BIZNESS

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas Darba devēju konfederācija kā lielākā darba devēju organizācija un sociālais partneris Latvijā, uzsver, ka nākamajiem Eiropas Parlamenta deputātiem galvenais uzdevums ir veicināt Latvijas un Eiropas Savienības konkurētspēju un augsti apmaksātu darba vietu radīšanu. Konkurētspējas stiprināšanai un nodarbinātībai ir nepieciešams attīstīt uzņēmējdarbību, kā arī mazināt administratīvo un regulatīvo slogu nacionālā un ES līmenī. Tie ir konkrēti darbības virzieni Eiropas Parlamenta deputātiem (EP), uz ko Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir vērsusi uzmanību pirms gaidāmajām vēlēšanām 2014.gada 24.maijā. "Lai panāktu visus nospraustos mērķus, ir nepieciešama sadarbība valdību un uzņēmēju starpā gan nacionālā, gan ES līmenī. Latvijas tautsaimniecības interesēs ir rast veidus, kā mainīt pastāvošo sociālekonomisko nelīdzsvarotību ES un sekmēt ilgtspējīgu izaugsmi, mazinot pastāvošās atšķirības starp ES valstīm un reģioniem", uzsver LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs. Prioritārie uzdevumi nākamajiem EP deputātiem, veidojot ES politiku pēc 2014.gada EP vēlēšanām ir: sekmēt ciešāku sadarbību politiskās savienības ietvaros;veidot tādu ES kopīgā nodokļu politiku, kas...

Ministru kabinets otrdien, 13. maijā, apstiprinājis noteikumu projektu "Noteikumi par mezanīna aizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai", kas ļaus komersantiem saņemt lielāku investīciju aizdevumu, paplašinās atbalsta saņēmēju loku un samazinās aizdevuma izmaksas. Saimnieciskās darbības veikšanai būtiski nodrošināt ne tikai pieeju investīciju aizdevumiem, bet arī sniegt iespēju saņemt apgrozāmo līdzekļu aizdevumus. Tādejādi jaunie programmas nosacījumi paredz, ka turpmāk saimnieciskās darbības veicējs mezanīna aizdevumu varēs saņemt arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, ko līdz šim mezanīna programma nepiedāvāja. Radot iespēju komersantiem turpmāk saņemt aizdevumu arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, valsts varēs atbalstīt tos komersantus, kuriem Ukrainas – Krievijas konflikta radītās sekas austrumu valstu tirgos ir negatīvi ietekmējušas eksporta darījumu samaksas termiņus un attiecīgi samazinājušas pieeju apgrozāmajiem līdzekļiem. Atšķirībā no līdzšinējiem programmas nosacījumiem, jaunie programmas nosacījumi paredz plašāku potenciālo saņēmēju loku. Mezanīna aizdevumu investīcijām un apgrozāmiem līdzekļiem turpmāk varēs saņemt arī saimnieciskās darbības veicēji, kas nodarbojas ar automobiļu un motociklu remontu un datoru remontu. Lai padarītu mezanīna aizdevumu...

Pēdējā laika notikumi Ukrainā un Krievijā apliecina, cik svarīgi komersantiem ir dažādot savus eksporta tirgus, lai izvairītos no uzņēmumu pārāk lielas atkarības no viena tirgus. Ar mērķi palīdzēt komersantiem pārorientēties no austrumu tirgiem uz citām valstīm, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus MK 2009.gada 17.jūnija noteikumos Nr. 582 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings" sesto un turpmākajām kārtām"". Līdz ar grozījumiem MK noteikumos tiek vienkāršota „grūtībās nonākuša komersanta” definīcija. Turpmāk atbalstu nevarēs saņemt tikai tie komersanti, kuriem ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta. Tādējādi atbalstu turpmāk varēs saņemt arī komersanti, kuru bilances rādītāji ir pasliktinājušies, bet kuri spēj turpināt savu saimniecisko darbību. Cita starpā, grozījumi noteikumos precizē „tirdzniecības misijas”...

