BIZNESS

13. jūnijā oficiāli tika atklāts Latvijas akcelerācijas fonds Overkill Ventures, kas sadarbībā ar stratēģiskajiem partneriem, uzņēmumu Lattelecom un Skandināvijā vadošo akceleratoru Accelerace, trīs gadu laikā plāno veikt pirmssēklas investīcijas 50 jaunuzņēmumos un nākamās stadijas jeb sēklas investīcijas 10-15 jaunuzņēmumos gan no Latvijas, gan no citām Baltijas un Centrāleiropas valstīm. Par Overkill Ventures darbības vietu kļūs fonda vajadzībām pielāgotas telpas Lattelecom birojā Rīgā. “Visā pasaulē rodas jaunas biznesa idejas un biznesa modeļi, un jau no pirmsākumiem esam uzskatījuši par nozīmīgu iesaistīties Latvijas start-up ekosistēmas attīstībā, gan izveidojot pirmo B2B akseleratoru Latvijā, gan atbalstot inovāciju projektus ar kopīgu mērķi - veicināt augstas pievienotās vērtības risinājumu izstrādi un Latvijas konkurētspēju starptautiskā mērogā. Esam priecīgi ieguldīt savu pieredzi un zināšanas partnerībā ar Overkill Ventures un jauno uzņēmēju attīstībā,” uzsver Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. “2017. gadā jaunuzņēmumi no centrālās un Austrumeiropas reģiona piesaistīja finansējumu 1.32 miljardu eiro vērtībā. Tas neapšaubāmi ir reģions, kurā paredzam aktīvu attīstību...

Uzņēmumu reģistrs 13. jūnijā prezentē virtuālo asistentu UNA, kas iestādes klientiem būs palīgs un darbosies Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē, kā arī tuvākajā laikā būs pieejams Facebook Messenger vietnē. Virtuālā asistenta mērķis ir sniegt klientiem atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par jaunu komersantu, uzņēmumu un organizāciju reģistrēšanu, kā arī likvidēšanu un dokumentu virzības statusu. Kā norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere: “Virtuālais asistents UNA ir iestādes komandas darbs, kas veidots, lai klientiem būtu iespējams sazināties ar iestādi par biežāk uzdotajiem jautājumiem sev ērtā laikā. UNA ir efektīvs komunikācijas rīks un publiskās pārvaldes pakalpojumos Latvijā inovatīvs risinājums klientu apkalpošanas jomā, kas nepārtraukti apgūst jaunas zināšanas par klientiem interesējošām tēmām.” Darbs pie Uzņēmumu reģistra virtuālā asistenta izveides uzsākts 2017.gada nogalē, kad tika pieņemts lēmums pilotprojekta ietvaros, izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas, radīt rīku, kas ir palīgs Uzņēmumu reģistra klientiem. Virtuālā asistenta vārdam UNA ir simboliska nozīme – Uzņēmēju Nākotnes Atbalsts. “Digitalizācija ienāk daudzās ar uzņēmējdarbību...

