BIZNESS

Briselē 26.maijā notikušajā Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē dalībvalstu ministri apsprieda direktīvas priekšlikumu par kompleksiem ceļojumiem un atbalstītiem ceļojumu pakalpojumiem. Kompleksais ceļojums ir vismaz divu dažāda veida ceļojuma pakalpojumu apvienojums viena un tā paša ceļojuma nolūkā. Piemēram, iegādājoties pie mazumtirgotāja ceļojuma komplektu, kurā ietilpst avio pārlidojums un atbilstoša viesnīca konkrētā laika periodā vai arī viesnīca konkrētā laika periodā ar transportēšanu līdz tai (daļēji vai pilnībā nokomplektēts ceļojums). Savukārt atbalstīts ceļojums ir tāds pats ceļojuma komplekts, kuru iegādājas ar interneta starpniecību. Būtiskākie regulējuma jaunievedumi ir vērsti par labu patērētājiem, nosakot, ka gan mazumtirgotājam, gan arī operatoram, kas piedāvās kompleksos vai atbalstītos ceļojumus būs jāveic obligātais nodrošinājums (līdzīgi kā apdrošināšana) ar mērķi, lai uzņēmuma maksātnespējas gadījumā patērētājam 100% tiktu atmaksāta iemaksātā nauda par konkrēto ceļojumu. Pašlaik spēkā esošais regulējums paredz, ka obligāto garantiju iemaksu veic tikai organizators. Tomēr praksē ir bijuši gadījumi, kad tiek iegādāta ceļojuma pakete, bet līdz ceļojumam mazumtirgotājs iesniedz maksātnespēju,...

Pretēji pirms diviem gadiem aktuālajai tendencei, kompānijas šobrīd visā pasaulē koncentrē savu darbību uz iekšējā tirgus paplašināšanu, nevis eksporta tirgus attīstīšanu, secināts Regus starptautiskās uzņēmējdarbības vides apskatā. Aptaujā, kurā apkopoti vairāk nekā 20 tūkstoši augstākā līmeņa vadītāju un uzņēmumu īpašnieku viedokļi 95 pasaules valstīs, konstatēts, ka, neskatoties uz iepriekš plānoto biznesa attīstības virzīšanu eksporta tirgos, divas piektdaļas kompāniju jeb 42% nodrošina izaugsmi, pateicoties jaunām tirgus nišām savā valstī. It īpaši izteiktu (51%) ekspansiju vietējā tirgū piedzīvo jaunattīstības valstu uzņēmumi. Šis fakts liecina par to, ka ekonomikas izaugsmes tempi ir "atdzīvinājuši" privāto patēriņu, tādejādi, mazinot uzņēmējdarbības atkarību no eksporta - svarīgākā stabilitātes rādītāja pasaules ekonomikā. Savukārt, Baltijas valstīs novērota pilnīgi pretēja tendence, proti, 36% uzņēmumu paplašinās ārvalstīs. Tomēr arī Baltijas kompānijas atzīst, ka eksporta tirgus attīstīšanā saskaras ar virkni sarežģījumu: grūtībām piesaistīt augsta līmeņa speciālistus darbam ārvalstīs (84%)grūtībām izveidot distribūcijas tīklu (49%). "Tātad, neskatoties uz to vai uzņēmējdarbības paplašināšana notiek vietējā vai ārvalstu...

Piektdien, 30.maijā, notiks 18.valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) tikšanās. Tās būtiskākās tēmas ir makroekonomikas un nodokļu politika, investīciju drošība un aizsardzība, veselības aprūpe, kā arī intelektuālā īpašuma aizsardzība. Sanāksmes dalībnieki apspriedīs arī progresu 2013.gadā izvirzītajās prioritātēs. Diskutējot par paveikto gada laikā, amatpersonas un investori pārrunās aktualitātes tiesu sistēmā, tostarp darījumu vides drošību un investīciju aizsardzību Latvijā, kā arī institūciju kapacitāti. Tāpat notiks diskusijas par izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas nozarē un būvniecībā, kā arī par enerģētikas jomas jautājumiem. Sanāksmi tradicionāli atklās Ministru prezidente Laimdota Straujuma un sēdes goda priekšsēdētājs, Swedbank grupas vadības loceklis Hokans Bergs (Håkan Berg). Sanāksmē goda viesa statusā piedalīsies starptautiskās inovāciju organizācijas "Lead the Future" dibinātāja un izpilddirektore Marianne Abiba-Peča (Marianne Abib-Pech). Plānota arī augsta līmeņa diskusija par valdības un ĀIPL tikšanās laikā aktualizētajiem jautājumiem. Diskusijā piedalīsies Ministru prezidente un veselības ministres pienākumu izpildītāja Laimdota Straujuma, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks, tieslietu ministre Baiba Broka, satiksmes...

