BIZNESS

Ceturtdien, 5.jūnijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) noritēja forums, kurā eksperti apsprieda Eiropas Komisijas līdzfinansētā "Pilotprojekta sociālo uzņēmumu identificēšanai un to ekonomiskās ietekmes izvērtēšanai Latvijā" rezultātus un tālākās rekomendācijas politikas veidotājiem sociālās uzņēmējdarbības attīstības sekmēšanai Latvijā. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata: "Katrā pašvaldībā ir ne mazums sociāla rakstura problēmu, kuras iespējams risināt ne vien ierastajā veidā - piešķirot pabalstus - bet arī daudz ilgtspējīgāk un valsts attīstībai draudzīgāk - veicinot sociālo uzņēmumu izveidi un darbību. Sociālie uzņēmēji virkni sociālo problēmu no pašvaldību pleciem var noņemt, emu pārliecināts!" "Tomēr, lai Latvijā attīstītu sociālo uzņēmējdarbību, ir virkne uzdevumu, kas īstenojami politikas veidotājiem. LTRK izstrādājusi rekomendācijas," informē J.Endziņš. REKOMENDĀCIJAS: Atzīt un stiprināt sociālos uzņēmumos kā īpašu grupu, jo šis ir efektīvs risinājums ieilgušo sociālo problēmu risināšanai. Nepieciešams veicināt sabiedrības kopējo izpratni par sociālo uzņēmējdarbību. Parādot tās pievienoto vērtību sociālo problēmu risināšanā un pozitīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā;Sociālās uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā nozīmīga loma ir...

Otrdien, 3.jūnijā, publicētajā ES Komisijas rekomendāciju projektā, kas galīgi jāapstiprina ES Padomei, Latvija aicināta stiprināt Konkurences padomes institucionālo un finansiālo neatkarību, lai iestāde varētu efektīvāk vērsties pret publisku un privātu personu radītiem konkurences ierobežojumiem. Šobrīd KP darbojas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un, lai arī lēmumus izpētes lietās iestāde pieņem neatkarīgi, tomēr tās darbības un budžeta plānošana ir tieši atkarīga no Ekonomikas ministrijas, turklāt KP locekļus amatā apstiprina Ministru kabinets. Tāpēc, lai norobežotu konkurences tiesību piemērošanu no politiskās ietekmes, KP nepieciešams nodrošināt neatkarīgas iestādes statusu, līdzīgi kā tas ir noteikts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un citām iestādēm, kam neatkarība uzskatāma par būtisku priekšnoteikumu efektīvai darbībai. Pēc pārrunām, kuru ietvaros Latvijas uzņēmēju nevalstiskās organizācijas un advokāti, kas strādā ar konkurences tiesību lietām, pauduši atbalstu KP neatkarības nodrošināšanai, KP jau ir uzsākusi darbu pie priekšlikumu izstrādes Konkurences likuma grozījumiem, paredzot nostiprināt iestādes funkcionālo un institucionālo neatkarību. Tā kā konkurenci tirgū var...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ( PTAC) atgādina, ka pretēji dažviet mediju telpā izskanējušai informācijai, paralēlās cenu norādīšanas periods eiro un latos turpinās līdz šī gada 30. jūnijam. PTAC turpinās veikt pārbaudes, lai pārliecinātos, ka komersanti paralēlo cenu atspoguļošanu veic korekti, un patērētāji var salīdzināt cenas gan eiro, gan latos. PTAC atgādina, ka paralēlo cenu atspoguļošanas periods ir periods, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem gala cenu norādēs jānorāda gan latos, gan eiro. Prasība gala cenas norādīt abās valūtās sākās no 2013.gada 1.oktobra un vēl turpināsies līdz 2014.gada 30.jūnijam. Patērētājiem ļoti būtiski ir redzēt cenas latos, lai vieglāk pierastu pie jaunajām cenām eiro un sekotu līdzi cenu izmaiņām. PTAC aicina komersantus ievērot normatīvo aktu prasību un līdz 2014.gada 30.jūnijam papildus cenai eiro valūtā norādīt gala cenas arī latos. Latos obligāti jānorāda preces vai pakalpojuma galīgā pārdošanas cena (t.i., cena, kādu patērētājam jāmaksā par preci vai pakalpojumu). Noteiktas mērvienības cenas un atlaižu gadījumā sākotnējās cenas...