Ministru kabinets 12. jūnijā apstiprināja maksu par elektrotransportlīdzekļu uzlādi - 0,15 eiro/min ar PVN (0,12 EUR/min bez PVN). Realizējot ERAF projektu, Ceļu satiksmes un drošības dienests (CSDD) ir izveidojusi elektromobiļu ātrās uzlādes staciju tīklu uz valsts galvenajiem ceļiem ar 70 uzlādes stacijām, kuras uzsāks darbu šā gada jūlijā. Līdz ar to tiks nodrošināta ērta pārvietošanās ar elektromobiļiem un to uzlāde visā Latvijas teritorijā. Lai varētu uzsākt elektrouzlādes staciju tīkla darbību, valdība apstiprināja noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr.1000 "Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publisko maksas pakalpojumu cenrādis"", kas noteic maksu par elektroauto uzlādi. Tā noteikta 0,15 eiro par vienu uzlādes minūti. Vidēji tas nozīmē, ka 100 km brauciena izmaksas būs apmēram 3,70 eiro. Kā redzams, šī pakalpojuma cena būs ievērojami lētāka nekā izmaksas transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinējiem. Līdzīgas uzlādes cenas ir noteiktas arī Igaunijā un citās Eiropas valstīs. Darbs pie elektroauto uzlādes staciju tīkla turpinās, un līdz...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 12.jūnijā atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka tabakas izstrādājumi veikalos vairs nebūs pircējiem redzami un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas. Šādas izmaiņas paredz grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, ko atbildīgā komisijas atbalstījusi otrajā lasījumā. Piedāvātā likumprojekta redakcija paredz, ka mazumtirdzniecības smēķēšanas produktus ir aizliegts izvietot tā, ka pircēji tos var redzēt. Šī norma attieksies uz tabakas izstrādājumiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm, kā arī šo produktu preču zīmēm. Lai nodrošinātu pircējiem informāciju par šo produktu pieejamību, veikalā pēc pircēja pieprasījuma būs pieejama informācijas lapa, kurā norādīts izstrādājuma nosaukums, tā cena un daudzums vienā iepakojuma vienībā. Jaunā norma neattieksies uz beznodokļu tirdzniecības veikaliem, starptautiskajos reisos iesaistītajiem kuģiem, kā arī specializētajiem smēķēšanas produktu veikaliem, kas atrodas konstruktīvi nodalītās telpās un aprīkoti ar atsevišķu ieeju, un preces un preču zīmes ārpus šīs tirdzniecības vietas...

Kā ik otrdienu, arī 12. jūnijā notiks valdības sēde, kurā cita starpā tiks skatīts noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumos Nr.272 "Noteikumi par sezonas rakstura darbiem"". Kā norādīts noteikumu anotācijā, darbiem lauksaimniecības produktu apstrādē, kažokzvēru un mājputnu audzēšanā un zivju apstrādē Latvijā ir sezonāls raksturs. Darba līgumu slēgšana uz noteiktu laiku kažokzvēru un mājputnu audzēšanas uzņēmumos lauksaimniecības produktu un zivju apstrādē nodarbinātiem darbiniekiem ir apgrūtināta. Pēc sezonas beigām šos darbiniekus ne vienmēr ir iespējams turpināt nodarbināt. Ministru kabineta noteikumu projektā ietvertie noteikumi dod iespēju darba devējam ar darbinieku slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku sezonas darbu veikšanai lauksaimniecības produktu un zivju apstrādē, kažokzvēru un mājputnu audzēšanā. Ministru kabineta noteikumu projektā ietvertie noteikumi dod iespēju darba devējam ar darbinieku slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku ar lauksaimniecības produktu apstrādi saistītu darbu veikšanai gan šo produktu ražošanas vietās, gan uzņēmumos, kur tos sagatavo tālākai pārstrādei, gan kažokzvēru audzēšanā, putnu kopšanā un zivju...

Pēc negaidīta vāja eksporta snieguma šī gada martā, aprīlī Latvijas preču eksports ir atgriezies spēcīgos plusos, eksporta apjomam pieaugot par 15,3% salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli. Tas ir pozitīvs signāls, ka gada pirmajos četrus mēnešus kopā Latvijas preču eksports audzis par 9%, kas ir ļoti tuvu pērnā gada sniegumam, kad preču eksports Latvijā auga par 10.3%, secina Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists. 2018. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,13 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,0 % vairāk nekā 2017. gada aprīlī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 15,3 % un importa vērtība – par 11,0 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Aprīlī Latvija eksportēja preces 985,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,14 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada aprīli ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 45,3 % līdz 46,3 %. Šī gada pirmajos četros mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības...