Piektdien, 9.maijā, finanšu ministrs Andris Vilks tikās ar sadarbības partneriem, pieaicinot Ekonomikas ministrijas (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjus, lai aktualizētu jautājumus par Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda programmu ieviešanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumam par investīciju savlaicīgu uzsākšanu, detalizēti apspriežot mājokļu siltināšanas, biznesa inkubatoru, industriālo teritoriju un finanšu instrumentu programmu ieviešanas plānus. Sanāksmes dalībnieki tika informēti par veiktajiem grozījumiem normatīvo aktu bāzē, kas ļauj pirms ES struktūrfondu 2014.-2020.gada plānošanas dokumentu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju (EK) uzsākt atsevišķu pasākumu īstenošanu, kuru finansēšana vēlāk tiks nodrošināta no ES struktūrfondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā pieejamajiem līdzekļiem. Papildus Finanšu ministrijas pārstāvji sadarbības partnerus informēja par progresu ES fondu plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī norādīja, ka tuvāko dienu laikā tiek sagaidīti EK komentāri par jaunā plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība". Paralēli dokumentu saskaņošanas procesam šobrīd visās ministrijās norit darbs pie 2014. gadā plānoto atbalsta pasākumu satura izstrādes. Ministru...

Eiropas Komisija (EK) izdevusi 2013. gada ziņojumu par konkurences politiku Eiropas Savienībā. Komisija ziņojumā atskatās uz svarīgākajām pilnveidotajām un īstenotajām konkurences politikas iniciatīvām, kā arī nozīmīgākajiem pieņemtajiem lēmumiem tādos sektoros kā enerģētika, farmācija, digitālā ekonomika u.c. EK ziņojumā norāda, ka ar piemērotajiem konkurences noteikumiem ir novērstas uzņēmējdarbības, kas radīja kaitējumu tirgum un patērētājiem. Tāpat ir pilnveidoti valsts atbalsta modernizācijas pasākumi, lai atbalstītu izaugsmi veicinošu valsts izdevumu plānošanu. Savukārt stratēģiskās nozīmes nozarēs, piemēram, finanšu pakalpojumu, telesakaru un enerģētikas nozarē, ir pieņemti svarīgi lēmumi. Visbeidzot, starptautiskā sadarbība konkurences politikas veidošanā un īstenošanā ir palīdzējusi risināt problēmas, ko izraisa uzņēmējdarbības arvien izteiktākais starptautiskais mērogs. 2013. gada ziņojums par konkurences politiku latviešu valodā

Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikas gada izaugsmes tempi Latvijā samazinājušies līdz 2,8%. Tas ir lēnākais ekonomikas pieaugums kopš 2011.gada sākuma, kad Latvija pirmo reizi atgriezās pie pozitīviem izaugsmes rādītājiem pēc dziļās finanšu krīzes pārvarēšanas, ziņo Finanšu ministrija (FM). Lai gan šajā periodā būtiski pieauguši ģeopolitiskie riski, izaugsmes tempu samazinājums, galvenokārt, tomēr noticis iekšējo faktoru rezultātā, un Ukrainas notikumu ietekme uz Latvijas ekonomiku šā gada pirmajā ceturksnī vēl nav jūtama. Sagaidāms, ka šo iekšējo faktoru ietekme uz ekonomiku būs īstermiņa, tomēr ģeopolitiskā situācija reģionā arvien saglabājas ļoti nestabila un šobrīd ir riski Latvijas ekonomikas attīstībai. Ņemot vērā šos riskus Finanšu ministrija jau šā gada aprīlī samazināja ekonomikas izaugsmes prognozi 2014.gadam no 4,3% uz 4,0%, savukārt šodien publicētais ātrais iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējums par pirmo ceturksni liek domāt, ka ekonomikas izaugsme šogad tomēr varētu būt arī mazāka nekā šobrīd prognozētie 4%. Taču jāņem vērā, ka šodien ir publicēts tikai IKP ātrais novērtējums, kas balstīts...

