BIZNESS

Saeima ceturtdien, 3.jūlijā, otrajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, kas speciālo ekonomisko zonu (SEZ) un brīvostu pārvaldēm ļaus arī pēc šī gada 1.jūlija slēgt līgumus ar kapitālsabiedrībām par ieguldījumu veikšanu un nodokļu atvieglojumu piemērošanu. Likuma grozījumi ļaus Rīgas un Ventspils brīvostām, kā arī Liepājas un Rēzeknes SEZ turpināt piemērot likumā noteiktos ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, norāda likumprojekta autori. Līdztekus likuma grozījumi paredz samazināto atbalsta intensitātes ieviešanu un papildu prasības valsts atbalsta uzskaitei, tai skaitā informācijas publicēšanu. Paredzētas stingrākas prasības atbalsta saņemšanai lieliem ieguldījumu projektiem. Tāpat tiek ieviestas būtiskākas izmaiņas par kontroles un caurspīdīguma nosacījumu ievērošanu jeb stingrākas kontroles prasības. Ar šiem likuma grozījumiem SEZ un brīvostu regulējums tiek saskaņots ar Eiropas Komisijas (EK) Reģionā atbalsta pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam un EK regulu, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu.

Vakar, 3.jūlijā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta Mediatoru sertifikācijas un atestācijas kārtība, kas noteiks to, kā pieteikties mediatora sertifikācijas pārbaudījumam, tā saturu un maksu, kā arī mediatora sertifikāta paraugu. Mediācija ir brīvprātīgs process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas palīdzību, mēģina rast konstruktīvu strīda risinājumu. Kā teikts noteikumu anotācijā, tiesas ieteikta mediācija sāksies no 2015.gada 1.janvāra. Tiesai, iesakot mediatoru lietas dalībniekiem, ir jābūt pārliecinātai par mediatora profesionalitāti un spēju efektīvi un kvalitatīvi novadīt mediācijas procesu, veicinot domstarpību risināšanu, tādēļ nepieciešama mediatoru sertifikācija un atestācija. Šodien izsludinātie noteikumi noteiks kārtību, kādā persona, kura vēlas kļūt par sertificētu mediatoru, piesakās mediatora sertifikācijas pārbaudījumam, sertifikācijas pārbaudījuma, kā arī atestācijas pārbaudījuma saturu un norises kārtību, sertificēta mediatora sertifikāta paraugu. Noteikumi paredzēs, ka sertifikācijas pārbaudījuma maksa ir 205 euro, savukārt atestācijas – 51 euro. Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Labklājības, Vides un reģionālās attīstības ministrijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kā arī Pārresoru koordinācijas centram. Ar...

Š.g. 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas ļauj komersantiem izmaksāt ārkārtas dividendes vairākas reizes gadā. Tāpat, 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi nodokļu likumdošanā, kuru mērķis ir veicināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanā minētajiem ieguldījumiem piemērojot koeficientu ‘3’, vērtē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kura arī bijusi šo izmaiņu iniciatore. "Gan ārkārtas dividenžu regulējums, gan nodokļu stimuls pētniecībai un attīstībai ir apliecinājums, ka valdība ieklausās uzņēmēju balsī. Kad LTRK vēl 2012.gada rudenī rosināja valdībai un Saeimai paredzēt iespēju izmaksāt dividendes vairākas reizes gadā, priekšlikums valdībā tika uzņemts piesardzīgi", pieņemtos grozījumus komentēja LTRK viceprezidente Lienīte Caune. "Apspriežot ierosinājuma būtību ar uzņēmējiem, valdība un Saeimas deputāti guva pārliecību, ka ārkārtas dividendes mazinās vēlmi meklēt aplinkus ceļus naudas izņemšanai no uzņēmumiem, un attiecīgi palielinās nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Ārkārtas dividenžu regulējums ir viens no veiksmīgajiem sadarbības piemēriem starp uzņēmējiem un lēmumu pieņēmējiem, kura rezultātā ieguvēji būs visi." Diskusijās par ārkārtas dividenžu ieviešanu LTRK...