Līdz 2019. gada 1. janvārim patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāizveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma. To paredz Ministru kabineta šā gada 5. jūnija sēdē apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumos Nr.245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai”. Iekšējās kontroles sistēmas izveide mazinās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējamību. Iekšējās kontroles sistēmas izveide un uzturēšana attieksies uz 59 kapitālsabiedrībām, kas saņēmušas speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī tām kapitālsabiedrībām, kas vēlēsies iegūt speciālo atļauju (licenci). Kā zināms, saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu (tālāk tekstā – likums), PTAC ir pienākums uzraudzīt, kā šā likuma prasības ievēro PTAC licencētie patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Likumā noteikts, ka PTAC licencētajiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāveic un jādokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 29. maijā ir apstiprinājusi grozījumus vairākos FKTK iepriekš izdotos normatīvajos noteikumos, nosakot pasākumus, kas turpmāk veicami tirgus dalībniekiem, lai pārliecinātos, vai klienta (juridiskās personas) faktiskā saimnieciskā darbība veido mazu vai nekādu ekonomisko vērtību, tādējādi šis uzņēmums ir uzskatāms par tādu, kurš atbilst vismaz vienai čaulas veidojuma pazīmei. Jau iepriekš ziņots, ka, nodrošinot nepieciešamo pārmaiņu vadību Latvijas finanšu sektorā, 9. maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (tālāk tekstā – NILLTFN likums), kas nosaka aizliegumu tirgus dalībniekiem Latvijā sadarboties ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm, proti: a) uzņēmumam nav saistības ar faktisku saimniecisko darbību, vai tā darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību, un nav informācijas, kas pierādītu pretējo; b) valstī, kurā uzņēmums reģistrēts, nav nepieciešams sagatavot un iesniegt pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus. Jaunie noteikumi paredz pasākumus, kas veicami tirgus dalībniekam, lai noskaidrotu un iegūtu papildu...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 29.05.2018. ir apstiprinājusi jaunus vai veikusi grozījumus šādos FKTK normatīvajos noteikumos: "Licenču kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības darbības veikšanai izsniegšanas, atsevišķu kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību darbību reglamentējošo atļauju saņemšanas, dokumentu saskaņošanas un informācijas sniegšanas normatīvie noteikumi''. Līdz šim noteikumos iekļautie bilanču paraugi, kas iesniedzami reorganizācijas gadījumā, neatspoguļoja FKTK nepieciešamo informāciju, turklāt tie bija novecojuši un komercsabiedrībām šādas bilances veidlapas sagatavošanai bija nepieciešami papildu resursi. Ar nule apstiprinātajiem grozījumiem tiek ieviestas jaunās finanšu informācijas veidlapas, kas atspoguļo patieso finanšu stāvokli. Minētās izmaiņas skar kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības, bet neietekmē ne noguldītājus, ne citus finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus. "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku pārskatu sagatavošanas normatīvo noteikumu" grozījumi precizē FKTK iesniedzamos dokumentus un informāciju, lai saņemtu atļauju pašriska iekļaušanai civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā, kā arī paredz papildināt normatīvos noteikumus ar izņēmumu apdrošināšanas brokeriem neiesniegt noteikumos minētos dokumentus un informāciju, ja tie FKTK ir iesnieguši pārskatu atbilstoši FKTK 09.03.2016.,...