Vakar, Eiropas dienā, aģentūra "Meta advisory" ir publicējusi pētījuma rezultātus, kā Baltijas valstu uzņēmēji metodiski un sistemātiski aizstāv savas intereses Eiropas Savienības institūcijās. Pētījums ilga vairākus mēnešus, iesaistot vairāk nekā 100 dažādu sektoru uzņēmumus Lietuvā un Igaunijā, un 150 uzņēmumus Latvijā ar vismaz 5 miljonu eiro apgrozījumu gadā. Pētījumā tika iesaistītas arī dažas uzņēmumu asociācijas. Visās Baltijas valstīs virs 80% respondentu atbildējuši, ka monitorē ES likumdošanu, kas skar viņu nozari. Tikai atsevišķiem izņēmumiem Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu ir savs pārstāvis Briselē. Latvijas uzņēmumiem nav pārstāvju Briselē. Visbiežāk uzņēmumu pārstāvji norāda, ka neredz tam īsti pamatojumu, kā arī uzskata, ka viņu uzņēmums ir par mazu, lai tiktu pārstāvēts Briselē. 33% no Latvijas uzņēmējiem ir kontaktējušies ar Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā. Kā vienu no iemesliem, kāpēc uzņēmēji neveido komunikāciju ar valsts pārstāvjiem Eiropas Parlamentā, uzņēmēji min, ka tam neesot vajadzības. Uz jautājumu "Vai jūsu uzņēmums uzticas mediju informācijai par nozares lēmumu pieņemšanu ES?" 67%...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 7. maijā ziedoja 1325 eiro, kurus pērn ieguva Ziemassvētku labdarības izsolē, “Junior Achievement” skolēnu mācību uzņēmuma (SMU) valsts mēroga konkursa uzvarētājam, SMU "Koka tauriņi" . Skolēnu mācību uzņēmumu "Koka tauriņi" pārstāvēja jaunieši no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas. SMU konkursa uzvarētājam ziedoto summu izdevās savākt, pateicoties LDDK biedriem, kuri Ziemassvētkos izsolīja LDDK padomes radītos šokolādes brīnumus - trifeles, kas tapušas izcilā pavāra Mārtiņa Sirmā un šokolādes burves Ilzes Garančas meistarklasē. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Būt sociāli atbildīgiem, palīdzēt un atbalstīt vienam otru ir augstākā vērtība. Šodien mēs, pārstāvot Latvijas lielākos un atbildīgākos uzņēmumus, vēlamies sveikt visus Skolēnu mācību uzņēmuma (SMU) konkursa dalībniekus, jo viņi visi, iesaistoties šajā iniciatīvā, ir uzvarētāji. Pieredze un zināšanas, kuras skolēni iegūst, ir nenovērtējamas naudas izteiksmē vai saņemtā godalgā. Uzņēmējdarbības pamatus, līdzīgi kā matemātiku un valodas, ir jāmācās no pašas bērnības, lai pirmie soļi pieaugušo pasaulē ir viegli un droši. Paldies visiem, kas palīdzēja īstenot...

Šodien, plkst. 14:00, Eiropas Savienības mājā, 2.stāva zālē, Aspazijas bulvārī 28, notiks diskusija par vienotas inovāciju platformas izveidi, kuru, Ministru prezidentes uzdevumā, organizē un kurā piedalās Latvijas Darba Devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Valsts Kancelejas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes, biedrības BIRTI pārstāvji. Diskusijā piedalīsies Indriķis Muižnieks (LU), Kirovs Lipmans (A/S Grindex), Gundars Strautmanis (LTRK padomes), Elita Dreimane (Valsts Kancelejas), Ivars Kalviņš (OSI), Vitālijs Gavrilovs (LDDK), Andrejs Ērglis (PSKUS), Tālis Juhna (RTU), A.Šternbergs (CFI). Diskusijas rezultāti tiks prezentēti Ministru prezidentei un Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģiskajā padomē. Lai nodrošinātu ekonomikas izrāvienam vajadzīgo inovācijas procesu, nepieciešams koncentrēt kohēzijas politikas līdzekļus Latvijas viedās specializācijas virzienos. Problēma – iepriekšējā perioda investīciju lielā sadrumstalotība, kā rezultātā LV ir vienā no pēdējām vietām ES inovācijas jomā. Inovācija ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas sfēras izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā. Straujākā attīstība būs valstīs,...