Kā informē Uzņēmumu reģistrs, no 1.jūlija, piesakot Uzņēmumu reģistrā statūtu grozījumus, vienlaicīgi jāveicarī pamatkapitāla denominācija eiro. Pirmo pusgadu no eiro ieviešanas dienas uzņēmēji varēja pieteikt statūtu grozījumus, piemēram, par izmaiņām dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanas kārtībā, vēl neparedzot pāreju uz eiro, taču sākot no šī gada 1.jūlija, jebkurus statūtu grozījumus varēs pieteikt Uzņēmumu reģistrā tikai gadījumā, ja statūtu grozījumi vienlaikus paredzēs arī pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības denomināciju no latiem uz eiro. Uzņēmēju aktivitāte šo pirmo sešu mēnešu laikā ir vērtējama kā vienmērīga un salīdzinoši gausa, jo iespēju laikus sava uzņēmuma pamatkapitālu pārreģistrēt eiro ir izmantojuši vien 7000 jeb apmēram 5 % no komercreģistrā reģistrēto uzņēmumu. Atgādinām, ka pamatkapitāla denominācija no latiem uz eiro ir jāveic līdz 2016.gada 30.jūnijam. Dokumentus pamatkapitāla denominācijai var iesniegt gan klātienē Uzņēmumu reģistra klientu apkalpošanas nodaļā, gan elektroniski - portālā www.latvija.lv. Savukārt papildus informācija par pamatkapitāla pārreģistrāciju ir pieejama Uzņēmumu reģistra mājas lapā, sadaļā Eiro ieviešana. Atzīmējams,...

Esam jau informējuši, ka no otrdienas, 1.jūlija, Latvijā tiek ieviesta autoceļu lietošanas nodeva kravas transportlīdzekļiem, kā to paredz Autoceļu lietošanas nodevas likums. Autoceļu lietošanas nodevas likums Saeimā tika pieņemts 2008.gada 11.decembrī, tādējādi pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada un 2006.gada Direktīvas, kuras noteica infrastruktūras lietošanas maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Saeima, veicot grozījumus 2010.gada decembrī, nolēma, ka likuma spēkā stāšanās tiek noteikta 2014.gada 1.janvārī, taču pēc tam nodevas ieviešanas termiņš tika pagarināts par pus gadu. Satiksmes ministrija atgādina, ka nodeva attieksies uz tiem kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem, un šo nodevu būs jāmaksā arī par ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem. Nodevas likmes aprēķinātas atkarībā no transportlīdzekļa pilnas masas, asu skaita, dzinēja ekoloģiskās klases, un tās diferencētas pēc ceļu tīkla lietošanas ilguma - viena diena, viena nedēļa, viens mēnesis (30 dienas) un viens gads. Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteikti tie...

Ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) fondu aktivitātes „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” 4. kārtas ietvaros saņemto komersantu pieteikto projektu skaitu, šā gada 30. jūnijā Ministru kabinets lēma palielināt programmas kopējo finansējumu līdz 82,2 miljoniem eiro. Plānots, ka ar piešķirto finansējumu varēs sniegt atbalstu 107 projektu īstenošanai. ES fondu aktivitātes „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” 4. kārtas ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā komersanti kopumā iesnieguši 157 projektu iesniegumus par pieprasīto struktūrfondu finansējumu - 112 700219,89 EUR, kas būtiski pārsniedz iepriekšējās kārtās novēroto komersantu aktivitāti. Atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšana norisinājās no 21.03.2014 līdz 22.04.2014. Augstas pievienotas vērtības investīciju aktivitātes 4. kārtas mērķis ir stimulēt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi veicinot jaunāko tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm. Programmas ietvaros finansējums tiks piešķirts ieguldījumiem pamatlīdzekļos, proti, jaunu iekārtu un aprīkojumu iegādei, kas palīdz uzņēmumam modernizēties, sākt jaunu, ienesīgāku preču vai pakalpojumu ražošanu.Tāpat...