Lielākajai daļai (76%) uzņēmumu vadītāju ir būtiski regulāri sekot līdzi uzņēmuma naudas plūsmai, liecina Swedbank veiktā aptauja. No tiem gandrīz puse (47%) pārrauga naudas plūsmu katru dienu, savukārt trešdaļa (29%) - ik pārdienas. Tikai nepilna piektdaļa (18%) respondentu atzīmē, ka viņiem nav pārāk svarīgi sekot līdzi naudas plūsmai, tāpēc dara to tikai mēneša griezumā, kamēr 6% šo pienākumu pilnībā uztic saviem darbiniekiem. Kontrolēt uzņēmuma naudas plūsmu katru dienu īpaši būtiski ir mikro (50%) un mazo (44%) uzņēmumu pārstāvjiem , turpretī lielo uzņēmumu vadītāji to pārsvarā uztic saviem darbiniekiem (39%). Savukārt vidējo uzņēmumu respondentu vidū - 27% pārrauga naudas plūsmu katru dienu, 24% - ik pārdienas, bet trešdaļa (30%) to pārskata mēneša griezumā. 81% aptaujāto norādījuši, ka uzņēmuma naudas plūsmai vieglāk sekot līdzi internetbankā, nevis pārvaldīt to skaidrā naudā. Savukārt 16% norādījuši, ka darbinieki regulāri informē par uzņēmuma apgrozījumu, tā uzturot vadību lietas kursā par uzņēmuma finansēm. Tie uzņēmumi, kas apkalpo skaidru naudu...

Daļa no Grant Thornton Rimess Baltic veiktā International Business Reportpētījuma, kur otro gadu tiek pētītas arī Baltijas valstis, ir veltīta sieviešu lomai darbavietās un dzimumu līdztiesībai biznesā. Starptautiskā pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijā sievietes ieņem proporcionāli vairāk vadošos amatus nekā jebkur citur Eiropā - 41% darbinieku uzņēmumu valdēs un augstākajā vadībā (senior management) ir sievietes. Baltijas valstis ir izteikti līderi Eiropas Savienībā (ES) šajos rādītājos. Latvijā 41% amatu uzņēmumu valdēs un augstākajā vadībā ieņem sievietes, Lietuvā tie ir 39%, savukārt Igaunijā - 37%. Arī Polijā šis rādītājs ir samērā augsts, kur katru trešo vadošo amatu ieņem sievietes (34%), bet pēc tam tuvākais sekotājs ir Beļģija ar 30%. Pēc pētījuma datiem vidēji Eiropā 23% vadošu amatu atrodas sievietes. 40% aptaujāto Latvijas uzņēmumu sievietes ieņem tieši finanšu direktores amatu. Vēl starp izplatītākajiem vadošajiem amatiem sieviešu vidū ir uzņēmuma izpilddirektore (22%), operāciju direktore (17%) un cilvēkresursu vadības direktore (14%). Viens no iespējamajiem skaidrojumiem, kādēļ tieši...

Otrdien, 20.maijā, valdībā precizēta aktīvās nodarbinātības pasākumu organizēšanas kārtība, lai skolēni vasaras nodarbinātības pasākumos gūtu darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi, informē Labklājības ministrija. To paredz otrdien, 20.maijā, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem. Turpmāk nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā varēs iesaistīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Dalības ilgums pasākumā vienam skolēnam ir viens mēnesis. Lai nodrošinātu kvalitatīvāku darba vadīšanas un uzraudzības procesu, pasākuma ietvaros viens darba vadītājs turpmāk varēs vadīt darbu ne vairāk kā desmit skolēniem, attiecīgi saņemot par viena skolēna darba vadīšanu vienu desmito daļu no valstī noteiktā minimālā mēneša darba algas apmēra. Paredzēts, ka Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) nodrošinās finansējumu darba devējam skolēnu darba algas segšanai 50% apmērā...