Pirmdien, 2.jūnijā, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ināru Pētersoni, lai pārrunātu VID darbības aktualitātes, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus, kas veicami, lai arvien lielāku uzņēmēju daļu motivētu pamest šo jomu. Valsts prezidents atzinīgi novērtējis VID līdzšinējo darbību, atzīstot, ka šī ir viena no tām valsts institūcijām, kas darbojas veiksmīgi, pēc iespējas meklējot risinājumus savas jomas uzlabošanai un orientējoties uz klientu ērtībām. Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka neatbalsta nodokļu paaugstināšanu Latvijā, ja netiek ņemts vērā Baltijas valstu konteksts un energoresursu izmaksu iespējamo pieaugums, kas Latvijas uzņēmējus var padarīt nekonkurētspējīgus Baltijas valstu vidū, nerunājot nemaz par plašākiem reģioniem un tirgiem. Pārrunājot aplokšņu algu izskaušanas jautājumus, VID ģenerāldirektore atzina, ka vairākas indikācijas liecina par to, ka aplokšņu algu īpatsvars turpina samazināties. Arī iedzīvotāju ienākumu apjoms šajā gadā ir pieaudzis vidēji par 9% un nodarbināto skaits valstī ir sasniedzis pirmskrīzes līmeni. "Situācija nenoliedzami uzlabojas. Mēs, protams, gribētu, lai tas...

Ar jūnija mēnesi Latvijas uzņēmumiem tiek nodrošināta piekļuve lielākajai Kazahstānas iepirkumu sistēmai Samruk-Kazyna. Lietotāja autentifikācija tiek nodrošināta ar elektroniskās atslēgas palīdzību, kuru oficiālais izplatītājs Eiropas Savienībā ir iepirkumi.lv. Samruk-Kazyna ir valsts pakļautībā esošs holdings, kurš pārvalda valsts aktīvus, izveidots ar mērķi, lai nodrošinātu valsts ekonomikas stabilitāti un paaugstinātu konkurētspēju. Holdings apvieno aptuveni 600 uzņēmumus, kuri ir nozares līderi Kazahstānā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, bruto algu kāpums 2014.gada 1.ceturksnī bija 7.7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1.ceturksni. Tas ir ievērojams paātrinājums (pērnā gada 4.ceturksnī kāpums bija 4.8%). Tajā pat laikā jāņem vērā, ka no šī gada janvāra tika pacelta minimālā alga, kas varēja diezgan būtiski palielināt vidējo algu (pēc CSP datiem ap 22-25% darba ņēmēju saņem minimālo algu vai mazāk). Līdz ar to šis iespaidīgais algu kāpums daļēji atspoguļo ienākumu legalizāciju. Straujāk par vidējo bruto algas 1.ceturksnī auga finanšu sektorā un operācijās ar nekustamo īpašumu, kā arī lauksamniecībā, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, būvniecībā un iekšzemes tirdzniecībā, valsts pārvaldē.Neto alga bija pat par 9.5% augstāka nekā pirms gada, pateicoties sociālo iemaksu samazinājumam par 0.5%, kā arī neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem palielināšanai gada sākumā. Ņemot vērā ļoti zemo inflāciju, reālā vidējā neto alga jeb strādājošo pirktspēja gada laikā pieaugusi par 9.1%. Pašlaik tā jau ir vien 2% zem pirmskrīzes...