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu, ar kuru konstatēja, ka Latvijas Līzinga devēju asociācija, vienojoties par automašīnu operatīvā līzinga pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem, pārkāpusi Konkurences likumu. Šajā lietā pirmo reizi Latvijas konkurences tiesību vēsturē izmantots tāds instruments kā izlīgums lietas izpētes gaitā - asociācija vēl pirms izmeklēšanas noslēguma atzina savu vainu pārkāpumā, apņēmās nepieļaut turpmāku kaitējumu konkurencei, kā arī nepārsūdzēt KP lēmumu tiesā. Izlīgumā rezultātā asociācijai sākotnēji piemēroto naudas sodu 5,3% apmērā no tās iepriekšējā gada neto apgrozījuma jeb EUR 1623 KP samazināja par 10%, nosakot to EUR 1461 apmērā. Latvijas Līzinga devēju asociācijas pārkāpums izpaudies kā biedru - tai skaitā Latvijas lielāko līzinga devēju - aizliegta vienošanās par būtiskiem komercdarbības principiem. Tā, piemēram, asociācija vienojās par nosacījumiem attiecībā uz operatīvā līzinga termiņu un pirmās iemaksas apmēru, automašīnas atpirkuma vērtību un pirmpirkuma tiesībām, kā arī nosacījumiem attiecībā uz servisu un tehniskās apkopes veikšanu. Tāpat asociācijas biedri saskaņoja principus, pēc kādiem tie veic norēķinus ar...

Saskaņā ar "PricewaterhouseCoopers" sadarbībā ar "Latvijas Fakti" veiktās uzņēmumu aptaujas rezultātiem par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, ir vērojama nodokļu administrēšanas uzlabošanās tendence. Kopumā 87% uzņēmēju pozitīvi novērtējuši saskarsmi ar VID un vairums uzņēmēju - 89% - pozitīvi novērtējuši VID sniegto pakalpojuma kvalitāti, reģistrējoties VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone: "Šāds nozares profesionāļu veikts visaptverošs uzņēmējdarbības vides pētījums man kā nodokļu administrācijas vadītājai un arī maniem kolēģiem viennozīmīgi ir ļoti nozīmīgs un vērtīgs. Tas ļauj arī mums pašiem paraudzīties uz mūsu darbu no malas uzņēmēju un nozares ekspertu acīm. Simboliski runājot, tas iezīmē, kur mēs esam šobrīd, cik lielu vai ne tik lielu ceļa gabalu uz saviem stratēģiskajiem mērķiem esam pieveikuši un kuri ir svarīgākie nākotnes virzieni. Pamatā pētījuma rezultāti liecina, ka izvēlētais virziens - ar nodokļu saistību izpildi saistīto darbību vienkāršošana un pielāgošana e-videi - ir bijis pareizs, uzņēmēji to ir novērtējuši un mēs turpināsim to...

Biznesa inkubatori, kuru galvenais uzdevums ir radīt jaunus uzņēmumus, kas pēc inkubatoru atstāšanas spētu sekmīgi turpināt savu darbību, būt finansiāli un ekonomiski patstāvīgi, šo gadu laikā ir devuši Latvijas ekonomikai pietiekami lielu pienesumu. Tieši inkubatoru paspārnē izauguši tādi nu jau sabiedrībā zināmi zīmoli, kā KUKUU, Mailigen, Biograph Organic Sweets, Kivvi Cosmetics, Gods un... u.c. Lursoft dati parāda, ka inkubatoru paspārni pametuši jau teju 500 jaunie uzņēmumi, kuri uzskata sevi par gana spēcīgiem, lai spētu izdzīvot sīvajā konkurencē bez tik ierastā inkubatora atbalsta un padoma. Tiesa gan, inkubatoru atstājušo uzņēmumu vidū ir atrodami gan veiksmes stāsti, gan arī gadījumi, kad jaunie uzņēmēji tik tikko spēj savilkt kopā galus, apgroza vien dažus eiro vai arī jau ir savu uzņēmumu likvidējuši. Lursoft savā pētījumā apkopojis datus par uzņēmumu, kuri pametuši inkubatorus, izaugsmi, pārstāvētajām nozarēm, reģistrētajiem nodrošinājumiem, komercķīlām u.c. datus, kas ļauj spriest par to, cik veiksmīgs ir biznesa inkubatoru sniegtais atbalsts jauno uzņēmumu turpmākajā attīstībā....