Otrdien, 20. maijā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē skatot jautājumu par Finanšu policijas darbību ēnu ekonomikas apkarošanā, komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs uzsvēra, ka jāizveido Ēnu ekonomikas apkarošanas padome, kas darbotos Ministru prezidenta pakļautībā, lai efektīvāk cīnītos pret nodokļu izkrāpšanas shēmām un ēnu ekonomiku. Ar ēnu ekonomikas apkarošanu Latvijā nodarbojas ne tikai Finanšu policija un Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas ir pakļautas Finanšu ministrijai, bet arī citu ministriju pakļautībā esošas institūcijas un dienesti. Tādēļ jāveido Ēnu ekonomikas apkarošanas padome, kuras galvenais uzdevums būtu koordinēt visu šajā procesā iesaistīto valsts institūciju un dienestu darbu un izstrādāt ēnu ekonomikas apkarošanas plānu turpmākajiem gadiem, uzsver komisijas priekšsēdētājs. Lai arī pēdējo gadu laikā vērojami būtiski uzlabojumi, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmu likvidēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas iespējas Latvijā nebūt vēl nav izsmeltas, norādīts komisijas sēdē. „Pēdējo gadu laikā Saeima ir veikusi grozījumus likumos, tai skaitā Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanās likumā, likumā „Par nodokļiem...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas otrdien, 20.maijā, lai apspriestu plānotos pasākumus ēnu ekonomikas efektīvākai apkarošanai, uz komisijas sēdi aicinājusi pārstāvjus no atbildīgajām iestādēm. "Pēdējo gadu laikā Saeima ir veikusi grozījumus likumdošanā, tādējādi Finanšu policiju nodrošinot ar jauniem un efektīviem instrumentiem cīņai pret ēnu ekonomiku un nodokļu izkrāpšanas shēmām. Izvērtējot šo jauninājumu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, jāatzīmē, ka ir vērojami nozīmīgi uzlabojumi. Ja pirms likumdošanas izmaiņām tika atklātas pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmas, kas darbojās trīs-četru gadu garumā, un to atklāšanai bija nepieciešams vismaz gads, tad šobrīd šis laiks ir būtiski samazinājies," norāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. J.Reirs uzsver: "No valsts viedokļa ir ārkārtīgi svarīgi ne tikai novērst PVN izkrāpšanu, bet arī likvidēt esošās krāpšanas shēmas, piedzīt zaudējumus un reāli sodīt shēmu organizatorus un izpildītājus. Finanšu policijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu ministrijas pārstāvjus ziņot par darbību efektīvākai ēnu ekonomikas apkarošanai esam aicinājuši, jo, neskatoties uz acīmredzamo...

Pirmdien, 19.maijā, Briselē notika ES Ārlietu padomes attīstības ministru sanāksme, kurā tika diskutēts par privātā sektora iesaisti ES attīstības politikā, ES atbalstu Austrumu partnerības valstīm, kā arī par jaunajiem ANO attīstības politikas mērķiem pēc 2015. gada. Latviju sanāksmē pārstāvēja Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs. Diskusijās par privātā sektora iesaisti attīstības sadarbībā Latvija kopā ar citām dalībvalstīm pauda atbalstu Komisijas priekšlikumiem, kā piesaistīt privāto finansējumu attīstības sadarbības īstenošanai un sniegt atbalstu uzņēmējiem jaunattīstības valstīs. Piemēram, radot atbilstošas iniciatīvas, lai piesaistītu privāto finansējumu attīstības sadarbības projektu īstenošanai, kā arī nododot ES ekspertīzi mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai draudzīgas vides radīšanai, t.sk., ieguldot arodizglītībā un starptautisko standartu ieviešanā. Sanāksmes laikā ministri pārrunāja arī jautājumu par ES atbalstu Austrumu partnerības valstīm, īpaši kontekstā ar aktuālajiem notikumiem Ukrainā. Latvija uzsvēra ES kaimiņu politikas nozīmi ārpolitikā un atzinīgi novērtēja līdzšinējo Eiropas Savienības iesaisti, sniedzot atbalstu Ukrainai. Tāpat arī atzīmēja koordinācijas nozīmi ar citiem starptautiskajiem partneriem. V. Makarovs...