Valsts darba inspekcija (VDI) ievietojusi internetā darba aizsardzībai veltītā filmu konkursa laikā izveidoto filmu "Pirmā darba diena - ar vai bez darba līgumu, ar vai bez darba aizsardzības!". Filmas autors ir Latvijas celtnieku arodbiedrība. Sižets uzņemts 2013.gadā. Iesakām noskatīties un izvērtēt. Attiecīgi Valsts darba inspekcija publicējusi arī informatīvus video materiālus par: par darba aizsardzību būvniecībā (skatīt šeit - http://youtu.be/AC-tu8u1pg4, darba aizsardzību skaistumkopšanas salonos (skatīt šeit - http://youtu.be/KRNY3vyrod8), darba aizsardzību noliktavās (skatīt šeit - https://www.youtube.com/watch?v=rQaD_SS1oIM), darba aizsardzību veselības aprūpes iestādēs (skatīt šeit - https://www.youtube.com/watch?v=PrWCJyl5Ud0), darba aizsardzību - birojos (skatīt šeit - http://youtu.be/euJjb-3aTjI.

Lai atbalstītu ražošanas attīstību, valdība otrdien, 6. maijā, pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumos Nr.735 "Noteikumi par publiskas personas zemes nomu", kas paredz dot valstij un pašvaldībām tiesības piemērot ievērojamas atlaides par tās īpašumā esošas zemes nomu, ja tā paredzēta rūpnīcu būvniecībai. Grozījumi paredz, ka pašvaldība vai valsts šādos gadījumos varēs samazināt nomas maksu pat par pusi. Noteikumu 18. punkts papildināts ar šādu tekstu: "Ja neapbūvēts zemesgabals tiek iznomāts ražošanas objekta būvniecībai, publiskai personai ir tiesības sniegt atbalstu samazinātas nomas maksas veidā ne vairāk kā 50% no noteiktās nomas maksas apmēra uz laiku no zemesgabala nodošanas nomā līdz pieciem gadiem pēc ražošanas objekta nodošanas ekspluatācijā." Noteikumu grozījumu projekta autori uzskata, ka izmaiņas nepieciešamas, lai "atbalstītu pašvaldību vēlmi radīt investīcijām pievilcīgu vidi", un, ka "nomas maksas samazinājums uz pusi sekmēs kā investīciju, tā arī potenciālo nomnieku piesaisti". Atbalstu samazinātas nomas maksas veidā nevarēs piemērot gadījumos, ja potenciālajam nomniekam ar tiesas spriedumu ir...

Latvijas Darba devēju konfederācija aicina uzņēmējus piedalīties Eiropas Komisijas rīkotajā seminārā par maksājumu kavējumiem, kas notiks 2014.gada 20.maijā, Rīgā. Pēc Eiropas Komisijas datiem, 2013. gadā Latvijā kavēto maksājumu dēļ tika zaudēti 5,0% no kopējā apgrozījuma. 2013. gadā vidējais darījumu maksājumu veikšanas ilgums gan starp uzņēmumiem, gan starp publiskās pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem bija 37 dienas. Lai aizsargātu Eiropas uzņēmumus, it īpaši MVU, no kavēto maksājumu nodarītā kaitējuma, 2011. gada 16. februārī ES pieņēma jaunu direktīvu (rīkojumi dalībvalstīm, kas jāievieš valsts likumdošanā), kas ir zināma arī kā Maksājumu kavējumu direktīva. Informatīvais seminārs par maksājumu kavējumiem vērsts uz to, lai aktualizētu kavēto maksājumu problēmu starp publisko iestāžu, uzņēmumu un tieslietu sistēmas darbiniekiem un citām ieinteresētajām personām. Mērķis ir mainīt publiskās pārvaldes un biznesa vides pārstāvju attieksmi attiecībā uz rēķinu laicīgu apmaksu, kā arī informēt uzņēmumus par jaunajiem pasākumiem, kas tiek ieviesti, lai veicināt tūlītējas samaksas veikšanu. Reģistrēties dalībai seminārā var līdz 2014. gada 20.maijam,...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir sākusi pieteikšanos bezmaksas mentoringa programmai, kurā topošajiem un jaunajiem uzņēmējiem būs iespēja saņemt mentora - pieredzējuša uzņēmēja padomu un atbalstu. Šā gada 9.maijā plkst.16.00 Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubatorā, Graudu ielā 68, Rīgā, notiks informatīvs seminārs, kura laikā interesenti tiks iepazīstināti ar mentoringa programmas plānotajām aktivitātēm un norisi. Uz informatīvo semināru aicināti pieredzes pārņēmēji - topošie un jaunie uzņēmēji, kā arī mentori - pieredzējušie uzņēmēji. Pasākuma laikā interesentiem būs iespēja dzirdēt iepriekšējo gadu mentoringa dalībnieku pieredzes stāstus, aktuālo informāciju, kā arī iepazīties ar iespējamiem mentoriem un pieredzes pārņēmējiem. LIAA mentoringa programmas mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, nodrošinot kvalitatīvus un individuāli pielāgotus mentoringa pakalpojumus jaunajiem uzņēmējdarbības uzsācējiem. Pieredzējušie uzņēmēji šajā programmā kļūs par mentoriem jaunajiem uzņēmējiem, tādējādi nodrošinot, ka abas puses iegūst ko jaunu: mentoriem būs iespēja dalīties savā pieredzē, savukārt pieredzes pārņēmējiem būs iespēja pilnveidoties pašiem un attīstīt savu uzņēmumu. Dalībai mentoringa programmā var...

