aizsardzībai. Priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiks iesniegti Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā. FM ar tiem rosina ierobežot maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu. Distances jeb “ātro” kredītu ņēmēju grupā bieži izplatīta ir situācija, ka kredīta ņēmējam ir problēmas ar kredīta atdošanu laikā. To aizņēmējs parasti risina, kredītu pagarinot. Šāds risinājums pēc būtības ir vidējā termiņā klientam neizdevīgs, salīdzinot ar iespēju vienoties par maksājumu grafiku, sākot daļēju kredīta dzēšanu. FM uzskata, ka ir lietderīgi noteikt iespēju izveidot papildu kredīta ņēmēju aizsardzības pasākumus, aizliedzot pagarināt šāda veida kredītu atmaksas termiņus vairāk nekā divas reizes un paredzot maksājuma grafiku kā obligātu iespēju kreditēšanas procesā. Ar nosacījumu par kredīta atmaksas grafiku tiks nodrošināta iespēja samazināt nepieciešamo uzkrājumu apjomu kredīta atdošanai noteiktajā termiņā. Šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad tiek piedāvāts maksājuma grafiks par kredīta pamatsummas atmaksu pa daļām. Patērētājiem nereti...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk - FKTK) regulāri apkopo datus par Latvijas banku sektora paveikto saistībā ar banku klientu bāzes attīrīšanu no t.s. čaulas veidojumiem, kuri vienlaikus atbilst divām normatīvajos aktos definētajām pazīmēm. Kopš marta/aprīļa šādu veidojumu skaits klientu bāzē ir dinamiski sarucis, un šobrīd tādu čaulas veidojumu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, īpatsvars Latvijas banku noguldījumos ir ap 0.5%. Nodrošinot nepieciešamo pārmaiņu vadību Latvijas finanšu sektorā, 9. maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (tālāk tekstā - NILLTFN likums), kas uzliek pienākumu tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm - nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, nav prasības sagatavot finanšu pārskatus. Minētie grozījumi stājās spēkā 9. maijā, tas nozīmē, ka 60 dienu termiņš šo likuma prasību izpildei ir 7.jūlijs. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: "Šobrīd ar pārliecību varam sacīt, ka Latvijas bankas šo uzdevumu ir...

Otrdien, 3. jūlijā, Ministru kabinets (MK) izskatīs kārtību un apjomu, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFNL) subjekts veic klienta neklātienes identifikāciju. Viens no galvenajiem MK noteikumu projekta mērķiem ir likvidēt šķēršļus, kas patlaban ierobežo pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus un attālināti veicot klienta identifikāciju. Pakalpojumu sniegšanas darbība un tā veikšana attālināti un elektroniskā vidē ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību varētu tikt atvieglota daudzu pakalpojumu sniegšana pārrobežā, kā arī Latvijas iekšējā tirgū. MK noteikumu projekts ir izstrādāts kā alternatīvs variants klienta klātienes identifikācijai, klientam personīgi piedaloties tā identifikācijas procesā. Noteikumu projekts paredz iespēju izvēlēties to, kādus tehnoloģiskos līdzekļus ieviest vai izmantot klienta identifikācijas un personas identitātes pārbaudei, lai piekļūtu tiešsaistes un cita veida pakalpojumiem. Klienta neklātienes identifikācija ir piemērojama visiem NILLTFNL subjektiem – kredītiestādēm, finanšu iestādēm un citiem. NILLTFNL subjekti, kas piedāvā savus pakalpojumus digitālajā vidē, vistiešāk saskaras ar nepieciešamību identificēt klientu, tam personīgi nepiedaloties...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pēc darba devēju pieprasījuma sagatavo uzņēmumiem nepieciešamos speciālistus, organizējot un finansējot bezdarbnieku apmācību jebkurā licencētā profesionālās pilnveides, profesionālās tālākizglītības vai neformālās izglītības programmā. Ja darba devējam vajadzīgie speciālisti jāapmāca tādās profesijās, kuru nav NVA piedāvājumā, tiek izsludināta apmācību īstenotāju pieteikšanās nepieciešamās apmācību programmas īstenošanai. Ja darba devējam nepieciešami darbinieki, kuru apmācībai jāizstrādā jauna izglītības programma, izglītības iestāde sadarbībā ar darba devēju var izstrādāt jaunu izglītības programmu konkrētā uzņēmuma prasībām atbilstošu speciālistu sagatavošanai. Lai uzsāktu nepieciešamo speciālistu apmācību, darba devējam jāpiesakās tuvākajā NVA filiālē dalībai pasākumā "Apmācība pēc darba devēja pieprasījuma", kas tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" un Eiropas Savienības fondu projekta "Jauniešu garantijas" ietvaros. Darba devējam NVA filiālē ir jāiesniedz rakstisks pieprasījums, kurā jānorāda fiziskās vai juridiskās personas nosaukums, kontaktinformācija, izglītības programma vai iegūstamā kvalifikācija, apmācāmo bezdarbnieku skaits, prasības kandidātiem, darba alga, kas tiks maksāta pēc apmācību pabeigšanas, un cita nepieciešamā informācija. Lai...