Pagājušajā nedēļā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) notika ekspertu diskusija par ilgstošo bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanas atbalsta programmām jaunajā ES struktūrfondu periodā (2014.-2020. gadam). Sanāksmē, kuru atklāja NVA direktore Inese Kalvāne, piedalījās nodarbinātības politikas veidotāji un īstenotāji - Labklājības ministrijas (LM) un NVA amatpersonas, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Rīgas Domes, Latgales plānošanas reģiona un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” pārstāvji. NVA Finanšu un attīstības departamenta direktora vietnieks – Attīstības nodaļas vadītājs Egīls Vidžups sniedza analītisku pārskatu par pašreizējo ilgstošā bezdarba situāciju Latvijā un informēja par NVA piedāvātajām atbalsta iespējām ilgstošo bezdarbnieku nodarbinātības sekmēšanai. Par citu ES dalībvalstu publisko nodarbinātības dienestu pieredzi ilgstošo bezdarbnieku aktivizēšanā klātesošos iepazīstināja NVA Jelgavas filiāles vadītāja Andra Dietlava. Savukārt LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis reprezentēja priekšlikumus ilgstošo bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanas programmai jaunajā ES struktūrfondu periodā. Nodarbinātības politikas veidotājs norādīja, ka ilgstošo bezdarbnieku...

Piektdien, 30.maijā, valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) sēdē par šā gada prioritātēm tika izvirzītas makroekonomikas un nodokļu politikas uzlabošana, investīciju drošība, veselības aprūpes sistēmas attīstība un intelektuālā īpašuma aizsardzība. Vērtējot 2013.gadā panākto progresu, uzņēmēji izteica atzinību par Latvijas pastāvīgo un vienmērīgo makroekonomikas izaugsmi. Puses bija vienisprātis, ka jāsaglabā apņēmība nodrošināt fiskālo disciplīnu un atbildīgu fiskālo politiku, kā arī skaidru turpmākās nodokļu politikas virzienu, kas atspoguļo un atbilst valsts sociāliem un ekonomiskiem mērķiem. Investori apsveica Latviju ar eiro ieviešanu. „Tas liecina par valsts spēju īstenot savus mērķus,” pauda uzņēmēji. Investori atzina, ka pastāvīgai Latvijas ekonomikas attīstībai ir ļoti svarīgi apņēmīgi turpināt un pabeigt pēdējo gadu laikā izsludinātās un plaši apspriestās reformas. Tostarp, jāturpina cīņa ar nodokļu nemaksāšanu, atbalstot atbildīgās iestādes un vēršoties pret problēmas cēloņiem. Ministru prezidente Laimdota Straujuma pauda, ka šogad sanāksme notiek starptautiski sarežģītos apstākļos: „Pēdējo mēnešu laikā esam piedzīvojuši Krievijas izraisīto vardarbību Ukrainā. Latvija...

Tieslietu ministrija 29.maijā sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti rīkoja ikgadējo Komerctiesību konferenci. Šajā, pēc kārtas jau septītajā, komerctiesību tēmai veltītajā konferencē tika spriests par korporatīvās pārvaldības jautājumiem. Viens no Latvijas būtiskākajiem stratēģiskajiem mērķiem ir pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD) – oficiāls uzaicinājums mūsu valstij izteikts 2013.gadā. Pievienošanās sarunu laikā organizācijas komitejas cita starpā vērtēs Latvijas normatīvo aktu, arī Komerclikuma, atbilstību OECD Korporatīvās pārvaldības principiem, tāpēc šo principu izpratne un precīza ieviešana mūsu komerctiesībās šobrīd ir īpaši aktuāla. Atklājot konferenci, tieslietu ministre Baiba Broka tās dalībniekus informēja par pasaulē notiekošajām tendencēm korporatīvās pārvaldības jomā. Ministre uzsvēra, cik būtiski korporatīvās pārvaldības principi un to pienācīga ievērošana izrādījās tieši ekonomiskās krīzes laikā. B.Broka arī norādīja uz Latvijai saistošajām aktualitātēm OECD un Eiropas Savienības kontekstā, kā arī uzsvēra, ka korporatīvās pārvaldības principu precīza ievērošana ir viens no Latvijas izaicinājumiem arī attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām. Viņa mudināja juristus būt radošiem un aktīviem un sniegt...