Šī gada 25.aprīlī Konkurences padomē (KP) norisinājās Juristu forums – diskusija starp Konkurences padomes speciālistiem un advokātu biroju pārstāvjiem, kas specializējas konkurences tiesību jautājumos. Foruma ietvaros tika pārrunāta aktuālā konkurences tiesību problemātika, konkurences uzraugu un advokātu pieredze, kā arī meklēti risinājumi turpmākai efektīvai darbībai. Atklājot pasākumu, KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama uzsvēra: „Šāda diskusija un pieredzes apmaiņa ir svarīga, lai labāk saprastu, kā notiek darbs abās pusēs – gan uzņēmēju pārstāvju, gan konkurences uzraugu. Tā ļauj noķert un izlabot nepilnības, kas citādi nepamanītas apgrūtinātu efektīvu tiesību piemērošanu.” Kā pirmā Juristu forumā tika aplūkota tēma par advokāta un klienta sarakstes aizsardzību. Izmeklējot pārkāpumu lietas, Konkurences padomes darbiniekiem nav tiesību iepazīties un lietā kā pierādījumus izmantot saraksti starp uzņēmumu un tā advokātu. Forumā tika aplūkota dažādā Eiropas Savienības dalībvalstu prakse, īstenojot šīs uzņēmumu tiesības. Tāpat KP pārstāvji, atbildot uz klātesošo advokātu jautājumiem, stāstīja par kārtību, kādā šīs tiesības tiek īstenotas KP un kāda ir iestādes...

Piektdien, 25.aprīlī, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji tikās ar Zemgales reģiona uzņēmējiem Jelgavā, pieaicinot arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ināru Pētersoni. Par lielāko šķērsli veiksmīgai uzņēmējdarbībai reģiona uzņēmēji atzīst nodokļu slogu un nodokļu apmaksas kartību. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Neskatoties uz to, ka, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem, ēnu ekonomikas līmenis jau otro gadu pēc kārtas samazinās, mums ir jāturpina darbs pie nodokļu sloga samazinājuma, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un nodrošinātu uzņēmumiem godīgas konkurences apstākļus. Būtiski ir arī mazināt administratīvo slogu, samazinot nepieciešamo nodokļu nomaksai laiku." VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone: "Es kā VID vadītāja apzinos, ka svarīgākais uzdevums brīvprātīgas nodokļu saistību izpildes veicināšanai ir atbalstīt godīgos nodokļu maksātājus un mums ir jācenšas padarīt viņu pienākumu izpildi pret valsti iespējami vienkāršāku un vieglāku. Tādēļ arī VID darbības stratēģijā nākamajiem trim gadiem viens no stratēģiskajiem mērķiem ir īstenot nodokļu maksātāju un muitas klientu saistību izpildes uzvedībai atbilstošu rīcību, proti, mazināt administratīvo...