19. jūnijā ir iznācis sestais Konkurences padomes apkārtraksts „Konkurence tuvplānā”. Numura tēma šoreiz ir "Aizliegta informācijas apmaiņa, par starpnieku izmantojot sadarbības partneri". Saturā iekļauti arī šādi temati: Konstatēts konkurences kropļojums Liepājas autoostā Uzņēmēju aptaujas rezultāti Atļaut degvielas tirgotāju vienošanās 2013.gads konkurences uzraudzībā - iestādes darbības pārskats Konkurences padomes secinājumi par franšīzēm degvielas tirgū Aktualitāte – Top Konkurences padomes lietu prioritizācijas stratēģija „Konkurence tuvplānā” veidots, lai palīdzētu uzņēmumiem labāk izprast un izmantot savas konkurences tiesības, kā arī dotu iespēju vienkopus iepazīties ar būtiskākajiem konkurences uzraudzības jomas jaunumiem Latvijā un Eiropā. Apkārtraksts iznāk reizi ceturksnī. Saņemt to savā e-pastā var jebkurš interesents, reģistrējoties Konkurences padomes mājas lapā.

Uzņēmēji pārsvarā ir pasīvi savas nozares konkurences problēmu atklāšanā, secina Konkurences padome (KP) pēc aprīlī un maijā veiktās uzņēmēju aptaujas. Savukārt tie, kas sniedza ieskatu nozarē, KP palīdzēja identificēt virkni konkurences problēmjautājumu, kuru izpētei iestāde jau ir pievērsusies vai drīzumā plāno pievērsties. Konkurences situācijas vērtējumu aptaujas ietvaros uzņēmēji ir snieguši par tādām nozarēm kā farmācija, būvizstrādājumu ražošana, izglītība, transports un pārvadājumi, pasta pakalpojumi, IT, atkritumu apsaimniekošana, publiskie iepirkumi, izdevējdarbība, pašvaldību iesaiste biznesā, tirdzniecība u.c. Vairāk nekā puse jeb 53 % respondentu atzina, ka ir saskārušies ar konkurences ierobežojumiem no piegādātāju puses, kā biežāk sastopamo ierobežojumu minot nepamatotu atteikumu piegādāt preces. Tāpat piegādātāji centušies ietekmēt tālākpārdošanas cenu veidošanu. Atsevišķos gadījumos bija norāde uz saskaņotām darbībām, vairākiem piegādātājiem vienlaikus mainot piegādes cenas, kā arī signāls par iespējamu tālākpārdošanas cenu fiksēšanu. Gandrīz puse jeb 45 % aptaujāto uzņēmēju norādīja, ka tieši konkurenti ir centušies apgrūtināt to uzņēmējdarbību. Kā galveno ierobežojumu uzņēmēji norādīja konkurentu cenu politikas...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) strikti iestājas par to, ka likumprojektam "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" jāsatur normas, kas nodokļu nemaksātājiem liedz uzvarēt valsts un pašvaldību iepirkumos, tomēr likumā ietvertais nedrīkst diskriminēt godīgus nodokļu maksātājus, kuriem kļūdas pēc iepirkuma laikā izveidojies parāds. "Ir Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri, kuri tikuši uzskatīti par nodokļu parādniekiem, ja uzņēmumiem vienlaikus attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksām ir bijusi pārmaksa, kas mērāma desmitos un pat simtos tūkstošu eiro, bet attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli kļūdaini uzrādīts parāds 50 vai 160 eiro," problēmu iezīmē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, uzsverot, ka šādas situācijas atkārtošanās nav novērsta arī likumprojekta redakcijā uz Saeimas trešo lasījumu. "Apsveicams ir solis, kas jau sperts, lai noteiktu, ka tikai nodokļus maksājoši uzņēmumi var pieteikties publisko iepirkumu konkursos," norāda J.Endziņš, skaidrojot, ka līdzšinējā kārtība noteica nodokļu nomaksas pārbaudi nevis visiem pretendentiem, bet tikai uzņēmumam - publiskā iepirkuma uzvarētājam. "Ir noteikts arīdzan saprātīgs termiņš...