Konkurences padome (KP) ir sagatavojusi 2013. gada publisko pārskatu. Tajā atspoguļota informācija par aizvadītā gada aktualitātēm un būtiskākajiem notikumiem konkurences uzraudzības jomā, kā arī iekļauts atskats uz iestādes darbības rezultātiem un pārvaldību. Tāpat pārskatā piedāvāts iepazīties ar iestādes 2014. gada darbības prioritātēm. KP aizvadītā gada laikā kopumā pieņēmusi 40 lēmumus, no kuriem 12 gadījumos konstatēja Konkurences likuma pārkāpumus. Par konkurenci deformējošām darbībām kopumā 44 uzņēmumiem tika piemēroti naudas sodi 3 775 254,95 latu apmērā. Desmit no 2013. gadā atklātajiem pārkāpumiem bijuši smagākie Konkurences likuma pārkāpumi – septiņas aizliegtās vienošanās starp tirgus dalībniekiem un trīs dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi. Sešos aizliegto vienošanos gadījumos konstatēti pārkāpumi, kad uzņēmumi piedalījušies saskaņotās darbībās publiskajos iepirkumos. Kā ievērojamākais pārkāpums 2013. gadā jāmin 26 energobūvniecības uzņēmumu kartelis, par kuru KP piesprieda iestādes vēsturē bargāko soda apmēru – 7,5 % apmērā no pārkāpēja iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma. Tikmēr viens no konstatētajiem pārkāpumiem raksturojams kā tirgus sadale. Savukārt...

No šā gada 1. jūnija līdz 30. novembrim Baltkrievijā tiks piemērota importa licencēšana noteikta cementa, pulēta stikla un stikla trauku importam no trešajām valstīm, izņemot Muitas savienības valstis - Kazahstānu un Krieviju. Tāpat importa licencēšana tiks attiecināta arī uz konditorejas un makaronu izstrādājumiem, kā arī to ražošanas izejvielām, informē Ekonomikas ministrija. Minēto produktu importam tiks piemērota vienreizēja importa licencēšana. Licences rūpniecības preču importam uz Baltkrieviju izsniegs Baltkrievijas Republikas Arhitektūras un būvniecības ministrija. Licences makaronu izstrādājumiem izsniegs Baltkrievijas Republikas Zemkopības ministrija, bet konditorejas izstrādājumiem - Baltkrievijas Republikas pārtikas rūpniecības valsts koncerns "Belgospishcheprom". Paredzēts, ka starp attiecīgo ministriju / koncernu un eksportētāju / ražotāju tiks noslēgta piegādes vienošanās, kurā tiks precīzi noteikti nosacījumi, kas sevī ietvers ne tikai minimālo importa cenu, bet arī, piemēram, cementa importa gadījumā - piegādes apjomu (kvotas). Sīkāku informāciju par Baltkrievijas valdības pieņemtajiem lēmumiem lūdzu skatīt Nr. 469 un Nr. 468. Komersantus jebkuru jautājumu un interešu gadījumā aicinām sazināties ar...

Pirmdien, 26. maijā, valdība pieņēma likumprojektu "Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā", kas paredz, ka valsts atbalstu saņēmušiem uzņēmumiem primāri jāatmaksā valsts sniegtais atbalsts, un tikai pēc tam tie var pildīt citas saistības. Grozījumi nosaka, ka finanšu grūtībās nonākušas komercsabiedrības, kuras saņēmušas valsts atbalstu, šī atbalsta izmantošanas laikā (no piešķiršanas līdz atmaksai) nedrīkst pildīt "pakārtotās saistības", tai skaitā nedrīkst atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību. Grozījumi arī definē, kas ir minētās "pakārtotās saistības". Proti, tās ir "saistības, tajā skaitā aizdevuma procentu izmaksas pienākums, kas komercsabiedrībai rodas no aizdevuma (neatkarīgi no noslēgtā darījuma veida) un kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar komercsabiedrību, aizdevējam dod tiesības atprasīt aizdevumu pirms termiņa tikai komercsabiedrības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un tikai pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, bet pirms akcionāru (dalībnieku) prasījumu apmierināšanas" (definīcija esot veidota pēc Kredītiestāžu likumā esošās pakārtoto saistību definīcijas parauga, informē likumprojekta anotācijas autori). Tāpat likumprojekts paredz...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) vērš uzmanību, ka 1.jūlijā stāsies spēkā izmaiņas likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas noteiks papildu kritērijus personu iekļaušanai riska personu sarakstā. Šie kritēriji būs saistīti ar personas aktuālajiem nodokļu parādiem, tādēļ VID aicina tās personas, kurām radušās grūtības nodokļu saistību izpildē, laikus vērsties VID un vienoties par piemērotāko nodokļu normatīvajos aktos noteikto situācijas risinājumu. No 2014.gada 1.janvāra VID ir tiesīgs fizisko personu iekļaut riska personu sarakstā šādos gadījumos: Persona ir piekritusi ieņemt komercsabiedrības valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību, personas deklarētās dzīvesvietas adrese ir reģistrēta "riska adresē", persona ir vai ir bijusi amatpersona komercsabiedrībā, un tās amata pienākumu pildīšanas laikā ir iestājušies apstākļi, kas bija par pamatu komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanai, un no dienas, kad VID ir pieņēmis lēmumu par komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanu, nav pagājuši divi gadi. Savukārt, no 2014.gada 1.jūlija VID būs tiesīgs fiziskas personas iekļaut riska personu sarakstā arī vēl šādos gadījumos...