Turpinot pilnveidot muitas sniegtos pakalpojumus, no 2018.gada 4.jūnija Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) eksporta deklarāciju apstrāde izlaišanai procedūrā notiks automātiski. Tas uzņēmējiem nodrošinās ātrāku eksporta deklarāciju apstrādi, paātrinot izvedamo kravu noformēšanas procesu. Automātiski eksporta procedūrā tiks izlaistas deklarācijas, kas atbilst šādiem kritērijiem: deklarācijā nav norādītas atzīmes par “vietējo muitošanu”, “par plombēšanu”; noformējot deklarāciju, netiek saņemti Integrētās tarifa vadības sistēmas (ITVS) brīdinājumi un/vai paziņojumi un riska novērtēšanas rezultātā deklarācija nav novirzīta kontroles pasākumiem. Ja eksporta deklarācija atbilst minētajiem kritērijiem, pēc veiksmīgas deklarācijas datu pārbaudes statuss „Pieņemts” 5 minūšu laikā no iesniegšanas brīža nomainīsies uz statusu “Preces izlaistas eksportam”. Datu labojumus, ja tādi būs nepieciešami, varēs veikt, izmantojot “Pēcmuitošanas” funkcionalitāti. Gadījumā, ja eksporta deklarācija neatbilst kādam no minētajiem kritērijiem, tās automātiskā apstrāde atceļas un tālāku apstrādi veic muitas amatpersona līdzšinējā kārtībā. Līdzšinējā eksporta deklarāciju apstrādes kārtība saglabājas arī uzņēmējiem ar vietējās muitošanas (ieraksta deklarētāja reģistros) atļaujām, ja deklarācijā tiek veikta atzīme “Vietējā muitošana”....

Uzņēmumu reģistrs sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju sniedzis informatīvu skaidrojumu par to, kas ir patiesais labuma guvējs biedrībās. Patiesais labuma guvējs (PLG) biedrībās PLG ir fiziskā persona, kurai faktiski pieder vai kas faktiski kontrolē juridisko personu, tās darījumus. PLG jēdzienam nav saistības ar sabiedriskā labuma organizācijas statusu! Biedrība neveic komercdarbību (kā, piemēram, SIA), tāpēc PLG noskaidrošanā jāņem vērā biedrības darbības būtība, struktūras īpatnības. Katrā biedrībā situācija vērtējama individuāli. Fiziskās personas reģistrācija par PLG konstatē faktisko situāciju, līdz ar to reģistrācijas rezultātā PLG nerodas īpašas saistības. Saskaņā ar likumu biedrībā, kas funkcionē atbilstoši likuma burtam un garam, PLG parasti nebūs noskaidrojams, izņemot, piemēram, gadījumus, kad: trešā persona vai atsevišķs biedrs ir tas, kas faktiski kontrolē biedrības darbību, pārsniedzot normatīvajos aktos noteikto ietvaru; biedri slēguši līgumus, kā rezultātā palielināta citas personas netieša kontrole pār biedrību; biedri darbojas cita mērķa, ne statūtos noteiktā, sasniegšanai; biedrībā faktiski nav aktīvu biedru un to vada tikai valde, tad...

Ministru kabinets 29.maijā apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas un Izglītības kvalitātes valsts dienesta sagatavotos noteikumu projektus Psihologu noteikumi" un "Psihologu sertifikācijas padomes nolikums". Psihologu likums stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, tā mērķis ir regulēt psihologu profesionālo darbību, lai nodrošinātu kvalitatīvus psihologa profesionālās darbības pakalpojumus. Savukārt Psihologu noteikumi regulēs kārtību, kādā psihologi un psihologi–pārraugi reģistrējami, pārreģistrējami un izslēdzami no Psihologu reģistra. Tāpat jaunie noteikumi nosaka prasības attiecībā uz psihologa un psihologa–pārrauga profesionālās darbības apjomu un psihologa pārraudzības apjomu, nosaka psihologu sertifikācijas kārtību, pārbaudījuma maksas apmēru u.c. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, psihologu sertificēšanu organizē Psihologu sertifikācijas padome, kas ir psihologu profesionālās darbības izvērtēšanas un uzraudzības institūcija. Tās uzdevums ir izskatīt un izvērtēt priekšlikumus un viedokļus par psihologa profesionālo darbību, izglītības attīstību un profesionālās kvalifikācijas celšanu. Tāpat padomei būs tiesības sniegt atzinumus par normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem, kas saistīti ar psihologa profesionālo darbību. Padomes sastāvā darbosies Aizsardzības, Iekšlietu, Tieslietu un Veselības...

Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā turpināja pieaugt un bija par 4,7% lielāks nekā iepriekšējā gada aprīlī (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, aprīlī pieaugumu galvenokārt ietekmēja nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums, kaut gan pieaugums bija vērojams arī degvielas un nepārtikas kategorijās. Aprīlī nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija par 7,4% lielāks nekā 2017. gada aprīlī, kas ir augstākais kāpums šogad. Aprīlī nepārtikas preču tirdzniecība nodrošināja lielāko devumu kopējā tirdzniecībā. Nepārtikas preču kategorijā visstraujāk pieauga dažādu metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība, sporta preču un spēļu mazumtirdzniecība un mājsaimniecības piederumu un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecība. Iedzīvotāji vairāk iegādājās arī ziedus, augus, sēklas, mēslošanas līdzekļus. Pieaugums bija vērojams gandrīz visās nepārtikas preču kategorijās. Preču kategorijā lielākais sarukums bija vērojams grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu mazumtirdzniecībā. Saruka arī mazumtirdzniecība stendos un tirgos. Degvielas mazumtirdzniecības apjomi aprīlī bija par 4,9% lielāki nekā 2017. gada aprīlī, tomēr pieauguma temps sarūk. Lai gan...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veicis uztura bagātinātāju uzraudzības projektu un konstatējis, ka reklāmas materiālos tiek sniegti maldinoši un patiesībai neatbilstoši apgalvojumi par produkta pārsteidzošo un neticamo iedarbību, - uztura bagātinātājiem tiek piedēvētas ārstnieciskas īpašības, tiek sniegti apgalvojumi par ātru novājēšanu un citiem pārsteidzošiem rezultātiem. Tā kā patērētāji bieži izvēlas šos produktus iegadāties redzēto reklāmu iespaidā, PTAC izstrādājis Vadlīnijas godīgas komercprakses īstenošanai, piedāvājot uztura bagātinātājus. Pēdējos gados notiek pastāvīga uztura bagātinātāju tirgus paplašināšanās, palielinās to lietošanas popularitāte, pieaug arī iespēja uztura bagātinātāju nepamatotai vai nepareizai lietošanai. PTAC no 2013.gada 2.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim īstenoja uzraudzības projektu “Komercprakse, piedāvājot uztura bagātinātājus”. Projekta gaitā PTAC secināja, ka galvenokārt pārkāpumi ir saistīti ar patērētājiem sniegto informāciju par uztura bagātinātāju raksturojumu un to īpašībām. Piemēram, reklāmās tiek noklusēta vai netiek sniegta skaidra informācija par to, ka piedāvātais produkts ir uztura bagātinātājs. Tāpat bīstamību rada arī produkti, kas patērētājiem tiek reklamēti kā uztura bagātinātāji, bet nav iekļauti...

Augstākā tiesa 17. maijā pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Tas nozīmē, ka arī turpmāk Konkurences padome (KP) konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos būs tiesīga piemērot mātes kompānijām atbildību par meitas uzņēmumu pieļautajiem konkurences ierobežojumiem. 2014. gadā KP konstatēja, ka vairāki Moller grupā ietilpstošie komersanti vismaz piecu gadu garumā sistemātiski saskaņoja savu dalību iepirkumos. KP lēmumā konstatēja, ka šīs meitas sabiedrības savu darbību neveica neatkarīgi no to mātes kompānijām, tāpēc iestāde noteica solidāro atbildību vairākām mātes sabiedrībām – Moller Auto Baltic AS, Harald A.Moller AS un Heinz Wilke Autohandel Gmbh. KP lēmumā mātes kompānijām solidāro atbildību piemēroja, konstatējot 100 % to dalību meitas sabiedrībās. Administratīvā apgabaltiesa, izskatot mātes sabiedrību pieteikumu par nepamatotu solidārās atbildības noteikšanu, šo pieteikumu apmierināja un KP lēmumu atcēla daļā. Spriedumā norādīts, ka Konkurences likums neparedz solidāru atbildību par konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumam,...