Bilances TV sadaļā šonedēļ biznesa augstskolas “Turība” lektores Ievas Bruksles vērtīgi padomi par to, kā uzņēmējam veidot konkurētspējīgas cenas savām precēm vai pakalpojumiem. I. Bruksle atklāj, ka ir svarīgi koncentrēties ne tikai uz peļņas kāri, bet arī klienta vēlmēm, tāpat jāizveido skaidri definēts cenu veidošanas process, jāievāc informācija par cenu veidošanas aspektiem utt. Latvijā zināšanas par cenu veidošanu esot salīdzinoši vājas.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, piektdien, 13.jūnijā, tiekoties ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni, vienojās, ka lēmumi, kas attiecas uz nodokļu politiku un uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu, ir jāpieņem, diskutējot ar visu nozaru uzņēmējiem, tādēļ jau šī gada rudenī Saeimā sadarbībā ar LDDK tiks rīkota tematiska diskusija. "Domājot par valsts izaugsmi un cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu, mums primāri ir jādiskutē par to, kā radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, lai rastos aizvien vairāk uzņēmumu, kuri ir spējīgi maksāt nodokļus. Tādēļ ir svarīgi saprast, kādi ir efektīvākie atbalsta pasākumi no valsts puses, lai cilvēki vēlētos kļūt par uzņēmējiem, kā arī varētu un gribētu īstenot godīgu uzņēmējdarbības praksi," sarunā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Puses bija vienisprātis, ka šobrīd ir svarīgi, lai valsts finanšu un nodokļu politika būtu stabila un prognozējama, kas īpaši būtiski ir darba devējiem. Tādēļ ir svarīgi domāt gan par to, kā mazināt ēnu ekonomiku un nelegālo nodarbinātību, gan diskutēt par atbalsta pasākumiem prognozējamas...

Ņemot vērā, ka sarunu procesā esošais Eiropas Savienības (ES) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) brīvās tirdzniecības nolīgums, kā arī nolīgums ar Kanādu skar jomas, kas ietilpst ES un dalībvalstu dalītā kompetencē, šī nolīguma ratifikācija jāveic arī ES dalībvalstu parlamentos. To ceturtdien, 12.jūnijā, pieņemtajā viedoklī secinājusi Saeimas Eiropas lietu komisija, pilnvarojot komisijas priekšsēdētāju parakstīt ES nacionālo parlamentu vēstuli Eiropas Komisijai, kurā aicināts palielināt nolīgumu leģitimitāti, tos ratificējot arī dalībvalstīs. „Veicot šī jautājuma padziļinātu izpēti, secinājām, ka nolīgumu skarto jomu loks pārsniedz Eiropas Savienības ekskluzīvo kompetenci un tādēļ šo nozīmīgo līgumu ratifikācija būtu veicama arī nacionālajos parlamentos,” pauž Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica. Komisijas priekšsēdētāja norāda uz potenciālajiem ekonomiskajiem ieguvumiem, kādus dotu ES un ASV brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana, atceļot dažādās tirdzniecības barjeras un radot pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu. „Tomēr vienlaikus ņemot vērā, ka līgums var skart arī tādus sabiedrībā sensitīvus jautājumus kā ģenētiski modificētie organismi, nanotehnoloģijas un privātuma tiesības, tad līguma...