Šā gada 13. un 14.maijā Rīgā norisinājās Eiropas Konkurences tīkla karteļu izmeklēšanas darba grupas tikšanās. Tās ietvaros vairāk nekā 50 speciālisti no ES konkurences iestādēm pārrunāja ar aizliegtu vienošanos izmeklēšanas un pierādīšanas problemātiku saistītus jautājumus. Eiropas konkurences tīkls (ECN) apvieno Eiropas savienības dalībvalstu konkurences uzraudzības iestādes, un tā mērķis ir veicināt sadarbību un diskusijas par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta (aizliegtas vienošanās) un 102. panta (dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana) piemērošanu. ECN darba grupu ietvaros dažādu nozaru eksperti diskutē par pastāvošajām konkurences problēmām un meklē vienotu pieeju to risināšanai. Darba grupu tikšanās ļauj dažādu valstu konkurences uzraugiem apkopot labāko praksi un pārņemt veiksmīgākos risinājumus. Karteļu izmeklēšanas darba grupas tikšanos Rīgā organizēja Eiropas Komisija sadarbībā ar Latvijas Konkurences padomi. Kvalitatīva sadarbība ECN ietvaros, izmantojot pieredzes un informācijas apmaiņas iespējas, ir viena no Latvijas Konkurences padomes prioritātēm. Sadarbība ļauj Konkurences padomei laikus iegūt informāciju par citās valstīs konstatētiem konkurences riskiem, kas var būt...

Palēninoties ekonomikas izaugsmes tempam un darbu pārtraucot lielākajam metālu ražošanas uzņēmumam, šogad būtiski lēnāks ir kļuvis tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums, gada pirmajā ceturksnī veidojot vairs tikai 0,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti, informē Finanšu ministrija. Darba meklētāju īpatsvars pirmajā ceturksnī veidojis 11,9%, kas gan par 1,1 procentpunktu atpaliek no pagājušā gada pirmā ceturkšņa līmeņa, tomēr ir augstāks nekā trīs iepriekšējos ceturkšņos, kad bezdarba līmenis bija 11-12% robežās. Darba tirgus izaugsmes sabremzēšanos ietekmējusi gan nedaudz zemākā ekonomikas izaugsme pēdējos ceturkšņos, gan atsevišķi vienreizēji faktori kā AS "Liepājas metalurgs" darbības pārtraukšana, gan kopējā demogrāfiskā situācija, kad darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pakāpeniski samazinās. Nodarbinātības pieaugums pakāpeniski palēninās jau no pagājušā gada sākuma, ko parāda gan darbaspēka apsekojuma dati, gan Valsts ieņēmumu dienesta dati par darba ņēmējiem valstī, pēc kuriem strādājošo skaits šā gada pirmajos mēnešos bijis par 0,8% lielāks nekā pirms gada, kamēr 2013.gada sākumā...

Neskatoties uz valsts ekonomikas attīstību un pieejamo banku finansējumu, uzņēmēju noskaņojumā nav vērojami uzlabojumi, liecina jaunākais bankas Citadele sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktais Citadele Index pētījums. Uzņēmēju noskaņojums sasniedzis 50,65 punktu robežu, kas ir tikai nedaudz virs optimisma un pesimisma robežšķirtnes. Citadele Index pētījuma pamatuzdevums ir iegūt vienotu indeksu, kas raksturotu Latvijas uzņēmēju subjektīvo vērtējumu ekonomiskajam stāvoklim valstī un prognozes nākamajiem sešiem mēnešiem. Indekss tiek aprēķināts, apkopojot 750 dažādu nozaru un lieluma uzņēmumu vadītāju vērtējumu par tādiem jautājumiem kā: vispārējās ekonomiskās aktivitātes līmenis valstī un attiecīgajā uzņēmējdarbības nozarē, konkurences līmenis nozarē un dažādi uzņēmuma darbības rezultātu rādītāji. Lai arī uzņēmēju optimisms turpina kristies jau ceturto ceturksni, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējo divu gadu laikā, tomēr tas vēl aizvien saglabājas piesardzīga optimisma līmenī. 2014. gada pirmajā ceturksnī Citadele Index vērtība samazinājās par 0,61 punktu. Indeksa vērtība, kas pārsniedz 50 punktus, liecina par uzņēmēju optimismu, savukārt par uzņēmēju pesimismu var...