Gatavojoties atvaļinājumu laikam, biznesa konsultāciju un vadītāju apmācību kompānija FORCEO veica pētījumu, kura mērķis bija noskaidrot, vai Latvijā strādājošie plāno risināt ar darbu saistītus jautājumus atvaļinājuma laikā. Rezultāti parāda, ka divas trešdaļas (63%) Latvijā strādājošo plāno risināt darba jautājumus atvaļinājuma laikā. Starp vadītājiem šis skaitlis ir būtiski augstāks - 80% vadītāju apvienos atpūtu ar darbu! Ir pieņemts uzskatīt, ka atvaļinājumu laiks ir paredzēts atpūtai. Atslēgties no darba jautājumiem, veltīt lauku sev un atjaunot spēkus jaunam darba cēlienam. Atvaļinājums ir laiks, kuru lielākā daļa cilvēku gaida un savlaicīgi plāno. Plāno apciemot radus vai draugus, apmeklēt citas zemes, atpūsties brīvā dabā, un risināt darba jautājumus. FORCEO veiktā aptauja sadarbībā ar pētījumu kompāniju GfK Custom Research Baltic parāda, ka divas trešdaļas Latvijā strādājošo (63%) atvaļinājuma laikā plāno ne tikai atpūsties, bet arī risināt ar darbu saistītus jautājumus. Gandrīz puse (48%) strādājošo atbildēs uz zvaniem, katrs trešais (35%) lasīs un atbildēs uz e-pastiem, 27% atbildēs uz...

Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā norisinājās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) organizēta diskusija, kuras mērķis bija apzināt līdzšinējo sociālā dialoga praksi Latvijā un rast risinājumus tā stiprināšanai. Diskusijas dalībnieki atzina – efektīvs nozaru sociālais dialogs ir vienīgais veids, kā veicināt konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā un pakāpeniski izskaust ēnu ekonomiku. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Kaut arī sociālais dialogs faktiski Latvijā pastāv jau 20 gadu, līdz šim īstenotās aktivitātes nozaru līmenī var uzskatīt vien par atsevišķiem mēģinājumiem un eksperimentiem šajā jomā. Taču realitātē vēl aizvien sociālā dialoga puses – darba devēji, darba ņēmēji un valsts pārvalde – viena otrai līdz galam neuzticas un neredz, ka labi domātas vienošanās īstenotos reālos darba vides, sociālo jautājumu un valsts ekonomiskās izaugsmes uzlabojumos. Tādēļ nepieciešams veicināt sociālo dialogu valsts līmenī, attīstot nozaru ģenerālvienošanās slēgšanas praksi, proti, - strādāt pie biznesa vides uzlabojumiem, lai sadarbības partneri justos droši un uzticētos viens otram. Turklāt valsts pusei būtu nepieciešams izsvērt motivējošu...