Ministru prezidenta Māra Kučinska sasauktajā Krīzes vadības padomes sēdē 26. jūnijā tika izvērtēta situācija lauksaimniecības sektorā saistībā ar piedzīvoto ilgstošo sausumu. Sēdes laikā tika uzklausīta zemkopības ministra Jāņa Dūklava sniegtā informācija saistībā ar ilgstošā sausuma radītajiem zaudējumiem. Izvērtējot saņemto informāciju, tika nolemts atzīt, ka pavasara ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa. Līdz ar to Krīzes vadības padomes sēdē tika nolemts aicināt Lauku atbalsta dienestu valsts mēroga dabas katastrofā cietušajām personām lauksaimniecībā, kas tieši saistītas ar minētajām ilgstoša sausuma izraisītajām sekām, nepiemērot soda sankcijas saistību neizpildīšanas gadījumā. Tāpat nolemts aicināt Valsts ieņēmumu dienestu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām iespējām, valsts mēroga dabas katastrofā cietušajām personām lauksaimniecībā, kuras ir tieši saistītas ar minētajām ilgstoša sausuma izraisītajām sekām, nepiemērot soda sankcijas par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi. Sēdes laikā nolemts aicināt iespēju nepiemērot soda sankcijas minētajām personām aicināt rast arī kredītiestādes un citas līguma attiecībās esošas personas. Krīzes vadības padomes...

Ministru kabinets 26. jūnijā apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi” ar mērķi veicināt pāreju uz elektronisku būvniecības procesa realizāciju, tai skaitā dokumentu iesniegšanu, lēmumu pieņemšanu un saskaņojumu veikšanu būvniecības informācijas sistēmā. Līdz ar šiem grozījumiem noteikumi tiek papildināti ar jaunu 12.1 punkta redakciju, kas nosaka Būvniecības informācijas sistēmā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku ietvaru. Šādu rīku izmantošana būvniecības procesā jau ir noteikta Būvniecības likuma 24. panta piektajā un sestajā daļā. Būvniecības informācijas sistēmā BIS lietotājs varēs parakstīt atsevišķus dokumentus ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu, un atsevišķus – ar sistēmas elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku (sistēmas rīks). Vienlaikus noteikumi tiek papildināti ar 14.1 un 14.2 punktu, lai skaidri noteiktu, ka būvniecības ieceres iesniegumus un citus pieprasījumus būvniecības procesa ietvaros BIS aizpilda strukturētu datu veidā, bet nepieciešamos būvniecības dokumentus, to pielikumus, kā arī informāciju, kas iegūta no valsts informācijas sistēmām, pievieno datu veidā....

Valdība 26. jūnijā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā", kas sekmēs godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu (valsts un pašvaldību) un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā. Līdz ar šiem grozījumiem Konkurences likums tiks papildināts ar normu, kas dos iespēju Konkurences padomei efektīvāk vērsties pret publisku personu īstenotajiem konkurences kropļojumiem. Lai novērstu šādus konkurences ierobežojumus, Konkurences padomei būs jāveic pārrunas ar konkrēto publisko personu. Ja pārrunu ceļā konkurences kropļojumi netiks novērsti, Konkurences padome būs tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliks kapitālsabiedrībai, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi, tiesisko pienākumu novērst konkurences kavējumu. “Mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem. Arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera u.c., vairākkārt norādījušas, ka šī jautājuma risināšana ir būtiska Latvijas ekonomikas attīstībai un konkurētspējai,” uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē vairākkārt konstatējusi, ka...

Lai nodrošinātu augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabotu esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā, izstrādāti un Ministru kabineta 26. jūnija sēdē atbalstīti Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem”, kas stāsies spēkā jau šā gada 1. jūlijā. Efektīvākai ceļotāju aizsardzībai tiek veidots stingrāks uzraudzības regulējums attiecībā uz tūrisma aģentiem un operatoriem, lai izvairītos no gadījumiem, kad notiek krāpnieciskas darbības attiecībā pret ceļotāju drošību attiecībā uz samaksāto naudu par ceļojumu. Pēc Lursoft datiem Latvijā 437 komersanti savu darbības veidu ir norādījuši kā tūrisma operators vai tūrisma aģents un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Jaunais regulējums paredz, ka tūrisma aģentiem un operatoriem ir jāsaņem speciāla atļauja (licence), kas ļaus komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējiem organizēt un pārdot kompleksos tūrisma pakalpojumus jeb ceļojumus (t.i., transporta pakalpojumi + viesnīcas + ekskursijas, utt). Licences...

Veselības aprūpē un ar to saistītajās jomās problēmas turpina samilst. Lai aktualizētu kritiskākās nepilnības sistēmā, kā arī savas kompetences ietvaros piedāvātu risinājumu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Veselības aprūpes un darba devēju asociācija (VADDA) parakstījuši sadarbības memorandu. VID kompetencē ir nodokļu administrēšana, tāpēc kā sadarbības pamatmērķis ir izvirzīta ēnu ekonomikas apkarošanu gan privātajā, gan publiskajā ārstniecības sektorā. Memorands nosaka konkrētas sfēras, kam attiecībā uz godprātīgu nodokļu nomaksu ir vislielākās problēmas. Galvenais akcents tiek likts uz zobārstniecības, plastiskās ķirurģijas, ginekoloģijas, masieru, fizioterapeitu un psihoterapeitu pakalpojumiem. Tāpat prioritāšu sarakstā ir frizieru un skaistumkopšanas prakses fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumu sniegšanas vietās. VID un VADDA jau iepriekšējās tikšanās reizēs, analizējot abām pusēm pieejamo informāciju, secināja, ka šajās jomās komersantu izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir īpaši uzkrītoša. Sadarbības ietvaros VADDA ir apņēmusies sniegt VID informāciju par metodēm, kādas atsevišķi komersanti izmanto, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, kā arī citu informāciju, kas varētu būt noderīga nodokļu administrēšanas procesā....