Apkopojot datus par 2014. gada pirmajos četros mēnešos ierosināto maksātnespējas procesu lietu skaitu, Lursoft secinājis, ka vismaz gada sākums nav nesis būtiskas izmaiņas kopējos rādītājos. Ierosināto procesu skaits šogad saglabājies 2013.gada līmenī un ir ievērojami augstāks nekā 2012.gadā. Proti, šī gada pirmajos četros mēnešos kopumā ierosināts 841 process, kas ir vien par 10 procesiem mazāk nekā gadu iepriekš, taču par 115 vairāk nekā 2012.gada iesākumā. Jāpiebilst, ka pēdējie gadi maksātnespējas jomā tomēr nesuši zināmu stabilitāti, jo ierosināto procesu skaits saglabājas vienlīdz augstā līmenī, neatkārtojot vairs rekordaugstos kāpumus, kādi bijuši novērojami krīzes periodā. Tā, piemēram, 2010.gada pirmajos četros mēnešos tika ierosināti kopumā 1 086 procesi, kas ir par 41,77% vairāk nekā šogad. Skatot ierosināto procesu sadalījumu pēc to veida, redzams, ka pēdējos divos gados aptuveni 91% no kopējā skaita veido maksātnespējas procesi, savukārt tiesiskās aizsardzības procesu īpatsvars pieaudzis no 5,7% līdz 7,5%. Salīdzinot ar 2012.gadu, maksātnespējas procesu īpatsvars kopējā skaitā sarucis par aptuveni...

Centrāleiropas investoru pārliecība turpina savu augšupeju, liecina jaunākais Deloitte Centrāleiropas privātā kapitāla investoru pētījums Central Europe Private Equity confidence survey May 2014. Reģiona lejupslīde varētu beidzot tuvoties beigām: respondentu īpatsvars (60%), kas sagaida darījumu aktivitātes izaugumu, ir dubultojies, un šis ir pēdējo gadu visaugstākais pārliecības rādītājs. "Noskaņojums kļūst arvien optimistiskāks, un mūsu jaunākā pētījuma rezultāti to apliecina. Mūs tas ļoti iedvesmo," stāsta Deloitte Centrāleiropas partneris Garets Berns (Garret Byrne). "Eiropu vairs neuztver kā kopienu "uz sabrukuma robežas", kas nozīmē, ka investori - jo īpaši no ASV - atkal izskata iespēju investēt Eiropā, un jo īpaši Centrāleiropā. Mēs piedzīvojām vairāku fondu slēgšanu pagājušajā gadā. Tas nozīmē, ka jaundibinātie fondi ir gatavi sākt strādāt." Jaundibinātie privātā kapitāla fondi ar jaunpiesaistītajiem līdzekļiem var palielināt investīciju apjomu Centrāleiropā un veicināt reģiona izaugsmi, norāda pētījuma autori. "Investoru aktivitāte Latvijā kopš oktobra ir saglabājusies ļoti augsta. Bez tam, līdzīgi kā Centrāleiropā, finanšu investori arī Baltijā šobrīd aktīvi piesaista...

Jau ceturto gadu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar karjeras portālu Prakse.lv un darba devējiem aicina veidot Uzņēmumu ieteiktāko skolu un studiju TOPu. Tā ietvaros ikvienam darba devējam līdz 12.jūnijam ir iespēja portālā Prakse.lv ieteikt, kādas profesijas jauniešiem vērts apgūt un kur to vislabāk darīt, lai kļūtu par darba tirgū pieprasītiem profesionāļiem. Uzņēmumu ieteiktāko skolu un studiju TOPs tiek veidots ar mērķi nodrošināt jauniešiem nepastarpinātu darba tirgus informāciju un palīdzēt turpat 33 tūkstošiem pamatskolu un vidusskolu absolventu šovasar izdarīt pareizo izvēli. "Tā ir darba devēju iespēja palīdzēt jauniešiem izdarīt izvēli, tādejādi iegūstot labākus un kvalificētākus darbiniekus saviem uzņēmumiem nākotnē," uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Prakse.lv vadītājs Jānis Logins: "Trīs gadu laikā esam panākuši, ka jaunieši ieklausās darba devējos – to pierāda statistika: Latvijas Universitātes studiju programma Datorzinātnes (TOP 2 darba devēju skatījumā) pērn saņēma 889 pieteikumus, tādējādi pirmo reizi apsteidzot līdz šim populārāko studiju programmu Komunikācijas zinātne (2012. gadā saņēma 973...